Cikliskais vemšanas sindroms un

Download Report

Transcript Cikliskais vemšanas sindroms un

Cikliskais vemšanas sindroms un ‘'Dumping’' sindroms

Guna Bērziņa MF V

Cikliskais vemšanas sindroms

• pirmo reizi aprakstīts – 1882. gadā (Samuel Gee) Hroniska funkcionāla slimība, kas raksturojas ar paroksizmālām, atkārtotām vemšanas epizodēm bez zināma iemesla.

Visbiežāk sākas 3-7 gadu vecumā.

Etiopatoģenēze

Nav zinama; Asociācija ar migrēnām – pacientiem ar CVS 82% ir migrēna ģimenes anamnēzē un 14% kontroles grupā, bet 28%, kam CVS pāriet – attīstās migrēna; [8;9] Mitohondriālā DNS mutācijas - 2 mtDNA polimorfisms ( 16519T un 3010A ). Ja abas, tad 16x paaugstina CVS iespējamību; [9;10] Simpātiskā hiperatbilde un autonomā disfunkcija – paaugstināts sirds un a/v tonuss [11-14] Hipotalāma – hipofīzes - virsnieru ass – stresa situācijās izdalās AKTH un kortizols (CRF); Asociācija ar marihuānas lietošanu – CB1 un CB2 receptoru stimulācija; Cingulum un gyrus frontalis inferior samazināšanās;

Marijuana Use Associated With Cyclic Vomiting Syndrome in Young Males

R. S. Choung, G. R. Locke, R. M. Lee, C. D. Schleck, A. R. Zinsmeister, N. J. Talley. Neurogastroenterology & Motility, 2012; 24 (1): 20 • 226 pacienti; • 13 gadus; • Mayo klīnikā Ročesterā, Ņujorkas štatā , ASV; Sadalīti 3 grupās: • • 82 pacienti ar CVS; 82 pacienti ar kairinātas zarnas slimību; • 62 pacienti ar funkcionālu vemšanu (FV);

• CVS grupas pacienti jaunāki par FV gr. pac. (30 pret 36gadiem)’ • 37% CVS smēķēja marihuānu (81% vīr), 13% FV un 11% KZS (73% vīr); • Marihuānas lietotājiem bija 2,9x lielāka iespejamība būt CVS grupā, nekā FV; • GIT simptomi abām grupām (CVS un FV) vienādi bieži, bet rīstīšanās CVS biežāk (69%:31%); • Migrēnas galvassāpes un psihiskie traucējumi vienlaikus pastāvēšana ar CVS netika pierādīti; • Paātrināta kuņģa iztukšošanās tika konstatēts FV un CVS(46 un 45%) grupās, salīdzinot ar KZS (8%); Secinājumi: • CVS biežāk ir jauniem vīriešiem, kas smēķē marihuānu;

Etiopatoģenēze

Multifaktoriāla - iesaistot ģenētiku, veģetatīvo un centrālo nervu sistēmu, kā arī vides faktorus.

Veicinošie faktori

• Saaukstēšanās, alerģijas, blakusdobumu saslimšanas; • Stress, trauksme un panikas lēkmes; • Uzbudinājums/satraukums (bērniem); • Pārtikas produkti (šokolāde, siers u.c.); • Ēšana pirms miega, pārēšanās; • Karsts laiks; • Menstruācijas; • Fizisks nogurums/izsīkums;

CVS fāzes

Bezsimptomu fāze

– starp vemšanas epizodēm; • Prodromas fāze – simptomi, kas liecina, ka drīz būs vemšana (slikta dūša, vēdersāpes u.c.) – dažas min līdz vairākām stundām; • Vemšanas fāze – slikta dūša, vemšana, nespēja ēst un dzert, bālums, nogurums, miegainība; • Atveseļošanās fāze – sākas, kad izzūd slikta dūša, vemšana, atgūst apetīti, veselīgu ādas krāsu u.c.

Klīnika

Smaga vemšana vairākas reizes stundas laikā (ne ilgāk par nedēļu); •

3 vai vairāk vemšanas epizodes bez redzama iemesla

pagājušajā gadā; Citi simptomi: • Vēdersāpes, caureja; • Slikta dūša, drudzis; • Jūtīgums pret gaismu;

Starp vemšanas epizodes intervāliem parasti nav simptomi

(reizēm – slikta dūša, vēdersāpes, sāpes ekstremitātēs).

Klīnika

• Katra epizode ir līdzīga iepriekšējai: • Tā var sākties vienā un tajā pašā dienas laikā; • Ilgums tāds pats kā iepriekšējai epizodei; • Ar tādiem pašiem simptomiem un intensitāti;

Komplikācijas

• Dehidratācija; • Barības vada ievainojumi; • Zobu emaljas bojājums; • Elektrolītu disbalanss; • Hematemesis;

Diferenciāldiagnoze

Endokrinā sistēma: • • • Adisona slimība; CD ar ketoacidozi; Feohromocitoma; • Hyperemesis gravidarum; Gastrointestinālais trakts: • • • GER; Peptisks gastrīts; Iekaisīgās zarnu slimības; • • • • • • Hiršprunga slimība; Malrotācija, volvulus; Žultsakmeņu slimība; Hronisks apendicīts; Atgriezenisks pankreatīts; Pylorus obstrukcija; Psiholoģiskie: • • • Minhauzena sindroms; Bulīmija, anoreksija; Depresija u.c.

Metabolisms: • Taukskābju oksidācijas trauc.; • • Urea cikla defekti; Mitohondriopātija; • Akūta intermitējoša porfīrija;

Diferenciāldiagnoze

• Citi: • • • • • • • • • • Grūtniecība; Nefrolitiāze; Riley-Day simdroms; Chiari malformācijas; Hronisks sinusīts; Cerebellāra meduloblastoma; Migrēna; Ķīmijterapija; Toksīni, a/b; U.c.

Diagnostika

• Anamnēze (kritēriji); • Apskate; • Endoskopija/CT/MRI; • Abdominālā USG; • Laborat.analīzes – metabolisma traucējumi; • Motilitātes tests; • MRI – CNS audzēji;

Ārstēšana

Simptomātiska: • Dzīvesveida maiņa; • Pretvemšanas līdzekļi; • Sedatīvi/antidepresanti; • HCl samazinošie līdzekļi; • Uzvedības terapija (bērniem);

Ārstēšana

[15]

‘'Dumping’' sindroms

Paātrināta kuņģa iztukšošanās sindroms; Simptomu grupa, kas visbiežāk attīstās pēc operācijas (kuņģa samazināšanas), kad rodas nesagremoto barības vielu pārāk ātra virzība tievo zarnu virzienā; 1913.g. Hertz konstatēja asociāciju starp postprandiālajiem simptomiem un gastroenterostomiju 1922.g. Wyllys – ‘'dumping’' simdroms

Etiopatoģenēze

Postoperatīva abnormāla kuņģa motorā funkcija un pilorus iztukšošanās mehānisms.

Operācijas: • Roux - en - Y operācija • • Gastrectomia; Esophagoectomia; • • Gastroenterostomia un gastrojejunostomia; Vagotomia; Var veicināt: • • • CD; Zollinger-Elison sindroms; Metoklopramīds;

Etiopatoģenēze

Agrīnie sistēmiskie simptomi: • Sirdsklauves; • • • • Nogurums; Ģībonis; Galvassāpes; Svīšana; Agrīnie abdominālie simptomi: • • • • • Pilnuma sajūta; Caureja; Nelabums; Borborigmi; Vēdera kramji;

Klīnika

• Vēlīnie simptomi: • • • • • Drebuļi; Grūtības koncentrēties; Izsalkums; Svīšana; Sirdsklauves;

Komplikācijas

• Svara zudums; • Malnutrīcija; • Bailes ēst; • Bailes iziet sabiedrībā;

Diagnostika

• Anamnēze (operācija) • Apskate; • Laborat.analīzes – glikoze!; • Rtg ar bārija sulfātu; • Endoskopija; • Elptests;

Diferenciāldiagnoze

• Celiakija; • Pancreas nepietiekamība; • Hipoglikēmija; • Iekaisīgās zarnu slimības; • Holecistīts; • Gastroenteriskā fistula; • Žultsskābju reflukss pēc operācijas; • Zarnu obstrukcija; • Holecistektomija;

Ārstēšana

• Diētas korekcija; • Medikamentozā terapija: • • Somatotatīns un tā sintētiskie analogi Oktreotīds – inhibējoša ietekme uz insulīna u.c izdali, paildzina kuņģa/tievo zarnu iztukšošanos; Acarbose (precose) – paildzina ogļhidrātu uzsūkšanos, novērš hipoglikēmiju; • Ķirurģija – rekonstruktīvās operācijas: • • • • • Bilrot II => Bilrot I gastroduodenostomia; Gastrojejunostoma; Pylorus rekonstrukcija; Roux-en-Y; U.c.

Ārstēšana

Obes Surg. 2012 Oct;22(10):1600-6. doi: 10.1007/s11695-012-0711-3.

Dumping symptoms and incidence of hypoglycaemia after provocation test at 6 and 12 months after laparoscopic sleeve gastrectomy.

Papamargaritis D, Koukoulis G, Sioka E, Zachari E, Bargiota A, Zacharoulis D, Tzovaras G.

25 pacienti ( 19 siev., 6 vīr) Bez CD un ar aptaukošanos; • • • • Glikozes tolerances tests – preoperatīvi, pēc 6 ned., pēc 6 mēn un 12 pacientiem pēc 12 mēn; Sigstad tests – lai atšķirtu pacientus ar/bez ‘’dumping’’sindroma; Art’s aptauja; Insulīna un glikozes līmeņa monitorēšana; Sigstad punkti paaugstināti 6 un 12 mēn pēcoperāc. Periodā salīdzinot ar preoperatīvo; ‘’Dumping’’ simptomi 40% pēc 6 mēn un 33% pēc 12 mēn; Hipoglikēmija 33% pēc 6 un 12 mēn; Art’s aptauja – agrīnie simptomi visizteiktākie, bet vēlīnie palielinājās pakāpeniski; Secinājumi: • Simptomi pastāv pat pēc 6 un 12 mēn pēc operācijas, ietver gan agrīnos un vēlīnos simptomus; • Rezultāti apstiprina augstu hipoglikēmijas incidenci 6 un 12 mēn pēc operācijas;

Izmantotā literatūra

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

‘'Cyclic Vomiting Syndrome’’, Thangam Venkatesan, MD : http://emedicine.medscape.com/article/933135-overview#a0101 ; http://www.mayoclinic.com/health/cyclic-vomiting-syndrome/DS00835 ;

‘'Differential diagnosis of cyclic vomiting syndrome

’’, Forbes D: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8708860 ; http://emedicine.medscape.com/article/933135-differential ; http://rcnpublishing.com/doi/pdfplus/10.7748/ns2010.02.24.23.35.c7550

; http://digestive.niddk.nih.gov/DDISEASES/pubs/cvs/ ; http://cvsaonline.org

; Li BU, Misiewicz L. Cyclic Vomiting Syndrome: a brain-gut disorder. Gastroenterol Clin N Am. 2003;32:997-1019. Boles RG, Zaki EA, Lavenbarg T, et al. Are pediatric and adult-onset cyclic vomiting syndrome (CVS) biologically different conditions? Relationship of adult-onset CVS with the migraine and pediatric CVS-associated common mtDNA polymorphisms 16519T and 3010A. Neurogastroenterol Motil. Sep 2009;21(9):936-e72. Zaki EA, Freilinger T, Klopstock T, et al. Two common mitochondrial DNA polymorphisms are highly associated with migraine headache and cyclic vomiting syndrome. Cephalalgia. Jul 2009;29(7):719-28. Gordan N. Recurrent vomiting in childhood, especially of neurological origin. Dev Med Child Neurol. May 1994;36(5):463-7. Cullen KJ, MacDonald WB. The periodic syndrome: its nature and prevalence. Med J Aust. Aug 3 1963;50(2):167-73. Fleisher DR. The cyclic vomiting syndrome described. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 1995;21 Suppl 1:S1-5. Fleisher DR, Gornowicz B, Adams K, Burch R, Feldman EJ. Cyclic Vomiting Syndrome in 41 adults: the illness, the patients, and problems of management. BMC Med. Dec 21 2005;3:20. http://www.sciencedaily.com/releases/2012/01/120109102920.htm; http://www.docstoc.com/docs/49420236/EMPIRIC-GUIDELINES-FOR-TREATMENT-OF-CYCLIC-VOMITING-SYNDROME-abdominal pain; Rajan Kanth, ’'Dumping Syndrome Clinical Presentation’': http://emedicine.medscape.com/article/173594-clinical; http://www.webmd.com/digestive-disorders/dumping-syndrome-causes-foods-treatments; http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19830.htm; http://www.mdguidelines.com/dumping-syndrome/differential-diagnosis;

Paldies!