Funkcionālie aizcietējumi bērnu vecumā

Anna Gončarova, MFV

Normāla vēdera izeja

    Fizioloģiskos apstākļos defekācijas biežums bērniem mēdz variet atkarība no daudziem faktoriem: Bērna vecuma Uztura īpatnībām (krūts barošana/mākslīgais maisījums; dārzeņu, augļu īpatsvars uzturā u.c.) Uzņemtā šķidruma daudzuma Aktivitātēm u. c.

Normāla vēdera izeja

Zīdaiņiem normālas vēdera izejas biežums vāriē no 1 līdz 7 reizēm dienā.

No 1 līdz 3 gadu vecuma bērniem normālas vēdera izejas biežums ir no 1 līdz 3 reizēm dienā, bet ne retāk 1 reizi divu dienu laikā Pēc 3 gadu vecuma normālas vēdera izejas biežums ir no 3 līdz 14 reizēm nedēļā

Normāla vēdera izeja

Bērna vecums

0 – 6 mēneši ar mātes pienu barotie 0 – 6 mēneši ar mākslīgu maisījumu barotie 6 – 12 mēneši 1 – 3 gadi > 3 gadiem

Vēdera izeju biežums nedēļā (reizes)

5 – 40 5 - 28 5 - 28 4 – 21 3 - 14

Normāla vēdera izeja

Bet aizcietējumu identificēšanā svarīgs ir ne tikai vēdera izejas biežums, bet arī fekāliju masas daudzums un konsistence.

To novērtēt ir daudz grūtāk, jo pastāv subjektivitātes moments (ne vienmēr var paļauties uz iegūto informāciju).

Normāla vēdera izeja

Normāla fēču konsistence ir mīksta (jaundzimušajiem putrveidīga), bet ne šķidra; defekācija notiek viegli, bez stipras piepūles, kā arī bez diskomforta sajūtas.

Normāls vēdera izejas daudzums vāriē atkarībā no bērna vecuma un ir no 30 gramiem zīdaiņiem līdz 250 gramiem un vairāk pusaudžiem, bet reāli apjoms ir atkarīgs no uztura, it sevišķi ar šķiedrvielām bagātas pārtikas lietošanas.

Funkcionālie aizcietējumi

Pazīmes: 1) Vēdera izeja retāka nekā atbilstoši vecuma norma 2) Cieta vēdera izejas konsistence 3) Periodiski palielināts fēču daudzums 4) Enkoprēze 5) Bērna izteikta piepūle defekācijas laikā 6) Palpējamas fekāliju masas apakšējā, kreisajā vēderā kvadrantā un izmeklējot bērnu

per rectum

7) Nav organiska cēloņa

* Septīta pazīme ir obligāta, lai mēs varētu runāt par funkcionāliem aizcietējumiem.

Funkcionālie aizcietējumi

Aizcietējumi ir izplatīta problēma bērnu vecumā. Pēc dažādu autoru datiem ar aizcietējumiem ir saskārušies no 0.7 līdz 40 % visu bērnu. Bet

90 95 % visu aizcietējumu ir funkcionāli!

Epidemioloģisko pētījumu rezultāti

Pētījums (gads) D. Yong (1998) Araujo Sant ‘ Anna (1999) E. Miele (2004) G. Iacono (2005) M. Saps (2006) J. F. Ludvigsson (2006) V. Loening –Baucke (2007) J. V. Komarovs (2007) Valsts Lielbritānija Brazīlija Itālija Itālija ASV Zviedrija ASV Krievija Bērnu vecums 4 – 7 gadi 8 – 10 gadi 0 – 12 gadi 0 – 6 mēneši 9 – 11 gadi 2.5 gadi 4 – 17 gadi 2 – 17 gadi Aizcietējumu biežums 34 % 28 % 0.7 % 17.6 % 18 % 6.5 % 22.6 % 30 %

Etioloģija

Nav organiska cēloņa!!!

Literatūrā ir minēti daži iespējami funkcionāla aizcietējumu iemesli:

Etioloģija un patoģenēze

  

1.

2.



Nervu un endokrīnas regulācijas traucējumi

(simpātiskās un parasimpātiskās VNS diskoordinēta darbība u. c.)

Alimentārie faktori

Ar šķiedrvielām nabadzīgs uzturs (šķiedrvielas saista ūdeni, palielina fēču masu, saharolītisku zarnu baktēriju ietekmē pārvēršas par osmotiski aktīviem savienojumiem, kuri piesaista vēl vairāk ūdens; rūgšanas procesā radušās gāzes sekmē zarnu motoriku u. c.) Ātra, reta ēdiena uzņemšana (gastrocekālā refleksa nomākums) Vēla (pēc 18.00) pamatēdiena uzņemšana (nakts atpūtas laikā gremošanas trakta motoriska aktivitāte ir sliktāka) Samazināta ūdens uzņemšana

Etioloģija un patoģenēze

3. Tualetes treniņa problēmas Maziem bērniem:

Bērns atsakās iet uz podiņa Bērnam ir grūti nosēdēt uz podiņa Bērnam bieži gadās “aiziet” biksītēs Bērns raud un pretojas, kad viņu grib uzsēdināt uz podiņa Bērnu grūti iemācīt pareizi lietot podiņu u. c.

Visbiežāk ir saistīts ar bērna morālu nenobriedumu. Ja vecāki nervozē, steidzina bērnu, nepareizi rīkojas, bērnam var veidoties bailes un nepatika pret tualetes apmeklējumu, kas var būt par apspiestas defekācijas iemeslu.

Pirmsskolas vecuma bērniem:

Defekācijas vajadzības apspiešana - bērns negrib pārtraukt spēli, lai veiktu defekāciju; ūdens no fēcēm uzsūcas taisnas zarnās gļotādā; fēču masas kļūst cietākas un nākošā defekācija ir grūtāka; tas rada bērnam diskomfortu, kura dēļ viņš atkal izvairās no defekācijas – apburtais loks

Skolas vecuma bērniem:

Nepatika vai neiespējamība apmeklēt sabiedrisko tualeti, piemēram skolā. Iemesli ir dažādi – slikti sanitārie apstākļi, kauns nodarbības laikā atprasīties, nav pieejama tualete tuvumā u. c.

Etioloģija un patoģenēze

4. Dzīvesveids

Mazaktīvs dzīvesveids sekmē aizcietējumu rašanos, jo kustības labvēlīgi ietekme gremošanas orgānu darbību. Bērnus šis riska faktors skar mazāk nekā pieaugušos.

5. Ģenētiska predispozīcija 6*. Pārslimotas zarnu infekcijas pirmajā dzīves gadā (rota vīruss u. c.) –

samazina taisnās zarnas sieniņas jutību pret fēču masas tilpuma pieaugumu, līdz ar to fēces ilgāk paliek zarnā.

Diagnostika

Funkcionālie aizcietējumi ir klīniska diagnoze.

Tā pamatojas uz anamnēzes datiem un pacienta objektīvās izmeklēšanas rezultātiem.

Nav nepieciešami papildus izmeklējumi, ja nav “sarkanā karoga” simptomi.

Diagnostika

Sarkanā karoga simptomi:

   Mekonija aizture 48 stundas Augšanas aizture Svara zudums       Drudzis Asiņaina caureja anamnēzē Slikta dūša un vemšana Vēdera sāpes

Small – calibrer stools

Anēmija

Diagnostika

Pazīmes: 1) Vēdera izeja retāka nekā atbilstoša vecuma norma 2) Cieta vēdera izejas konsistence 3) Periodiski palielināts fēču daudzums 4) Enkoprēze 5) Izteikta bērna piepūle defekācijas laikā 6) Palpējamas fekāliju masas apakšējā, kreisajā vēdera kvadrantā un izmeklējot bērnu

simptomu

per rectum

7) Nav organiska cēloņa un sarkanā karoga

Diferenciāldiagnoze

          Celiakija Hiršprunga slimība Anorektālas anomālijas Anālas fissuras Hemoroīdi Autoimūnas un iekaisīgas zarnu slimības Ķirurģiskas slimības (zarnu striktūras, akūts apendicīts, pilorostenoze, malrotācija u.c.) Neiroloģiskas un neiromuskulāras slimības (spina bifida, miastēnija, muguras smadzeņu trauma u.c.) Depresija Medikamentu lietošana (antidepresanti, antikonvulsanti, diazepāms u.c.) u. c.

Ārstēšana

 -

Diētas un dzīvesveida korekcija

Jāpalielina šķiedrvielu daudzums uzturā (bērnam katru dienu jālieto uzturā 400 g augļu un 400 g dārzeņu) Jālieto pietiekošs ūdens daudzums (līdz 2 g. – 1 litrs; no 2 līdz 5 gadiem – 1.5 litrs; 6 un vairāk gadu vecumā – 2 litri) Jāmāca bērns ēst pietiekoši lēni, mierīgi, labi sakošļājot un baudot ēdienu; neēst uz nakti Samazināt miltus saturošu izstrādājumu lietošanu uzturā Nepieciešamības gadījumā palielināt aktivitāti

Ārstēšana

  Ja vēdera izeja nav bijusi 3 dienas un vairāk pēc kārtas vai ja ir palpējamas fekāliju masas taisnajā zarnā, ir nepieciešams atbrīvot to ar bisakodila svecīti, mikrolax klizmiņu vai tīrošo klizmu.

Caurejas līdzekļi, piemērām osmotisks caurejas līdzeklis - Forlax, kas satur makrogolu (4 g un 10 g).

Var izmantot arī citus caurejas līdzekļus, piemēram laktulozi vai mikrocelulozi saturošus.

Ārstēšana

 Tualetes treniņš 30 minūtes pēc ēdiena uzņemšanas bērnu jāaicina aiziet uz tualeti un “patrenēt zarnu”. Sekmē zarnu motorisko aktivitāti.

Ārstēšana

Mēdz būt ilgstoša.

Ja netiek panākta diētas un dzīvesveida korekcija, bieži ir recidīvi!

Paldies par uzmanību!!!