Transcript Slide 1 - Pētera Apiņa mājaslapa

Veselības aprūpes
sektora loma veselības
veicināšanā un slimību
profilaksē
Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības
prezidenta ziņojums
Sabiedrības veselības konferencē Rīgā
2011. gada 18. aprīlī
Valsts būtiskākais
uzdevums ir nodošināt,
lai cilvēks dzīvo ilgu un
kvalitatīvu mūžu.
Mēs šodien esam Latvijas valsts, jo
runājam par stratēģiju sabiedrības
veselībai nākamajos 7 gados.
Mēs esam zemeslodes 7 miljardu
iedzīvotāju sastāvdaļa, tiesa, līdz
šim mēs dzīvojam labākajā
klimatā, dzīvojam relatīvi tīrā gaisā
un dzeram relatīvi tīru ūdeni,
dzīvojam relatīvi turīgi, mums ir
relatīvi veselīgs dzīvesveids un
veselīgs uzturs.
Latvijas Ārstu biedrības misija,
uzdevumi, darbības būtība ir
rūpēties par Latvijas iedzīvotāju
veselību
Visas ārstu biedrības uz zemeslodes paraleli
saviem tiešajiem pienākumiem– ārstu tiesību
aizsardzībai un profesionālās izaugsmes
pilnveidei, nodarbojas ar sabiedrības veselības
problēmu risināšanu
Četrstūru apaļais galds
jeb
Veselība visās politikās Latvijā
Mūsu mērķis ir apsēsties pie viena galda visiem
un runāt par to, kā Latvijas iedzīvotājs nodzīvos
garu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu mūžu
Pie sarunu galda par veselību kā
valsts pamatu vajadzētu apsēsties
visām būtiskajām ministrijām un
resoriem:
Vides un reģionālās attīstības ministrijai, jo pats
būtiskākais mums ir tīrs gaiss un tīrs ūdens;
Zemkopības ministrijai, jo iedzīvotāja veselību
ļoti nosaka veselīgs, sabalansēts un ekoloģiski
tīrs uzturs;
Izglītības ministrijai, jo veselības stūrakmens ir
zināšanas, ko skolnieks iegūst bērnībā un skolas
gados. Veselības pamats ir kustības, ar ko nu būtu
jānodarbojas sporta pārvaldei Izglītības ministrijā;
Satiksmes ministrijai, jo pāragras nāves cēloņu
pirmajā rindiņā ir traumas, kas gūtas ceļu satiksmes
negadījumos, un tieši no satiksmes ministrijas mēs
gaidam veloceliņus un apgaismotus skrējēju celiņus;
Labklājības ministrijai, jo tieši rūpes par vecāka
cilvēka, cilvēka ar speciālām vajadzībām pilnvērtīgu,
kustībām bagātu, uzturā sabalansētu un psiholoģiski
veselīgu dzīvi mums būtu jārūpējas visvairāk;
Ekonomikas ministrijai, kurai kādreiz būtu
jāiemācās skaitļi un jāsaprot, ka vesels cilvēks ir
valsts ekonomikas pamats;
Iekšlietu ministrijai, kurai būtu jāapkaro
alkohola un tabakas izstrādājumu kontrabanda,
nelegāla ražošana un tirdzniecība;
Finansu ministrijai, no kuras mēs gaidam
izpratni par nepieciešamo finansējumu
veselības profilaksei, ārstniecībai un
rehabilitācijai;
Veselības ministrijai, kura šobrīd to cenšas visu
darīt viena;
Pašvaldībām, kuras ir ļoti atšķirīgas– sākot no
tādām, kur cilvēka veselība ir goda vietā,
beidzot ar tādām, kurās visa nauda tiek iztērēta
jaunu pagastnamu celtniecībai.
Pie sarunu galda par veselību kā
valsts pamatu vajadzētu apsēsties
valsts vadītājiem un
nevalstiskajam sektoram:
Latvijas Ārstu biedrībai, kas netīšām ir
uzņēmusies galveno sabiedrības veicināšanas
organizatora darbu;
Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrībai,
kas nenogurstoši cīnas par veselības aprūpes
darbinieku vajadzībām, darba apstākļiem un
darba algu;
Latvijas Māmiņu klubam;
Organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar īpašām
vajadzībām;
Pacientu organizācijām;
Ārstu speciālistu asociācijām;
Sporta klubiem;
Tūristu klubiem;
Veselīga uztura ražotāju asociācijām;
Daudzām citām nevalstiskām organizācijām, kas patiesi ir
ieinteresētas Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un
brīvprātīgi strādā iedzīvotāju veselības vārdā.
Pie sarunu galda par veselību kā
valsts pamatu vajadzētu apsēsties
mediķiem un pārtikas ražotājiem,
lai Latvijā ražotā pārtika būtu ne
tikai garšīga, bet arī pilnvērtīga un
veselīga.
Pie sarunu galda par veselību kā
valsts pamatu vajadzētu apsēsties
mediķiem un sporta dzīves
organizatoriem un strādāt vienā
virzienā– sports kā veselīgas dzīves
pamats visos vecumos.
Pie sarunu galda par veselību kā
valsts pamatu vajadzētu apsēsties
dažādu paaudžu cilvēkiem lai
saprastu– kā vieni vai otri saprot
veselību kā dzīves vērtību.
Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu
vajadzētu apsēsties mediķiem un žurnālistiem,
lai mūsu informācijas lauku nepārpludinātu
mistiski šarlatāni, ekstrasensi un dziednieki,
netiktu reklamēti apšaubāmi uzlējumi,
tinktūras vai uzturbagātinātāji, muti valsts
apmaksātos mēdijos nevērtu tabakas, alkohola
ražotāji un tirgotāji, kā arī citi ļaunprātīgi
veselības kaitētāji, bet mēs konsekventi varētu
mācīt saviem iedzīvotājiem veselīga
dzīvesveida pamatus
Un visām šīm sarunām atvērta ir gan
Veselības ministrija, gan Latvijas Ārstu
biedrība. Protams, sarunā mēs vēlamies
izmantot uz pierādījumiem balstītus
argumentus.
Piemēram, Eiropas Savienības dokumentos (Baltajā grāmatā) ir
izdarīta precīza atsauce uz pētījumu, ka bērns, kurš no bērnības
tiek pakļauts smēķējošo vecāku pūstajiem tabakas dūmiem,
tiek pakļauts simtkārt lielākam slimību riskam un viņa
paredzamais dzīves ilgums ir par 10 gadiem īsāks. Vai–
profesors Andrejs Kalvelis ir apkopojis visus materiālus par
vārāmās sāls ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību, un
secinājums ir– visos Latvijas produktos sāls ir daudz par daudz.
Un tomēr– vai mūsu apaļais galds
vienmēr ir apaļš?
.
Ir pilnīgi veltīgi sēsties pie apaļā galda ar
narkotiku dīleriem un tabakas industriju un
tirgotājiem, pret viņiem attieksme var būt– kā
jau pret slepkavām.
Apaļā galda pirmais stūris–
nelegālās un legālās narkotikas.
Tabaka un alkohols ir legālas
narkotikas.
Mēs nekad nevarēsim samierināties ar nelegālo
alkohola un tabakas ražošanu un kontrabandu.
Mēs nekad nevarēsim samierināties ar „točkām” un
policistiem (Iekšlietu ministriju), kas ar tīšu vai netīšu
bezdarbību to piesedz. Katru gadu vairāki simti
akūtu alkohola derivātu intoksikāciju. Katru gadu
simtiem cilvēku, kas lēnām izdziest ar hroniskām
aknu slimībām, kas ir ne tikai no pārmērīgas
alkohola lietošanas, bet arī no pašbrūvēta („točkā”
pirkta) alkohola lietošanas.
Otrais stūris– neveselīgs uzturs.
Pārmēra sāls un cukura lietošana.
Palmu eļļa un hidrolizēti tauki. E–
desas garša, E– desas smarža, E–
sārta krāsa, E– konservants ar ko
kukaiņus iznīdēt.
Trešais stūris– dažāda veida dabas
piesārņotāji. Tie, kas pa klusam
turpina lietot pesticīdus. Tie, kas
izgāž mežmalā ķīmiskās preces,
lakas, krāsas, akumulatoru
šķidrumu, sērskābi. Tie, kas ber
antibiotikas kā barību vistām un
zivīm. Tie, kas dod anaboliskos
hormonus liellopiem lai tie iegūtu
lielāku masu.
Ceturtais stūris– resnuma
slavinājums.
Mūsu sarunas galvenie virzieni:
Pirmkārt, tomēr
VESELĪGA VIDE
Pats būtiskākais cilvēkam ir tīrs gaiss un tīrs
ūdens, nepiesārņota vide.
Parasti runājot par tīru ūdeni domājam
dzidru un tīru dzeramūdeni. Pasaulē ik
gadus 1.5 miljoni bērnu mirst līdz gada
vecumam diarejas dēļ, kam galvenais
iemesls ir piesārņots ūdens
Pasaulē gaisa piesārņojumu
nosaka fosīlais kurināmais,
automašīnas un vulkāni. Eiropā
vispiesārņotākais gaiss ir Polijā,
Čehijā, Bulgārijā, bet pasaulē–
Ķīnā un Indonēzijā.
VESELĪGA VIDE
Paracelsus kā toksikoloģijas tēvs teicis: jebkura
viela ir toksiska, būtiska ir tikai deva.
Interesanti, ka lielāko interesi pasaulē par
apkārtējo vidi ir slimnīcās strādājošiem ārstiem,
tieši ārsti bija Kioto un Kopenhāgenas
konferenču iniciatori
Pasaule šodien ķīmiskā saindējuma ziņā atbilst
jēdzienam– ķīmiskais karš. Vislielākā pasaules
pērnā gada katastrofa bija Ungārijā.
Neviens nekad nav gaidījis ķīmiskas vai
radioloģiskas katastrofas. Neviens nekad nav
gaidījis Černobiļu.
Neviens nekad nav gaidījis Fukušimu
Katra bagātāka valsts mēģina tikt vaļā no savām
ķīmiskām vielām vai izlietotās kodoldegvielas,
vislabprātāk noglabājot tās citās valstīs vai jūrā.
Nabagākām valstīm nav, kur indes un radiāciju
likt ārpus sevas teritorijas. Ikviena valsts savus
ķīmiskos un radioloģiskos uzņēmumus izvieto
savas valsts nomalē, tātad pie kaimiņu valsts.
Tā Visgalinas atomelektrostacija, Mažeiķu
naftas kombināts un Būtiņģes osta atrodas
dažus kilometrus no Latvijas robežas.
Zemeslode ir tik līdzīga un tik
atšķirīga:
Adipozitātes un diabēta epidēmija
pasaulē ir bagāto valstu problēma;
Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrumāzijā
vīrieši dzīvo 8– 10 gadus īsāku dzīvi
nekā sievietes, jo mirst no traumām,
sirds un asinsvadu slimībām, vēža,
noziedzīgi izturas pret savu veselību;
Zemeslode ir tik līdzīga un tik
atšķirīga:
Nabadzīgajās pasaules valstīs sievietes dzīvo īsāku mūžu
nekā vīrieši. To nosaka tāds apstāklis, ka mājokļos bez
ventilācijas un krāsns, tur uztura gatavošanai un
siltumam telpās sadedzina koksni un ogles, bet arī
plastmasas pudeles un papīru. 80% Indijas un
Dienvidamerikas valstu iedzīvotāju darbojas ar atklātu
uguni ēdiena gatavošanā. Telpās dzīvo sievietes ar
meitenēm, jo vīri ir darbā, bet zēni drīkst iet laukā,
spēlēties un sportot.
Otrais temats ir
BRĪVĪBA KUSTĒTIES :
Pirmkārt, tas nozīmē– cilvēkiem kļūt turīgiem. Pasaulē
jau sen ir pierādīts– kam vairāk naudas, tas vairāk kustas.
Nabagākie nebrauc ar velosipēdu– viņi izmanto
sabiedrisko transportu. Bagātākie ievērojami biežāk iziet,
izskrien, izbrauc dabā un parkā– tas korelē ar sirds
asinsvadu slimībām, un bagātākie ar šīm slimībām slimo
retāk. Nabagākais ēd cīsiņus, ketčupu, baltmaizi,
kartupeļus un saka, ka lieto šādu pārtika, jo tā ir lētāka.
Nabagākie visvairāk izmanto ātrās apkalpošanas
restorānus. Patiesībā saknes, dārzeņi, rupja maize un
zemnieka piegādāta gaļa ir lētāks un racionālāks uzturs.
BRĪVĪBA KUSTĒTIES :
Katrs parks pilsētā ir veselība. Īpaši tad, ja šajā parkā
ziemā ir apgaismota slēpošanas trase, bet vasarā bez
bažām var spēlēt bumbu. CO2 emisija vislielākā allaž ir
pilsētas centrā;
Kustība ievērojami korelē ar garīgo aktivitāti. Īpaši tas
kļūst aktuāli pēc pusmūža. Cilvēks, kas nesporto, kļūst
pasīvs, mazaktīvs arī garīgā jomā. Apgrieztais loks– no
nabadzības gan valsts, gan iedzīvotāja līmenī var izkļūt
tikai kustoties. Tikai tas, kas trenējas, spēlē bumbu, brauc
ar riteni, peld vai skrien orientēšanos– var izrauties no
savas un valsts ekonomiskās krīzes.
Trešais temats ir SAMĒROJAMĪBA
sabiedrības veselības izpratnes
jomā.
Vienāds dzīvības risks ir nobraukt ar automašīnu 4000
jūdzes, stundu nepārtraukti smēķēt vai gadu strādāt
ķīmiskajā rūpniecībā;
Atbilstoši ķīmikāliju saturam laša muskuļos, fermā
izaudzētu lasi varētu ēst 1– 4 reizes mēnesī, bet dabiski
augušu lasi– 8– 12 reizes mēnesī. Problēma jau tā, ka arī
dabiskos apstākļos lasis ir barības ķēdes galējais posms,
kas uzkrāj dzīvsudrabu, DDT un visas pārējās kaitīgās
vielas. Savukārt– ferma no fermas atšķiras– dažviet
antibiotikas zivīm tiek bērtas milzīgās devās, bet pēc tam
zivis peldinātas vieglā dihlofosa šķīdumā.
SAMĒROJAMĪBA
Nekas nav aizliedzams. Es ar prieku
piekristu plašai kokakolas lietošanai, ja
tas tiktu darīts pa ēdamkarotei divas
reizes dienā. Kolā ir 17% cukura.
Paņemsim salaveča reklāmas rullītī
izslavēto 2 litrīgo kolas pudeli– šajā
pudelē ir 350 grami cukura. Divas glāzes
tīra cukura. Ja bērns reklāmas iespaidā
izdzer šo kolu– ražotāji un tirgotāji ir
izdarījuši visu iespējamo, lai bērns būtu
resns, mazkustīgs, apātisks un drīz kļūtu
par insulinējamu diabētiķi. Tādēļ man
nekas nav iebilstams pret Kokakolas
reklāmu– ja tā tiek rādīta televīzijā no
plkst. 3.00 līdz 6.00 naktī.
SAMĒROJAMĪBA
Es noteikti esmu par uztura
daudzveidību. Mums jāpanāk, lai cilvēks 5
reizes dienā ēd dārzeņus, saknes vai
augļus,– un man nav iebilžu ja viņš
piekodīs klāt desu par latu divdesmit, kas
ražota no gaļas hidrolizāta, ģenētiski
modificētas sojas, vārāmās sāls ūdens
piesaistīšanai, palmu eļļas,
hidrolizētajiem taukiem, E– desas garšas,
E– desas smaržas, E– sārta krāsas, E–
daudzgadu turēšanas konservanta
SAMĒROJAMĪBA
Vārāmais sāls cilvēkam ir vajadzīgs–
2 grami dienā. Cilvēka garšas
kārpiņas divu nedēļu laikā pierod par
gardu uzskatīt sāļu barību, bet divu
nedēļu laikā atdod no šī sāļuma un
iegūst pilnīgākas garšas izjūtas. Sāls
dēļ vidējais latvietis dzīvo par 2– 3
gadiem īsāku mūžu, salīdzinot ar
skandināvu, bet 3– 4 gadus,
salīdzinot ar japāni vai
dienvidkorejieti. Latvieši uzņem vairāk
nekā 10 gramus, lielāko daļu no tā
uzņem ar produktiem (desu, sieru,
maizi u.c.), ko iepērk lielveikalā. Nezin
kāpēc gandrīz katrā kafejnīcā un
bistro jebkura zupa ir pārsālīta.
SAMĒROJAMĪBA
Īpašs stāsts ir par alu divlitru plastmasas
pudelēs, ar ko nodzeras jaunieši. Lētākais
7% alus 2 litru pudelē maksā 80 santīmus.
Jebkurš labs latviešu alus (Tērvetes,
Užavas, Valmiermuižas, Piebalgas,
Bauskas, uc.) puslitra pudelē maksā 80
santīmus un vairāk, tātad vismaz četras
reizes dārgāk, ko nosaka kvalitāte un
reālas ražošanas izmaksas.
Pārrēķinot izdzertā 2 litru 7% alus
alkoholu salīdzinājumā ar šnabi (40
grādīgs alkohols puslitra pudelē) iznāk, ka
puslitram šnabja būtu jāmaksā 1 Ls 14
santīmi. Priekšlikums– dzert pa mazajai
krūzītei
Ceturtais temats ir TABAKAS
RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI,
KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS
Nekāda kompromisa nevar būt ar
cilvēkiem, kas zin, ka tirgo nāvi, bet
priecīgi berzē rokas, skaitot „Jūdasa
grašus”.
Sabiedrības veselības pētījumi
liecina, ka smēķētāju skaits Latvijā
gadu no gada samazinas, bet
smēķējošo bērnu skaits (uz
smēķējošo meiteņu rēķina) pieaug.
TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI,
KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS
Mūsu uzdevums ir nosargāt bērnus no
aktīvas un pasīvas smēķēšanas.
Smēķēšana bērnu klātbūtnē ir noziedzīga
vardarbība, jo samazina bērna dzīves
kvalitāti, rada alerģiju, astmu, samazina
imunitāti, rada vēždraudi. Ja pieaugušais
var aiziet prom no smēķētāja sabiedrības,
tad bērns ir tieši atkarīgs no
pieaugušajiem. Sabiedrības pienākums ir
nevis aizvest bērnu no smēķējošā
pieaugušā, bet pieaugušo ļaundari– no
bērna.
TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI,
KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS
Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē
Vai grūtnieces pašas smēķēšana ir
vardarbība pret vēl nedzimušo bērnu
TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI,
KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS
Neviens bērns netiek pie cigaretēm, ja
pieaugušie to neatbalsta. Lielākoties tas
notiek veikalā, kur vienkārši bērna
vecums netiek pārbaudīts. Bieži
pieaugušie nopērk cigaretes priekš
bērna. Gan pārdevējs, kas nepaprasa
vecumu, gan starpnieks, ir nelieši, kas
sodāmi kā noziedznieki.
Tabakas industrijas visa rīcība ir virzīta
tikai un vienīgi uz jaunu smēķētāju
piesaistīšanu no jaunatnes vidus. Gandrīz
visi jaunie smēķētāji tiek piesaistīti
netikumam skolēnu vecumā.
SABIEDRĪBAS VESELĪBA ir visu
iedzīvotāju problēma, bet VIRZOŠAIS
SPĒKS IR ĀRSTI
Vislielāko ieguldījumu zīdaiņu
mirstības samazināšanā var
panākt, izglītojot sievietes. Tas
nav ļoti dārgi.
SABIEDRĪBAS VESELĪBA ir visu
iedzīvotāju problēma, bet VIRZOŠAIS
SPĒKS IR ĀRSTI
Sabiedrības veselība ir zinātne nepārtrauktā attīstībā. Sabiedrības
veselība balstās uz zinātni, tādēļ tikai ārstu veikta zinātne virza
dzīves kvalitāti un veselību.
Politiķi mīl spēlēties ar frāzi, ka ārsti esot ieinteresēti pacienta
slimībā, tādēļ nevirzot sabiedrības veselību. Ir tieši otrādi– visā
pasaulē sabiedrības veselības virzītāji ir ārsti, jo mūsu profesija ar
savu humānismu meklē risinājumus ne tikai cilvēka, bet arī
cilvēces veselībai. Šim virzošajam spēkam ir nācies un nāksies
strādāt sistēmā, kur cilvēka veselību nosaka likumdošana un
valsts sistēma.
Galvenā ārstu biedrības funkcija ir būt par starpnieku starp
ārstiem un valdību– mēģināt izskaidrot ārstu idejas politiķiem.
Var izmērīt dzīves kvalitāti,
nevar izmērīt laimi.
Paldies par uzmanību!