Transcript Slide 1 - LU Open Minded

Latvietis, tabaka, alkohols,
narkotikas, psihotropās vielas
un neveselība
Lekcija openminded.lv
ciklam par sabiedrības veselību
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jautājums– kas ir
nozīmīgākais veselību
graujošais kaitējums
Latvijā ?
(i) mazkustīgs dzīvesveids
un aptaukošanās epidēmija;
(ii) pārliecīga smēķēšana,
īpaši jauniešu vidū;
(iii) pārliecīga alkohola
lietošana;
(iv) neveselīgs un
neatbilstošs uzturs;
(v) stress un psiholoģiski
nelabvēlīgs sabiedrības
noskaņojums
Kāpēc vidējais latvietis (vidējais Bērziņš)
dzīvo par 8 gadiem īsāku mūžu nekā
vidējais zviedrs (vidējais Svensons)?
Vienlīdz tīrs gaiss un ūdens ir Zviedrijā un Latvijā.
Kāpēc Svensons dzīvo 8 gadus ilgāk nekā Bērziņš?
Salīdzinājumā ar vidējo Svensonu vidējais Bērziņš:
(i) mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm;
(ii) gandrīz 2x vairāk patērē sāli (NaCl);
(iii) par 20% lieto vairāk disaharīdus;
(iv) par 30% vairāk lieto alkoholu;
(v) par 30% vairāk smēķē;
(vi) mazāk lieto svaigus augļus un dārzeņus;
(vii) mazāk lieto ekoloģiskus produktus;
(viii) mazāk lieto ekoloģiski nekaitīgus
tīrīšanas līdzekļus
Kāpēc vīrieši Latvijā
dzīvo vismaz desmit gadus
īsāku mūžu nekā sievietes
(68.4 un 78.3 gadi)?
Smēķēšana Latvijā ir galvenais pāragras
nāves cēlonis
Galvenās problēmas:
(i) pieaug smēķējošo
jauniešu un bērnu
skaits;
(ii) smēķē 10%
grūtnieču;
(iii) 30% iedzīvotāju
pakļauti pasīvās
smēķēšanas iedarbei
Smēķēšana nav norma, tā nav attaisnojama
Latvijas iedzīvotāji zin tabakas kaitīgumu,
bet pret to izturas vieglprātīgi, smēķē vairāk
nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, pie kam
arvien vairāk smēķē sievietes
Salīdzinājumam:
(i) Jakoba– Kreicfelda slimības uzliesmojuma
laikā cilvēki pārstāja lietot liellopu gaļu, kaut
saslimšanas risks bija 1: 1000000000;
(ii) pēc Černobiļas avārijas pārstāja lietot
sēnes, kaut saslimšanas riska nebija vispār;
Katru dienu Latvijā tiešās vai pasīvās
smēķēšanas dēļ pāragri mirst 20 cilvēku
Mēnesī– 600, tas ir aptuveni tā, ka mēnesī
nogāztos četras Air Baltic lidmašīnas
Smēķētājs vidēji dzīvo 8– 10 gadus
īsāku mūžu nekā nesmēķētājs
Klasiskais arguments– katrs
ir redzējis vai dzirdējis par
kādu smēķētāju, kas
nodzīvojis līdz 90 gadiem
vesels
Iespējas nodzīvot smēķētājam
veselam garu mūžu ir tieši
tikpat lielas kā
azartspēlmanim vinnēt
miljonu. Protams, tāda
iespēja pastāv
Smēķēšana nereti dzīvi saīsina tieši
1/2 no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir
smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši
vai dzērumā aizmiguši ar degošu cigareti.
Tātad 80 – 90 līķu uz tabakas tirgotāju
sirdsapziņas
Divi dzīvi sadeguši zīdainīši
Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts
tautsaimniecībai
>1/3 visu ugunsgrēku (mājas, meži,
lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa
smēķēšana.
Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 150– 300
ēku, tas ir– vismaz trešdaļa no ugunsgrēkiem
ar nopietnām sekām
Ar lielāko varbūtību Rīgas pils degšana bija
celtnieka nomests izsmēķis, kaut
apdrošināšanas iemeslu dēļ ir izdevīgāk teikt,
ka ugunsgrēka iemesls ir metāla griešanas
laikā radusies
dzirkstele
80% meža ugunsgrēku izraisa nomests
izsmēķis
Smēķēšana bieži ir par pamatu
lauksaimniecības ēku, darbvietu
ugunsgrēkiem. Parasti bojā iet govis un citi
mājlopi
Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts
tautsaimniecībai
Tabakas lietošana ir viens no
briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem.
Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais
apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro,
tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts
tērē medicīniskiem pakalpojumiem.
Tabakas lietošana ir viens
nobriesmīgākajiem tautsaimniecības
slogiem.
Latvijā tabakas
izstrādājumu naudiskais
apgrozījums ir aptuveni
500 miljoni eiro, tikai
nedaudz mazāk kā summa,
ko valsts tērē medicīniskiem
pakalpojumiem.
Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet
kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi
nodokļi netiek maksāti.
Pēc Muitas kriminālpārvaldes datiem garām
valsts kasei pērn gāja 90 miljoni latu
Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet
kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi
nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro.
Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu
valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā
nauda „aizplūst” no Latvijas.
Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka
vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts
veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to
slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis
alkohols un tabaka.
No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti
ārstējams pacients.
Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam
smēķēšana aiztrobozējusi artērijas.
Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis,
starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža
gadījumā– tas viss smēķētājiem uz
līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā
nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet
pārtiek no sociālā budžeta, tas ir nodokļu
maksātāju nuda.
Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz
„pasīvajiem smēķētājiem”.
Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par
nesmēķētāju darba ražīgumu– smēķējot
samazināta asins apskābekļošana plaušās un
smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa
saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas
nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam
smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt,
šajā laikā nestrādājot.
Ekonomiskais slogs ir īpaši augsts darba
devējiem un ietver:
(i) zemāku darbinieku produktivitāti, kuras
iemesls ir smēķēšanas pārtraukumi, kā arī
paildzināta prombūtne slimības dēļ;
(ii) smēķētāju izraisīto ugunsgrēka radītie
zaudējumi;
(iii) tīrīšanas un remonta papildu izmaksas
saistībā ar smēķēšanu.
Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro.
Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu
valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā
nauda „aizplūst” no Latvijas.
Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem
autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas
statistikas Latvijā, bet ceļu policisti
apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi,
kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību
novērsusi aizsmēķēšana.
Smēķējot tabakas izstrādājumus cilvēks un
apkārtējie (pasīvie smēķētāji) uzņem
40 kancerogēnas vielas
Pasaulē tiek strikti ierobežots okoloģiskās
slimības izraisošais akrilamīds, un tā saturu
rūpīgi uzmana čipšos, frī kartupeļos utt. Bet
jebkuras cigaretes izsmēķēšana like uzņemt
simtkārt vairāk akrilamīda
Nikotīns ir pasaulē izplatītākais insekcīds
Tabakas industrija
cigaretēm pievieno
visdažādākās
vielas, kas izraisa
atkarību
Mentols cigaretēm tiek
pievienots, lai smēķētājam
būtu iespējams dziļāk
ievilkt tabakas dūmus, un
nikotīns vairāk uzsūktos,
pastiprinot atkarību
Plaušu vēzi 90% gadījumu izraisa
smēķēšana
Plaušu vēzi izraisa nevis nikotīns, bet darvas
produkti, kas rodas smēķēšanas procesā
Attiecībā uz
bronhu
karcinomu
smēķēšana un
pasīvā
smēķēšana ir
vienīdz kaitīgas
Smēķēšana ir visu vēža formu riska
faktors Nr. 1.
Īpaši:
kuņģa, aknu, barības vada, elvada, lūpu,
balsenes vēzim
Smēķēšana ir visu
vēža formu riska
faktors Nr. 1.
Īpaši:
kuņģa, aknu, barības
vada, elvada, lūpu,
balsenes vēzim
Jebkurš smēķētājs
agri vai vēlu tiek pie
hroniska bronhīta un
hroniskas
obstruktīvas plaušu
slimības (HOPS)
Izzūd elpceļu bārkstiņas, alveolās nonāk
darva, putekļi.
Alveolas saplūst, veidojas emfizēma.
Plaušas nespēj apskābekļot asinis, sirds
labais kambaris nespēj pumpēt pietiekami
daudz asiņu apskābļošanai caur plaušām,
cilvēks mirst ar sirds asinsvadu mazspēju
Vislielāko ļaunumu
smēķēšana nodara sirds un
asinsvadu sistēmai
Smēķētāji sagaida savu
pirmo infarktu 5–12 gadus
ātrāk nekā nesmēķētāji.
Smēķēšana korelē ar augstu
asinsspiedienu, aterosklerozi
un insulta risku
Nekas tā neveicina cilvēka ātru novecošanos
kā smēkēšana
Laikā, kad Latvijā
samazinās smēķējošo
pieaugušo skaits,
palielinas smēķējošu
pusaudžu un bērnu
skaits (īpaši meteņu
vidū)
Ļoti bīstama bērniem ir pasīvā smēķēšana,
kad bērnam jāuzturas smēķējoša
pieaugušā
klātbūtnē
Smēķēšana izraisa astmu. Biežākais bērnu
astmas cēlonis ir pieaugušo smēķēšana
bērnu klātbūtnē
Smēķēšana izraisa alerģijas. Lielākais
bērnu alerģiju skaits ir kombinētas
alerģijas, kur viens no būtiskākajiem
faktoriem ir vecāku smēķēšana bērnu
klātbūtnē
„Otrreizējie dūmi” ir īpaši bīstami maziem
bērniem un zīdaiņiem.
Smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret
bērnu, kas apdraud bērna dzīvību un veselību.
„Otrreizējie dūmi” ir saistīti ar pēkšņu
zīdaiņu nāvi, bērniem rada pneimoniju, astmu,
bronhītu, vidusauss iekaisumu, palielina risku
saslimt ar vēzi, infekcijas slimībām, īpaši–
vīrusu infekcijām
Smēķēšana grūtniecības laikā
rada samazinātu augļa svaru,
embrija nāvi un priekšlaicīgas
dzemdības
Arī „otrreizējie dūmi” ir ļoti
bīstami nedzimušam auglim.
Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē
ir vardarbība pret grūtnieci un
viņas nedzimušo bērnu, tātad
noziegums pret valsti.
Tiesības
atrasties no
tabakas dūmiem
brīvā telpā ir
cilvēktiesības–
tiesības uz
dzīvību un
dzīves kvalitāti
Ūdenspīpes
ne tikai nav
nekaitīgas,
tās ir ļoti
bīstamas,
īpaši
skolnieku
vecumā
Elpošanas
parametri
Ieelpu skaits
Smēķēšanas
ilgums,
minūtēs
Elpošanas
amplitūda,
ml/ieelpā
Ieelpas ilgums,
sekundes/ieelp
ā
Intervāls starp
ieelpām,
sekundes/ciklā
Kopējais
tilpums,
mililitros
Ūden
spīpe
171
61
Ciga
rete
12,1
3,7
530
44,1
2,6
1,5
17
18,5
90,6
00
(90
litri)
523
Ūdens
pīpes
Marka „TwoApples”
Patērētā tabaka,
gramos
Patērētā ogle,
gramos
Nikotīns,
miligramos
Oglekļa
monoksīds,
miligramos
Benzopirēns,
nanogramos
Ūdenspīpe
Cigarete
4,7
~ 0,8
Formaldehīds,
miligramos
Akroleīns,
miligramos
7,2
3,09
1-3
145
10 - 23
307
20 - 40
630
70 - 100
892
60 - 140
Latvija ir parakstījusi un ratificējusi
Pasaules Veselības organizācijas
pamatkonvenciju par tabakas
kontroli (PKTK)
PVO pamatkonvencija par tabakas
kontroli atzīst, „ka zinātniski pierādījumi
ir skaidri apliecinājuši, ka tabakas dūmi
izraisa nāvi, slimības un darbnespēju”.
Konvencija dalībvalstīm uzliek par
pienākumu novērst cilvēku
apdraudējumu no „otrreizējiem dūmiem”
Saskaņā ar PKTK 8. pantu katrs no
dalībniekiem ir apņēmies „pieņemt un
īstenot efektīvus juridiskus, īstenošanas,
administratīvus un/vai citus pasākumus,
nodrošinot aizsardzību no pakļaušanas
tabakas dūmu iedarbībai darbavietu
iekštelpās,sabiedriskajā transportā,
sabiedriskajās vietās iekštelpās un
atbilstīgi citās sabiedriskajās vietās.”
Visu valstu medicīnas profesionāļi cīnas
ar tabakas kaitīgo ietekmi.
Tabakas industrija cīņā pret mums ir
radījusi stratēģiju, kuras mērķis ir
iesaistīt politiķus un ierēdņus neauglīgos
sīkos disputos, piemēram– kā nepieļaut
mazākas cigarešu paciņas vai kā rakstīt
lielākiem burtiem– cik tabaka kaitīga.
Tabakas industrija vēlas darbības
imitāciju
Cīņā ar tabakas nodarītu ļaunumu
mūsu mērķis nav ierobežot tabakas
lietošanu, bet gan līdz 2020. gadam
padarīt Latviju par tabakas brīvu valsti
Cīņā ar tabakas nodarītu ļaunumu
mūsu mērķis nav ierobežot tabakas
lietošanu, bet gan līdz 2020. gadam
padarīt Latviju par tabakas brīvu valsti
Jānosaka tabakas ražotāju un tirgotāju
kriminālatbildība par tabakas
izstrādājumu izraisītu vēzi, sirds
asinsvadu slimībām un elpceļu slimībām,
ko izraisījusi smēķēšana
Jānosaka, ka smēķētāju ārstēšanas
izdevumus daļēji vai pilnībā var pārcelt
uz tabakas ražotāju un tirgotāju
finansējumu
Tabakas ražotāji un izplatītāji atzīstami
par noziedzīgas darbības veicējiem, kuru
darbība rezultējas ar cilvēku slimību un
nāvi
Vēlos minēt izcilu piemēru
– Singapūru. Lai nebūtu
nekādu diskusiju– kur,
kad vai kā pīpēt,
Singapūrā
strukti noteikts– smēķēt
telpās, nojumēs,
balkonos un citās
apjumtās vietās
(t.sk. transporta līdzekļos)
stingri aizliegts.
Japānā atļauts smēķēt tikai norādītās
vietās, vidēji ik pēc puskilometra ir
norāde, ka šeit tiešām drīkst uzsmēķēt.
Ukrainas Veselības
ministrijas
pretsmēķēšanas
cīņas algoritms
Šobrīd mūs visvairāk
satrauc fakts, ka Tabakas
industrija, kura cietusi
sakāvi pēc sakāves Eiropā,
Austrālijā un
Ziemeļamerikā, savu biznesu
pārnesusi uz jaunattīstības
valstīm, pie kam smēķētāju
skaitam ir tendence pieaugt
uz bērnu un jauniešu, īpaši
smēķējošu meiteņu rēķina.
Jaunattīstības valstīm nepietiek resursu cīņai
ar tabakas industriju, jo tām nepietiek
līdzekļu pat savu iedzīvotāju nodrošināšanai
ar pārtiku,
tīru ūdeni,
daudzās
jaunattīstības
valstīs
joprojām
valda liels
bezdarbs.
Šajos smagajos apstākļos ienāk tabaka, kas
izsūc jau tā valsts iedzīvotāju knapos
līdzekļus.
Mazattīstības valstīs visa tabakas nauda
nonāk tikai tabakas ražotāju un tirgotāju
alkatīgajās rokās. Pret tabaku iemaina maizi
un ūdeni. Smēķē pat badā mirstoši bērni.
Tabakas ražotāji bendē cilvēkus ne tikai ar
nikotīnu, darvu un kancerogēnām vielām,
bet arī ekonomiski.
Tabakas
industrija savā
menedžmentā un
reklāmā iegulda
lielu naudu,
melus, šantāžu
Šī cīņa notiek apmelojot ārstus un
uzpērkot politiķus
Un tomēr– Latvija ir jau sasniegusi ļoti daudz
cīņā ar tabakas industriju.
Jau astoņus gadus Latvijā nesmēķē bāros,
kafejnīcās, restorānos, sporta un kultūras
pasākumos, publiskās, valsts un pašvaldību
telpās.
Latvijā aizliegta tabakas reklāma
Cīņā ar smēķēšanu
būtiski ir apzināties
mērķi un misiju. Tad
pietiks spēka un
varēšanas
Mans mērķis ir no
tabakas dūmiem
brīva Latvija un
Eiropa