TAUKI UN EĻĻAS

?

 Cik gabaliņus ziepju (vidēji) varētu izgatavot no taukiem cilvēka ķermenī?

a) 3 b) 7 c) 8

UZBŪVE

 Jau pagājušajā gadsimtā noskaidroja, ka tauki ir glicerīna un augstāko taukskābju esteri. To uzbūvi izskaidro šāda shēma.

R1 , R2 un R3 ir dažādu taukskābju atlikumi.

 Tauki un eļļas ir propāntriola – 1,2,3 (glicerīna) taukskābju esteri. Tos sauc par triglicerīdiem jeb triacilglicerīdiem.

 Tauku sastāvā ietilpst apmēram 200 dažādas taukskābes, bet biežāk sastopamās ir: piesātinātās taukskābes stearīnskābe ( cietie tauki – tauki un sviests) C 17 H 35 COOH ; palmitīnskābe C 15 H 31 COOH; nepiesātinātā taukskābe ( šķidrie tauki oleīnskābe C 17 H 33 COOH. - eļļas)

 Parasti dabā esošo tauku sastāvā ir vairāku veidu glicerīdi, kuros ietilpst atšķirīgas taukskābes, cita- divas piesātinātas taukskābes un viena nepiesātināta taukskābe utml.

ĪPAŠĪBAS

 Tauki veidojas esterificēšanas reakcijā. Piemēram, glicerīnam reaģējot ar stearīnskābi, veidojas tauki- glicerīna tristearāns (stearīnskābes glicerīds).

• Nešķīst ūdenī (polāros šķīdinātājos), veido maisījumu – emulsiju.

• Labi šķīst nepolāros šķīdinātājos – benzīnā, benzolā, toluolā un citos.

• Kušanas temperatūras ir zemākas par 100 ° C.

• Kušanas temperatūra atkarīga no tauku sastāvā esošo taukskābju nepiesātinātības .

 Šī reakcija norisinās citu esteru veidošanās reakcijām.

 Tauku fizikālās īpašības var novērot ikdienā. Piemēram, buljonā tauki nostājas virspusē, tātad tauki ūdenī nešķīst un tie ir vieglāki par ūdeni. Ilgstoši maisot eļļas ar ūdeni, tās disperģējas, veidojot emulsiju. Šādas emulsijas piemērs ir piens.  Tātad, tauki nešķīst ūdenī, kā arī citos polāros šķīdinātājos. Tauki labi šķīst nepolāros šķīdinātājos tetrahlorogleklī, benzīnā un dietilēterī.

HIDROLĪZE

 Tāpat kā visi esteri, arī tauki hidrolizējas gan skābā, gan bāziskā vidē  Visu esteru hidrolīzes ir tos veidojošās skābes un spirti. Arī hidrolizējoties taukiem, veidojas glicerīns un atbilstošās taukskābes. Šo reakciju var izmantot glicerīna un taukskābju iegūšanai.

IZMANTOŠANA

 Taukskābju nātrija sāļus tālāk izmanto kā ziepju pamatmasu, kurai piemīt mazgājoša darbība. Reakcijā ar kālija hidroksīdu veidojas šķidrās ziepes.

 Visvairāk taukvielu izmanto uzturā.Vēl nesen ziepju ražošanai lielos daudzumos izlietoja uzturā izmantojamos taukus, taču pašlaik galvenokārt izmanto naftas pārstrādes produktus un dažādus sintētiskos izejmateriālus.

 Pārtikas rūpniecībā augu eļļas (šķidros taukos) hidrogenēšanas reakcijās pārvēršas cietākas konsistences masā, iegūstot ne tikai margarīnu, bet arī dažādus kulinārijas taukus, zemesriekstu sviestu u.c.

TAUKI DABĀ, TO IEGŪŠANA

         Tauki atrodas visos dzīvajos organismos.

Dzīvnieku organismos tauki uzkrājas zem ādas vai ap iekšējiem orgāniem, tā kā tauki slikti vada siltumu, tauku slānis pasargā dzīvniekus no pārmērīgas atdzišanas.

Dažādu dzīvnieku organismos tauku saturs ir dažāds. Piemēram, labi barota cūka ir 23-30% tauku, zušos 3,7% tauku, siļķēs tikai 6% tauku. Tauki sastopami arī pienā. Govs pienā vidēji ir 3,7% tauku, bet kazas pienā – 4,8%. Dzīvnieki taukus iegūst, taukaudus karsējot vai apstrādājot ar pārkarsētu tvaiku.

Rūpnieciski no kauliem taukus izdala ekstrahējot tos ar šķīdinātājiem. Augos tauki uzkrājas sēklās, retāk augļos un stumbros (dažām palmām).

Augos tauku saturs ir ļoti atšķirīgs, tā piemēram, zemesriekstos ir 35-42% tauku, eļļas palmas augļos -65-72%, linsēklās -37-40%, kaņepju sēklās -32%, bet rudzu graudos tikai 2%.

Taukus no augu sēklām (augļiem) iegūst, tās presējot vai ekstrahējot ar šķīdinātājiem.

MARGARĪNS

   Margarīnus mūsdienās gatavo no piemērotām pārtikas eļļām un taukiem, dzeramā ūdens, emulgatoriem (mono – diglicerīdi, lecitīns un olas dzeltenums), sāls, aromātvielām, ir iespējama vājpiena, vitamīnu, piemērotu krāsvielu (biksīna, karotīna), kā arī konservāta (sorbīnskābes) pievienošana (vidējais tauku saturs 80%). Tā kā margarīna plastikumu un cietību nosaka tā sastāvā esošie kristalizētie tauki, eļļas un ūdens fāze, msrgarīna izgatavošanai paradzētos tauku maisījumus modificē cietinot, pārsterificējot un frakcionējot. Diētiskie margarīni cietinātu tauku vietā satur produktus ar augstāku kušanas punktu, kā kokasriekstu un palmu kodolu taukus.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

 V.Baltess “Pārtikas ķīmija”, “Apgāds Jāņa sēta”, Rīga 1998.gads

 D.Cēdere, J.Logins “Organiskā ķīmija”, “Zvaigzne ABC”, 1996.gads

 D.Namsone “Organiskā ķīmija vidusskolai”, “Zvaigzne ABC”, 1998.gads

 Pareizā atbilde ir b) 7