Slide 1

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 2

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 3

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 4

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 5

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 6

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 7

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 8

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 9

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 10

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 11

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 12

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 13

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 14

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 15

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 16

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 17

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 18

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)


Slide 19

Uzturlīdzekļu ķīmiskais
sastāvs

Maize






Satur šķiedrvielas (šķīstošās,
nešķīstošās). Īpaši ß-glikānus
Polinepiesātinātās taukskābes
(linolskābe, linolēnskābe,
oleīnskābe)
Antioksidantus, it īpaši E
vitamīnus

Piens






Piena olbaltumvielās ietilpst
kazeīns, globulīns, albumīns
Pienā ir A, PP, D, E, K un daži
B grupas vitamīni, C vitamīna
pienā ir maz
No minerālvielām pienā
visvairāk ir kalcija un fosfora

Gaļa







Aknās olbaltumvielas,
ogļhidrāti, A, D un B grupas
vitamīni
Nierēs ir B, A, E vitamīni,
fosfors, dzelzs
Smadzenēs holesterīns
Asinis satur bioloģiski
pilnvērtīgas olbaltumvielas,
vitamīnus, minerālvielas,
dažādus fermentus

Siers




Sierā ir daudz olbaltumvielu
un minerālvielu - kalcija un
fosfora
Sierā ir A, B, D, E, PP vitamīni
un A provitamīns - karotīns

Makaroni




Satur olbaltumvielas (proteīnus), cieti
Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno
vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu,
kalciju, dzelzi un folijskābi

Zivis









Satur proteīnus
Selēnu
Kalciju
Cinku
Jodu
Dzelzi
A, B12, D vitamīnus

Olas











Satur ūdeni
13 g olbaltumvielu
11,2 g taukvielu
0,7 g ogļhidrātu
400 mg holesterīna
2,2 g (5,5 reizes vairāk!)
lecitīna - holesterīna
antagonista
A, E un B grupas vitamīnus
kā arī minerālvielas - nātriju,
kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu

Kartupeļi





Kartupeļos ir dažādas
minerālvielas un
mikroelementi - kālijs,
magnijs, kalcijs, nātrijs un
fosfora sāļi
Satur 18% cietes
C vitamīnu (mizās)

Burkāni






Burkāni satur rekordlielu
daudzumu B karotīna
Burkānos ir kālijs, fosfors,
dzelzs, kobalts, jods, varš,
cinks, fluors, niķelis un
magnijs
A, B1, B2, B6, C, E, K, PP
vitamīnu avots

Tomāti






Satur C, E, K vitamīnus, PP
vitamīnu, karotīnu,
bioflavonoīdus
Kā arī tādas minerālvielas kā
kālijs, fosfors, kalcijs, cinks
Siltumnīcu tomātos C vitamīns
un kālijs ir nedaudz mazāk

Ķirbji




Satur daudz karotīna - pat līdz
14mg%, kā arī C, E vitamīnus
un B1, B2, PP vitamīnus
No minerālvielām ķirbjos
visvairāk ir kālijs, kalcijs, varš,
dzelzs, magnijs

Gurķi






Gurķos ir daudz ūdens (līdz
pat 98%)
Gurķi satur nedaudz B2, C, PP
vitamīnu un karotīna
Gurķos esošās minerālvielas –
kālijs, jods

Arbūzi







Arbūzos ir daudz ūdens (līdz
90%)
Salīdzinoši daudz ogļhidrātu
(apmēram 9%)
Salīdzinoši maz šķiedrvielu
B grupas un C vitamīnu un arī
minerālvielu

Melones






Satur līdz 10% ogļhidrātu
Salīdzinoši daudz minerālvielu
(sevišķi dzelzi)
Kā arī B grupas, C un PP
vitamīnus

Āboli




Āboli ir ar pektīnvielām,
šķiedrvielām, organiskām
skābēm, minerālvielām
(dzelzs) un C vitamīnu bagāti
augļi.
Sulā - kālijs, fosfors un
kalcijs.

Apelsīni




Apelsīni ir bagātīgs C vitamīna
avots
Sula satur arī B grupas
vitamīnus, pantotēnskābi,
folijskābi, biotīnu, kāliju,
magniju

Mellenes






Mellenes satur daudz vērtīgu
vitamīnu (B, C, P, PP)
Minerālvielu (nātrijs, kālijs,
kalcijs, magnijs, fosfors,
dzelzs, kobalts un niķelis)
Balastvielu un organisko
skābju

Dzērvenes






Dzērvenes satur C, B1, B2, PP
vitamīnus
Flavonīdus, antioksidantus un
minerālvielas (kālijs, nātrijs
un kalcijs)
Ļoti daudz bioloģiski aktīvo
vielu, piemēram, organiskās
skābes (benzoskābi,
hipūrskābi u.c.)