Transcript Alumīnijs
Al Al(OH)3 Al2O3 Al2(SO4)3 AlCl3 Al4C3 Pirmie šo metālu ieguva dāņu fiziķis H.Erstreds 1825.gadā un vācu ķīmiķis F.Vēlers 1827 gadā: AlCl3+3K →3KCl+Al Pirmo rūpniecisko alumīnija iegūšanas metodi izstrādāja franču zinātnieks A.Senklērs-Devils 1854. gadā: Na3[AlCl6]+3Na →6NaCl+Al Al izplatība dabā un šī metāla lielā dārdzība 19.gs. vidū bija paradokss, ko radīja grūtības Al iegūšanā. 1kg Al bija dārgāks nekā zelts. Tādējādi Al kļuva par dārgmetālu, un to sāka izmantot juvelierizstrādājumu izgatavošanā. IIIA grupas elementiem stabilākā oksidēšanās pakāpe ir +3. Al atoms satur 13p+,13e-,14n0 Alumīnija atomā elektroni ir izvietoti 3 enerģijas līmeņos: 1s22s22p63s23p1. Alumīnijs (Al)-periodiskās sistēmas III. A grupas p elements. Atomnumurs ir 13, atommasa ir 26,98 un elektronegativitāte 1,5. Alumīnijs savas ķīmiskās aktivitātes dēļ dabā brīvā veidā nav sastopams, bet tas ietilpst aptuveni 250 minerālos. Boksīts Al2O3·nH2O - Alumīnija ražošanas svarīgākā izejviela. Kaolīns Al2O3 · 2SiO2 · 2H2O Galvenā izejviela keramikas rūpniecībā (galvenā mālu sastāvdaļa). Parastais laukšpats jeb ortoklazs Na2O · Al2O3 · 6Si02 Izmanto fajansa un porcelāna ražošanai. Nefelīns Na2O · Al2O3 · 2SiO2 - Svarīga izejviela alumīnija iegūšanai. Korunds Al2O3 - Slīpripu un galodu izgatavošanai. Alumīnija Izmantošana Galvenokārt alumīniju izmanto aviācijas, kuģu, vilcienu un raķešu ražošanā, automobiļu būvē, vieglo konstrukciju materiālu ražošanā (duralumīnijs). Alumīnija izmantošana Al konstrukcijas izgatavo galvenokārt no alumīnija sakausējumiem. Al izmanto arī celtniecībā. Produkcijas ražošanas un patēriņa apjoma ziņā alumīnija rūpniecība ir 1. vietā krāsainā metāla nozaru vidū, bet 2.vietā starp visiem metāliem. Globālais Alumīnija patēriņš 40 35 Miljons tonnas 30 25 20 15 10 5 0 1950 1960 Primārais patēriņš 1970 1980 1990 Mettālūžņu utilizācija 2000 2002 Kopējais patēriņš Fizikālās īpašības Alumīnijs ir viegls, sudrabbalts metāls, kam piemīt laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Tas ir ļoti plastisks, ar mazu cietību un mehānisko izturību. Alumīnijs ir viegli stiepjams un velvējams. No tā var izgatavot 5μm plānas loksnes (folija). Al - kušanas temperatūra 660 grādi pēc Celsija. Viršanas temp. 2327 C. Blīvums 2698 kg/kubikmetru(20 grādos pēc celsija). Ķīmiskās īpašības Al atmosfērā izmainās maz, jo tas pārklājas ar blīvu , plānu oksīdkārtiņu. Ja šo aizsargkārtu mehāniski notīra , tad tā tūlīt atjaunojas. Iedarbība ar vienkāršām vielām: Sakarsēts alumīnijs reaģē ar skābekli, sēru, slāpekli, oglekli: 4Al + 3O2 → 2Al2O3 Parastos apstākļos alumīnijs reaģē ar visiem halogēniem: 2Al + 3Cl2 → 2AlCl3 Augstā temperatūrā Al reaģē ar sēru, slāpekli un oglekli: 4Al + 3C→ Al4C3 – alumīnija karbīds 2Al +N2 →2AlN – alumīnija nitrīds Iedarbība ar ķīmiskiem savienojumiem: Alumīnijs reaģē ar atšķ. sālsskābi un sērskābi: 2Al + 6HCl → 2AlCl3 + 3H2↑ Alumīnijs reaģē ar sārmu šķīdumiem: 2Al + 2NaOH + 6H2O → 2Na[Al(OH)4] + 3H2↑ Amalgamēts alumīnijs (bez oksīda kārtiņas, kuru likvidē ar karstu sārma šķīdumu) reaģē ar ūdeni: 2Al + 6HOH → 2Al(OH)3↓ + 3H2↑ Sakarsēts alumīnijs (~800°C) reaģē ar amonjaku: 2Al + 2NH3 → 2AlN + 3H2↑ Konc. sērskābe un slāpekļskābe Al pasivē. Tās ar Al reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā: 2Al + 6H2SO4 → Al2(SO4)3 + 3SO2 + 6H2O Limonādes skārdenes ir no alumīnija. Daudzās valstīs ir speciāla skārdeņu savākšanas sistēma. Savāktās skārdenes sapresē un tad izkausē. No jaunā skārda var izgatavot jaunas skārdenes Alumīnija No izkausētā blokus alumīnija velvējot, iegūst izgatavo alumīnija alumīnija blokus. skārdu http://www.sapagroup.com/lv/Companysites/Sapa-Profili-SIA/Alumnijs/ http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/alu minijs.html wikipedia.com vikipedia.lv http://www.sapagroup.com/en/ http://periodic.lanl.gov/default.htm Skolotājas Dzintras dotās darba lapas par aluīmija izmantošanu un tā savienojumiem. Darba autori un veidotāji, Jānis Baltkājs Arnis Bērziņš 11.Klases skolnieki