Transcript VKS_15022012_Saeima_final

VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU
REFORMA UN VALSTS
KAPITĀLSABIEDRĪBU DAĻĒJI
CENTRALIZĒTA PĀRVALDĪBAS
MODEĻA IEVIEŠANA
PKC vadītāja vietniece R.Osvalde
PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs V.Vesperis
Valsts kapitāldaļu pārvaldības
reformas priekšnosacījumi
 Optimāla valsts kapitālsabiedrību (VKS), valsts aģentūru un valsts
pārvaldes iestāžu struktūra
 Vērtēšanas procesa mērķis izveidot optimālu politikas ieviešanas
instrumentu struktūru, kā arī maksimāli samazināt VKS skaitu
 VKS statuss saglabātos tikai VKS, kuru:
 sniegtie pakalpojumi pēc būtības ir komercdarbība;
 komercdarbība ir piemērotākais līdzeklis izvirzīto mērķu sasniegšanā;
 VKS vērtēšanas un restrukturizācijas process notiek paralēli CPI
izveidošanai
 VKS vērtēšanas process jāpabeidz līdz ar CPI darbības uzsākšanu
Reformas nepieciešamība
• Nav vienotas VKS pārraudzības sistēmas
• Nav definēti vienoti standarti un prasības, kas nodrošinātu VKS
caurspīdīgu un profesionālu darbību
• Nepietiekami skaidri definēti mērāmi stratēģiskie mērķi
(ekonomiskie un specifiskie) un sagaidāmie rezultāti
• Nav pieejama analītiski izvērtēta un salīdzināma informācija par
valstij piederošajiem aktīviem un to vērtību, kapitālsabiedrību
darbību, kapitāla atdevi un efektivitāti
• Nepietiekama kapitāla atdeve
• Atsevišķas VKS veic valsts pārvaldes uzdevumus
Pārresoru koordinācijas centra iesaiste
VKS reformas īstenošanā
• ar MPr 2012.gada 29.februāra rīkojumu Nr.78 izveidotā PKC
vadītā darba grupa sagatavojusi priekšlikumus daļēji
centralizēta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa
ieviešanai
• Reformu vadības grupa 5.aprīlī atbalstīja PKC vadītās darba
grupas ziņojumu un tajā ietvertie risinājumi iestrādāti EM
koncepcijās
• EM izstrādātā Publisko personu komercdarbības koncepcija un
Valsts kapitāldaļu pārvaldības koncepcija atbalstīta MK
15.maija sēdē
Turpmākie soļi
• PKC vadītā darba grupa turpina koordinēt un uzraudzīt
valsts kapitālsabiedrību reformas turpmāko procesu:
– 2013.gada vienotā budžeta paketē plānots pieņemt
normatīvo bāzi
– kapitāldaļu turētāji veic VKS izvērtējumu līdz
31.oktobrim
– PKC vadītā darba grupa līdz 31.decembrim sniedz
priekšlikumus Reformu vadības grupai un MK
• CPI izveide ar 2013.gada 1.janvāri
Daļēji centralizēts VKS
pārvaldības modelis
• Paredz, ka tiek izveidota CPI
• Tiek nodrošināta VKS darbības centralizēta
pārraudzība
• Nodrošina korporatīvās pārvaldības principu
ieviešanu VKS pārvaldē
• Nodrošina atklātību un informācijas apkopošanu par
valsts aktīviem un to izmantošanu
• Daļa VKS pakāpeniski ar 2014.gadu plānots nodot
CPI turējumā
CPI funkcijas
•
•
•
•
Korporatīvās pārvaldības vadlīniju izstrāde un uzraudzība
VKS finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība
Valdības, kapitāla daļu turētāju un VKS konsultēšana
Informācijas atklātības nodrošināšana un atskaitīšanās sistēmas
ieviešana
• VKS darbības uzraudzība, sasniegto mērķu un rezultātu
izvērtēšana
• Valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas
vai iegūšanas izvērtēšana (reizi 3 gados)
• Valsts kapitāla daļu pārvaldība un iegādes/atsavināšanas
izvērtēšana (no 2014.gada)
MK kompetence
• Regulāro VKS pārvaldības ziņojumu izskatīšana
• Lēmuma pieņemšana par valsts līdzdalības saglabāšanu,
samazināšanu, palielināšanu vai iegūšanu VKS
• MK, pamatojoties uz valsts līdzdalības, kā arī VKS darbības
un VKD pārvaldības izvērtēšanas (kas notiek reizi trijos
gados) rezultātiem, apstiprina VKS stratēģiskos mērķus un
uzdevumus (stratēģisko vīziju), kas ir par pamatu VKS vidēja
termiņa darbības stratēģiju izstrādei un tie ir publiski pieejami
Kapitāldaļu turētāju kompetence
• Sadarbībā ar CPI VKS īstenojamo nefinanšu mērķu
un finanšu mērķu noteikšana
• Vidēja termiņa darbības stratēģiju izvērtēšana un
apstiprināšana, izvērtējot CPI atzinumu
• Uzraudzīt VKS vidēja termiņa darbības stratēģijās
noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu
• Ne retāk kā reizi 3 gados veic VKS vidēja termiņa
stratēģijas darbības izvērtēšanu un tās aktualizāciju
• Būtisko investīciju un transakciju lēmumu
pārraudzība un analīze
VKS kompetence
• Korporatīvās pārvaldības vadlīniju īstenošana
kapitālsabiedrību darbībā
• Vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrāde un
iesniegšana kapitāldaļu turētājam
• Regulāru (ceturkšņa) pārskatu izstrāde par finanšu
darbību un definēto rezultātu sasniegšanu. Ziņojumi
jāiesniedz kapitāldaļu turētājam un CPI, kā arī
jāpublicē VKS interneta vietnē
Atbilstība publiskas personas
komercdarbībai
Publiska persona var nodarboties ar komercdarbību stratēģiski
svarīgā nozarē vai tirgus nepilnības apstākļos
Tautsaimniecībai svarīgas VKS, kuru darbība skar valsts drošību
un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, tiek
saglabātas valsts īpašumā
Neatbilst!
Publiskās personas
kapitālsabiedrību (kapitāla daļas):
1) atsavina;
2) likvidē;
3) pārveido par valsts iestādi
(aģentūru).
Atbilst!
1) Kāds ir turpmākais katras
līdzdalības kapitālsabiedrībā
mērķis (stratēģiskā vīzija)?
2) Kas nosakāms par valsts
kapitāla daļu turētāju atbilstoši
Valsts kapitāla daļu pārvaldības
koncepcijā iekļautajiem?
Neatbilstība publiskas personas
komercdarbībai
• izdod administratīvos aktus
• veic valsts nodevas administrēšanu
• ienākumi no dotācijas (subsīdijas) vai sniegtā
pakalpojuma, izpildot tai deleģētos valsts
pārvaldes uzdevumus
• sniedz publiskos pakalpojumus
• publiskās personas vārdā realizē projektus
• ienākumi no sniegtā pakalpojuma, izpildot tai
deleģēto valsts pārvaldes uzdevumus
Tiešās
pārvaldes
iestāde
Valsts aģentūra
VKS pārvaldnieka izvēle
CPI
• Monopols / dominējošs
stāvoklis tirgū
• Peļņas gūšana kā KS
pamatmērķis
• Nesaņem
valsts
finansējumu vispār vai to
saņem uz vienlīdzīgiem
nosacījumiem kā privātās
KS
• Darbība tirgus apstākļos
• Valsts
ir
mazākuma
dalībnieks / akcionārs
Nozares ministrija
• Tikai vai pārsvarā ir valsts
budžeta finansējums (dotācija),
KS nepieciešama izglītības un zinātnes,
kultūras, nodarbinātības un sociālās,
sporta, veselības politikas īstenošanai
• Pārvalda valsts aktīvus vai
sniedz pakalpojumus, kas ir
būtiski
nozares
politikas
īstenošanai (atsevišķs MK lēmums)
• KS, kuras atrašanās centralizētā
pārvaldnieka turējumā atbilstoši
ES
tiesību
aktiem
nav
savienojama ar citas sabiedrības
pārvaldību
Dividenžu politika
• Diferencēta katrai KS
vidējā termiņā, tiek
veikts izvērtējums
• Minimālā peļņas daļa,
kas izmaksājama
dividendēs (25%)
• Atsevišķām KS
dividendes nav
maksājamas vai
piemērojama cita likme
 izglītības un zinātnes, kultūras,
nodarbinātības un sociālās,
sporta, veselības politikas
jomas KS
 KS, kurām paredzēti lieli
ieguldījumi
Valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm
(milj.latu)
160
138.3
140
129.19
115.51
117.2
120
117
108.11
98.1
100
89.28
79.94
80
60
59.46 59.5
40
20
0
2007
2008
Iemaksātās dividendes (fakts)
2009
2010
2011
2012
Plānotās dividendes (valsts budžeta likums)
Paldies par uzmanību!
Pārresoru koordinācijas centrs:
[email protected]
[email protected]