Transcript Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra
„Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra”
Raivis Bremšmits Reģionālās politikas departamenta direktors Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Saturs
•
Kāpēc infrastruktūra ?
•
Plānotais atbalsts
•
Ieviešanas mehānisms
Reģionālās atšķirības – ekonomiskais pamats
Number of companies per 1000 inhabitants , 2012 3 Personal income tax revenue in budgets of municipalities per capita. 2013 Unemployment level, 2014 Population decrease 2009-2014
4 1.
2.
3.
No.
Kas trūkst Latvijā ?
TOP 5 factors Why investors have chosen different country than Latvia
Workforce availability Distance to export markets (logistics infrastructure)
Insufficient infrastructure, including electricity and road connections and other utilities
4.
5.
Lack of investment incentives Other reasons (availability of finance, customs procedures, macroeconomic indicators, underdeveloped sector)
Industriālās zonas
•
Degradēta vide, t.sk. neatbilstoši ceļi un komunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas u.tml.)
Infrastruktūras stāvoklis
Free industrial facilities
100% 80% 60% 40% 20% 0% 83% Missing utilites and conections 17% Ready for use 120,00% 100,00% 80,00% 60,00% 40,00% 20,00% 0,00%
Private investments in construction
0,9% Utilities and connections 99,90% Other 6
Reģionālās politika
•
Galvenais uzsvars – reģionālā ekonomika:
Vietējo resursu apzināšana un specializācija Uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošana Vietējās uzņēmējdarbības vides uzlabošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana un citi pašvaldību pasākumi
Reģionālā attīstība (1) SAM 3.3.1. – palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties un vietējo uzņēmēju vajadzībām 59 milj. euro ERAF Plānotais atbalsts: Pašvaldību attīstības programmās
noteiktajiem prioritārajiem investīciju projektiem: uzņēmējdarbības vides uzlabošanai investoru piesaistei un darbavietu radīšanai, kā arī infrastruktūras trūkumu esošajiem uzņēmumiem novēršanai.
Finansējuma saņēmēji:
• Visas pašvaldības, izņemot Rīgu • 37 milj. 89 pašvaldībām (ne – Attīstības centriem)
Rezultāts:
•Strādājošo skaits privātajā sektorā (bāze 2011.gadā –
475,1 tūkst.
429,9 tūkst
.) 2023.gadā –
446,3 –
•Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās, euro) (bāze 2012.gadā –
1 700 milj
.euro
) 2023.gadā –
– 2 438 milj. euro
.
2 125
8
9
Atbalsta pamatprincipi
• Infrastruktūrai jābūt pamatojumam atbilstoši komersantu interesēm, t.sk. demonstrējot: – Ekonomisko efektu pēc infrastruktūras uzbūve – komersanta darba vietu skaits un piesaistītās privātās investīcijas – Komersanta biznesa plāna – infrastruktūras izmantošanas ilgtspēja • Atbalsts pašvaldībai dalās divās daļās: – SAM 3.3.1 (visa Latvija) atbalsts 50% projekta uzsākšanai un 50% pēc rezultātu sasniegšanas
Darbaspēka apmācības
EXAMPLE
Ēku (telpu) izbūve, rekonstrukcija Iekārtas, aprīkojums, tehnoloģijas
Privātās investīcijas Publiskās investīcijas
Elektroapgādes un gāzes pieslēgums Ūdensapgādes un kanalizācijas, lietus notekūdeņu, siltumapgādes infrastruktūra Pievadceļi
Investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai
Privātais sektors Publiskais sektors
Darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” • 1.2.1. Investīcijas P&A (128,7 milj. EUR ERAF) • 1.2.2. Inovatīvie MVU (64,8 milj. EUR ERAF) • 3.1.1 MVU finansējuma pieejamība (97,4 milj. EUR ERAF) • 3.2.1 Nodarbināto apmācība (29,9 milj. EUR ERAF) • 3.2.2. Ārējie tirgi (58 milj. EUR ERAF) • 3.3.1. MVU attīstība (51,8 milj. EUR EARF) • 4.1.1. Energoefektivitātes uzņēmējiem (32,5 milj. EUR ERAF) Projekta ideja 279 milj. EUR Darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” • 3.3.2. Uzņēmējdarbības infrastruktūra (59milj. EUR) • 5.6.2. Degradētās teritorijas (236 milj. EUR) Lauku attīstības programma 2014-2020 • 4.1. Atbalsts lauku saimniecībām (322,2 milj. EUR) • 4.2. Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē (77,3 milj. EUR) • 6.4.Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā (50,1 milj. EUR) Reģiona/pašvaldības attīstības programma
Reģionālā attīstība (2) SAM 4.2.2. – energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana pašvaldību publiskajā infrastruktūrā 31 milj. euro ERAF (85%) Pamatojums:
Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku
potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam
un atjaunojamās enerģijas izmantošanai.
Atbalsts:
Atbilstoši
pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem investīcijas pašvaldību ēku
renovācijā energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu rekonstrukcijā (kā papildelements), tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Finansējuma saņēmēji:
Pašvaldības, pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības. Atklāts konkurss (plānotas atsevišķas kārtas nacionālās nozīmes centriem un pārējām pāsvaldībām).
Rezultātā:
Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei, kWh/m 2 /gadā –
120
Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās – (bāze 2012.gadā –
19,47
GWh /gadā.
150
).
12
Reģionālā attīstība (3) SAM 5.6.2. – pilsētu degradēto teritoriju revitalizācija atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām 236,5 milj. euro ERAF Pamatojums: Degradētas teritorijas
ir vietas vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti — piesārņoti
Atbalsts: Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem
, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto (t.i.
deprived areas
) teritoriju atjaunošanu (teritorijas labiekārtošanas darbi).
Finansējuma saņēmēji:
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, t.sk. Latgales reģiona pašvaldības (sadarbības projektiem 52,24 milj.euro), saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem projektiem
Rezultātā:
•Strādājošo skaits privātajā sektorā (bāze 2011.gadā – •Degradēto teritoriju platības samazinājums – 819 ha.
429,9 tūkst
.) 2023.gadā –
446,3 – 475,1 tūkst.
13
Integrētie projekti
• •
Integrētie projekti - atbilst vienam SAM un projekts
tieši papildina viena vai vairāku SAM projektus, t.sk. ja tie ir pašvaldības un komersantu vai pašvaldības un valsts iestāžu savstarpēji saistīti projekti
Mehānisms:
– Savstarpēji saskaņots saistīto SAM atlases grafiks (01.08.2015 MK lēmums par grafiku un indikatīvo apjomu) – Vērtēšanas kritēriji – augstāks vērtējums, ja projektu plānots īstenot integrēti, piesaistot finansējumu vienlaicīgi no dažādiem SAM 14
.
Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai attīstībai
Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības veicināšanai (VARAM) Pašvaldību ēku
energoefektivitāte
(VARAM)
Integrētas investīcijas
Teritoriju revitalizācija,
degradētās vides
sakārtošana (VARAM) Vispārējās un profesionālās
izglītības infrastruktūra
(IZM)
Sociālo pakalpojumu
infrastruktūra (LM) Integrētas pašvaldību attīstības programmas 15
89 pašvaldības (SAM 3.3.1 un 4.4.2)
• 1) 01.01.2015. Pašvaldības attīstības programmas aktualizācija – iesniedz VARAM Investīciju plāns atspoguļo visas invest. vismaz trīs gadiem • 2) 01.04.2015. Programmu izvērtēšana - Reģionālās attīstības koordinācijas padome sniedz atzinumu: Integrētie projekti (apkopo cik liels apjoms ir integrētajiem proj. – tiek virzīti vērtēšanai vienkopus CFLA) 16
89 pašvaldības (SAM 3.3.1 un 4.4.2)
3) 01.08.2015. MK lēmums par aktivitāšu ieviešanas grafikiem (atlases uzsākšanu integrētajiem proj.) 4) 01.08.2015. Atlases uzsākšana 5) 01.09.2015. Projekta ideju iesniegšana (konkurss) 6) 01.11.2015. Projekta ideju izvērtēšana - Reģionālās attīstības koordinācijas padome pieņem lēmumu 7) 01.02.2016. MK lēmums par atbalstāmajām
projektu idejām
8) 01.04.2016. Vienošanās līguma slēgšana ar finansējuma saņēmēju 17
18