Transcript Vadošā eksperta Māra Pūķa prezentācija

Stratēģiskās vadības process
pašvaldību investīciju polikas
un autoceļu attīstībai
Māris Pūķis, Dr.oec.,
Projekta vadošais eksperts
Projekta ideja
• Sadarbības tīkli
• Salīdzināmo datu bāze
• Mācīties salīdzinot metode
• Virzība uz stratēģisko vadīšanu kā iekšējās
vadības procesu
Divas pieejas
• Tīkla dalībniekiem jāsagatavo uzlabojumu plāns
• Mūsu pieeja – veicināt stratēģiskās vadības metožu
izplatību, taču to lietošana nav nepieciešama vienmēr
• Racionālā metode – plānveidīgs un mērķtiecīgs
pārveidojumu process
• Inkrementālā (pakāpeniskā) metode – mazi
uzlabojumi, pastāvīga vērtēšana un elastība
Kam projekts nederēs
• Ja nav interese izdomāt patstāvīgus risinājumus:
Iniciatīvu atdod centrālajai valdībai
Iniciatīvu atdod savai partijai
• Ja šķiet neērti publiski apspriest faktus:
Populistiski solījumi neattaisnojas
Nav ticības, ka sabiedrība sapratīs, jo dominē
masu mēdiju ietekme
Politiskie pretinieki var izmantot faktus savā
labā
Ar ko atšķiras mūsu tīkla
stratēģiskā vadīšana kā process no
tradicionālās pieejas
•
•
Pašvaldībai ir duāla daba
 autonomās kompetences jomā tā līdzīga
privātīpašniekam, kas dara ko grib likuma
ietvaros
 valsts deleģētās kompetences jomā tā
līdzīga ierēdnim, kas dara to ko kungs
(valsts) grib saskaņā ar kunga politiku
Mūsu stratēģiskās vadīšanas process ir domāts
savu lēmumu pieņemšanai balstoties uz faktu
analīzi elastīgā un optimālā veidā
Kam projekts derēs
• Tiem, kas meklē patstāvīgus risinājumus
• Tiem, kam vietējo īpatnību ievērošana šķiet ceļš
uz optimizāciju
• Tiem, kas dialogā ar iedzīvotājiem vēlas
balstīties uz paveikto
• Projekts veidots ticībā, ka to pašvaldību skaits,
kam būs interese izmantot patstāvīgās vadības
iespējas pakāpeniski pieaugs
Vadības cikls
• Ciklu jāsaista ar pārstāvniecības demokrātijas
periodu
• Atbilstoši ārējās vides izmaiņām un savu
aktivitāšu panākumiem cikliski atkārtojas:
 Situācijas analīze
 Plānošana
 Ieviešana
 Rezultātu mērīšana
Atšķirība
• Valsts nosaka vienotu ciklu visiem, jo cenšas kontrolēt
savu mērķu sasniegšanu visā teritorijā
• Pašvaldība atrodas konkurences (un sadarbības)
apstākļos ar citām pašvaldībām un valsti, savu mērķu
sasniegšanā nepieciešama elastība, pārmaiņu cikli var
atšķirties pa nozarēm
• Izglītības cikls ir ilgāks, rezultātus gūst nākamais vai
aiznākamais deputātu sasaukums
Prioritātes un otršķirīgais
o Pareto princips:
20% faktoru ietekmē 80% rezultāta
o Veidojot un elastīgi koriģējot savu stratēģiju un
taktiku, attīstību, pirmkārt, jāvirza to 20%
faktoru ietekmēšanai, no kuriem vairāk atkarīgi
rezultāti
o Visbiežāk sastopamā izvēle - valdība
nodarbojas ar otršķirīgiem faktoriem (kļūdas dēļ
vai tādēļ, lai maldinātu)
Viss laukums
o Procesu kopsakarībā jāredz politiķiem
o Stratēģiju nevar veidot no vienas nozares vai
viena sektora skatu punkta
o Tiem, kas pārstāv pašvaldību stratēģijas
veidošanā, jāspēj izvērtēt aktivitāšu
mijiedarbību, tai skaitā izmaksas un visu
resursu iesaistīšanu
Resursi
o Budžeta līdzekļi
o Pašvaldības īpašumi
o Iespēja radīt salīdzinošas priekšrocības
noteiktām interešu grupām
o Iespēja veicināt privāto un publisko cilvēkresursu
attīstību
Mārketinga modelis
o Produkts
o Cena
o Vieta
o Virzīšana
tirgū
Esošie un potenciālie
klienti
Esošie un potenciālie
konkurenti
Salīdzinošo iespēju
analīze
Vīzijas, mērķu un
uzdevumu
koriģēšana
«Tirgus»
(produkta patērētāji)
o Katra konkrēta aktivitāte uzlabo noteiktas
fokusgrupas situāciju (vai izpilda šīs
fokusgrupas vēlmes)
o Racionāli domājot - izmantojot resursus
konkrētai fokusgrupai, pārējie ir zaudētāji
o Irracionāli domājot - darbība noteiktas
fokusgrupas labā var būt pārējiem pieņemama,
jo atbilst priekšstatiem par “labu” rīcību
Investīciju politikas
fokusgrupas
• Paradokss – visi iedzīvotāji ir tikai neliels
tirgus segments
• Lielās fokusgrupas (tirgus segmenti) :
 Iedzīvotāji,
 Apmeklētāji,
 Uzņēmēji,
 Organizētā pilsoniskā sabiedrība
Piemērs: tirgus segmenta
un produkta izvēle
o Izvēlas «mazo fokusgrupu», piemēram
uzņēmējus, kas investējot pašvaldībā mainīs
vietējās ekonomikas struktūru
o Konstatē, ka galvenās problēmas ir
infrastruktūras pieejamība un cilvēkresursu
piesaistīšana
o Izvēlas sabiedrisko pakalpojumu attīstības
virzienus, kas nodrošina elektrības un siltuma
pieejamību potenciālajā ražošanas teritorijā un
nodrošina ievedamā darbaspēka mājokļiem
trūkstošos pakalpojumus
Investīciju vīzijas varianti
• Izvēlēto fokusgrupu apmierinājums
• Sabiedrisko pakalpojumu produktivitāte
• Atbilstība ES vai augstākām kvalitātes prasībām
• Investīcijas rezultējas vēlamo cilvēkresursu
piesaistē
Pirmā dimensija:
Pakalpojumu veidi
•
Atkritumi
•
Ūdens
•
Kanalizācija
•
Elektrība
•
Siltums
•
Autoceļi
Pakalpojuma
sniegšanas forma
Otrā dimensija:
•
•
•
•
•
•
•
Pašvaldības iestāde (aģentūra)
Kopīga iestāde (vai aģentūra)
Pašvaldības komercsabiedrība
Komercsabiedrība ar pašvaldības kapitālu
mazāk par 50%
Privāta komercsabiedrība
Koncesija
Publiskā un privātā partnerība
Trešā dimensija: Pašvaldības
aktivitāšu veidi
•
Politikas izstrāde un organizēšana
•
Regulēšana
•
Administrēšana
•
Pakalpojuma sniegšana
•
Uzņēmējdarbība
•
Veicināšana
•
Infrastruktūras vai īpašuma apsaimniekošana
•
Atbalsta funkcijas
Ceturtā dimensija:
Lobēšana un citāda ārējo
faktoru ietekme
•
Nacionālās politikas ietekmēšana
•
Uzņēmēju piesaistīšana
•
Cilvēkresursu attīstīšana
•
Nozaru investīciju piesaistīšana
•
Aizliegumu ietekmes mazināšana
•
Iepirkuma procedūru optimizācija
Paldies par uzmanību!
+371-2-9197602
[email protected]