Transcript File

Uzņēmuma darbības novērtēšana
MG ART IEVA ZEMĪTE
1.Uzņēmējdarbības vide
Pasaules Bankas pētījums
Doing Business 2012 (I)
Latvija ierindojas 21. vietā starp 183 valstīm
Kredītu pieejamības ziņā 4. vietā
Pārrobežu tirdzniecība - 15. vieta
Valsts tiesu sistēma ļauj panākt līgumu izpildi - 17.vieta
Nodokļu sloga un maksājumu vienkāršības indeksā - 67. vietā
Pasaules Bankas pētījums
Doing Business 2012 (II)
Biznesa uzsākšana ir salīdzinoši vienkārša - 51. vieta
Maksātnespējas jautājumu risināšanā - 32. vieta
Nekustamā īpašuma reģistrēšanas procedūru ziņā - 32. vieta
Sliktākie rādītāji Latvijai ir attiecībā uz būvniecības atļauju iegūšanu
(112. vieta)
Jaunu uzņēmumu rekords
MVU 99% no uzņēmumiem
http://europa.eu/legislation_summaries/enterprise/business_environm
ent/index_lv.htm
Māksliniekam (I.Vaivode, fotogrāfe)
80%
mārketings
20 % darbs
2. Uzņēmumu darbības analīze
PEST analīze
iedala vispārējo vidi šādās kategorijās:
1. Politiskā
2. Ekonomiskā
3. Sociālā
4. Tehnoloģiskā
Politiskā
Saistās ar spiedienu un iespējām, ko sniedz izmaiņas valdības un
sabiedrības attieksmē pret nozari, izmaiņas politiskajās institūcijās un
politisko procesu virziens, juridiskie jautājumi un vispārējā likumdošanas
vide.
Ekonomiskā
Saistās ar sabiedrības ekonomiskajām struktūrām un tādiem faktoriem
kā birža, procentu un inflācijas procenti, valsts ekonomiskā politika un
rezultāti, valūtas kurss utt. Šie faktori dažādas nozares ietekmē atšķirīgi.
Sociālā
Saistās ar kultūras attieksmēm, ētiskiem uzskatiem, kopīgām vērtībām,
dzīves stila diferenciācijas līmeni, demogrāfiju, izglītības līmeņiem utt.
Sociālo faktoru novērošana palīdz organizācijām saglabāt to reputāciju
iesaistīto pušu acīs.
Tehnoloģiskā
Saistās ar izmaiņām tehnoloģijās, kas var mainīt uzņēmuma
konkurētspējas pozīciju. Nozares saplūst; rodas jaunas stratēģiskās
grupas; tiek uzlaboti pašreizējie produkti, un procesa inovācijas
samazina ražošanas izmaksas. Vadības inovācijas ir daļa no tehnoloģiju
apskata.
PEST analīzes 5 galvenie soļi
1.
Izprast kategorijai atbilstošās tendences.
2.
Izprast tendenču savstarpējo atkarību.
3.
Noteikt visizšķirošākās tendences, kam ir vislielākā ietekme, ņemot
vērā organizācijas mērķus.
4.
Prognozēt virzību.
5.
Noteikt ietekmi uz organizāciju.
+
PEST analīze ir lietderīga kā ieguldījums stratēģiskajā analīzē.
PEST analīze mēģina prognozēt nākotni, par kuru varētu teikt, ka
prognozēšana ir būtiskāka nekā rezultāts.
Faktoru saraksts ir subjektīvi pieņemts.
Vides analīze ir komplicēta. Robežas noteikšana starp organizāciju, tās
nozari un plašāku vidi bieži vien ir sarežģīta un pakļauta individuālām
interpretācijām.
Līdzīga
Kārtraita (Cartwright) desmit segmentu SPECTACLES analīze:
sociāli, politiski, ekonomiski, kultūras, tehnoloģijas, estētiski, patērētāju,
juridiski, vides un sektora aspekti.
Sešu kastu modelis
(Mārvins Veisbords)
1. STADIJA: Veidot augsta līmeņa pārbaudi:
1.
Noteikt robežu starp organizāciju un tās vidi.
2.
Noteikt organizācijas ieguldījumu/ rezultātu sistēmu.
3.
Noteikt būtiskākās ar rezultātu saistītās problēmas.
4.
Noteikt ar organizācijas akcionāriem saistītās problēmas,
balstoties uz viņu apmierinātības līmeni.
2. STADIJA: Pievērsties noteiktajām galvenajām problēmām:
5. Mērķi
Mērķu saderība: cik atbilstošs ir organizācijas mērķis, ņemot
vērā tā vidi?
Mērķu skaidrība: vai mērķi ir pietiekami skaidri, lai tie spētu
sniegt vadlīnijas organizācijas dalībniekiem?
Vienošanās par mērķiem: cik lielā mērā organizācijas
dalībniekiem organizācijas mērķi ir kopīgi?
6. Struktūra
Uzzīmējiet organizācijas struktūras grafiku;
Nosakiet dominējošo modeļa arhetipu (funkcionāla, produktu/
projektu/ programmas vai hibrīda organizācija);
Novērtējiet izmaiņu līmeni vidē, tehnoloģijās un departamentos;
Nosakiet formālu un neformālu sistēmu problēmas;
Atklājiet pagātnē notikušu reorganizāciju pamatojumu, lai
noteiktu pastāvīgos simptomus.
7. Attiecības
Novērtējiet, cik kvalitatīvas ir attiecības starp:
Organizācijas biedriem (vienaudžiem un vadību/ personālu);
Vienībām, kas īsteno dažādus uzdevumus;
Cilvēkiem un to tehnoloģijām – sistēmām, iekārtām un
metodēm.
+
Sešu kastu modelis ir salīdzinoši vienkāršs, klientiem viegli izprotams un
vizualizējams. Tas atspoguļo būtiskākās aktivitātes un galvenos
organizācijai raksturīgos faktorus, un tas tiek veiksmīgi īstenots, palīdzot
klientiem to izmaiņu programmu laikā.
Modelis piedāvā virspusēju stratēģisko un finanšu analīzi. Pēc
organizācijas atbilstības videi sākotnējās pārbaudes stratēģija tiek
uzskatīta par pastāvīgu. Iejaukšanās, kas nepieciešama sešu kastu
atkārtotai līdzsvarošanai, netiek finansiāli pamatota.
Piecu zvaigžņu modelis
(Džejs Galbraits)
1. Stratēģija
Nosaka virzienu ar mērķu, uzdevumu, vērtību vai misijas palīdzību. Tā
nosaka kritērijus organizācijas struktūras izvēlei. Stratēģija nosaka
veidus, kā izvēlēties starp dažādām alternatīvām.
2. Struktūra
Nosaka lēmumu pieņemšanas varas atrašanās vietu. Struktūras
politikas iespējams iedalīt:
specializācija: darba specialitāšu veids un skaits
forma: kontrole katrā hierarhijas līmenī;
varas sadalījums: centralizācija vai decentralizācija;
departamentalizācija: departamentu veidošanas pamats
(funkcija, produkts, process, tirgus vai ģeogrāfija).
3. Procesi
Informācijas plūsma un lēmumu pieņemšanas procesi
organizācijas struktūrā. Procesi var būt vai nu vertikāli ar
plānošanas un budžetēšanas palīdzību, vai arī horizontāli.
4. Atalgojuma sistēmas
Ietekmē organizācijas dalībnieku motivāciju sasniegt darbinieku
mērķus atbilstoši organizācijas mē
5. Personāla politika
Ietekmē un nosaka cilvēku noskaņojumu un prasmes pieņemt darbā
cilvēkus, veicināšanas, rotācijas, apmācības un attīstības palīdzību.
Vēlamais modeļa veidošanas process tiek īstenots šādā secībā:
a – stratēģija
b – struktūra
c – galvenie procesi
d – svarīgākie cilvēki
e – lomas un atbildības
f – informācijas sistēmas
g – veikuma mērījumi un atalgojums
h – apmācība un attīstība
i – karjeras attīstība
+
Modelis ir aprakstošs instruments, kas neļauj palaist garām nozīmīgus
aspektus. Organizācijas modeļa veidošanas process pats par sevi ir
organizācijas izmaiņu process, un kā tāds tas ir jāvada.
Modeļa veidošanas process balstās uz faktu, ka organizācija ir „tabula
rasa”, tīra papīra lapa, kuras vēsture nav nozīmīgs faktors modeļa
veidošanas procesā.
Praktiskais darbs
Kultūras uzņēmuma (vai uzņēmuma) darbības novērtējums.
1. Izvēlieties analīzes veidu.
2. Galvenie secinājumi.
3. Priekšlikumi attīstībai.
Prezentācija 2 - 5 min.