Transcript tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izvērtējums

SIA „Projektu un kvalitātes vadība”
TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠO FAKTORU IZVĒRTĒJUMS
Pētījuma rezultāti
Valsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr.
1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) ietvaros veiktais pētījums „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpētes
veikšana” (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF).
2014.gada 12.februāris.
INFORMĀCIJA PAR PĒTĪJUMU

Gads: 2013

Veicējs: SIA “Projektu un kvalitātes vadība”

Pasūtītājs: Valsts kanceleja

Autori: Pārsla Eglīte, Aivita Putniņa, Māris Brants, Ilze Mileiko, Māra Laizāne

Mērķis: iegūt datus un analizēt faktorus, kas ietekmē tautas ataudzi, izstrādājot
priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai

Metodes:





literatūras analīze, statistikas datu izpēte;
iepriekš veikto pētījumu datu sekundārā analīze (galvenokārt tika
izmantoti 2011.gadā veiktā Reproduktīvās veselības pētījuma dati)
iedzīvotāju aptauja (1710 derīgas intervijas ar 18-64 gadus veciem Latvijas
iedzīvotājiem);
padziļinātās intervijas ar bērnu vecākiem (38), pašvaldību pārstāvjiem (11)
un NVO pārstāvjiem (4);
ekspertu diskusija ar valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem.
2
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

Bērni joprojām sabiedrībā tiek uzskatīti par vērtību
Bērni kā vērtība to respondentu vērtējumā, kuriem ir bērns līdz 18 gadu vecumam un
kas dzīvo ar to kopā; n=438)
3
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

Pētījums parāda pretrunas cilvēku pieredzes, apstākļu un
vispārējās situācijas vērtējumā, radot plaisu starp normatīvi
pieņemamajiem un praktiskiem situācijas risinājumiem:

augstu tiek vērtēta laulība, lai arī praksē 45% bērnu dzimst nereģistrētās
attiecībās;

kā optimāls bērnu radīšanas vecums sievietēm tiek nosaukti 23,5 gadi, bet
reāli pirmais bērns šobrīd dzimst 26,6 gados.

Kā “pareiza” tiek vērtēta tradicionāla rīcība, kamēr reālā rīcība ļoti bieži
balstās mūsdienu ekonomiskajā racionalitātē. Savu rīcību indivīdi uztver
kā “nepareizu” izņēmumu, taču šādu “izņēmumu” kopums pakāpeniski
kļūst par jaunu normu.
4
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
Kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē? (respondenti, kam
vēlamais bērnu skaits pārsniedz plānoto; n=226; atbilžu skaits vienam respondentam
nebija ierobežots)
Nepietiekami ienākumi
46%
Nestabilitāte ienākumos
40%
Nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika
39%
Nestabilitāte darbā
25%
Nepiemērots mājoklis
19%
Nav stabilu partnerattiecību
13%
Problēmas ar savu veselību
11%
Nav piemērota partnera
8%
Grūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem
8%
Nav gatavs tik lielai atbildībai
8%
Partneris nevēlas
6%
Karjeras plāni nākotnē
4%
Problēmas ar partnera veselību
3%
Nejūtos drošs pašreizējās partnerattiecībās
2%
Nevēlos uzņemties saistības
1%
Cits iemesls
2%
Nekas netraucē
7%
Grūti pateikt / NA
5
8%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
50%
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS


Atslēgas vārds, runājot par grūtniecības plānošanu un
eventuālo dzimstības pieaugumu, ir „stabilitāte”.
Pieredze ar pirmo bērnu kalpo kā etalons, izvērtējot iespēju
radīt nākamos bērnus, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai pieredze ar
pirmā bērna radīšanu un aprūpi būtu pozitīva.
6
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS



Šobrīd valsts politika galvenokārt vērsta uz dzimstības
veicināšanu un iztikas nodrošināšanu bērna pirmajos dzīves
gados. Vēlāk bērnu aprūpes izdevumus galvenokārt
pārņemot vecākiem, pieaug nabadzības risks.
Īpaši atbalstāmas ir divas mērķgrupas – daudzbērnu
ģimenes un vientuļie vecāki.
Galvenie emigrācijas motīvi ir ekonomiski – saistīti ar
darba iespējām, atalgojumu un apstākļiem, tāpēc ir svarīgi
valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas aizstāšanu ar
iekšējo. Ir jāattīsta centri – ne tikai Rīga, kas būtu vērā
ņemama emigrācijas alternatīva.
7
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra 2013.gadā
85+
80-84
75–79
70–74
65–69
60–64
55–59
50–54
45–49
40–44
35–39
30–34
25–29
20–24
15–19
10–14
5–9
0–4
80 000
60 000
40 000
20 000
0
Vīrieši

20 000
Sievietes
40 000
60 000
80 000
Avots: CSP dati.
Ir ļoti būtiska valsts rīcība šobrīd, kad 20-29 gadus veco sieviešu īpatsvars ir
augsts. Svarīgi lai šīs paaudzes sievietēm būtu lielāks bērnu skaits, nekā tas
novērojams līdz šim. Nākamās paaudzes ir mazskaitlīgas, tāpēc pat pie liela
bērnu skaita spētu atstāt mazāku iespaidu uz tautas ataudzi. Tāpat svarīgi,
lai šīs paaudzes sievietes iespējami maz emigrētu.
8
TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
 Ekonomiskā
stabilitāte, kas saistīta ar abu
vecāku nodarbinātību
 Partnerattiecību stabilitāte
 Bērnu aprūpes pieredze, atbalsts bērnu
audzināšanā
 Iepriekšējā dzemdību un grūtniecības
pieredze
Visi minētie faktori tiek novērtēti pirmā bērna gadījumā un pēc tam
ekstrapolēti uz nākotni, sagaidot līdzīgu situāciju arī ar nākamajiem
bērniem. Ja iepriekšējā pieredze ir negatīva, tas būtiski ierobežo bērnu
skaitu un līdz ar to tautas ataudzi kopumā.
9
EKONOMISKĀ STABILITĀTE:
ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

Sekmēt sieviešu ar
maziem bērniem
nodarbinātību un
karjeru, veicinot
agrāku atgriešanos
darba tirgū un
finansiālu patstāvību.

Nodrošināt lielākus
un ilgākus pabalstus,
kas kompensē
izdevumus bērnu
vajadzībām (īpaši
vientuļajiem
vecākiem).
10
EKONOMISKĀ STABILITĀTE
Sociāli ekonomisko procesu indikatoru izmaiņas Latvijā laikā no 1996. līdz 2012.gadam
Sociāli ekonomisko procesu indikatoru korelācijas tabula
Iekšzemes
kopprodukts
0,938
Nodarbinātība
darbaspējas vecumā
0,805
Valsts izdevumi
ģimenēm
0,872
x
0,784
0,765
Nodarbinātība darbaspējas vecumā
0,784
x
0,620
Valsts izdevumi ģimenēm
0,765
0,620
x
Summārais dzimstības koeficients
Iekšzemes kopprodukts
11
EKONOMISKĀ STABILITĀTE




Visciešākā ietekme uz summāro dzimstības koeficientu ir
iekšzemes kopproduktam.
Nodarbinātība un valsts izdevumi ģimenēm vērtējami kā
papildus faktori, kas gan ietekmē dzimstību, tomēr daudz
lielākā mērā paši izriet no iekšzemes kopprodukta.
Lielākais valsts atbalsts ģimenēm līdz šim sniegts brīžos,
kad valstij ir visvairāk līdzekļu, bet ģimenēm tad šis
atbalsts nepieciešams vismazāk.
Tomēr, ja valsts vislielāko atbalstu sniegtu tieši krīzes
laikā, tas nevarētu būt pietiekams, lai kompensētu kopējo
ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un radītu
pārliecību par rītdienu.
12
EKONOMISKĀ STABILITĀTE


Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug, pabalstu
iespaids uz dzimstību visdrīzāk būs niecīgs.
Tā kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniedz plašākas
nodarbinātības iespējas, optimāls risinājums šobrīd būtu
sniegt tādu atbalstu, kas ļauj vecākiem piedalīties darba
tirgū – t.i., saīsināt laiku, ko mātes pavada ārpus darba
tirgus, veicināt uzņēmēju vēlmi pieņemt darbā sievietes ar
maziem bērniem, kā arī paplašināt bērnu aprūpes
pakalpojumu pieejamību.
13
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE:
ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

Laulību stiprināšana
(ieviešot apmācību
vidusskolās u.tml.).

Aizsardzības formu
nodrošināšana
nereģistrētu
partnerattiecību
gadījumā.
14
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE
Šobrīd laulības visciešāk saistāmas ar otrā bērna
parādīšanos ģimenē:
ja attiecības netiek uztvertas kā pietiekami stabilas, partneri nav apmierināti ar
situāciju, kāda izveidojusies pirmā bērna aprūpē, otrā bērna un arī laulību nav;
 ja attiecības tiek prognozētas kā stabilas ilgtermiņā, slēdz laulību, un ģimenē
parādās otrais bērns.

Bioloģisko bērnu skaits:
Sievietes vecumā no 25 līdz 44
gadiem, kam ir pastāvīgs
partneris
bērnu nav
Vīrieši vecumā no 25 līdz 44
gadiem, kam ir pastāvīgs
partneris

Precējusies (n=153)
1 bērns
11%
Neprecējusies (n=72)
2 bērni
30%
4 un vairāk bērni
48%
26%
Precējies (n=182)
3 bērni
8% 3%
36%
10%
25%
44%
11%
41%
1%
4% 2%
15
Neprecējies (n=69)
33%
0%
10%
20%
42%
30%
40%
50%
20%
60%
70%
80%
90%
1% 3%
100%
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE

Ap 45% bērnu Latvijā ik gadu dzimst ārlaulībā;

Ap 2/3 noslēgto laulību tiek šķirtas;


10
Laulību noslēgšana un šķiršana ciešāk saistāma ar valsts ekonomisko situāciju un
administratīvo šķēršļu izvērtēšanu, nekā ar tautas ataudzi;
Tautas ataudzes veicināšanai racionālākais būtu nodrošināt valsts garantēto
aizsardzības formu pieejamību neatkarīgi no laulības.
9,8
Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem
Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem
8
7,0
7,2
6
5,6
5,5
5,0
4,4
3,9
4
3,6
3,4
2,5
2,1
2
16
Avots: CSP dati
2012.
2011.
2010.
2009.
2008.
2007.
2006.
2005.
2004.
2003.
2002.
2001.
2000.
1999.
1998.
1997.
1996.
1995.
1994.
1993.
1992.
1991.
1990.
1989.
1988.
1987.
1986.
1985.
1984.
1983.
1982.
1981.
1980.
0
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE,
ATBALSTA TRŪKUMS:
ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

Atbalsts bērna
aprūpē – bērna
aprūpes pakalpojumi
gan pirms 1,5 gadu
vecuma, gan
jaunākajās skolas
klasēs.

Kompensējoši
mehānismi (pabalsti),
kas ļauj mātei ilgstoši
aprūpēt bērnu un
neciest ar to saistītus
finansiālus
zaudējumus, ja izirst
partnerattiecības un
problemātiski atrast
darbu.
17
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE,
ATBALSTA TRŪKUMS
Viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājumu
18
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE,
ATBALSTA TRŪKUMS

Dzīvesbiedra un radinieku atbalsta trūkumu valstij pilnībā
aizstāt nav iespējams, tomēr kā kompensējoši mehānismi
varētu kalpot:
Aukļu dienesta pakalpojumu nodrošināšana no bērna gada līdz 1,5
gadu vecumam tiem vecākiem, kas izvēlas ātrāk atgriezties darbā;
 Īpašs atbalsts bērnu diennakts pieskatīšanai krīzes situācijās visām
ģimenēm;
 Nereģistrētu partnerattiecību tiesiska definēšana, izstrādājot
atzīšanas mehānismus un paredzot mantiskas un finansiālas
saistības, nereģistrētām partnerattiecībām izjūkot, līdzīgi kā
reģistrētu attiecību gadījumā.


Iespējams rīkot informatīvas kampaņas sabiedrībā, kas
būtu orientētas uz tolerantu attieksmi pret grūtniecēm un
maziem bērniem sabiedriskajā transportā, veikalos,
19
ēdināšanas iestādēs, darbavietās un citur.
NEVEIKSMĪGA GRŪTNIECĪBAS UN DZEMDĪBU
PIEREDZE: RISINĀJUMI (BEZ ALTERNATĪVĀM)


Jāpārskata valsts apmaksātais pakalpojuma
apjoms, lielāku uzsvaru liekot uz vecāku
sagatavošanu dzemdībām un personāla apmācību;
Nepieciešami vairāk uz klienti vērsti dzemdniecības
pakalpojumi vai arī izdevumu segšana, izvēloties
dzemdēt privātās veselības aprūpes iestādēs.
Šeit netiek piedāvātas alternatīvas, jo iespējamie risinājumi
grūtniecības un dzemdību pieredzes uzlabošanai būtu pietiekami līdzīgi
visos gadījumos. Šī pieredze no vienas puses ir ārkārtīgi svarīga
lēmuma pieņemšanā par nākamo bērnu radīšanu, no otras – problēmas
risināšana ir nesalīdzināmi vienkāršāka un lētāka, salīdzinot ar
pārējām minētājām.
20
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI
Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūras prognoze 2030.gadam – līdzšinējās
situācijas ekstrapolācija (līdzšinējā politikas scenārijs)
85+
80-84
75-79
70-74
65-69
60-64
55-59
50-54
45-49
40-44
35-39
30-34
Iedzīvotāju skaits –
1,58 miljoni
25-29
20-24
15-19
10-14
5-9
0-4
80000
60000
40000
20000
0
Vīrieši
20000
40000
60000
80000
Sievietes

Nulles imigrācija;

Emigrācija pakāpeniski samazinās, līdz 2030.gadā sasniedz nulles līmeni;

Dzimstības tendences saglabājas līdzšinējās;

Sasniedzams būtiskas izmaiņas neveicot.
21
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI
PABALSTU SCENĀRIJS




Veicina bērna aprūpi
ģimenes iekšienē,
pagarinot bērnu aprūpes
ilgumu
Atbalsta tradicionālo lomu
dalījumu ģimenē
Nodrošina finansiālu
atbalstu galvenokārt ar
pabalstiem
Neveicina emigrācijas
mazināšanos



NODARBINĀTĪBAS SCENĀRIJS





Veicina bērna aprūpi kā
pakalpojumu
Veicina sieviešu pozīciju
uzlabošanu darba tirgū
Veicina ģimenei draudzīgu
uzņēmumu veidošanos
Veicina emigrācijas
mazināšanos
Nodrošina finansiālu
atbalstu galvenokārt ar
nodokļu atvieglojumiem
Tiek nodrošināts atbalsts krīzes situācijās
Papildus atbalstu saņem daudzbērnu ģimenes
Bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi bērniem de facto
22
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI: SALĪDZINĀJUMS
Prognozējamās sieviešu skaita izmaiņas no 2013. līdz 2030.gadam pa vecumgrupām
trīs piedāvāto scenāriju gadījumā
65+
50-64
35-49
25-34
15-24
Nodarbinātības scenārijs
Pabalstu scenārijs
0-14
Līdzšinējā politika
-70000



-60000
-50000
-40000
-30000
-20000
-10000
0
10000
Ieceres atgriezt emigrantus vai piesaistīt ārvalstu darbaspēku vērtētas skeptiski, jo Latvijas ekonomiskā situācija 2030.gadā būs sliktāka nekā Rietumeiropā;
Būtiskākais ir migrācijas saldo tuvināšana nullei un dzimstības pieauguma 23
veicināšana;
Tā kā abos gadījumos nozīmīgākā problēma saistās ar nodarbinātību,
nepieciešams atbalstīt nodarbinātību.
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Jautājumi, atbildes, diskusijas.