Slide 1

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 2

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 3

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 4

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 5

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 6

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 7

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 8

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 9

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 10

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 11

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 12

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 13

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 14

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 15

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 16

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 17

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 18

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 19

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 20

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 21

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 22

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 23

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 24

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 25

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 26

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 27

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 28

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 29

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 30

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 31

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 32

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 33

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 34

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!


Slide 35

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
Ilze Skrodele-Dubrovska
Sociālās iekļaušanas un sociālā darba
politikas departaments
2013. gada 2.augustā

Saturs
2



Pētījuma konteksts



Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?



Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?



Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?

I.

Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?

Pētījuma pamatojums
4



Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes


Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem



Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu



Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)


Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes



Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

Pētījuma pamatojums
5


Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu


Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus



Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

II.

Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?

2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
7
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%

Zema darba intensitāte; 2%

Nestrādā; 10%

Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti

8

Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Dzīvo laukos

. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie

Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši

. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Dzīvo laukos
. Partneris strādā

. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un
ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti (visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri

vīrieši apgādnieki

. 40 - 54 gadi

11%

. 10+ gadu darba pieredze
. Bērn s < 6 g.
. Dzīvo lauosi
. Partnere nestrādā

9%

. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti

Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri

. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība (vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Dzīvo pilsētā
. Partneris strādā

. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā

Politikas risinājumi
9







Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu
darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām

III.

Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
11




Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:


Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas
zemā līmenī



Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu



Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:


Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,
saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek
atņemts 1 LVL pabalstu)



Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
12

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi

Procenti

(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

GMI

Mājokļa

Invaliditātes

Bezdarbnieka

Citi pabalsti

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
13

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši
GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no
viena līdz trim mēnešiem
14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
15

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens

Pāris

Pāris ar 2
bērniem

Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem

(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"
16






Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu
sistēmu strādājošajiem
17


Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus






Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu


Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)



Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)

Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem




Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē

Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi


Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze



Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

IV.

ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?

ANP novērtēšanas secinājumi (1)
19






Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā
termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu
vadītājiem



Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;
- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)

ANP novērtēšanas secinājumi (2)
20







Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi
sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās
drošības sistēmas pilnveidošanai


Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem
sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites
punkts atbalsta plānošanā;
- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā
apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un
pakalpojumi.



EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa
pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma
līmenis (Ls 35)
Trūcīgas personas līmenis
(Ls 90)

Maznodrošinātas personas
ienākumu līmenis
(Ls 90 – Ls 250)
Nabadzības riska slieksnis
(Ls 157)
Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS

LIKUMDOŠANA

METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis

Noteikts

Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti)

Noteikts

Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis

Noteikts

Nav

Nabadzības riska slieksnis

Nenoteikts

Ir

Iztikas minimums

Nenoteikts

Ir

Starptautiskā un ES prakse
 Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju


$ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar zemiem ienākumiem, un



$ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam
valstīs ar vidējiem ienākumiem

 OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem
 ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem
 BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas
tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās
EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)
Ls uz vienu mājsaimniecības locekli
Vidēji

Zemākā
robeža

Augstākā
robeža

213,31

Kvintiles
(iedzīvotāju
īpatsvars kvintiļu
grupās)

līdz 112.50

1 (23,9%)

72,73

2 (20,4%)

139,26

112,51

163,73

3 (17,4%)

182,27

163,74

204,38

4 (20,4%)

246,58

204,55

306,01

5 (17,9%)

478,99

no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas

tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts
pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos
minimālos pensiju apmērus.
Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot
bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji
saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju,
kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas
iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt ģimenes valsts pabalstu
 izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes

valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu
nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem
 izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts,
pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta
reformēšanas tiesiskos riskus

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:

klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X”
pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu
skaita un iesaistes darba tirgū.
 Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota

OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā
ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek
pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam
mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam
– 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)
Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas
finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas
nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā
standarta ietvaros

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu

no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika
periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka
iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības
ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas
apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto
apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga
vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei

(personai), kura saņem sociālo palīdzību, var
piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais
īpašums, kuru var realizēt;
 noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas
darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības
augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem
lauksaimniecībā.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā

nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu
(piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes
darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi
netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru
(piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru),
lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai
pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā
 Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu

un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo
klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu
piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā
svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā:
 nodokļu politiku,
 izglītības politiku,
 veselības politiku,
kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35

Paldies!