Transcript prezentācija_PB_pētījums_11062013

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais
vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums
1
Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas
2013. gada 11. jūnijā
Saturs
2

Pētījuma konteksts

Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?

Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir
iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai
vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?

Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties
nākotnes politikas virzienu izstrādei?
I.
Pētījuma konteksts
Kāpēc pētījums par
bezdarbu un nodokļupabalstu sistēmu?
Pētījuma pamatojums
4

Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir
augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes

Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem

Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu

Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un
nevienlīdzību)

Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalsts ģimenēm

Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas
politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas
sociālās drošības tīkls)?
Pētījuma pamatojums
5

Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu
ilgstošo bezdarbu

Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu
un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus

Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem

Balstīties valdības veiktajā krīzes pasākumu izvērtējumā (ārkārtas
sabiedrisko darbu programma)

Latvijas valdība ieguldījusi pamatīgu darbu, lai nodrošinātu precīzu datu bāzi
par pabalstiem un nodarbinātības-bezdarba periodiem

Latvija pievienojas Lielbritānijai, Nīderlandei un Ziemeļvalstīm, kur
administratīvos datus izmanto, lai veidotu pierādījumos balstītu politiku
Uzņēmumu sniegtā informācija vairāk liecina par nepietiekamu
pieprasījumu, nevis darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru Latvijā
2010.-2013. gadā
Darbaspēka trūkums
Nepietiekams pieprasījums
70
70
60
60
50
50
40
40
Procenti
Procenti
6
30
30
20
20
10
10
0
0
q3 q4 q1 q2 q3 q4 q1 q2 q3 q4 q1 q2
2010
2011
2012
2013
Construction,
Būvniecība, kopātotal
Manufacturing,
large
enterprises
Apstrādes rūpniecība,
lielie uzņēmumi
Manufacturing,
total
Apstrādes rūpniecība,
kopā
Services
Pakalpojumi
Retail
trade
Mazumtirdzniecība
Avots: Uzņēmējdarbības tendences (Ekonomiskā situācija) pētījums, CSP
q3 q4 q1 q2 q3 q4 q1 q2 q3 q4 q1 q2
2010
2011
2012
Construction,
Būvniecība, kopātotal
Manufacturing,
large
enterprises
Apstrādes rūpniecība,
lielie uzņēmumi
Manufacturing,
total
Apstrādes rūpniecība,
kopā
Services
Pakalpojumi
Retail
trade
Mazumtirdzniecība
2013
Atšķirībā no citām valstīm ar būtiskām taupības
programmām, Latvijā drošības tīkls krīzes laikā paplašinājās
7
... taču bija nepieciešamas politikas korekcijas
GMI (reālie
(Real izdevumi)
spending)
LVL 10
LVL 8
140
120
100
80
LVL 6
60
LVL 4
40
LVL 2
20
LVL -
0
Avots: administratīvie dati
Mājokļa pabalsts (saņēmēju skaits, labā ass)
LVL 12
LVL (milj.,fakt. (CPI, 2005=100)
LVL (milj.,fakt. (CPI, 2005=100)
LVL 12
Housing benefit (Number of beneficiaries), right axis
Thousands
GMI (saņēmēju
(Number skaits,
of beneficiaries),
right axis
labā ass)
LVL 10
250
200
LVL 8
150
LVL 6
100
LVL 4
LVL 2
LVL -
50
0
Thousands
Mājokļa
pabalsts
(reālie(Real
izdevumi)
Housing
benefit
spending)
II.
Personu ar ilgstošām problēmām darba
tirgū profilēšana
Kuras grupas cieš no
darba trūkuma vai
nepastāvīga darba?
2007.-2010.g. plašas bez
darba/nepastāvīga darba kategorijas
9
Cikliskā pāreja no zema
atalgojuma uz ienākumu
neesamību ("no pay - low
pay"); 10%
Nedeklarētā nodarbinātība;
5%
Zema alga; 3%
Zema darba intensitāte; 2%
Nestrādā; 10%
Riska situācijā neatrodas
pastāvīgi; 70%
BEZ DARBA/ NESTABILS DARBS: PRECĪZA GRUPĒŠANA
Vientuļie, gados vecāki
bezdarbnieki/personas
ar invaliditāti
Vientuļi jauni vīrieši
ar zemu izglītību
Vecāki bezdarbnieki,
ar labu veselību (fit for work)
. Veci/Vidējā vecuma
45-61 gadi
22%
. Vientuļie
. 10+ g.darba pieredze
. Zema izglītība
. Daudz invalīdu/bezdarbnieku
. Hroniska saslimšana
. Jauni 20-29 gadi
18%
. Vīrieši
. Nav bijuši precējušies
. Ļoti zema izglītība
. Bezdarbnieki
. Bez bērniem
. Lauki
. 50+ gadi
. Precējušies
14%
. 10+ gadu darba
pieredze
. Zema izglītība
. Bezdarbnieki/zemi ienākumi/
neregulārs darbs
Nestrādājošās māmiņas
ar mazu bērnu
Mazizglītoti, laukos dzīvojošie
Pašnodarbinātie gados vecākie
vīrieši
. Jaunākas sievietes
11%
25-39 gadi
. Precējušās/kopdzīve
. Augstākā izglītība
. Bērni līdz 6 g.vecumam
. Lauki
. Partneris strādā
. 30-39 gadi
. Precējušies/kopdzīve
. Ļoti zema izglītība
Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un ar strādājošu partneri
. Vecākas sievietes 50+
6%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadi darba pieredze
. Bieži ar invaliditāti(visvairāk
starp grupām), neaktīvas
. Hroniskā saslimšana
. Ar strādājošu partneri
10
vīrieši apgādnieki
. 40 - 54 gadi
11%
. 10+ gadu darba pieredze
. Bērns<6 g.
. Lauki
. Partnere nestrādā
9%
. Precējušies
. 10+g.darba pieredze
. Pašnodarbinātie
. Mājsaimniecībā nav bērnu
. Nereģistrēti nodarbināti
Augsti izglītotas mātes,
kas nestrādā
Gados vecākas sievietes ar invaliditāti
un nestrādājošu partneri
. 30-39 gadi
6%
. Precējušās
. Augstākā izglītība(vairumam)
. 10+ gadu pieredze
. Bērni
. Pilsēta
. Partneris strādā
. 50+gadi
4%
. Precējušās
. Zemāka izglītība
. 10+ gadu darba pieredze
. Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas
. Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās
. Hroniski slimas
. Partneris nestrādā
Politikas risinājumi
11



Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi
risināt tādu cilvēku problēmas, kam ir ilgstoši sarežģījumi darba tirgū
un ekonomisku problēmu risks
 Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma
personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu
bezdarbnieku grupu
 Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi
izglītotas nestrādājošas māmiņas
Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā
instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības
pakalpojumiem
Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no
identificētajām grupām
III.
Atkarība no pabalstiem:
Vai pastāv pabalstu slazds?
Vai ir pierādījumi plaši
izplatītai atkarībai no
pabalstiem? Vai pabalstu
saņēmēji tos saņem ilgi? Vai
nodokļu un pabalstu sistēma
sniedz cilvēkiem motivāciju
uzsākt darbu?
Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma
nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?
13


Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:

Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas aptvērums saglabājas
zemā līmenī

Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji
GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu

Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību
Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru
nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr:

Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos pabalstus, saskaras ar
augstām nodokļu efektīvajām likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek atņemts 1 LVL
pabalstu)

Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu
saņēmējiem
Bezdarbnieka pabalsts vēl joprojām
attiecas uz nelielu cilvēku skaitu
14
Bezdarbnieku pabalsta saņēmēji no kopējā bezdarbnieku skaita
Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju attiecība pret
bezdarbnieku skaitu (2010)
1.8
1.6
1.4
1.2
1
0.8
0.6
0.4
0.2
0
Avoti: Eurostat Latvija, ESDO Nodarbinātības un darba tirgus statistikas dati visām pārējām valstīm.
Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI
salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu
15
Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi
Procenti
(īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no
2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)
GMI
Mājokļa
Invaliditātes
Bezdarbnieka
Citi pabalsti
Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi
Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā
atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...
16
Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.
40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012.
gadam ir saņēmuši GMI tikai vienu periodu
Pabalstu saņemšanas
biežums
17
Periodu skaits vienai personai
... un šā perioda ilgums izrādās īss ... liela
daļa periodu ir no viena līdz trim mēnešiem
18
Pievēršoties kopējiem tēriņiem, izdevumi universālajām
programmām ir lielāki nekā no ienākumiem atkarīgajām
programmām
19
Millions
Tēriņi no ienākumiem atkarīgām programmām
LVL 100
Kopējie tēriņi universālajām programmām
LVL 90
LVL 90
LVL 80
LVL 80
LVL 70
LVL 70
LVL 60
LVL 60
LVL 50
LVL 50
LVL 40
LVL 40
LVL 30
LVL 30
LVL 20
LVL 20
LVL 10
LVL 10
LVL -
Other non-means-tested
Family State Benefit SA
Disability benefits
Child allowances
Social pension
LVL 100
Housing and utility benefits
Guaranteed Minimum Income
LVL 2005
2006
2007
2008
2009
2010
2005
2011
2006
2007
2008
2009
2010
Faktiskie tēriņi galvenajām ģimenes sociālās aizsardzības programmām
Faktiski tēriņi milj.
LVL 100
LVL 80
Other family Allowances (SA)
LVL 60
Family State Benefit (SA)
LVL 40
Parent's benefit (SI)
LVL 20
Child-care benefit (SA)
LVL 0
2005
2006
2007
Avots: Valsts pārvaldes dati, darbinieku veiktie aprēķini.
2008
2009
2010
2011
2011
GMI ir labi mērķēts (91% tiek novirzīts nabadzīgākajai
kvintilei), taču pārklājums un pietiekamība ir zema
Nabadzīgākās kvintiles aptvērums (%)
20
45
Nabadzīgākās kvintiles aptvērums ar
pēdējās iespējas sociālās palīdzības programmām
ECA
40
35
30
60%
GMI pabalsts kā daļa no minimālās un vidējās
algas, un trūcīgo līmenis
50%
40%
25
20
30%
15
10
5
0
20%
10%
0%
2005
2006
2008
2009
2011 2012* 2013*
GMI/minimum wage (gross)
GMI/average wage (gross)
GMI/"needy" level
Piezīme: Attiecībā uz Latviju tiek izmantota valsts patēriņa kopsumma, bet attiecībā
uz citām valstīm tiek izmantota standartizētā labklājības kopsumma, ko izstrādājusi
Pasaules bankas ECAPOV komanda. GMI programmas aplēses ietver mājokļa pabalstu
skaidrā naudā nelielā parauga lieluma dēļ.
Avots: Pasaules bankas darbinieku aprēķini.
2007
Avots: Eurostat, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Labklājības ministrija, Pasaules
bankas darbinieku aprēķini
GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem
pastāv augsts nabadzības risks
21
Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem
Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā
Ģimenes pabalsti
Mājokļa pabalsts
GMI, bez mājokļa pabalsta
Eurostat nabadzības
riska slieksnis
“Trūcīgo” slieksnis
Viens
Pāris
Pāris ar 2
bērniem
Vientuļais vecāks
ar 2 bērniem
(procentuāli no vidējiem
ienākumiem)
22
GMI pabalsta saņēmēji zaudē visu sociālo
palīdzību uzsākot darbu Latvijā
Nodarbinātības laikā saņemtie pabalsti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ļauj ienākumiem (pēc
pabalstiem un nodokļiem) palielināties līdz ar iesaistes palielināšanos darba tirgū, atsevišķas valstis
180%
Neto ienākumi (% no darbā gūtajiem
ienākumiem)
160%
140%
120%
100%
80%
60%
40%
20%
0%
0
20
Latvia baseline
40
60
80
100
Bruto ienākumi (% vidējās algas)
Australia
France
United Kingdom
United States
Avots: Pasaules bankas aprēķini, izmantojot ESDO, nodokļu-pabalstu modeļus vienam vecākam ar diviem bērniem
OECD politikas, kas liek "darbam
atmaksāties"
23



Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums
personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram,
nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē,
Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana
Francijā, Austrālijā
Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana
No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,
kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā
 Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki
nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem
 Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss)
 Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai
nodokļu sistēmu)
Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību
un pabalstu sistēmu strādājošajiem
24

Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus



Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu

Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta
saņēmējiem, utt.)

Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt
nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas)
Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un
nodarbinātības pasākumiem


Palielināt aptvērumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem
Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina
darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē
Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu
ietekmi

Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama
detalizētāka sadalījuma analīze

Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot
mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas
IV.
ANP programmas
Kā darbojas ANP
programmas un ko varam
mācīties nākotnes politikas
virzienu izstrādei?
ANP novērtēšanas secinājumi (1)
26



Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem
būtiski uzlabo nodarbinātību - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā
Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp
programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros
Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:
- profesionālā apmācība roku darbos, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- darba devēja nodrošinātā apmācība darbos, kas nav vienkāršas profesijas jeb roku darbs;
- neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs;
- neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko
transporta līdzekļu vadītājiem

Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:
- darba devēja nodrošināta apmācība vienkārša roku darba veikšanai;
- profesionāla apmācība roku darba veikšanai, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;
- neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);
- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas
(vidējais līmenis)
ANP novērtēšanas secinājumi (2)
27




Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un
pārdošanas joma abiem dzimumiem; roku darbs vīriešiem un darbs, kas nav roku
darbs, sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā
līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies
programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa
ietekmes uz nodarbinātību
Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai
Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas
uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši
vidējā un ilgtermiņā
Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par
ierastu praksi
ANP ietekmes izvērtējums - nodarbinātības līmenis 6 un18 mēnešus pēc apmācībām (%, apakšējā
skala) un vidējie ienākumi 18 mēnešos (%, augšējā skala)
●
vidējie ienākumiVīrieši
nostrādātajos mēnešos 18
Sievietes
Nodarbinātības līmenis
Profesionālās apmācības programmas
Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā
pēc apmācību programmas
pabeigšanas
Citi: pēc bezdarbnieka statusa
iegūšanas
Nodarbinātības līmenis
Darba devēja nodrošinātās apmācību programmas
Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā
pēc apmācību programmas
pabeigšanas
Citi: pēc bezdarbnieka statusa
iegūšanas
Nodarbinātības līmenis
Neformālās izglītības programmas
Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā
pēc apmācību programmas
pabeigšanas
Citi: pēc bezdarbnieka statusa
iegūšanas
Kuras apmācību programmas vislabāk darbojas
bezdarbnieku grupām ar grūtībām iekļauties darba tirgū?
Sievietes: 15-24 gadi, pamatizglītība
vai zemāka (vidējais nod. līm. 14,6%)
Vīrieši: 15-24 gadi, pamatizglītība vai
zemāka (vidējais nod. līm. 22,5%)
Sievietes: 50 gadi un vairāk, ar
invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,2%)
Vīrieši: 50 gadi un vairāk, ar
invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,8%)
Margināla ietekme uz apmācību
programmu dalībniekiem
(nodarbinātajiem) 18 mēnešus pēc
apmācībām, procentpunkti
Ikmēneša ienākumu sadalījums
0
200 400 600 800
Vidējie ikmēneša
LsLs)
Average
monthlyienākumi
earnings2012.g.,
(in 2012
Male
Female
Profesionālā apmācība
Occupational
training (OT)
Employer
provided
trainingapmācība
(EPT)
Darba devēja
nodrošināta
Informal
Education
Programs
(IEP)
Neformālās
izglītības
programmas
Īstermiņa
pasākumi
bezdarbnieku
konkurētspējas uzlabošanai
Short
ALMP
measures
only
No
ALMP
Nav
iesaistījušies apmācību programmās
Piezīme:
vidējie
ienākumi
/ nostrādāto
mēnešu
skaits)
18 mēnešos
Note:
(Gross(Bruto
average
earnings
/ number
of months
worked)
within
18 months.
Trained:
after pēc
training
completion;
Others: Citi:
afterpēc
being
granted status
of unemployed.
Apmācītie:
apmācību
pabeigšanas;
bezdarbnieka
statusa
iegūšanas
34
Paldies!