Transcript cilveka tiesibas un pensiju apdrosinasana LSRB 2012

Valsts mērķis, cilvēka tiesības un
pensiju apdrošināšana
Latvijas sociālo reformu
biedrība
Ivars Redisons
Valdes priekšsēdētājs, sociālā darba
maģistrs, jurists
Vienojošās intereses
 nopelnīt
ar darbu iztiku
 drošību ģimenei rītdienai
Drošības veidi: fiziskā
militārā
sociālā
2
21.gs. nodarbinātības struktūra Latvijā mainās
Arodbiedrības nepārstāv visus nodarbinātos
Sociālo drošību vēlas





mājsaimnieces
pašnodarbinātie
saimnieciskās darbības ind. veicēji
algotā darba ņēmēji
pensionāri
apdrošināties var arī brīvprātīgi, ne tikai darba ņēmēji
Apdrošināšanas stāžs un darba stāžs
nav viens un tas pats
3
Kas ir deputāti un ierēdņi
Žēlsirdīgi baroni
vai
kalpi tautai (pilnvarnieki) ?
4
No kurienes spēka (tiesību) avoti
senās tiesības un Dieva likumi
 ANO dokumenti
 Eiropas Savienības dokumenti
 Satversme un Latvijas likumi

tiesības pilsoņiem paplašināja:
no 01.12.2009. – līgums par Eiropas Savienību
no 01.01.2012. – vēlētāji no budžeta maksā partijām
no 01.01.2003. – Valsts pārvaldes iekārtas likums
(labas pārvaldības noteikumi)
5
?
Valsts mērķis Latvijā
6
Eiropas kopējās vērtības
miera saglabāšana
 sociālais taisnīgums
 vienlīdzība
 solidaritāte
 brīvības un demokrātijas veicināšana
 cilvēktiesību ievērošana

7
.
Latvija joprojām izvairās
ratificēt
1996. gada
Pārstrādāto Eiropas
Sociālo hartu
8
4.pants Tiesības uz taisnīgu atalgojumu
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu
atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses,
apspriežoties ar darba devēju un strādājošo
organizācijām, apņemas:
Atzīt strādājošo tiesības uz
atalgojumu, kas nodrošinātu tiem
un to ģimenēm pienācīgus dzīves
apstākļus.
9
-
Minimālajai algai jābūt
60 %
no vidējās algas
10
Eiropas Savienības līgums
(Māstrihtas līgums 07.02.1992.)
Preambula
(..) Apliecinot atbalstu brīvības un demokrātijas, cilvēktiesību un
pamatbrīvību respektēšanas principam, kā arī tiesiskuma
principam,
Apstiprinot savu atbalstu sociālajām pamattiesībām, kas definētas
Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961.gada
18.oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju
sociālajām pamattiesībām,
3.pants
Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un
tiesiskuma telpu (..)
pamatā ir (..) sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju,
kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību (..).
Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo
taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību,
paaužu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.
11
Kāpēc Latvija bīstas atzīt 12. pantu ?

vecā Eiropas Sociālā harta (1961)
12. Visiem strādājošiem un to apgādājamiem ir
tiesības uz sociālo drošību.

jaunā Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta (1996)
12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir
tiesības uz sociālo drošību.
12
Hartas normu ieviešana Latvijā

vecā Eiropas Sociālā harta (19 pamattiesības)
(Eiropas Savienības dibināšanas līgumā 07.02.1992. uzsvērta kā ES politikas dokuments)
- pieņemta 18.12.1961. Turīnā
- zaudē spēku 1998. gadā, valstīm parakstot Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu
Latvijas Saeimā
ratificēta daļēji 06.12.2001. (10 panti no 19).
no ieteiktajiem (obligātajiem) Hartas pantiem – 1., 5., 6., 12., 13., 16., 19. panti –
Latvija neratificē 12. un 19. pantu
groza Hartas ratificēto tekstu Saeimas kanceleja ar 11.03.2003. paziņojumu, ka ticis
2001. gadā ratificēts nepareizs tulkojums

jaunā Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta (31 tiesība)
-
atvērta parakstīšanai 03.06.1996. Strasbūrā
paredzēts, ka tā stājas spēkā 1998.gadā, aizvietojot 1961. gada Eiropas Sociālo hartu
no Latvijas valdības parakstījusi ir Labklājības ministre Dagnija Staķe 2003. g. Briselē
nav ratificēta Latvijas Saeimā līdz šim laikam (aizrit 16 gadi kopš Hartas atvēršanas)
-

Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta ir cits dokuments, kas atšķiras no vecās 1961. gada
Eiropas Sociālās hartas.
13
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
(ANO Ģenerālā Asambleja 1948.gada 10.decembrī)
1.pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un
tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem jāizturas
citam pret citu brālības garā.
3.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas
neaizskaramību.
25. pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot
uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un
vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un
viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un
tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību,
invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos
eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no
viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
14
Pakts par ekonomiskajām, sociālajām un
kultūras tiesībām
(ANO Ģenerālā Asambleja 1966.gada 16.decembrī)
4.pants
[Paktā minēto] tiesību ierobežojumus valsts var noteikt vienīgi likumā un tikai
tiktāl, ciktāl tas atbilst minēto tiesību raksturam, un vienīgi lai sekmētu
vispārēju labklājību demokrātiskā sabiedrībā.
11.pants
Šā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz to, lai viņam un viņa ģimenei
būtu pietiekams dzīves līmenis, tas ir, nepieciešamais uzturs,
apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. (..).
12.pants
1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko
fiziskās un psihiskās veselības līmeni.
2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai
realizēšanai, ietilpst pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu:
c) epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi
un ārstēšanu un to apkarošanu;
d) apstākļu radīšanu, kas nodrošinātu visiem medicīnisko palīdzību un
medicīnisko kopšanu slimības gadījumā.
15
Eiropas Savienības pamattiesību harta
(izsludināta 14.12.2007., stājas spēkā Latvijā reizē ar Lisabonas līgumu 01.12.2009.)
34. pants
Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība
1. Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem
un sociāliem pakalpojumiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem
un valstu tiesību aktiem un praksi nodrošina aizsardzību tādos gadījumos
kā maternitāte, slimība, nelaimes gadījums darba vietā, atrašanās
apgādībā vai vecums, kā arī darba zaudējums.
3. Apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro
tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar
Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi
nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.
35. pants
Veselības aizsardzība
Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību
saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē.
Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina
augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
16
Eiropas Komisija par pensijām
16.02.2012. baltā grāmata
„Atbilstošu, drošu un noturīgu pensiju programmu”
punkts 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās
vecumu –
ja [Latvijas valsts] nevar veikt atbilstošus
nodarbinātības un veselības pasākumus.
17
-
Sociāli atbildīgas valsts princips
1) Cilvēka cienīgs dzīves līmenis
valsts pienākums nodrošināt sociālās palīdzības,
pamatpakalpojumu, kā arī izglītības, veselības un
sociālās aprūpes, kultūras iestāžu pieejamību
2) Aizsardzība sociāla riska gadījumā
valsts pienākums nodrošināt aizsardzību sociāla riska
gadījumā;
3) Sociālais taisnīgums
rūpes par sociālo atšķirību izlīdzināšanu, vājāko aizsardzību
un iespēju vienlīdzību;
4) Cilvēka pienākumi pret sabiedrību
ietver arī cilvēka pienākumus pret citiem cilvēkiem.
18
Sociālās drošības sistēma






Izglītība
Bērnu un ģimenes aizsardzība
Nodarbinātības veicināšana
Veselības aizsardzība
Sociālā apdrošināšana (valsts)
Sociālā nodrošinājuma/sociālā atbalsta sistēma
- sociālie pabalsti un pakalpojumi (valsts)
- sociālā palīdzība, aprūpe un rehabilitācija
(pašvaldības)

Mājoklis
19
-
Sociālais nodoklis ir
ATCELTS
01.01.1998.
Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Pārejas
noteikumu p.4 “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku
zaudē likums "Par sociālo nodokli“”
Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.
20
Finanšu plūsmas
PVN, UIeN, akcīze, muita, nodevas, u.c., IeIeN, veido
Valsts budžetu – pašvaldību budžetu
apmaksā birokrātiju un arī - izglītību, medicīnu, ģimenes, trūkumcietēji
Sociālās apdrošināšanas iemaksas veido
sociālās apdrošināšanas
budžetus
apmaksā – bezdarbs, slimība, maternitāte, invaliditāte, apgādnieka
zaudējums, vecāku (bērna) pabalsts, apbedīšana, pensija
21
Valsts dalība pensiju apdrošināšanā
Likuma "Par valsts budžetu 2012.gadam" 5.pielikums
Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām
un apakšprogrammām
04.00.00 Sociālā apdrošināšana
Sociālās apdrošināšanas iemaksas – kopā
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai
1 252 256 757
964 724 953
Pārējie nenodokļu ieņēmumi – kopā
1 684 857
Valsts iemaksas valsts sociālajai
apdrošināšanai valsts pensiju apdrošināšanai
1 612 320
22
Sociālās apdrošināšanas veidi
1) valsts pensiju apdrošināšana (pensiju
apdrošināšana);
2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam
(apdrošināšana pret bezdarbu);
3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām (darba negadījumu
apdrošināšana);
4) invaliditātes apdrošināšana;
5) maternitātes un slimības apdrošināšana;
6) vecāku apdrošināšana.
23
Sociālās apdrošināšanas likmes
2012. (darba ņēmēji apdrošināti visiem veidiem)
pensiju apdrošināšanai –
bezdarba gadījumam –
26,74 %;
1,50 %;
darba negadījumu apdrošināšanai – 0,41 %;
invaliditātes apdrošināšanai –
3,16 %;
maternitātes un slimības apdrošin. – 2,28 %
vecāku apdrošināšanai –
1,00 %.
24
Pensijas formula
P=K/G
uzkrātā kapitāla summa dalīta ar dzīves
ilgumu pēc pensionēšanās (dzīves ilgumu
nosaka MK noteikumos)
(ap 200 mēneši jeb 17,5 gadi) .
Likuma “Par valsts pensijām” 12. pants
ja mūžā uzkrāti ir 30 tūkstoši latu, tad ik mēnesi
saņems izmaksu vienu 200 daļu no uzkrātā
kapitāla jeb 150 latus.
Piem.:
25
-
Pensionēšanās vecuma celšana
nozīmē
UZKRĀTĀ KAPITĀLA DAĻAS
NEIZMAKSĀŠANU / NACIONALIZĀCIJU
Zaudējumi katrai personai
36 mēn x 150 lati = 5 400 lati
26
-
Valdības nodoms neizmaksājot
personām to
uzkrāto pensijas kapitālu
iegūt
5 miljardus latu
nav leģitīms
27
Cik zaudē 1952.-1957. g.dzimušie
Saīsinot pensiju izmaksu periodu no 2014. gada pirmos gadus pa 3 mēnešiem,
un vēlāk jau pa 6 mēnešiem katru gadu, var aprēķināt, ka katram
iedzīvotājam tiek atņemta dzīva nauda (kas jau ir iemaksāta pensiju fondā),
bet kura vienkārši netiks izmaksāta)
1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram
1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram
1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram
1955. gadā dzimušiem - 3000 lati katram
1956. gadā dzimušiem - 4200 lati katram
1957. gadā dzimušiem - 5400 lati katram
(3 mēneši x 200)
(6 mēneši x 200)
(9 mēneši x 200)
(15 mēneši x 200)
(21 mēneši x 200)
(27 mēneši x 200)
Pašlaik pensija pēc citas formulas (lielāka nekā būs vēlāk)
Ks=Vi x As x 0.2
As — apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995.gadam (ieskaitot),
Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997.gadu, ņemot vērā pensijas
kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996.gada iemaksu algu līmenim.
28
Cik zaudē “kompromisa” variantā
Partijas Saeimā vienojās virzīt likuma 2. lasījumam –
saīsināt pensiju izmaksu periodu no 2014. gada ik gadus gadus pa 3 mēnešiem,
kas vidēji no katra strādājošā atņems sekojošu kapitāla daļu:
1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram
1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram
1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram
1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram
1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram
1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram
1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram
1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram
1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram
1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram
1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram
1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram
(3 mēneši x 200)
(6 mēneši x 200)
(9 mēneši x 200)
(12 mēneši x 200)
(15 mēneši x 200)
(18 mēneši x 200)
(21 mēneši x 200)
(24 mēneši x 200)
(27 mēneši x 200)
(30 mēneši x 200)
(33 mēneši x 200)
(36 mēneši x 200)
29
-
43 720 lati
max iespējamais pensiju uzkrājums
pat miljonāri nevarēja iemaksāt vairāk
pensijas kapitāla uzkrājumā
Nepareiza ir prakse izmaksāt
15-20 reizes vairāk nekā persona ir iemaksājusi
(mūžā uzkrātos visus 50 tūkstošus izmaksā
vienā gadā un turpmāk “noēst” citu personu
kapitālu)
30
“Max griesti” iemaksām pensijām
Iemaksu alga
1997
12000
20% pensijai
2400.00
13-15% citi
2040.00
1998
12000
2400.00
2050.80
1999
14000
2800.00
2392.60
2000
15000
3000.00
2413.50
2001
16000
3200.00
2414.40
2002
17300
3460.00
2610.57
2003
18400
3680.00
2408.56
2004
19900
3980.00
2604.91
2005
19900
3980.00
2604.91
2006
20700
4140.00
2709.63
2007
23800
4760.00
3115.42
2008
29600
5920.00
3874.64
43720.00
31
31239.94
Pensijas vecuma celšanai nav pamata

1999. gadā jau tika paaugstināts Latvijā pensionēšanās
vecums – no 55 uz 62 gadiem sievietēm, un no 60 uz 62
gadiem vīriešiem. ES prasības ir izpildītas.

Eiropas Komisija 16.02.2012. baltajā grāmatā „Atbilstošu, drošu
un noturīgu pensiju programmu” punktā 3.1.3. iesaka necelt
pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus
nodarbinātības un veselības pasākumus.

Latvija joprojām izvairās ratificēt 1996. gada Pārstrādāto
Eiropas Sociālo hartu un tās 4. pantu „Tiesības uz taisnīgu
atlīdzību par darbu”.

Latvijā ir pensiju apdrošināšana, kurā valsts nepiedalās

Valdības parāds sociālās apdrošināšanas budžetiem (pensiju
fondam) ir ap 3 miljardi latu, neskaitot kavējuma procentus.
32
-
No 55 uz 62 gadiem ceļot pensionēšanās
vecumu
Sieviešu upuris – 1,2 miljardi latu
tika izvazāts
Jauniešiem tagad upurējot savu uzkrājumu
5 miljardus latu
tie atkal tiks izvazāti
33
-
Paldies par uzmanību !
34
Eiropas padomes statūti
Londona 05. 05. 1949
1. pants
a) Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to
ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu
kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu.
b) Šis mērķis tiks īstenots ar Padomes institūciju palīdzību,
apspriežot jautājumus, kuri skar visu locekļu intereses,
noslēdzot līgumus un kopīgi darbojoties ekonomikas,
sociālajā, kultūras, zinātnes, likumdošanas un
administratīvajā jomā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību
saglabāšanā un tālākajā īstenošanā.
3. pants
Katram Eiropas Padomes loceklim ir jāakceptē principi, kuri
nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā
baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības
35
Eiropas Savienības pamattiesību harta
(izsludināta 14.12.2007., stājas spēkā Latvijā reizē ar Lisabonas līgumu 01.12.2009.)
Preambula
Šajā Hartā, ievērojot Savienības kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes
principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu
konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Savienības un Eiropas Padomes
pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas
Cilvēktiesību tiesas judikatūra.
41. pants
Tiesības uz labu pārvaldību
1. Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu
jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.
2. Šīs tiesības ietver:
a) ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls
pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt
b) ikvienas personas tiesības piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot
konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas
aizsardzības apsvērumus;
c) pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.
36
12. pants - Tiesības uz sociālo drošību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu,
Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. ieviest un uzturēt sociālās drošības sistēmu;
2. uzturēt sociālās drošības sistēmu apmierinošā līmenī, vismaz
līdzīgu tam, kas nepieciešams, lai ratificētu Eiropas Sociālās
Drošības kodeksu;
3. apņemties progresīvi paaugstināt sociālās sistēmas
nodrošināšanu līdz augstākam līmenim;
4. noslēdzot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus līgumus vai citiem
līdzekļiem veikt pasākumus saskaņā ar šajos līgumos minētajiem
nosacījumiem, lai nodrošinātu sekojošo:
(a) vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem un citu Līgumslēdzēju
pušu pilsoņiem attiecībā uz sociālās nodrošināšanas tiesībām, ieskaitot no
sociālās likumdošanas izrietošo materiālo atbalstu, neņemot vērā
aizsargājamo personu pārvietošanos Līgumslēdzēju pušu teritorijā;
(b) sociālās nodrošināšanas tiesību nodrošināšana, saglabāšana un
turpināšana ar tādiem līdzekļiem kā apdrošināšanas vai nodarbinātības
periodu, kuri uzkrāti saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvo
37
aktu, summēšana.
-
Latvija ir sociāli atbildīga valsts !
“Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas
likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas
iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu.
Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt
būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai
nodrošināt atbilstošu dzīves standartu.
Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā
mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli
atbildīgas valsts principam”.
No Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma
lietā Nr. 2006-07-01
38
Latvijas Satversme
109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma,
darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu
atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts.
Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to
seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.
107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam
atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu,
kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu
atvaļinājumu.
108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot.
Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās
palīdzības minimumu.
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez
maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir
obligāta.
39
Kļūda ratifikācijas likumā
Precizējot iepriekš izsludināto likumu "Par Eiropas Sociālo
hartu"
2001. gada 18. decembrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz
ar likumu "Par Eiropas Sociālo hartu" izsludinātajā
Eiropas Sociālās hartas tulkojumā ir ieviesušās tehniskas
kļūdas. Saeimas Ārlietu komisijā 2002. gada 27. februārī ir
konstatēts, ka kļūda radusies Labklājības ministrijas
neprecīzi veiktā tulkojuma dēļ. Eiropas Sociālās hartas
tulkojuma pareizā redakcija - zemāk.
Saeimas kanceleja
11.03.2003.
Latvijas Vēstnesis, Nr. 38 (2803)
40