Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums

Vladislavs Vesperis, Dr.oec

PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs 1

LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM

7 Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība Kultūras telpas attīstība 6 Telpiskās attīstības perspektīva 5 1 Daba kā kapitāls nākotnei Ieguldījumi cilvēkkapitālā 2 Paradigmas maiņa izglītībā 4 3 Inovatīva un ekoefektīva ekonomika

2

LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM

3

ZIŅOJUMA STRUKTŪRA

1.

2.

3.

–

Ievaddaļa:

anotācija, priekšvārdi, terminoloģijas skaidrojumi, u.tml.

– Prioritāšu īstenošanas izvērtējums: sadalīts pa Latvija 2030 mērķiem un veidots tiem visiem pēc noteiktas, vienotas struktūras.

septiņu prioritāšu 11 –

Stratēģiskās virzības izvērtējums:

koncentrēts tabulas veida kopsavilkums par Latvija 2030 indikatoriem – stratēģisko indikatoru izvērtējums – Galvenie secinājumi par stratēģijas īstenošanas sekmēm 4

INDIKATORU NOVĒRTĒJUMA METODIKA

Indikatoru novērtējums veidots pēc 4 ballu skalas:

2

– labi; virzības atbilstība stratēģiskajam mērķim vai pat labāka,

1

– apmierinoši; virzība nav stabila vai pastāv neliela neatbilstība stratēģiskajam mērķim,

0 -1

– vāji; virzība uz stratēģisko mērķi būtiski atpaliek no vēlamā, – neapmierinoši; tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām.

Indikatoru salīdzinājuma ar citām ES dalībvalstīm novērtējums:

2

– labi; attīstāmies ar ES un kaimiņvalstu līmeni apsteidzošām tendencēm,

1

– apmierinoši; apsteidzam vismaz vienu no kaimiņvalstīm, bet atpaliekam no ES,

0 -1

– vāji; atrodoties sliktākā pozīcijā nekā kaimiņvalstis un ES, attīstāmies neapsteidzošos tempos, – neapmierinoši; Latvijas pozīcijas attiecībā pret ES un kaimiņvalstīm pasliktinās.

5

KULTŪRAS TELPAS ATTĪSTĪBA

Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits 1 Latvijā producēto filmu skaits 0 Latviešu oriģinālliteratūras izdošana -1 Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits



-1

Sekmīgas bijušas aktivitātes, kopjot Dziesmu Svētku tradīciju, veicinot un attīstot mūsdienīgu bibliotēku pakalpojumu attīstību. Vienlaikus, krīzes ietekmē samazinātais kultūras nozares finansējums apdraud kultūras daudzveidību un izcilību nākotnē. To apdraud arī emigrācija un sabiedrības vērtību pārbīde attīstītai kultūrtelpai nelabvēlīgā virzienā.

6

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI CILVĒKKAPITĀLĀ

Nabadzības riska indekss 1 Darbaspēka produktivitāte Paredzamais mūža ilgums (sievietēm/vīriešiem) 1 2 / 1 Dzimstības koeficients Mirstība no ārējiem cēloņiem 0 2

  Darbaspēka produktivitāte ir nedaudz pieaugusi, bet tas notiek lēni un nepietiekami uzlabo Latvijas pozīcijas Eiropas valstu vidū. Dzimstības rādītāji ir zemi un nenodrošina tautas ataudzi.

Ienākumu nevienlīdzība un nabadzības risks ir nedaudz mazinājušies. Tomēr daļu no šīs pozitīvās tendences veido ienākumu relatīvi lielāks samazinājums turīgākajai sabiedrības daļai un bez darba palikušo cilvēku emigrācija.

7

PARADIGMAS MAIŅA IZGLĪTĪBĀ

Četrgadīgie pirmsskolas izglītības iestādēs Mūžizglītības rādītāji Skolas pamešana pirms laika Latvijā studējošie ārvalstnieki 2 -1 1 0 2 Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars

  Notikusi izglītības, īpaši, profesionālās izglītības programmu sakārtošana. Veikti ievērojami materiālie ieguldījumi dabas zinātņu mācīšanas uzlabošanai. Augstākajā izglītībā prevalē kvantitāte, vienlaikus pastāvot viedokļu atšķirībām par kvalitāti Mūžizglītības programmas ir nepietiekami sekmīgas, tās tikušas apmeklētas arvien sliktāk, jo, iespējams, no potenciālo klientu puses nav ticības to sniegtajām iespējām darba tirgū. 8

INOVATĪVA UN EKOEFEKTĪVA EKONOMIKA

Ārējās tirdzniecības bilance Latvijas energoatkarība Ieguldījumi pētniecībā Energointensitāte ekonomikā Atjaunojamo energoresursu izmantošana 1 2 -1 0 2

  Attīstības procesi liecina par strukturālām izmaiņām ekonomikā, tostarp, uzlabojoties ārējās tirdzniecības bilancei un attīstoties apstrādes rūpniecībai. Taču tas nav sekmējis ieguldījumus pētniecībai un attīstībai ne valsts, ne privātajā sektorā.

Atjaunojamo enerģijas resursu apguve, energoefektivitātes pasākumi un enerģijas patēriņa kritums mazinājuši valsts energoatkarību. 9

DABA KĀ NĀKOTNES KAPITĀLS

Pārstrādāto atkritumu daļa Resursu produktivitāte Siltumnīcefekta gāzu emisija 1 0 1 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 2 Lauku putnu indekss Bioloģiskā lauksaimniecība Mežainums 2 2 2

Sekmīgi ir turpinājusies ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošana, kā arī ar energoefektivitātes pasākumiem cieši saistītā siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana. Tomēr daudzos Stratēģijā ieteiktajos risinājumos aktivitāšu nebija. 10

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA

Ceļu ar melno segumu daļa Rīgas reģiona iedzīvotāju īpatsvars 0 -1

50,0 49,5

47. Rīgas plānošanas reģiona īpatsvars (%) no visiem valsts iedzīvotājiem Sabiedriskā autotransporta pārvadājumi -1

49,0 48,5 48,0

Lidostas «Rīga» darbība Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi Jūras pasažieru pārvadājumi 2 -1 2

47,5 47,0 Īpatsvars, %

Gads

Mērķa vērtība   Progress gaisa un jūras pasažieru pārvadājumos, kas vērtējams pozitīvi, tomēr ieteicams padziļināts ietekmes un cēlonības izvērtējums. Iekšzemes mobilitāte attīstījusies negatīvi: mazinājusies sabiedriskā transporta loma, bet autoceļu uzlabošanas tempi ir nepietiekami.

Turpinās Rīgas reģionā iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, pastiprinājās gan ārējā emigrācija, gan iedzīvotāju kustība uz lielajām pilsētām un Rīgas reģionu.

11

INOVATĪVA PĀRVALDĪBA UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

Valdības efektivitāte Vēlētāju aktivitāte E-pārvaldes lietošana 1 0 2

E pārvaldības pakalpojumu izmantošana Latvijā strauji pieaug un valsts tuvojas Eiropas līderu līmenim. Ir bijis daudz aktivitāšu: strādājušas darba grupas un konsultatīvās padomes, notikušas sabiedriskās apspriešanas. Tomēr sabiedrības līdzdalības formu attīstība nav pietiekama, jo Latvijā tikai 15,3 % iedzīvotāju 2011.gadā uzskatīja, ka var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.

12

STRATĒĢISKIE INDIKATORI

Iedzīvotāju skaits Džini koeficients IKP uz vienu iedzīvotāju IKP reģionālā dispersija (dati pieejami tikai par 2009.gadu) Tautas attīstības indekss Globālās konkurētspējas indekss

-1 1 0 1 0

13

GALVENIE SECINĀJUMI

1.

Valsts makroekonomiskais stāvoklis ir nostabilizējies, radot priekšnoteikumus investīciju plūsmu atjaunošanai un ekonomikas izaugsmei. Tomēr valsts iedzīvotāju pirktspēja un materiālā labklājība kopumā nav būtiski mainījusies, ienākumu nevienlīdzība un nabadzības riski, salīdzinot ar ES, joprojām ir augsti.

2. Ekonomiskās krīzes rezultātā strauji pasliktinājās valsts demogrāfiskie rādītāji, pieaugot emigrācijai un būtiski krītoties dzimstības rādītājiem, kas apdraud tautas ataudzi nākotnē.

3. Vides kvalitāti raksturojošie rādītāji ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka Latvijas kā otras zaļākās valsts pasaulē pozīcijas ir stabilas.

4. Ekonomiskie un vides attīstības procesi vērtējami kā ilgtspējīgi, valsts tautsaimniecība pēc ekonomiskās krīzes ir nostājusies uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, taču nopietnas bažas kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību nākotnē rada sociālo un demogrāfisko procesu norises, kas var apdraudēt valsts un tās tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

14

Paldies par uzmanību!

Vladislavs Vesperis, Dr.oec

Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs

Pārresoru koordinācijas centrs

Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļa Tālrunis: 67082812, 26344090 E-pasts: [email protected]

Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520 Mājaslapa: www.nap.lv

Twitter: @NAP2020 15