Transcript Attīstība un tās vērtības/vērtēšana /K.Āboliņa

Attīstība un tās
vērtības/vērtēšana
Kristīne Āboliņa
Latvijas Universitāte
Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte
Docente
[email protected]
Seminārs Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Development of joint
strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.
Latvija 2030 - indikatori
IKP uz vienu iedzīvotāju gadā (EUR pēc
pirktspējas paritātes) 14000 - >27000
Energointensitāte ekonomikā – bruto
iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP (kg naftas
ekvivalenta uz 1000 EUR no IKP) 306 - <150
Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā (milj.
pasažierkilometru gadā) 951 - >1150
Uz izaugsmi balstīta
ekonomika
• Ietaupām un darām efektīvāk – vai
ietaupām?
• Kuram ir mazāks elektroenerģijas
patēriņš kā pirms 10 gadiem?
• 2000.gadā Latvijā gadā patērētas
5922 GWh elektroenerģijas,
• 2008.gadā Latvijā gadā patērētas
7794 GWh elektroenerģijas, (+31%)
• 2010.g. – 7500 GWh
Latvijas Enerģētikas stratēģija
2030
Kas ir attīstība?
Ilgtspējīgas attīstības rādītāji
• IKP pieaugums
• Zaļāku vietējo dabas resursu patēriņš
Eiropas vienotie rādītāji
(pilsētām) pamatrādītāji
• Iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo
pašvaldību
• Vietējais ieguldījums pasaules klimata
izmaiņās (vai ekoloģiskā pēda)
• Vietējā mobilitāte un pārvietošanās
veidi
• Vietējo zaļo zonu un pakalpojumu
pieejamība
• Gaisa kvalitāte
Eiropas vienotie rādītāji
papildrādītāji
• Bērnu ceļš uz skolu un mājām
• Vietējās pašvaldības un uzņēmumu
ilgtspējīga pārvalde
• Piesārņojums ar troksni
• Ilgtspējīgs zemes lietojums
• Produkti, kas veicina ilgtspējību
Bērnu ceļš uz skolu un attālums līdz skolai
100
90
80
iet kājām vai brauc
ar riteni
70
60
50
dzīvo mazāk kā 300
m attālumā no skolas
40
30
20
10
M
od
en
a
ho
l
to
k
S
H
am
en
l
in
na
m
a
0
Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?
Pieejamība veselības un sociālajiem pakalpojumiem
un iedzīvotāju apmierinātība
100
90
80
70
60
pieejamība
apmierinātība
50
40
30
20
10
or
un
a
AC
M
od
en
a
Fe
rra
ra
Bl
ab
oj
ev
gr
ad
a
0
Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?
% iedzīvotāji
100
80
60
40
20
0
Stokholma
Rīga
pieejamība
Oslo
Barselona
apmierinātība
Publisko zaļo zonu un atklāto teritoriju pieejamība un iedzīvotāju
apmierinātība ar pilsētas vides kvalitāti atsevišķās Eiropas pilsētās
un Rīgā
Rādītāji nav brīnumlīdzeklis
• Veicināt
velotransporta
attīstību
Cilv.
40
30
20
riteņbraucēju
skaits
10
0
00 002 004 006
0
2
2
2
2
• Līdz 2015. gadam
panākt, ka 30%
iedzīvotājiem
galvenais
satiksmes līdzeklis ir
velosipēds
40
30 %
20
10
0
00 002 004 006
0
2
2
2
2
riteņbraucēju
īpatsvars
mērķis 2015
Sistēmas inovācija pret optimizāciju
sauszemes pasažieru transportā
Sociālie
rādītāji
Sistēmas
inovācija
CO2 politika
personalizēts ST
Līzings
mobilitātei
Progresīvs ST
P&R, ST joslas
Organizētas kopējās
mašīnas
Pretsastrēgumu
politika
Sistēmas
optimizācija
mašīnas pilsētai
saules bat. mašīnas
Mašīnu elektronika
inteliģentie ceļi
Cik % novada budžeta veido
ienākuma nodoklis?
• Vīzija un savas vietas atrašana
Homezones.uk
Burnley, South West Area, Lancashire
North Close Estate, Redruth Cornwall
Northcourt Estate, Denton Kent
Poulton Area, Morecambe Lancashire
Wardleworth, Rochdale
Wonford, Exeter Devon
Ashton West End Tameside
Gresham teritorija Midlsbro (Anglija)
Projekta mērķis
• Stiprināt kopienas tīklojumu un drošību,
ieviešot mājzonas konceptu piecās
apkaimes ielās
• Nodrošināt vietu vājākiem lietotājiem
• Uzlabot drošību
• Nodrošināt stāvvietas krustojošajās ielās
• Veicināt satiksmes neiekļūšanu zonā.
ietekme
• Iedzīvotāji:apkārtnē jūtas drošāk
• Vide uzlabojusies , jo drošību naktī vairo
jaunais ielu apgaismojums
• Ir patīkamāka vide un labāka dzīves vides
kvalitāte, kas veicina vairāk kajāmiešanu
• Īpašumu vērtība zonas iekšienē ir
pieaugusi ātrāk kā blakus teritorijās
• Kopā šie uzlabojumi izraisa vēlmi arī
apkārtējās teritorijās ieviest mājzonas
Mežaparks
attīstās
 Apdraudējums
vērtībām:
 vietējo iedzīvotāju
interešu neievērošana
attīstībā – apkaimes
pamatinfrastruktūras
likvidācija
Kopējie resursi
Izsmelti vai degradēti
Kopējā resursa traģēdija
• resursu lieto daudzi indivīdi, kuriem ir
neierobežota pieeja šim resursam,
tādējādi resurss tiek degradēts –
traģēdija visiem:
– Katrs gūst no tā labumu
– Resurss ir tik liels, bet indivīds ietekmē ļoti
maz
– Katrs kļūst ieinteresēts izmantot pēc
iespējas vairāk pēc iespējas ātrāk
Kad cilvēku kļūst daudz vai resursu
izmantošanas intensitāte liela
• Resurss ātri tiek izsmelts
• Ekoloģisko nišu aizņem citas sugas,
nekomerciālas, kuras pēc tam grūti
izspiest
• Tie ir parasti cilvēki, kas dara parastas
lietas
• Ja kāds grib procesu apturēt, vienatnē
ir bezspēcīgs
Galvenais jautājums risinājumam
• Kā apturēt resursu degradējošo
darbību?
• Kā veicināt prosociālu uzvedību?
Pamatmetodes, kā veicināt
prosociālu uzvedību
• Valsts likumu, normu, stimulu un noteikumu
izmantošana
• Izglītības programmas, kas mēģina veicināt
prosociālu uzvedību, dodot informāciju un
mēģinot izmainīt cilvēku attieksmi
• Mazo grupu/kopienas pārvalde
• Izmantojot morālus, reliģiskus un ētiskus
pamudinājumus
Kopienas resursa sekmīgu pārvaldi veicinošie apstākļi
Resurss ir lokāli kontrolējams
Nosakāmas robežas
Resursi paliek savās robežās
Var izveidot vietējos pārvaldes likumus (augst.vara atbalsta, palidz,
atzīst)
Izmaiņas resursā var adekvāti monitorēt
Atkarība no vietējā resursa
Resursa izsmelšanas draudi ir uztverami, saprotami
Vietējam resursam grūti atrast aizstājēju
Grūti vai dārgi atstāt reģionu
Kopienas esamība
Stabila, parasti nedaudz iedzīvotāju
Sociālo mijiedarbību biezs tīklojums
Vispārpieņemtas normas (sociālais kapitāls)
Resursa lietotājiem ir pietiekošas zināšanas taisnīgu un efekt.
lik.veidoš.
Piemēroti likumi un procedūras
Veidoti un maināmi piedaloties
Grupa kontrolē monitoringu un procesa un personālo izpildi
Likumi uzsver autsaideru izslēgšanu
Likumos ir stimuli un pakāpeniski sodi
Ko var paveikt kopienas pārvalde? Priekšrocības
• Kopienas pārvalde balstās uz stabilām sociālām
tradīcijām
• Kopienas pārvalde internalizē eksternalitātes
• Kopienas pārvalde var būt sekmīga ļoti ilgstoši
• Kopienas pārvalde var mudināt cilvēkus iet tālāk par
pašizaugsmi
• Kopienas pārvaldei ir mazas ieviešanas izmaksas
• Kopienas pārvalde ir aizmirstā stratēģija
Ko var paveikt kopienas pārvalde? ierobežojumi
• Kopienas pārvalde ir sekmīga ierobežotam
resursu lokam (ne globālajām vides
problēmām)
• Sociālās tendences samazina kopienas
pārvaldes iespējamību
Līderība – parastās kļūdas
• Dod par daudz vietu pašapmierinātībai
• Nespēj nodibināt pietiekoši spēcīgu vadošo
koalīciju
• Nepietiekoši novērtēts vīzijas spēks
• Atļauj kādie apstākļiem atkāpties no vīzijas
• Paziņo uzvaru pārāk ātri
• Nespēj iesakņot pārmaiņas pietiekami stingri
korporatīvajā kultūrā
• Alternatīva – partnerība, līdzdalīgā
plānošana
Butānas laimības indekss
līdzīga izpratne par kopējo
labumu