Transcript Dzimuma identitātes nozīme cilvēka un sabiedrības veselības
Slide 1
Konference «Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā»
Dzimuma identitātes nozīme cilvēka un
sabiedrības veselības veicināšanā
Indra Tretjakova
psiholoģe, psiho-organiskās analīzes psihoterapeite
(Eiropas psihoterapeita sertifikāts)
Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS”
4. decembris 2013. gads
Slide 2
Grāmatas ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ”Diena, kad Rūta bija Rihards”,
kā metodiskais līdzeklis darbam ar dzimuma lomām un līdztiesību Latvijas
bērnudārza vecuma bērniem nav pieļaujama, jo grāmatās atspoguļotajā
materiālā, skarta arī bērnu dzimuma identitātes lomu maiņa - ja bērns vēlas
spēlēties ar pretējā dzimuma bērniem, tad viņam jāpārtop, jāiejūtas pretējā
dzimuma identitātē
Bērns var spēlēties pretējā dzimuma rotaļlaukumā vai arī veikt ikvienu
nodarbi, saglabājot konkrēto dzimuma identitāti
Grāmata ir nopietna, konkrēta satura informācijas nodošana, kas var
negatīvi iespaidot bērna individuālā Es, priekšstata par sevi attīstību
Slide 3
Jautājumi:
Kas tiek mācīts bērniem?
Kādu informāciju bērni uzņems?
Vai šāda veida informācijas uzņemšana ir atbilstoša konkrētajam vecumposmam?
Kā tas var ietekmēt bērnu psihisko un fizisko attīstību, bērna personību un
raksturu?
Kā tas var ietekmēt bērnu dzīves kvalitāti?
Divas galvenās lietas, kas jāzina :
Dzīvi veido abu šo faktoru mijiedarbība – bērna iedzimtās tendences augšanas
procesā un apkārtējās vides ietekme, kuru nodrošina vecāki, bērnudārzs, skola
Sabiedrībai nopietni jādomā par šiem jautājumiem.
Jādomā – kādus dzīves pamatus vēlamies ielikt bērnos, lai veidotos veselīga tālākā
personības attīstība
Slide 4
Grāmatas un metodiskā materiāla pielietošanu bērnu audzināšanā ir nopietni jāizvērtē ,
ņemot vērā tos sarežģītos procesus, kas bērnam piemīt iekšēji jeb personīgi. Ņemot
vērā bērnu vecumposma attīstības īpatnības
Jāizzina zīdaiņa, bērna, pusaudža un pieauguša cilvēka attīstība, un ne vien tā jāizpēta,
bet arī jānoskaidro, kas ikvienam cilvēkam attīstības procesā vajadzīgs no apkārtējās
vides (D.V. Vinnikots)
Nevērīga, nepārdomāta iejaukšanās bērnu audzināšanā var radīt nopietnas
psihosomatiskas problēmas bērna tālākā attīstībā
Slide 5
Cilvēka psihiskā un fiziskā veselība ir saistīta ar fiziskās, emocionālās un
garīgās sistēmas vienotu, harmonisku un līdzsvarotu darbību
Jaunlaiku zinātne runāja par 2 substancēm – notiek psihes un fiziskā ķermeņa
mijiedarbība (R.Dekarts)
Mūsdienu zinātne runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa
savstarpējo attiecību dabu (R.Gerbers, D.Boms)
Medicīna runā par psihosomatiku – ķermeņa, psihes un sociālo faktoru
savstarpējo mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko jeb
ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē
Daļēji sarauta vai pilnībā zaudēta prāta un ķermeņa savstarpējo attiecību
mijiedarbība var iespaidot cilvēka psihi, kurai ir svarīga loma emocionālo un
psihosomatisko problēmu psihoģenēzē un radīt dažādas destruktīvas jūtu,
domu un rīcības izpausmes
Slide 6
Psihosomatiska eksistence ir sasniegums, un, lai gan tās pamatā ir
iedzimta izaugsmes tendence, tā nevar kļūt par realitāti bez kādas
cilvēciskas būtnes aktīvas līdzdalības – būtnes, kas apietas ar bērnu labi.
Sabrukumam (dezintegrācijai) šajā jomā ir tiešs sakars ar visiem
somatiskajiem veselības traucējumiem, kurus īstenībā izraisa personības
struktūras nestabilitāte (D.V.Vinnikots)
Slide 7
Grāmatā atspoguļotais materiāls:
Kārlis tiek nosaukts par Karlīnu. Kārlim, kad viņš spēlējas ar meitenēm, parasti ļauj
būt nekam vairāk kā sunim. Rūta tiek nosaukta par Rihardu. Bērnudārza audzinātājs
arī nezina, kā sauc Rūtu, un nosauc viņu par Rihardu. Albertu nosauc par Anci
ALĀ:
Rūta saka, ka visu dienu tika saukta par Rihardu, un viņa gandrīz ir pieradusi pie tā.
Kārlis saka, ka viņu sauca Karlīna. Vārdi vēl tiek mainīti uz UNO un DUO
Metodiskajā līdzeklī ”Pirmskolās, kurās ir vieta PepijPrinčiem un Pirātprincesēm” ir teikts:
“Dažādība – šī metodiskā līdzekļa kontekstā ir domāta dažādība viena dzimuma
ietvaros. Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs
lielums, mēs dzimumumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā
laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to,
kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir
mainīgas.”
Slide 8
Dzimuma identitāte – savas piederības noteiktam dzimumam apzināšanās
Psiholoģijā identitāte ir viena no cilvēka pamata psiholoģiskajām vajadzībām, tā ir sevis izjūta
Filosofijā šis jautājums saistās ar katru no mums un mūsu cilvēciskās esības veidolu. Parasti tiek
uzdots jautājums: ”Kas es esmu?”, ”Kur es sākos?”
Dzimuma identitāte un personības veidošanās ir savstarpēji saistīti procesi. Pirmie 5 bērnības
gadi ir īpaši nozīmīgi dzimuma identitātes apzinātībā. Psiholoģijā tas tiek uzskatīts par personības
attīstības pamatu
Dažādās psiholoģijas teorijās, kā arī raugoties no atšķirīgiem skatu punktiem, to var dēvēt par
sevis identifikāciju (ID) vai patību (patiesais ES, personības būtība), autentiskumu vai mediālo
iedabu. Bioloģijā to var saukt par tipisku vai fundamentālu īpašību kopumu (Ph.D. Clarissa
Pinkola Estes)
Psiholoģijā jēdzienu ”ES” – identitāte ieviesa psihoanalītiķis Ēriks Ēriksons (Erikson, 1950).
Identitāte nodrošina to elementu vienotību, balstoties uz kuriem, Es iepazīstu sevi, atšķiru tos, kas
nav man līdzīgi, un nosaku, kas es esmu un par ko gribu kļūt. Tā nodrošina stabilu sevis apziņu
un sniedz drošību, pieņemot sev būtiskus lēmumus.
Ē.Ēriksons uzskata, ka socializācijas procesā svarīgākais ir fokusēties uz striktu personisko
Ego identitāti, pēc tam pats indivīds tiks galā ar iekšējām un ārējām grūtībām. Cilvēks
apzināsies sevi kā unikālu personību un izvēlēsies tieši sev atbilstošu vietu sabiedrības sociālās
stratifikācijas (statusu un lomu) sistēmā
Slide 9
A.Adlers runā par personībai piemītošu kodolu, būtību, kas nosaka, ka personība ir
neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, tikai ”apaug” ar
dzīves pieredzi
ES sniedz spēju ieklausīties sava ”iekšējā impulsa balsī”, un tas sniedz spējas
izvērtēt apkārt notiekošo, ļauj izdarīt izvēli. Bet izvēli cilvēks spēj izdarīt tad, ja viņš
determinējis savu ES un spēj to noteikt, identificēt, atpazīt un attiecināt ikvienā savas
dzīves brīdī (A.Maslovs, K.Rodžerss, G.Olports, R.Berns)
Cilvēka dzimuma identitāte - sakne, pamats, sākotnējā daļa. Veselīga tālākā
personības attīstība balstās uz sākotnējo pamatu
Slide 10
Bērnudārza vecuma bērni – tas ir īpaši nozīmīgs vecumposms dzimuma identitātes
apzinātībā un nostiprināšanā, kas veicina veselīgas personības attīstību
Bērniem no 1 līdz 6 gadu vecumam ir jāvelta vislielākā uzmanība, jo tas ir
vecumposms, kad attīstās bērna personības galvenās kvalitātes – viena no tām - ES
koncepcija - indivīda zināšanas par sevi.
Es izjūta un apzināšanās. Bērna sevis apzināšanās veidojas pakāpeniski. Iesākumā
atklājot, ka viņš vairs nav saistīts ar Mātes ķermeni, kur ir viņa rokas, kājas, galva un
citas ķermeņa daļas, tad atpazīstot sevi spogulī.
Pasaules izzināšana notiek no sevis uz pasauli
2-3 gadu vecumā bērna runā parādās jēdziens “ES”. Tad, kad bērns atklāj savu Es,
viņš sāk teikt: “Es pats”
3-5 gadu vecumā bērns apgūst dzimuma lomu, tā nostiprinās
Slide 11
Mātes un bērna simbioze un atdalīšanās:
Mātes grūtniecības laikā mātei un auglim ir kopīgas robežas – vienota diāde. Pēc dzemdībām
kopīgas robežas turpina saglabāties un to veido neredzama intuitīva saikne starp māti un bērnu
līdz laikam, kad bērnam izveidojas savas robežas.
Tiek izdalīta bioloģiskā un psiholoģiskā piedzimšana (M.S.Mālere) Pirmie 12 – 18 mēneši ir laiks,
kad notiek mātes un bērna atdalīšanās (separācija) – individuācija, kuras laikā bērns un māte
attālinās un veidojas robežas, kas abus atdala
Notiek pakāpeniska un secīga virzība no pilnīgas atkarības caur nosacītu neatkarību uz pilnīgu
neatkarību - bērnam ir pietiekami izveidojusies neatkarības izjūta un viņš sāk teikt: ”Es esmu”
Bērnā veidojas autonomija vai šaubas un kauns
Bērna attīstība līdz 5-7 gadiem ir personības attīstības nozīmīgākie gadi jeb “likteņgadi”.
Šī perioda psihiskā attīstība ir pamatā pārējo attīstības periodu rezultātiem
Slide 12
Bērna iekšējo procesu norises saskaras ar apkārtējās vides sniegto nodrošinājumu.
(Te atbildīgi esam mēs – es, jūs, bērnudārzs, skola, sabiedrība)
Zīdaiņiem un maziem bērniem apkārtējās vides nodrošinājums vai nu sagādā iespēju
īstenoties iekšējiem izaugsmes procesiem, vai arī tos kavē. (D.V. Vinnikots)
Z.Freids, kurš personības attīstību saistīja ar konfrontāciju starp bērna iedzimto,
dabisko pasauli un pretimstāvošo ārējās pasaules pusi, sabiedrību. Šī ārējā pasaule
ietekmē (traumē) bērna iekšējo dabisko pasauli un liek izstumt iedzimtās tieksmes un
ievirzes zemapziņā.
Bērnam tiek traucēta attīstība, dabiski iekļaujoties savas iekšējās pasaules ciklos.
Tiek grauta patiesās, īstās būtības apzinātība.
Slide 13
Bērnībā gūtajai ietekmei (pieaugušo attieksmei, uzvedībai, stāstiem,
zināšanām, ko nodod bērniem) ir paliekoša nozīme bērna personības
attīstībā
Kāpēc tieši bērnībā?
Psiholoģijā viens no skaidrojumiem ir saistīts ar smadzeņu attīstību – tā kā
smadzeņu šūnas bērnībā atrodas nepārtrauktā attīstības procesā, tās ir
uzņēmīgākas pret dažādo ietekmi. Saņemtie kairinājumi netiek diferencēti
un atlasīti jeb selektēti (kurus paturēt un kurus nē), visi tiek uzņemti bez
atlases
Tāpēc to ietekme uz smadzeņu centriem un uz visu CNS kopumā ir
spēcīgāka nekā pēc tam, kad smadzeņu šūnas jau ir attīstījušās. Tas, ko
bērns uztver 1–7 gadu vecumā, paliek ierakstīts smadzenēs un zemapziņā
uz visu mūžu
Slide 14
Atmiņa - smadzeņu īpašība, kas saglabā un reproducē ierosas impulsu pēdas un impulsos
kodēto informāciju. Atmiņa – nezūdoša informācija, kas ieprotokolē visu, kas ir noticis. Psihes
biogrāfiskais apgabals ir piepildīts ar atmiņām – viss, ko cilvēks piedzīvo, saglabājas atmiņā.
Atmiņa tiek aplūkota kā veids, kur pagātnes pieredze iezīmē tagadni un nākotnes perspektīvu
Grāmatā bērnam likts identificēties ar pretējo dzimumu. Un ne tikai pretējo, bet grāmatas beigās
alā bērni tiek nosaukti vārdos UNO un DUO – bezdzimuma/viendzimuma būtnes. Smadzenēs tiek
saglabāta šī identifikācija, informācija tiek noglabāta atmiņā – jūtās, tēlos, emocijās
Cilvēkam nezūd un nekad nevar zust itin nekas no viņa pieredzes (D.V. Vinnikots)
Atmiņas, kas aizsniedzas līdz bērnības periodam, saskaras ar neparasti spēcīgu jūtu pārdzīvojumiem
un fiziskajām sajūtām
Bērnam pieaugot, no psihes dziļumiem var uzpeldēt procesi un attēli: piemēram, meitenei - ja
vēlos būt (piem. auto mehāniķis), man ir jāpārtop par vīrieti. Zēns – vēlos būt bērnudārza
audzinātājs – man ir jāpārtop par sievieti. Ja kāds vēlas draudzēties ar pretējo dzimumu, tad
viņam jāpārtop par pretējo dzimumu
Veidojas haoss – kas ir kas?
Atmiņas, kas saistās ar bērnībā piedzīvoto, var arī neuzrādīt konkrētas piedzīvotās situācijas, bet
impulsi, kas uzpeld no zemapziņas dzīlēm, var radīt iekšēju apmulsumu un konfliktu. Tas var
apgrūtināt savstarpējās partnerattiecības un ieņemt dažādas lomas sabiedrībā
Slide 15
Zinātnieks, ārsts Ričards Gerbers runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa
savstarpējo attiecību nozīmi.
Dāvids Boms (David Bohm) – Londonas Universitātes fiziķis, kurš bija Einšteina protežē un viens no
visatzītākajiem kvantu fiziķiem, saka, ka katra darbība sākas ar iesaistītās sakārtotības nodomu.
Iztēle vien jau ir formas radīšana – tai jau piemīt nodoms un visu to kustību iedīgļi, kādi ir
nepieciešami, lai to īstenotu - un tas ietekmē ķermeni. Tādējādi kādā no liegākajiem iesaistītās
sakārtotības līmeņiem notiek radīšana (tā dodas cauri šiem līmeņiem), līdz sevi manifestē ārējā
sakārtotībā. Citiem vārdiem – iztēle un realitāte ir nešķiramas lietas, un mums vairs nebūs
nekāds pārsteigums, ka attēli prātā arī sevi paši var izteikt kā ķermenī notiekošo realitāti
Fiziskajā ķermenī un domu līmenī radītie pretējo dzimumu vārdi, apģērbi, radītā vide var veidot ritmus
un rakstus (uzvedības modeļus, angliski “pattern”) domās un uztverē par sevi - tas var manifestēties,
tas var pieņemt ārējas realitātes formu.
Te runa nav par to, ka meitene vai zēns pieaugot medicīniski mainīs dzimumu. Te runa ir par paliekošu
iekšējo izjūtu par sevi – meitene vai zēns, sieviete vai vīrietis. Veidojas iekšējs konflikts, kas var radīt
psiholoģisku un fizioloģisku diskomfortu un veicināt neirotiskos un pat psihotiskos simptomus – droša
sava ES izjūta mijiedarbībā ar sabiedrību
Beigu beigās – KAS ES ESMU?
Kas es esmu – Kārlis vai Karlīna, Rūta vai Rihards, UNO vai DUO .....vai kā viņu tur
sauc?????
Slide 16
Sievišķās un vīrišķās identitātes formēšanās un labvēlīga attīstība ir ļoti būtisks faktors, kas veicina
tēva un mātes lomas apzināšanos un to realizāciju dzīvē
Pre- un perinatālās psiholoģijas speciālisti ir atzinuši, ka grūtniecība un dzemdības – tas ir posms
pilnvērtīgi attīstītas sievietes dzīvē. Sievietes zināšanām par savu ķermeni un sociālā pieredze agrā
bērnībā un jaunībā veido pamatu psihiskai un fiziskai veselībai, kas veicina mātes instinkta attīstību un
spēju pildīt mātes lomu
Tēvs, savukārt, uzņemas tāda veida atbildību, kas sniedz drošību un emocionālu labizjūtu mātei un
bērnam periodā, kad tiek nodrošinātas bērna attīstībai un viņa individualitātes izveidei labvēlīgi
apstākļi
Iekšēji sakārtoti vecāki ir nozīmīgs faktors bērna ieņemšanā - tā ir tālejoša organiska saistība ar
grūtniecības dabisku, veselīgu norisi. Mātes miesās tiek radīta labvēlīga vide mazuļa veselīgai
psihiskai un fiziskai attīstībai visas dzīves garumā
Dzimums – organisma īpašību kopums, kas nodrošina pēcnācēju radīšanu un specifiski veicamo
funkciju kopumu spējai nodrošināt bērna veselīgu attīstību
Bērna radīšanā un audzināšanā Sievietei un Vīrietim ir atšķirīgas funkcijas,
bet uzdevumi un atbildība kopīga
Slide 17
Dzimuma identitāte – patība - saknes (bioloģiskā funkcija, hormonālā sistēma,
iekšējo un ārējo dzimumorgānu uzbūve, intuitīvā daba). Ja zināšanas par savām
saknēm nav pilnvērtīgas, nobriedušas vai pat ir apmānītas, nav notikusi sevis
apzinātība garīgajā jomā - tiek izjaukts patiesais pamats, patiesā būtība, tiek izjaukts
līdzsvars starp ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo
nozīmību
Slide 18
Bērniem mācību process jāveido, ņemot vērā vecumposma attīstības īpatnības, fizioloģiju, prāta un
ķermeņa savstarpējo attiecību dabu
Grāmata ir pretrunā ar bērna veselīgu attīstību. Tiek mācīts modelis – lai pieņemtu otru, ir jātop par otru
tiek maldināta bērna apziņa par patieso patību, patieso ES - jaunā
pieredze padziļina pretrunas ar ķermenī esošo realitāti.
ja eksistē neatbilstība starp patieso un maldīgo– bērns potenciāli ir
neaizsargāts nemieram, draudiem, dezorganizācijai.
lai saglabātu patības struktūru, sāk darboties aizsardzības: maskas,
uzvedības šabloni, aizspriedumi, meli, kas veicina dažāda veida
destruktīvas izpausmes emocijās, domāšanā un uzvedībā
Aizsardzība ir organisma uzvedības atbilde uz draudiem, un tās mērķis ir saglabāt patības esošo struktūru.
Psiholoģiskā aizsardzība ir patības un pieredzes neatbilstības izpausme un avots (A.Karpova)
Pieaugušā vecumā var tikt traucēta dzimumdzīve, partnerattiecības, bērnu radīšana un atbildības
uzņemšanās par bērnu audzināšanu
Var tikt zaudēta pašcieņa/pašapziņa - tās veidošanās arī ir saistīta ar ES attīstību. Jo augstāks
pašcieņas līmenis, jo pozitīvāka ir izturēšanās ne tikai pašam pret sevi, bet arī pret citiem
Slide 19
Sievietes cieš no tā, ka nedzīvo saskaņā ar pašas cikliem. Sievietei tiek sagrauta dabiska pilnvērtīga
attīstība – tiek notrulināti viņas instinkti. Viņa bīstas riskēt vai atklāt savu būtību. Viņa noslēdzas sevī.
Viņa neprot būt māte – veidot attiecības ar bērniem (baidās, kas pareizi, kas nē)
Kolīdz sieviete zaudē saskari ar savu patieso patību, viņa nonāk “ievainotā”, nestabilā stāvoklī sievieti varēs izmantot un iespaidot
Ja sievietei tiek liegta tuvošanās galvenajam spēka avotam, viņa zaudē veselīgu dzīvīgumu, savus
instinktus un dabiskos dzīves ciklus. Es – viņas pašas vai citu Es
Pirmatnējā Sieviete – tā, kas dzīvo dabisku dzīvi, tā, kas apveltīta ar iedzimtu viengabalainību. Bez
tās nespēj dzīvot neviena sieviete. Pirmatnējā Sieviete ir visu sieviešu veselība.
Sievietes tiek vajātas, lai tiktāl iznīdētu visu instinktīvo, ka no tā nepaliktu ne pēdas nospieduma - tiek
atņemta sievišķība, mātes instinkts
Psiholoģija, kas nespēj uzrunāt iedzimto garīgo būtni sievišķās dvēseles viducī, pieviļ sievietes un
viņu meitas, un viņu meitu meitas nākamajās paaudzēs
Pienācīgi jāizvērtē psiholoģiskie un kultūras faktori, kas viņas novājina. Nonākt saskarē ar
instinktīvo iedabu, nozīmē noteikt savu teritoriju, droši un lepni iemājot savā ķermenī. Tas
nozīmē, runāt un darboties savā vārdā, dzīvot saskaņā ar saviem cikliem
Sieviete ir tā, kas viņa ir, un viņa pastāv savā veselumā – savā īstajā būtībā un patiesajos uzdevumos.
Bez viņas klātbūtnes sieviešu psiholoģija zaudē jebkādu nozīmi
Slide 20
Cilvēka būtība uzplaukst dzīvīgā pirmatnējā patībā, autentiskumā un dziļākajā
psihē-dvēselē - prāts savienojas ar ķermeni, sasaistās ar instinktiem un
cilvēka harmoniska, viengabalaina iekšējā dzīve saplūst ar dzīvi sabiedrībā
Bērni nespēs cīnīties par savām tiesībām, jo nesapratīs. Viņi apjautīs vienīgi
to, ka tiek ievainoti. Tikai šis ievainojums nenozīmē ne kaula lūzumu, ne arī
brūci rokā. Tas nozīmē sakropļotu bērna personību
Tādu ievainojumu var nākties dziedēt gadiem ilgi, ko būtībā esam radījuši
mēs, nevajadzīgi iejaukdamies lietās, kas ir tik vienkāršas, ka likušās
nenozīmīgas
Slide 21
Bērnam jānodrošina skaidri noteikta izjūta:
Es esmu,
tas esmu es, es eksistēju šeit un tagad, šis ir
pamats, uz kura varu balstīties, iesaistoties
citu cilvēku dzīvē, turklāt neizjust draudus
savas patības pastāvēšanai
Psihiski vesels cilvēks – viņš izjūt sevi kā veselumu, kā psihiski atdalītu no pārējās
pasaules, cilvēks nešaubās par savu identitāti un autonomiju, viņam ir
nepārtrauktības, viengabalainības izjūta, patiesīgums un nemākslotība; viņš izjūt
vienotību ar ķermeni
Slide 22
Valsts
Sabiedrība
Cilvēks
Vīrietis
Sieviete
Vīrieša un sievietes attiecības – fundamentālās, pirmradītās un ļoti svarīgās –
mēs piedzimām šai pasaulē, un no šīm attiecībām ir cēlusies mūsu būtība.
No šīm attiecībām veidojas sabiedrība un valsts.
Mēs ejam pretī esības veselumam – tā ir atgriešanās pie savas patības, sava
ES
Slide 23
Konference «Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā»
Dzimuma identitātes nozīme cilvēka un
sabiedrības veselības veicināšanā
Indra Tretjakova
psiholoģe, psiho-organiskās analīzes psihoterapeite
(Eiropas psihoterapeita sertifikāts)
Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS”
4. decembris 2013. gads
Slide 2
Grāmatas ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ”Diena, kad Rūta bija Rihards”,
kā metodiskais līdzeklis darbam ar dzimuma lomām un līdztiesību Latvijas
bērnudārza vecuma bērniem nav pieļaujama, jo grāmatās atspoguļotajā
materiālā, skarta arī bērnu dzimuma identitātes lomu maiņa - ja bērns vēlas
spēlēties ar pretējā dzimuma bērniem, tad viņam jāpārtop, jāiejūtas pretējā
dzimuma identitātē
Bērns var spēlēties pretējā dzimuma rotaļlaukumā vai arī veikt ikvienu
nodarbi, saglabājot konkrēto dzimuma identitāti
Grāmata ir nopietna, konkrēta satura informācijas nodošana, kas var
negatīvi iespaidot bērna individuālā Es, priekšstata par sevi attīstību
Slide 3
Jautājumi:
Kas tiek mācīts bērniem?
Kādu informāciju bērni uzņems?
Vai šāda veida informācijas uzņemšana ir atbilstoša konkrētajam vecumposmam?
Kā tas var ietekmēt bērnu psihisko un fizisko attīstību, bērna personību un
raksturu?
Kā tas var ietekmēt bērnu dzīves kvalitāti?
Divas galvenās lietas, kas jāzina :
Dzīvi veido abu šo faktoru mijiedarbība – bērna iedzimtās tendences augšanas
procesā un apkārtējās vides ietekme, kuru nodrošina vecāki, bērnudārzs, skola
Sabiedrībai nopietni jādomā par šiem jautājumiem.
Jādomā – kādus dzīves pamatus vēlamies ielikt bērnos, lai veidotos veselīga tālākā
personības attīstība
Slide 4
Grāmatas un metodiskā materiāla pielietošanu bērnu audzināšanā ir nopietni jāizvērtē ,
ņemot vērā tos sarežģītos procesus, kas bērnam piemīt iekšēji jeb personīgi. Ņemot
vērā bērnu vecumposma attīstības īpatnības
Jāizzina zīdaiņa, bērna, pusaudža un pieauguša cilvēka attīstība, un ne vien tā jāizpēta,
bet arī jānoskaidro, kas ikvienam cilvēkam attīstības procesā vajadzīgs no apkārtējās
vides (D.V. Vinnikots)
Nevērīga, nepārdomāta iejaukšanās bērnu audzināšanā var radīt nopietnas
psihosomatiskas problēmas bērna tālākā attīstībā
Slide 5
Cilvēka psihiskā un fiziskā veselība ir saistīta ar fiziskās, emocionālās un
garīgās sistēmas vienotu, harmonisku un līdzsvarotu darbību
Jaunlaiku zinātne runāja par 2 substancēm – notiek psihes un fiziskā ķermeņa
mijiedarbība (R.Dekarts)
Mūsdienu zinātne runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa
savstarpējo attiecību dabu (R.Gerbers, D.Boms)
Medicīna runā par psihosomatiku – ķermeņa, psihes un sociālo faktoru
savstarpējo mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko jeb
ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē
Daļēji sarauta vai pilnībā zaudēta prāta un ķermeņa savstarpējo attiecību
mijiedarbība var iespaidot cilvēka psihi, kurai ir svarīga loma emocionālo un
psihosomatisko problēmu psihoģenēzē un radīt dažādas destruktīvas jūtu,
domu un rīcības izpausmes
Slide 6
Psihosomatiska eksistence ir sasniegums, un, lai gan tās pamatā ir
iedzimta izaugsmes tendence, tā nevar kļūt par realitāti bez kādas
cilvēciskas būtnes aktīvas līdzdalības – būtnes, kas apietas ar bērnu labi.
Sabrukumam (dezintegrācijai) šajā jomā ir tiešs sakars ar visiem
somatiskajiem veselības traucējumiem, kurus īstenībā izraisa personības
struktūras nestabilitāte (D.V.Vinnikots)
Slide 7
Grāmatā atspoguļotais materiāls:
Kārlis tiek nosaukts par Karlīnu. Kārlim, kad viņš spēlējas ar meitenēm, parasti ļauj
būt nekam vairāk kā sunim. Rūta tiek nosaukta par Rihardu. Bērnudārza audzinātājs
arī nezina, kā sauc Rūtu, un nosauc viņu par Rihardu. Albertu nosauc par Anci
ALĀ:
Rūta saka, ka visu dienu tika saukta par Rihardu, un viņa gandrīz ir pieradusi pie tā.
Kārlis saka, ka viņu sauca Karlīna. Vārdi vēl tiek mainīti uz UNO un DUO
Metodiskajā līdzeklī ”Pirmskolās, kurās ir vieta PepijPrinčiem un Pirātprincesēm” ir teikts:
“Dažādība – šī metodiskā līdzekļa kontekstā ir domāta dažādība viena dzimuma
ietvaros. Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs
lielums, mēs dzimumumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā
laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to,
kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir
mainīgas.”
Slide 8
Dzimuma identitāte – savas piederības noteiktam dzimumam apzināšanās
Psiholoģijā identitāte ir viena no cilvēka pamata psiholoģiskajām vajadzībām, tā ir sevis izjūta
Filosofijā šis jautājums saistās ar katru no mums un mūsu cilvēciskās esības veidolu. Parasti tiek
uzdots jautājums: ”Kas es esmu?”, ”Kur es sākos?”
Dzimuma identitāte un personības veidošanās ir savstarpēji saistīti procesi. Pirmie 5 bērnības
gadi ir īpaši nozīmīgi dzimuma identitātes apzinātībā. Psiholoģijā tas tiek uzskatīts par personības
attīstības pamatu
Dažādās psiholoģijas teorijās, kā arī raugoties no atšķirīgiem skatu punktiem, to var dēvēt par
sevis identifikāciju (ID) vai patību (patiesais ES, personības būtība), autentiskumu vai mediālo
iedabu. Bioloģijā to var saukt par tipisku vai fundamentālu īpašību kopumu (Ph.D. Clarissa
Pinkola Estes)
Psiholoģijā jēdzienu ”ES” – identitāte ieviesa psihoanalītiķis Ēriks Ēriksons (Erikson, 1950).
Identitāte nodrošina to elementu vienotību, balstoties uz kuriem, Es iepazīstu sevi, atšķiru tos, kas
nav man līdzīgi, un nosaku, kas es esmu un par ko gribu kļūt. Tā nodrošina stabilu sevis apziņu
un sniedz drošību, pieņemot sev būtiskus lēmumus.
Ē.Ēriksons uzskata, ka socializācijas procesā svarīgākais ir fokusēties uz striktu personisko
Ego identitāti, pēc tam pats indivīds tiks galā ar iekšējām un ārējām grūtībām. Cilvēks
apzināsies sevi kā unikālu personību un izvēlēsies tieši sev atbilstošu vietu sabiedrības sociālās
stratifikācijas (statusu un lomu) sistēmā
Slide 9
A.Adlers runā par personībai piemītošu kodolu, būtību, kas nosaka, ka personība ir
neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, tikai ”apaug” ar
dzīves pieredzi
ES sniedz spēju ieklausīties sava ”iekšējā impulsa balsī”, un tas sniedz spējas
izvērtēt apkārt notiekošo, ļauj izdarīt izvēli. Bet izvēli cilvēks spēj izdarīt tad, ja viņš
determinējis savu ES un spēj to noteikt, identificēt, atpazīt un attiecināt ikvienā savas
dzīves brīdī (A.Maslovs, K.Rodžerss, G.Olports, R.Berns)
Cilvēka dzimuma identitāte - sakne, pamats, sākotnējā daļa. Veselīga tālākā
personības attīstība balstās uz sākotnējo pamatu
Slide 10
Bērnudārza vecuma bērni – tas ir īpaši nozīmīgs vecumposms dzimuma identitātes
apzinātībā un nostiprināšanā, kas veicina veselīgas personības attīstību
Bērniem no 1 līdz 6 gadu vecumam ir jāvelta vislielākā uzmanība, jo tas ir
vecumposms, kad attīstās bērna personības galvenās kvalitātes – viena no tām - ES
koncepcija - indivīda zināšanas par sevi.
Es izjūta un apzināšanās. Bērna sevis apzināšanās veidojas pakāpeniski. Iesākumā
atklājot, ka viņš vairs nav saistīts ar Mātes ķermeni, kur ir viņa rokas, kājas, galva un
citas ķermeņa daļas, tad atpazīstot sevi spogulī.
Pasaules izzināšana notiek no sevis uz pasauli
2-3 gadu vecumā bērna runā parādās jēdziens “ES”. Tad, kad bērns atklāj savu Es,
viņš sāk teikt: “Es pats”
3-5 gadu vecumā bērns apgūst dzimuma lomu, tā nostiprinās
Slide 11
Mātes un bērna simbioze un atdalīšanās:
Mātes grūtniecības laikā mātei un auglim ir kopīgas robežas – vienota diāde. Pēc dzemdībām
kopīgas robežas turpina saglabāties un to veido neredzama intuitīva saikne starp māti un bērnu
līdz laikam, kad bērnam izveidojas savas robežas.
Tiek izdalīta bioloģiskā un psiholoģiskā piedzimšana (M.S.Mālere) Pirmie 12 – 18 mēneši ir laiks,
kad notiek mātes un bērna atdalīšanās (separācija) – individuācija, kuras laikā bērns un māte
attālinās un veidojas robežas, kas abus atdala
Notiek pakāpeniska un secīga virzība no pilnīgas atkarības caur nosacītu neatkarību uz pilnīgu
neatkarību - bērnam ir pietiekami izveidojusies neatkarības izjūta un viņš sāk teikt: ”Es esmu”
Bērnā veidojas autonomija vai šaubas un kauns
Bērna attīstība līdz 5-7 gadiem ir personības attīstības nozīmīgākie gadi jeb “likteņgadi”.
Šī perioda psihiskā attīstība ir pamatā pārējo attīstības periodu rezultātiem
Slide 12
Bērna iekšējo procesu norises saskaras ar apkārtējās vides sniegto nodrošinājumu.
(Te atbildīgi esam mēs – es, jūs, bērnudārzs, skola, sabiedrība)
Zīdaiņiem un maziem bērniem apkārtējās vides nodrošinājums vai nu sagādā iespēju
īstenoties iekšējiem izaugsmes procesiem, vai arī tos kavē. (D.V. Vinnikots)
Z.Freids, kurš personības attīstību saistīja ar konfrontāciju starp bērna iedzimto,
dabisko pasauli un pretimstāvošo ārējās pasaules pusi, sabiedrību. Šī ārējā pasaule
ietekmē (traumē) bērna iekšējo dabisko pasauli un liek izstumt iedzimtās tieksmes un
ievirzes zemapziņā.
Bērnam tiek traucēta attīstība, dabiski iekļaujoties savas iekšējās pasaules ciklos.
Tiek grauta patiesās, īstās būtības apzinātība.
Slide 13
Bērnībā gūtajai ietekmei (pieaugušo attieksmei, uzvedībai, stāstiem,
zināšanām, ko nodod bērniem) ir paliekoša nozīme bērna personības
attīstībā
Kāpēc tieši bērnībā?
Psiholoģijā viens no skaidrojumiem ir saistīts ar smadzeņu attīstību – tā kā
smadzeņu šūnas bērnībā atrodas nepārtrauktā attīstības procesā, tās ir
uzņēmīgākas pret dažādo ietekmi. Saņemtie kairinājumi netiek diferencēti
un atlasīti jeb selektēti (kurus paturēt un kurus nē), visi tiek uzņemti bez
atlases
Tāpēc to ietekme uz smadzeņu centriem un uz visu CNS kopumā ir
spēcīgāka nekā pēc tam, kad smadzeņu šūnas jau ir attīstījušās. Tas, ko
bērns uztver 1–7 gadu vecumā, paliek ierakstīts smadzenēs un zemapziņā
uz visu mūžu
Slide 14
Atmiņa - smadzeņu īpašība, kas saglabā un reproducē ierosas impulsu pēdas un impulsos
kodēto informāciju. Atmiņa – nezūdoša informācija, kas ieprotokolē visu, kas ir noticis. Psihes
biogrāfiskais apgabals ir piepildīts ar atmiņām – viss, ko cilvēks piedzīvo, saglabājas atmiņā.
Atmiņa tiek aplūkota kā veids, kur pagātnes pieredze iezīmē tagadni un nākotnes perspektīvu
Grāmatā bērnam likts identificēties ar pretējo dzimumu. Un ne tikai pretējo, bet grāmatas beigās
alā bērni tiek nosaukti vārdos UNO un DUO – bezdzimuma/viendzimuma būtnes. Smadzenēs tiek
saglabāta šī identifikācija, informācija tiek noglabāta atmiņā – jūtās, tēlos, emocijās
Cilvēkam nezūd un nekad nevar zust itin nekas no viņa pieredzes (D.V. Vinnikots)
Atmiņas, kas aizsniedzas līdz bērnības periodam, saskaras ar neparasti spēcīgu jūtu pārdzīvojumiem
un fiziskajām sajūtām
Bērnam pieaugot, no psihes dziļumiem var uzpeldēt procesi un attēli: piemēram, meitenei - ja
vēlos būt (piem. auto mehāniķis), man ir jāpārtop par vīrieti. Zēns – vēlos būt bērnudārza
audzinātājs – man ir jāpārtop par sievieti. Ja kāds vēlas draudzēties ar pretējo dzimumu, tad
viņam jāpārtop par pretējo dzimumu
Veidojas haoss – kas ir kas?
Atmiņas, kas saistās ar bērnībā piedzīvoto, var arī neuzrādīt konkrētas piedzīvotās situācijas, bet
impulsi, kas uzpeld no zemapziņas dzīlēm, var radīt iekšēju apmulsumu un konfliktu. Tas var
apgrūtināt savstarpējās partnerattiecības un ieņemt dažādas lomas sabiedrībā
Slide 15
Zinātnieks, ārsts Ričards Gerbers runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa
savstarpējo attiecību nozīmi.
Dāvids Boms (David Bohm) – Londonas Universitātes fiziķis, kurš bija Einšteina protežē un viens no
visatzītākajiem kvantu fiziķiem, saka, ka katra darbība sākas ar iesaistītās sakārtotības nodomu.
Iztēle vien jau ir formas radīšana – tai jau piemīt nodoms un visu to kustību iedīgļi, kādi ir
nepieciešami, lai to īstenotu - un tas ietekmē ķermeni. Tādējādi kādā no liegākajiem iesaistītās
sakārtotības līmeņiem notiek radīšana (tā dodas cauri šiem līmeņiem), līdz sevi manifestē ārējā
sakārtotībā. Citiem vārdiem – iztēle un realitāte ir nešķiramas lietas, un mums vairs nebūs
nekāds pārsteigums, ka attēli prātā arī sevi paši var izteikt kā ķermenī notiekošo realitāti
Fiziskajā ķermenī un domu līmenī radītie pretējo dzimumu vārdi, apģērbi, radītā vide var veidot ritmus
un rakstus (uzvedības modeļus, angliski “pattern”) domās un uztverē par sevi - tas var manifestēties,
tas var pieņemt ārējas realitātes formu.
Te runa nav par to, ka meitene vai zēns pieaugot medicīniski mainīs dzimumu. Te runa ir par paliekošu
iekšējo izjūtu par sevi – meitene vai zēns, sieviete vai vīrietis. Veidojas iekšējs konflikts, kas var radīt
psiholoģisku un fizioloģisku diskomfortu un veicināt neirotiskos un pat psihotiskos simptomus – droša
sava ES izjūta mijiedarbībā ar sabiedrību
Beigu beigās – KAS ES ESMU?
Kas es esmu – Kārlis vai Karlīna, Rūta vai Rihards, UNO vai DUO .....vai kā viņu tur
sauc?????
Slide 16
Sievišķās un vīrišķās identitātes formēšanās un labvēlīga attīstība ir ļoti būtisks faktors, kas veicina
tēva un mātes lomas apzināšanos un to realizāciju dzīvē
Pre- un perinatālās psiholoģijas speciālisti ir atzinuši, ka grūtniecība un dzemdības – tas ir posms
pilnvērtīgi attīstītas sievietes dzīvē. Sievietes zināšanām par savu ķermeni un sociālā pieredze agrā
bērnībā un jaunībā veido pamatu psihiskai un fiziskai veselībai, kas veicina mātes instinkta attīstību un
spēju pildīt mātes lomu
Tēvs, savukārt, uzņemas tāda veida atbildību, kas sniedz drošību un emocionālu labizjūtu mātei un
bērnam periodā, kad tiek nodrošinātas bērna attīstībai un viņa individualitātes izveidei labvēlīgi
apstākļi
Iekšēji sakārtoti vecāki ir nozīmīgs faktors bērna ieņemšanā - tā ir tālejoša organiska saistība ar
grūtniecības dabisku, veselīgu norisi. Mātes miesās tiek radīta labvēlīga vide mazuļa veselīgai
psihiskai un fiziskai attīstībai visas dzīves garumā
Dzimums – organisma īpašību kopums, kas nodrošina pēcnācēju radīšanu un specifiski veicamo
funkciju kopumu spējai nodrošināt bērna veselīgu attīstību
Bērna radīšanā un audzināšanā Sievietei un Vīrietim ir atšķirīgas funkcijas,
bet uzdevumi un atbildība kopīga
Slide 17
Dzimuma identitāte – patība - saknes (bioloģiskā funkcija, hormonālā sistēma,
iekšējo un ārējo dzimumorgānu uzbūve, intuitīvā daba). Ja zināšanas par savām
saknēm nav pilnvērtīgas, nobriedušas vai pat ir apmānītas, nav notikusi sevis
apzinātība garīgajā jomā - tiek izjaukts patiesais pamats, patiesā būtība, tiek izjaukts
līdzsvars starp ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo
nozīmību
Slide 18
Bērniem mācību process jāveido, ņemot vērā vecumposma attīstības īpatnības, fizioloģiju, prāta un
ķermeņa savstarpējo attiecību dabu
Grāmata ir pretrunā ar bērna veselīgu attīstību. Tiek mācīts modelis – lai pieņemtu otru, ir jātop par otru
tiek maldināta bērna apziņa par patieso patību, patieso ES - jaunā
pieredze padziļina pretrunas ar ķermenī esošo realitāti.
ja eksistē neatbilstība starp patieso un maldīgo– bērns potenciāli ir
neaizsargāts nemieram, draudiem, dezorganizācijai.
lai saglabātu patības struktūru, sāk darboties aizsardzības: maskas,
uzvedības šabloni, aizspriedumi, meli, kas veicina dažāda veida
destruktīvas izpausmes emocijās, domāšanā un uzvedībā
Aizsardzība ir organisma uzvedības atbilde uz draudiem, un tās mērķis ir saglabāt patības esošo struktūru.
Psiholoģiskā aizsardzība ir patības un pieredzes neatbilstības izpausme un avots (A.Karpova)
Pieaugušā vecumā var tikt traucēta dzimumdzīve, partnerattiecības, bērnu radīšana un atbildības
uzņemšanās par bērnu audzināšanu
Var tikt zaudēta pašcieņa/pašapziņa - tās veidošanās arī ir saistīta ar ES attīstību. Jo augstāks
pašcieņas līmenis, jo pozitīvāka ir izturēšanās ne tikai pašam pret sevi, bet arī pret citiem
Slide 19
Sievietes cieš no tā, ka nedzīvo saskaņā ar pašas cikliem. Sievietei tiek sagrauta dabiska pilnvērtīga
attīstība – tiek notrulināti viņas instinkti. Viņa bīstas riskēt vai atklāt savu būtību. Viņa noslēdzas sevī.
Viņa neprot būt māte – veidot attiecības ar bērniem (baidās, kas pareizi, kas nē)
Kolīdz sieviete zaudē saskari ar savu patieso patību, viņa nonāk “ievainotā”, nestabilā stāvoklī sievieti varēs izmantot un iespaidot
Ja sievietei tiek liegta tuvošanās galvenajam spēka avotam, viņa zaudē veselīgu dzīvīgumu, savus
instinktus un dabiskos dzīves ciklus. Es – viņas pašas vai citu Es
Pirmatnējā Sieviete – tā, kas dzīvo dabisku dzīvi, tā, kas apveltīta ar iedzimtu viengabalainību. Bez
tās nespēj dzīvot neviena sieviete. Pirmatnējā Sieviete ir visu sieviešu veselība.
Sievietes tiek vajātas, lai tiktāl iznīdētu visu instinktīvo, ka no tā nepaliktu ne pēdas nospieduma - tiek
atņemta sievišķība, mātes instinkts
Psiholoģija, kas nespēj uzrunāt iedzimto garīgo būtni sievišķās dvēseles viducī, pieviļ sievietes un
viņu meitas, un viņu meitu meitas nākamajās paaudzēs
Pienācīgi jāizvērtē psiholoģiskie un kultūras faktori, kas viņas novājina. Nonākt saskarē ar
instinktīvo iedabu, nozīmē noteikt savu teritoriju, droši un lepni iemājot savā ķermenī. Tas
nozīmē, runāt un darboties savā vārdā, dzīvot saskaņā ar saviem cikliem
Sieviete ir tā, kas viņa ir, un viņa pastāv savā veselumā – savā īstajā būtībā un patiesajos uzdevumos.
Bez viņas klātbūtnes sieviešu psiholoģija zaudē jebkādu nozīmi
Slide 20
Cilvēka būtība uzplaukst dzīvīgā pirmatnējā patībā, autentiskumā un dziļākajā
psihē-dvēselē - prāts savienojas ar ķermeni, sasaistās ar instinktiem un
cilvēka harmoniska, viengabalaina iekšējā dzīve saplūst ar dzīvi sabiedrībā
Bērni nespēs cīnīties par savām tiesībām, jo nesapratīs. Viņi apjautīs vienīgi
to, ka tiek ievainoti. Tikai šis ievainojums nenozīmē ne kaula lūzumu, ne arī
brūci rokā. Tas nozīmē sakropļotu bērna personību
Tādu ievainojumu var nākties dziedēt gadiem ilgi, ko būtībā esam radījuši
mēs, nevajadzīgi iejaukdamies lietās, kas ir tik vienkāršas, ka likušās
nenozīmīgas
Slide 21
Bērnam jānodrošina skaidri noteikta izjūta:
Es esmu,
tas esmu es, es eksistēju šeit un tagad, šis ir
pamats, uz kura varu balstīties, iesaistoties
citu cilvēku dzīvē, turklāt neizjust draudus
savas patības pastāvēšanai
Psihiski vesels cilvēks – viņš izjūt sevi kā veselumu, kā psihiski atdalītu no pārējās
pasaules, cilvēks nešaubās par savu identitāti un autonomiju, viņam ir
nepārtrauktības, viengabalainības izjūta, patiesīgums un nemākslotība; viņš izjūt
vienotību ar ķermeni
Slide 22
Valsts
Sabiedrība
Cilvēks
Vīrietis
Sieviete
Vīrieša un sievietes attiecības – fundamentālās, pirmradītās un ļoti svarīgās –
mēs piedzimām šai pasaulē, un no šīm attiecībām ir cēlusies mūsu būtība.
No šīm attiecībām veidojas sabiedrība un valsts.
Mēs ejam pretī esības veselumam – tā ir atgriešanās pie savas patības, sava
ES
Slide 23