Anhrelita - Latvijas Cilvēktiesību centrs

Download Report

Transcript Anhrelita - Latvijas Cilvēktiesību centrs

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko
studiju centrs
Slēgtu iestāžu neatkarīga
uzraudzība Latvijā:
galvenie secinājumi
Anhelita Kamenska
Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība Latvijā

Daļa no plašāka 3 gadus ES finansēta projekta
“Cilvēktiesību monitorings slēgtās iestādēs
Baltijas valstīs”

Latvijā – cietumi, policijas izolatori,
psihoneiroloģiskās slimnīcas, specializētās
sociālās aprūpes iestādes, iestādes nelegāliem
imigrantiem, patvēruma meklētājiem,u.c.
Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība






Monitoringa vizītes (91 vizīte; 10 cilvēki, )
Rokasgrāmata “Slēgtu iestāžu monitoringa
veicējiem” (500 eksemplāri)
Mācību vizītes (Nīderlande, Lielbritānija)
Pētījums par slēgtu iestāžu neatkarīgiem uzraudzības
mehānismiem
Semināri, piemēram, par ieslodzīto sūdzībām un
sūdzību izskatīšanas institūcijām
Starptautiska konference – 27.-28.04.06
Pētījums par slēgtu iestāžu
neatkarīgu uzraudzību
SATURS:
 Starptautiskie standarti (ANO, Eiropas
Padome)
 Slēgtu iestāžu neatkarīgas uzraudzības modeļi
citās valstīs, labas prakses piemēri
 Latvijas neatkarīgas uzraudzības mehānismi
Latvijas neatkarīgie uzraudzības
mehānismi
apkopot informāciju
 vērtēt slēgto iestāžu uzraudzības mehānismu
darbības efektivitāti
 identificēt labas prakses piemērus slēgtu
iestāžu uzraudzībā
 sniegt rekomendācijas slēgto iestāžu
uzraudzības nostiprināšanai

Pētāmie jautājumi I





Juridiskais statuss
Mandāts
Pilnvaras
Neatkarība
Izmantojamie standarti (nacionālie, starptautiskie)
Pētāmie jautājumi II







Uzraudzības komandas sastāvs
Vizītes, darbība pēc vizītes
Mehānisma ietekme/slēgto iestāžu reakcija
Iestādes 2-3 lielākie panākumi
Sadarbība ar citiem slēgto iestāžu uzraudzības
mehānismiem
Uzraudzības komandas apmācība
Informētība par starptautisko organizāciju
ziņojumiem par Latviju, u.c.
Metodoloģija





Anketa – jautājumu saraksts
Intervijas
Publiski pieejamās dokumentācijas analīze
(ziņojumi, pārskati, normatīvie akti, u.c.)
Interviju/vizīšu laikā iegūtā dokumentācija (sarakste
ar iestādēm, dienesta ziņojumi, iekšējie normatīvie
akti, u.c.)
Līdzdalība atsevišķu uzraudzības mehānismu vizītēs
Slēgtās iestādes Latvijā
~ 100 slēgtās iestādes







Cietumi – 15
Policijas izolatori – 28
Psihoneiroloģiskās slimnīcas/nodaļas - 9 (+ 3)
Specializētās sociālās aprūpes iestādes – 31
Nelegālo imigrantu nometne “Olaine” – 1
Patvēruma meklētāju centrs “Mucenieki” – 1
Nepilngadīgo sociālās korekcijas iestādes - 2
Slēgtās iestādes II




Virssardze (Ādažos) – 1
Aizturēšanas kameras (līdz 12 stundām) Valsts
policijas iecirkņos - ?
Aizturēšanas kameras pašvaldības policijā (Liepāja,
Ventspils, Jelgava,...) - ?
Aizturēšanas telpas robežposteņos - ? (ap 50 telpas)
Slēgtās iestādes III
~ no dažām stundām līdz mūža beigām
~ slēgtās iestādes oficiālā kapacitāte – no 1-2
līdz 1700 vietām
~ 2005.gadā bija ievietotas un atradās īslaicīgi
vai ilglaicīgi ap ~ 45 000 personas
Uzraudzība
Regulāra uzraudzība pār iestādēm, kurā ievietotas
personas, kurām ar valsts varas sankciju atņemta
brīvība
Sūdzību izskatīšana
 Regulāras, preventīvas vizītes

Uzraudzība





Brīvības atņemšanas tiesiskais un administratīvais
pamats
Dzīves apstākļi slēgtajā iestādē
Režīms
Medicīniskā aprūpe
Personāla attieksme pret personām,kam atņemta
brīvība
Neatkarīgie valsts uzraudzības mehānismi (nav saistīti ar
izpildvaru)
Valsts cilvēktiesību birojs (visas slēgtās iestādes)
 Specializētā vairāku nozaru prokuratūra

(cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija)

Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)
Ne(atkarīgie) valsts uzraudzības mehānismi
(saistīti ar izpildvaru)
Pārtikas un veterinārais dienests (ZM)
 Valsts sanitārā inspekcija (VM)
 MADEKKI (VM)– medicīniskās aprūpes
kvalitāte ārstniecības iestādēs
 Sociālo pakalpojumu pārvaldes Sociālo
pakalpojumu un kvalitātes kontroles daļa
(LM)

Slēgto iestāžu iekšējie uzraudzības mehānismi

Ieslodzījuma vietu pārvalde (kompleksās
pārbaudes)
Pilsoniskā sabiedrība
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Cilvēktiesību centrs (sūdzības + monitorings)
Pacientu tiesību birojs (sūdzības)


Latvijā nav zemākā līmeņa uzraudzības posma –
pie slēgtas iestādes izveidotas neatkarīgas
uzraudzības komitejas/padomes kā daudzās citās
valstīs (Rietumeiropā, pa retam – Austrumeiropas
valstīs)
Likums par Valsts cilvēktiesību biroju
No 1996.gada 5. decembra - 2005.gada 15.decembrim –
nekonkrēts pilnvaru regulējums attiecībā uz slēgtām
iestādēm
 izskatīt sūdzības
 pētīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā
 sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām
 izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai
 sniegt Saeimai un Ministru kabinetam gada ziņojumu par
Biroja darbu un reizi ceturksnī - pārskatu par aktuāliem
cilvēktiesību jautājumiem.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes likums

Ieslodzījuma vietas bez speciālas atļaujas
tiesības apmeklēt Valsts cilvēktiesību biroja
direktoram
VCB
Tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un
pašvaldību institūcijas un fiziskajām vai juridiskajām
personām
 Sniegt priekšlikumus un rekomendācijas (nav
saistošas)
- Iestādei/amatpersonai pienākums atbildēt 1 mēneša
laikā

VCB

No 2005.gada 15.decembra – konkrēts pilnvaru
regulējums:
VCB darbiniekiem ir tiesības
apmeklēt slēgta tipa iestādes bez speciālas
atļaujas saņemšanas, apskatīt visas telpas
un satikties ar personām, kuras tiek turētas
slēgta tipa iestādēs, bez iestādes darbinieku
klātbūtnes.
Aizturēto personu turēšanas kārtības likums
(4) Īslaicīgās aizturēšanas vietu var apmeklēt:
 2) valsts un starptautisko cilvēktiesību
aizsardzības institūciju pārstāvji;
 6) Valsts un starptautisko cilvēktiesību
aizsardzības institūciju pārstāvji par
īslaicīgās aizturēšanas vietas apmeklējumu
iepriekš
informē
attiecīgās
policijas
struktūrvienības vadību.

Prokuratūras likums
15.pants
Prokurors uzrauga tiesas piespriesto brīvības
atņemšanas sodu izpildi un vietas, kur tiek turētas
apcietinātās, aizturētās un apsardzībā turamās
personas

Specializētā vairāku nozaru prokuratūra
(cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija)

Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)
2 pieejas ‘uzraudzības’ izpratnē
Reaktīva
 Pamatā reaģē uz
sūdzībām
 Iestādēs apmeklē tikai
konkrēto sūdzības
iesniedzēju
 Šauri vērtē aizturēšanas
aspektus
Proaktīva
 Iestādes apmeklē
regulāri
 Vērtē visus aizturēšanas
aspektus, t.sk. arī
apstākļus
3. pieeja – nav sūdzības – nav problēmu
Rajons (Latgale):
Ja ir sūdzība, izmeklē kāds no prokuroriem. Neviens
prokurors neiet uz policijas izolatoru un nepārbauda
jau kādus divus gadus. Agrāk gāja, aprunājās ar
ievietotajām personām, tagad jau vairākus gadus
neiet.
Olaines nelegālo imigrantu nometne netiek
uzraudzīta, jo nav sūdzību. Prokurors pēdējo reizi
apmeklēja 2002.-2003.gadā.
Prokurors (Rīga)
Prokuratūra ĪAV nepārbauda, jo uzskata, ka prokuratūrai tas
nav jādara. „Uz kāda pamata? Vai Prokuratūras likumā tā ir
rakstīts, ka jāiet uz ĪAV un jāpārbauda?”
Specializētās vairāku nozaru prokuratūras
virsprokurore (Seminārā par ieslodzīto sūdzībām)
apmeklēt slēgtās iestādes un vērtēt turēšanas
apstākļus nav prokuratūras uzdevums, jo
Prokuratūras likumā noteiktais pienākums
“pārrauga likumu ievērošanu” ir pārāk plašs
regulējums, tādēļ prokuratūra strādā tikai ar
sūdzībām un ieslodzījuma vietas apmeklē tikai tad, ja
ir daudz vienveidīgu sūdzību un “brauc tad, ja kāds
grib tikties”
Valsts policijas informācija:
Daudzviet ēkas, kurās izveidotas īslaicīgās
aizturēšanas vietas, praktiski nav iespējams
turpmāk ekspluatēt, jo tās atrodas avārijas
stāvoklī, piemēram, Ventspilī tā izvietota ēkā,
kura būvēta 1850.gadā un tajā nav
centrālapkures, personām nav iespējams
nomazgāties, sausās tualetes ziemā aizsalst
Citāts no prokuratūras atbildes uz lūgumu veikt
Ventspils PRPP īslaicīgā aizturēšanas izolatora
pārbaudi:
Ventspils pilsētas prokuratūra neveiks Ventspils
RRPP ĪAI pārbaudi,
jo prokurora funkcijās neietilpst īslaicīgās
aizturēšanas izolatora darbības nodrošināšana un
komplekso pārbaužu veikšana par noteiktās kārtības
ievērošanu tajās
Proaktīva pieeja: rajona prokuratūras
Prokuratūras darbinieki apmeklē policijas izolatoru
 vērtē personu turēšanas apstākļus
 aizturēšanas pamatotību
 vizītes ir regulāras un plānotas (1x nedēļā)
 virsprokurors prokuroriem nosaka dežūrnedēļas;
katrs prokurors savā dežūrnedēļā vienu reizi apmeklē
izolatoru
 apmeklē arī naktīs, vakaros vai svētku dienās,
policiju par to iepriekš nebrīdinot
Efektīvas darbības piemērs




Jauna policijas izolatora būvniecība Dobelē
2001./2002.gadā
vecajā izolatorā neciešami apstākļi, neatbilst drošības
prasībām
2000.gada vasarā Dobeles rajona virsprokurors veic Dobeles
RPP izolatora pārbaudi.
2000.gada 4.septembrī prokurora iesniegums Dobeles RPP
vadībai - konstatē nacionālo normatīvo aktu, starptautisko
cilvēktiesību dokumentu pārkāpumus 19 punktos, kas
jānovērš līdz 2000.gada 31.decembrim.
2001.gada 16.februāris virsprokurors pieprasa slēgt Dobeles
ĪAI līdz 28.februārim.




Atbalsta citas amatpersonas: apgabala virsprokurors; Dobeles
policijas priekšnieks/Kārtības policijas priekšnieks
Iesaista Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšsēdētāju, LM Nacionālo vides un sabiedrības veselības
centru.
Dobeles virsprokurors: “prokurors reāli var panākt apstākļu
uzlabošanu ĪAV, taču to izdarīt ir grūti un bez citu
amatpersonu atbalsta pat neiespējami”
Jaunā izolatora būvniecība - visu iesaistīto personu kopīgs
panākums
Neatkarīga uzraudzība NVO - LCC




Nekādu likumā noteiktu vai līgumos atrunātu
pilnvaru attiecībā uz slēgtām iestādēm
Katra vizīte iepriekš jāpiesaka iestāžu vadībai
(Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts policija,
Sociālās palīdzības fonds, u.c.)
Atļauja 10-20 min. vai vairāku dienu laikā
Pieeja personām – neierobežota lielākajā daļā
iestāžu, Valsts policijas vadība norāda, ka aizturēto
personu intervēšanai nepieciešama procesa virzītāja
atļauja
Starptautiskās organizācijas par slēgtu iestāžu
neatkarīgas uzraudzības mehānismiem Latvijā
Eiropas Padome – 1994.gadā Lakes/Rostad ziņojums
par Latvijas cietumu atbilstību Eiropas Padomes Cietumu
noteikumiem:
... Pašreizējā organizatoriskā struktūra pilnībā nenodrošina
efektīvu cietumu uzraudzības un inspicēšanas sistēmu
EP ekspertu rekomendācijas

ilgtermiņā vēlams, lai cietumu pārvaldīšanu izvērtētu
neatkarīgs inspektorāts, kura ziņojumi jāpublisko.

1) ik pa diviem gadiem katrā cietumā būtu jāveic visaptveroša
inspekcija.
2) līdzko to pieļauj resursi, jāizveido atsevišķs cietumu
inspektorāts
3) inspektorātā jāiesaista gan pieredzējuši cietumu darbinieki,
gan citu organizāciju, t.sk. NVO, pārstāvji.
4) Pēc katras inspekcijas izvērsts rakstisks ziņojums
iesniedzams Iekšlietu ministram



EP Spīdzināšanas novēršanas komiteja (CPT)
Vizītes gads
Ziņojums
publiskots
1999.g.janv.
+*
Gads, kad
publiskots
2001. nov.
2002.g.sept.
+**
2005. maijs
2004.g.maijs
-
2005.g.22.apr
.
-
CPT secinājumi/rekomendācijas

Policijas izolatoru uzraudzība, ko veic
neatkarīga institūcija, var sniegt nopietnu
ieguldījumu ļaunprātīgas apiešanās novēršanā
pret personām, kuras aizturējusi policija,
un, plašākā kontekstā – nodrošinot pienācīgus
turēšanas apstākļus
Lai šādi mehānismi būtu pilnībā efektīvi,
vizītēm jābūt regulārām un nepieteiktām
Attiecīgās prokuratūras ir pilnvarotas
apmeklēt policijas izolatorus. Diemžēl
delegācijas ievāktā informācija liecināja, ka
šādas vizītes nav pierasta prakse.
CPT rekomendē, lai attiecīgās prokuratūras
visā valsts teritorijā tiktu aicinātas veikt
regulāras un nepieteiktas pārbaudes uz
policijas izolatoriem.
Komiteja vienlaikus uzsver nepieciešamību,
lai šādu vizīšu laikā prokuroriem pievienotos
tiesu medicīnas eksperti
ANO institūcijas
ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja
2003.gads
atzinīgi novērtē uzsākto NVO slēgtu iestāžu
monitoringa projektu
 aicina Latviju ratificēt ANO Spīdzināšanas
izskaušanas komitejas Papildprotokolu

Galvenie secinājumi un ieteikumi I




Lielākā daļa laika tiek veltīta sūdzību (bieži
vienveidīgu) izskatīšanai, kas aizņem lielus cilvēku
un laika resursus
Nenotiek regulāra sūdzību analīze, kurā piedalītos
visas sūdzību izskatīšanas institūcijas ar mērķi
novērst sūdzību cēloņus
Nepieciešama (vismaz ieslodzījuma vietās) sūdzību
izskatīšanas reforma
Sūdzību izskatīšana ierobežo iespējas veikt
regulāras, preventīvas vizītes
Galvenie secinājumi un ieteikumi



Ar retiem izņēmumiem, kā VCB, maz publiski
pieejamas informācijas par institūciju veikto slēgtu
iestāžu uzraudzību
Maz tematisku pētījumu par dažādiem slēgto iestāžu
aspektiem
Maz publiski pieejamu ziņojumu par konkrētām
iestādēm
Uzraudzības mehānismu pārstāvniecība




Monodisciplināras uzraudzības komandas
(dominē juristi) - norma; starpdisciplināras
komandas - izņēmums
Minimums: (LCC) cilvēktiesību eksperts, jurists,
mediķis (vai citas nozares eksperts)
Uzraudzības mehānismi neatspoguļo Latvijas
nacionālo sastāvu - dominē latvieši
Uzraudzības mehānismos dominē sievietes
Maz starpinstitucionālas sadarbības
Galvenie secinājumi un ieteikumi

Apmācība uzraudzības veicējiem (t.sk.par
starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem)

Vienota pieeja (vadlīnijas) slēgtu iestāžu uzraudzībā
Galvenie secinājumi un ieteikumi - VCB
Slēgtu iestāžu nodaļas (departamenta) izveide
 Darbinieku specializācija konkrētās jomās
 Iespējas piesaistīt dažādu disciplīnu ekspertus
 Publiskot ziņojumus par slēgto iestāžu vizītēm
 Tematiski ziņojumi
 Atjaunot konsultatīvās padomes

Valsts un sabiedrība uztic slēgtu iestāžu
personālam plašu un sīku kontroli pār iestādes
iemītnieku vissvarīgākajām aktivitātēm.
Grūti iedomāties citu līdzīgu ļaužu grupu, kura
oficiāli pilnvarota kontrolēt pār tik daudziem citu
cilvēku dzīves aspektiem. Kontrole tiek veikta
slēgtā sistēmā, kurā sabiedrībai un medijiem ir
minimāla pieeja
Svarīgs jautājums – kā mazināt
varas radīto līdzsvara trūkumu
slēgtās iestādes personāla un
personas, kam atņemta brīvība,
attiecībās, efektīvi izmantojot šo
ārējo uzraudzību un novēršot
iespējamu varas ļaunprātīgu
izmantošanu?
Paldies!