Transcript 93.00 KB

Aizturēšanas un apcietinājuma (aresta) būtiskākie
noteikumi, atļautās darbības, mantas arests.
Margita Vanaga
2012
1
Aizturēšanas būtiskākie noteikumi




2
Latvijas Kriminālprocesa likums (KPL) nosaka Kriminālprocesuālo
piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību. Kriminālprocesuālie piespiedu
līdzekļi ir visstingrākie preventīvie līdzekļi.
Aizturēšana KPL reglamentēta 263.- 270.pantam, nosakot to piemērošanas
kārtību.
Piespiedu līdzekļa piemērošana ir uzskatāma kā izņēmuma situācija, tā ir
rūpīgi apsverama, un tā piemērošana ir atbilstoši motivējama.
Piespiedu līdzekļa piemērošana nav mērķis, bet gan tikai līdzeklis tiesiska
mērķa sasniegšanai.
Aizturēšanas būtiskākie noteikumi
3

Saskaņā ar KPL noteikto (241.p.), procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats
ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai
atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai
nepienācīga pildīšana.

Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar procesuālajiem
piespiedu līdzekļiem, un viens no tiem ir aizturēšana.

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas
tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

Aizturēšana ir īslaicīga preventīva brīvības atņemšana, lai nodrošinātu atbilstošu
kriminālprocesuālu norisi, novērstu procesuālās kārtības traucējumus. Lai varētu veikt
aizturēšanu, ir jākonstatē, ka ir pamats pieņēmumam, ka perona ir izdarījusi noziedzīgo
nodarījumu.
Aizturēšanas būtiskākie noteikumi

Šauri interpretējot KPL 264.p.1.d. noteikto, ir pamats secināt, ka personu var aizturēt
par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības
atņemšanu saistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem aizturēšanas nosacījumiem:
-persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, vai arī bēgot no
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas,
- uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura
redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju,
- pie personas vai tās lietošanas esošajās telpās, citos objektos atrastas acīmredzamas
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas,
-noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas .
4
Aizturēšanas būtiskākie noteikumi

KPL 264.p. 2.d. ir paredzēts, ka par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot ar
brīvības atņemšanu saistītu sodu, bet personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt,
ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja:
-persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota;
-personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;
-personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts.



5
Kā arī 264.p.3.daļā ir norādīts, ka personu var aizturēt, ja izdarīts smags vai sevišķi
smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma
izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja
vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.
Atbilstoši minētajam KPL panta prasībām, vienā kriminālprocesā personu drīkst
aizturēt tikai vienu reizi.
Atbilstoši KPL 62.p. prasībām persona aizturētā statusu iegūst ar faktiskās aizturēšanas
brīdī. Persona zaudē aizturētā statusu, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret
konkrēto personu, vai tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.
Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības

Drošības līdzekļi ir kriminālprocesuālo tiesību institūts, kas reglamentē speciālu kriminālprocesa
likumā definētu piespiedu līdzekļu saturu, uzvedības ierobežojumu apjomu to piemērošanas,
grozīšanas un atcelšanas kartību.

KPL 243.pants nosaka drošības līdzekļu uzskaitījumu KPL nošķirt drošības līdzekļus, kuri nav
saistīti ar brīvības atņemšanu un drošības līdzekļi, kuri saistīti ar brīvības atņemšanu:
-mājas arests,
-apcietinājums.
Apcietinājums ne tikai saistīts ar brīvības atņemšanu, bet arī ar vairākiem citiem uzvedības
ierobežojumiem.

6

Drošības līdzeklis ir preventīvs kriminālprocesuāls instruments, to piemēro aizdomās turētajai vai
apsūdzētajai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka viņa varētu turpināt noziedzīgas darbības, traucēt
pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu, izvairīties no piedalīšanās kriminālprocesā vai no sprieduma
izpildes.

Drošības līdzekļus piemēro personām, kuras nav atzītas par vainīgām noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā, bet attiecībā uz kurām pastāv pamatotas aizdomas, ka viņas varētu izdarīt noziedzīgu
nodarījumu (a), kā arī personām, kuras apsūdzētas par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā
vai līdzdalībā tajā (b).

Drošības līdzekļus var piemērot brīdī, kad vēl nav savākti visi pierādījumi par konkrētās personas
vainu noziedzīga nodarījuma Izdarīšanā.
Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības


7
KPL apcietinājums ir definēts kā personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas
tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu KPL paredzētajos gadījumos var piemērot
aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās
konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.
Persona kļūst par aizdomās turēto ar procesa virzītāja rakstveida lēmumu, ja
pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo
nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona (KPL 65. pants).

Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības
par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav
izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu
(KPL 69. panta pirmā daļa).

Apcietinājumu var piemērot tikai tādai personai, kas turēta aizdomās vai apsūdzēta tāda
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts brīvības
atņemšanas sods (KPL 272. panta pirmā daļa).
Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības
8

Kriminālprocesa likuma 272. panta otrajā daļā uzskaitīti speciālie gadījumi, kas rada pamatu
apcietinājuma piemērošanai personai, kura turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma
izdarīšanā, proti:
• noziegums ir bijis vērsts pret personas dzīvību,
• noziegums ir bijis vērsts pret nepilngadīgo,
• noziegums ir bijis vērsts pret personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no viņas,
• noziegums ir bijis vērsts pret personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas
intereses aizsargāt,
• persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks,
• persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota, personai nav
noteiktas dzīvesvietas un darbavietas,
• personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

Saskaņā ar KPL 272. panta trešo daļu apcietinājuma piemērošanu var pamatot ar to, ka persona
turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

KPL 272. panta ceturtajā daļā ir norādīts, ka pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas
spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības
atņemšanas sods, tomēr nekas nav teikts par gadījumiem, kuros brīvības atņemšanas sods tiek
piespriests par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.
Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības
Apcietinājuma ierobežojumi

Kriminālprocesa likumā ir paredzēti ierobežojumi apcietinājuma piemērošanai nepilngadīgajām
personām ,grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdībuvienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti,
— visā barošanas laikā.

Šauri interpretējot Kriminālprocesa likumā noteikto, ir pamats secināt, ka nepilngadīgo var
apcietināt, ja viņš,
• izdarījis kriminālpārkāpumu, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē un tā rezultātā ir iestājusies citas
personas nāve;
• aiz neuzmanības izdarījis mazāk smagu noziegumu, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē un tā rezultātā
ir iestājusies citas personas nāve;
• tīši izdarījis mazāk smagu noziegumu, turklāt ir pārkāpis cita drošības līdzekļa vai audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļa - ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē - noteikumus;
• tīši izdarījis mazāk smagu noziegumu, būdams aizdomās turēts vai apsūdzēts smaga vai sevišķi smaga
nozieguma izdarīšanā.
9
Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības
10

Saskaņā ar KPL 277. panta pirmo daļu (apcietinājuma termiņi) personu var turēt apcietinājumā tikai
tik ilgi, cik nepieciešams kriminālprocesa normālai norisei, nepārsniedzot to maksimālo
apcietinājuma termiņu, kas definēts likumā.

Atbilstoši KPL 279. pantam aizdomās turēto personu līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst
turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt minēto termiņu, taču ne ilgāk kā
par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

Saskaņā ar KPL 278. pantu nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no
pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa.
VP RRP apcietināto un aizturēto personu skaits
VP RRP apcietināto un aizturēto personu skaits 2010., 2011.gadā
5000
4500
4000
3500
3000
2500
2000
1500
1000
500
0
4612
3681
aizturētās personas
apcietinātās personas
2010
11
763
580
2011
VP RRP statistikas dati
Uzsāktie kriminālprocesi KPL 370.p.kārtībā salīdzinoši ar
aizturēto un apcietināto personu skaitu
30000
25734 27056
25000
20000
15000
10000
2010
2011
3681 4612
580 763
5000
0
uzsāktie
kriminālprocesi
12
aizturētās
personas
apcietinātās
personas
Mantas arests
13

KPL 361.p. nosaka mantas aresta būtību, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu
kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā,
aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to
personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Tāpat arestu
var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīgā nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis
rīks pieder citai personai. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai
mantai, kas atrodas pie citām personām.

Arestu var uzlikt mantai, arī finanšu līdzekļiem, noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi
iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem.

Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un
par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko
jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis
izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.
Mantas arests

Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta,
procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs
ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus
materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis
neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek
uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā
nodrošinājuma summa.
Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam
publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo
mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Publiskajam reģistram nosūta
apstiprinātu lēmuma kopiju.



14
Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā vai cita ar likumu noteikta
reģistrējama ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja
šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā
pret ķīlu.
Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona.
Izmantotā literatūra



15
Latvijas Kriminālprocesa likums,
Ā. Meikališa, K. Strada- Rozenberga “Kriminālprocesi, Raksti 2005- 2010”
A. Judins “Apcietinājums”
Paldies par uzmanību!
16