Transcript Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros

Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros
Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja
juridiskai palīdzībai
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas atbalstu
Satura saraksts:
I. Ievads
II. Juridiskā palīdzība cietušajiem
III. Cietušā un likumpārkāpēja izlīguma iespējas
IV. Cietušais kriminālprocesa ietvaros
V. Cietušo tiesības izmeklēšanas laikā
VI. Cietušo tiesības pārējo kriminālprocesa stadiju laikā
VII. Cietušo piedalīšanās izmeklēšanas darbībās
VIII.Regulējums, kas attiecas uz īpaši mazaizsargātām cietušo
grupām
IX. Kompensācijas cietušajiem
X. Kriminālprocesa izmaksas
I. Ievads
Vai Jūs esat cietušais?
Priekšnoteikumi, lai persona tiktu atzīta par
cietušo, minēti Kriminālprocesa likuma 95.pantā:
(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu
nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks
zaudējums.
(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā
noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.
(3) Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā
augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.
Kā tiek iegūts cietušā statuss
kriminālprocesā?
Lai iegūtu cietušā statusu kriminālprocesā, ir
nepieciešams procesa virzītāja lēmums:
(1) Personu par cietušo atzīst izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu
lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.
(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo
kriminālprocesā.
(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu. Persona,
kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.
(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas
sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta
protokolā, un tas nav pārsūdzams.
Noziedzīgos nodarījumos cietušo
aizsardzība – vispārīgs regulējums I
Cietušā tiesību vispārīgi principi noteikti KPL 97.pantā:
(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā
zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas
un materiālas kompensācijas gūšanai.
(2) KPL noteiktās tiesības (98., 99., 100. un 101.pants) cietušais var īstenot tikai tajā
kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts
kaitējums.
(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties
kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka
palīdzību, kā arī tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.
Noziedzīgos nodarījumos cietušo
aizsardzība – vispārīgs regulējums II
(4) Cietušais — fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.
(5) Cietušā — juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis.
(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt zvērinātu
advokātu, zvērināta advokāta palīgu vai advokātu, kas savu kvalifikāciju ieguvis ārpus Latvijas (ja
šis advokāts atbilst KPL 79.panta 2.daļā noteiktajam) juridiskas palīdzības sniegšanai.
(7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību
neizmantošana nekavē procesa norisi.
(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam
kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.
(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar
foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams
noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.
Cietušā statusa būtība kriminālprocesa
ietvaros
Cietušajam kriminālprocesā būtu jābūt uzmanības centrā, maksimāli valstij
iestājoties par cietušā cieņas un pamattiesību aizsardzību. Kriminālprocesā ne
tikai sodam jābūt humānam, bet arī valsts un tās pārstāvju attieksmei pret cietušo
jābūt cilvēcīgai. Pretējā gadījumā nav iespējams kriminālprocesā sasniegt
taisnīgumu. Kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības prasīt cieņas pilnu
attieksmi pret sevi.
Kur Jūs varat saņemt palīdzību?
• Valsts policija - http://www.vp.gov.lv/
Čiekurkalna 1. līnija 1, k – 4, LV – 1026
Telefona numurs: +37167075212, fakss: +371 67075053,
e-pasts: [email protected].
• Ģenerālprokuratūra - http://prokuratura.gov.lv
Kalpaka bulvāris 6, Riga, LV-1801
Telefona numurs: +371 67044400, fakss: +371 67044449
[email protected]
• Juridiskās palīdzības administrācija - http://www.jpa.gov.lv/
Pils laukums 4, Riga, LV-1050
Telefona numurs: +371 67514200, fakss: +371 67514209
[email protected]
Kur Jūs varat saņemt palīdzību?
• Biedrība “Patvērums „Drošā māja”” - http://www.patverums-dm.lv/
Lāčplēša iela 29 - 3, Rīga, LV-1011
Telefona numurs: +371 67898343, fakss: +371 28612120,
e-pasts: [email protected]
• Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta”” - http://marta.lv/
Matīsa iela 49 – 3, Rīga, LV-1009
Telefona numurs: ++371 6 7222922, fakss: +371 67378538
e-pasts: [email protected]
• Biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” – www.skalbes.lv
Kungu iela 34, Rīga, LV – 1050
Telefona numurs: +371 6 7222922
[email protected]
Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas
attiecas uz noziedzīgos nodarījumos
cietušajiem?
Latvijas Republikas Satversme (sevišķi – 8.nodaļa)
http://likumi.lv/doc.php?id=57980
Kriminālprocesa likums (sevišķi – 6.nodaļa)
http://likumi.lv/doc.php?id=107820
Par valsts kompensāciju cietušajiem
http://likumi.lv/doc.php?id=136683
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums
http://likumi.lv/doc.php?id=104831
Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas
attiecas uz noziedzīgos nodarījumos
cietušajiem?
Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumi Nr.754 “Noteikumi par
kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”
http://likumi.lv/doc.php?id=118719
Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumi Nr.825 “Kārtība, kādā Valsts probācijas
dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību”
http://likumi.lv/doc.php?id=167543
II. Juridiskā palīdzība
Kādos gadījumos un kur Jūs varat
saņemt bezmaksas juridisku
palīdzību?
Kriminālprocesa ietvaros
Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros var pretendēt
nepilngadīga cietušā pārstāvis, kā arī cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga
vai maznodrošināta. Lai palīdzību saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītāja
ar lūgumu uzaicināt pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai
kriminālprocesā.
Kādos gadījumos un kur Jūs varat
saņemt bezmaksas juridisku
palīdzību?
Civilprocesa ietvaros I
Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu civillietās (piemēram, ja tā
nepieciešama kaitējuma piedziņai) atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības
administrācija (JPA).
Ir sekojoši priekšnoteikumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās:
(1) Persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
(2) Persona pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu
tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu
apstākļu dēļ),
(3) Persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Kādos gadījumos un kur Jūs varat
saņemt bezmaksas juridisku
palīdzību?
Civilprocesa ietvaros II
Atbilstot minētajiem kritērijiem, Jums jārīkojas sekojoši:
1. Aizpildiet JPA mājas lapā pieejamo veidlapu (http://www.jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskaspalidzibas-veidlapas);
2. Pievienojiet izziņu/apliecinošu dokumentu par atbilstību norādītajiem priekšnoteikumiem un
iesniedziet dokumentus JPA:
•
•
atnesot tos personīgi vai nosūtot pa pastu uz JPA, Pils laukumā 4, Rīgā.
nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.
Jautājumu gadījumā Jums ir iespēja sazināties ar JPA pa bezmaksas informatīvo telefona numuru
80001801 vai, ieskatoties mājas lapā www.jpa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi”.
Kādos gadījumos un kur Jūs varat
saņemt bezmaksas juridisku
palīdzību?
Administratīvā procesa ietvaros
Šobrīd cietušajiem nav paredzēta iespēja saņemt bezmaksas juridisku palīdzību
tieši administratīvā procesa ietvaros.
Ja esat atzīts par cietušo kriminālprocesa ietvaros, Jūs varat kļūt par
administratīvā procesa dalībnieku, pārsūdzot kādu iestādes lēmumu
(piemēram, gadījumā, ja Jūs neapmierina lēmums par valsts kompensācijas
piešķiršanu/nepiešķiršanu vai lēmums par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu).
Kas var būt Jūsu pārstāvis?
Ja esat pilngadīga persona:
Jūs varat pilnvarot jebkuru citu pilngadīgu fizisku personu būt par Jūsu pārstāvi
kriminālprocesa ietvaros (tam būs nepieciešama notariāla pilnvara). Vienīgais
ierobežojums – Jūsu pārstāvis nevar būt personai, kurai nodibināta aizgādnība.
Ja Jūs vēlaties pilnvarojumu izteikt mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo
pilnvaru parakstāt Jūs un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus.
Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā.
Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.
Kas var būt Jūsu pārstāvis?
Ja cietušais ir nepilngadīga persona, par pārstāvi var būt:
1) māte, tēvs vai aizbildnis;
2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no
viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;
3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;
4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības.
Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot
nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.
Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk
minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā
nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams
nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu
par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu.
Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā
Kas var būt Jūsu pārstāvis?
Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai
cita veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt:
1) tās aizgādnis;
2) māte, tēvs vai aizbildnis;
3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no
viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;
4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;
5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības.
Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar.
Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk
minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā
nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams
nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu
par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu.
Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.
Kas var būt Jūsu pārstāvis?
Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā
kā nepilngadīgā vai cietušā, kuram ir nodibināta aizgādnība garīga
rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, pārstāvim, procesa
virzītājs ievēros KPL norādīto secību (lūdzu, skatīt divus iepriekšējos
slaidus), kā arī ņems vērā konkrēto personu iespējas un vēlēšanos
patiesi aizsargāt cietušā intereses.
Kā Jums var palīdzēt advokāts?
Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var
uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai visa
kriminālprocesa laikā. Minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā
cietušā pārstāvis. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties
visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc
cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.
Advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja tiesības piedalīties
kriminālprocesā apliecina orderis.
Ja Jūs nevarat atļauties maksāt par
advokāta pakalpojumiem...
Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros
var pretendēt cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga vai
maznodrošināta, kā arī nepilngadīga cietušā pārstāvis. Lai palīdzību
saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītāja ar lūgumu uzaicināt
pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai
kriminālprocesā.
Bezmaksas juridiska palīdzība
Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai tā pārstāvji
iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas
pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu
aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai
maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Šajos gadījumos advokātam par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas
darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu
laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta
piedalīšanos kriminālprocesā. Procesa virzītājs procesuālajās darbībās, kuras veicamas nekavējoties un kurās
iesaistīts cietušais, ja nepieciešams, advokātu pārstāvības nodrošināšanai uzaicina atbilstoši attiecīgās tiesas
darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam.
Vai pārstāvja / advokāta piedalīšanās
kriminālprocesā jebkādā veidā ierobežo
Jūsu tiesības?
Pārstāvja piedalīšanās:
Advokāta piedalīšanās:
Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša
nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto
tiesības kopā ar savu pārstāvamo.
Advokāts rīkojas Jūsu interesēs, bet
kriminālprocesā Jūs neaizvieto.
Persona, kurai ir nodibināta
aizgādnība garīga rakstura vai cita
veselības traucējuma dēļ vai persona,
kas jaunāka par piecpadsmit gadiem –
tiesības pilnībā pieder pārstāvim un
pastāvīgi tās īstenot nevar.
Advokāts Jūsu tiesības izmanto pēc
Jūsu lūguma – pilnīgi vai daļēji.
Ko darīt, ja vēlaties mainīt
advokātu?
Visa kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības mainīt advokātu. Ja
cietušajam piešķirts valsts apmaksāts advokāts, tad ar motivētu
lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja. Ja pastāvēs objektīvi iemesli,
piem., nekvalitatīva juridiskās palīdzības sniegšana vai ētikas
pārkāpumi, advokāts var tikt nomainīts.
III. Cietušā un
likumpārkāpēja izlīguma
iespējas
Ja Jūs piekrītat izlīgumam ar
likumpārkāpēju – kā to īstenot?
Atbilstoši KPL 97.pantā norādītajiem principiem, visās
kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos Jums ir tiesības
izlīgt ar personu, kas radījusi kaitējumu.
KPL 381.pants nosaka, ka izlīgumu kriminālprocesā var īstenot pats
procesa virzītājs, Valsts probācijas dienests, kā arī puses var iesniegt
procesa virzītājam notariāli apliecinātu izlīgumu.
Izlīguma iespējas
Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams
izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt
Valsts probācijas dienestu, bet, ja kaitējumu Jums nodarījis
nepilngadīgais, Valsts probācijas dienests tiek informēts visos
gadījumos (izņemot situācijas, kad izlīgums jau noslēgts).
Valsts probācijas dienesta vadīts
izlīgums
Izlīgums ir brīvprātīga cietušā un likumpārkāpēja tikšanās un
iesaistīšanās sarunā ar starpnieka palīdzību, lai kopīgi runātu par
notikušo un kopā meklētu pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu.
Izlīgums starp likumpārkāpēju un cietušo iespējams tikai tad, ja
likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kā
arī atzīst lietas faktus, un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt
piedalīties izlīgumā.
Kā tiek uzsākts izlīguma process?
To organizē, ja kādā no Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām ir
saņemts:
(1) procesa virzītāja rakstisks pieprasījums,
(2) tiesneša ierosinājums vai
(3) iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja, rakstisks iesniegums.
Ja izlīgumu organizē, pamatojoties uz iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja,
rakstisku iesniegumu, Valsts probācijas dienests piecu darbdienu laikā pēc
iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē procesa virzītāju, pievienojot
iesnieguma kopiju.
Kā tiek uzsākts izlīguma process?
Ja iesniegums par izlīguma organizēšanu saņemts no likumpārkāpēja, Valsts
probācijas dienests ar Jums sazināsies, lai uzzinātu, vai piekrītat izlīguma
īstenošanai. Sazināšanās var notikt, piemēram, piezvanot, nosūtot e-pastu vai
nosūtot uzaicinājumu pa pastu.
Ja 15 darba dienu laikā no Jums netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka
Jūs nevēlaties piedalīties izlīgumā.
Kā jau minēts, izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās, tāpēc
likumpārkāpējs, piemēram, izlīguma procesa laikā var atrasties pirmstiesas
apcietinājumā vai brīvības atņemšanas iestādē.
Kā noris izlīguma process?
Izlīgums parasti tiek organizēts Valsts probācijas dienesta telpās,
tomēr starpnieks un puses par izlīguma sēdes vietu un laiku
vienojas.
Izlīgumā piedalās likumpārkāpējs, Valsts probācijas dienesta
starpnieks un cietušais, tomēr pusēm ir iespēja uzaicināt līdz
atbalsta personu.
Ja Jūs vēlaties izlīgumā piedalīties kopā ar kādu no saviem
tuviniekiem vai draugiem, informējiet par to starpnieku, jo tad arī
otrai pusei tiks piedāvāta iespēja ierasties kopā ar atbalsta personu.
Kādas ir izlīguma izmaksas?
Valsts probācjas dienests izlīgumu organizē un vada bez maksas.
Ja gadījumā puses vienojas par tulka nepieciešamību, arī šos
izdevumus sedz Valsts probācjas dienests.
Ja likumpārkāpējs atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai
ieslodzījuma vietā, bet Jūs – citā administratīvajā teritorijā, Jums ir
tiesības saņemt samaksu, kas saistīta ar ierašanos uz izlīguma sēdi
brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā:
- par sabiedriskā transporta izdevumiem;
- par personīgā transporta izmantošanu (šeit jāmin ierobežojums –
samaksa 0,10 euro apmērā par katru nobraukto kilometru).
Kādi ir Jūsu ieguvumi no piedalīšanās
izlīgumā?
Valsts probācijas dienesta speciālisti norāda, ka pēc piedalīšanās
izlīgumā, cietušās personas min šādus ieguvumus:
• Ātrāk kā tiesāšanās ceļā var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu;
• Var paust likumpārkāpējam savu viedokli un izjūtas par notikušo;
• Var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par notikušo;
• Gūst lielāku drošības sajūtu nākotnei.
Kādas ir izlīguma sekas?
Ja likumpārkāpējs ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu
noziegumu, izlīguma noslēgšana ir pamats kriminālprocesa
izbeigšanai.
Izlīgumā parasti tiek ietverti nosacījumi, kas likumpārkāpējam
jāpilda (piemēram, kompensācijas samaksa)– ja tas netiek darīts,
Jums ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.
IV. Cietušais
kriminālprocesa
ietvaros
Kriminālprocesa stadijas
Izmeklēšana
(izmeklētājs vai
izņēmuma gadījumā
- prokurors)
Kriminālvajāšana
(prokurors)
Lietas sagatavošana Iztiesāšana
Tiesas
iztiesāšanai
(tiesas sastāvs) nolēmums ir
(tiesnesis)
stājies spēkā
(tiesnesis)
Ierobežotas iespējas piedalīties
kriminālprocesā
Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita
veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt:
1) tās aizgādnis;
2) māte, tēvs vai aizbildnis;
3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais
dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;
4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;
5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības.
Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi
tās īstenot nevar.
Ierobežotas iespējas piedalīties
kriminālprocesā
Ja cietušais ir nepilngadīga persona, tā cietušā tiesības realizē pārstāvis.
1) māte, tēvs vai aizbildnis;
2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais
dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;
3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;
4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības.
Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās
īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.
Savukārt, ja nepilngadīgais ir sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, cietušā pārstāvis
izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.
V. Cietušo tiesības
izmeklēšanas laikā
Ziņošana par noziedzīgu nodarījumu
Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana
izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par
kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.
Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušās personas iesniegums par
nodarīto kaitējumu ir viens no pamatiem kriminālprocesa
uzsākšanai.
Cietušo tiesības pirmstiesas
kriminālprocesā (I)
Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā:
1) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā
ierakstītajām amatpersonām;
2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;
3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei
un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša
pieteikuma;
4) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai
pilnvarotas amatpersonas rīcību;
5) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos
lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;
Cietušo tiesības pirmstiesas
kriminālprocesā (II)
Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā:
6) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar
kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora
piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;
7) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo
izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai
(pirmdokumentiem).
Izmeklēšanas darbību laikā - aptaujā un nopratināšanā, cietušajam ir arī visas
liecinieka tiesības un pienākumi.
Cietušo tiesības iesaistīties
pirmstiesas kriminālprocesa norisē
Jums ir KPL paredzētas tiesības iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu
darbību veikšanu.
Dažādas izmeklēšanas darbības cita starpā ietver, piemēram, pratināšanu,
apskati, kratīšanu u.c.
Tāpat KPL paredz, piemēram, tiesības iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes
noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu,
ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma.
Cietušo tiesības iepazīties ar lietas
materiāliem un lūgt izgatavot lietas
materiālu kopijas
Jums ir tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas
saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu
kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru Jums
nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora
piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem.
Kā rīkoties gadījumā, ja esat
neapmierināts ar kādu procesa
virzītāja (vai citas amatpersonas)
rīcību vai lēmumu?
Likumā Jums ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību par
amatpersonas rīcību vai lēmumu - vispārīgi sūdzību iesniegšanas
noteikumi norādīti KPL 337.pantā.
Kam iesniegt sūdzību?
Par izmeklēšanas grupas dalībnieka,
procesuālā uzdevuma izpildītāja,
eksperta vai revidenta rīcību
PROCESA VIRZĪTĀJAM
Par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā
priekšnieka rīcību vai lēmumiem
UZRAUGOŠAJAM PROKURORAM
Par prokurora rīcību vai lēmumiem
AMATĀ AUGSTĀKAM PROKURORAM
Par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai
lēmumiem VAI par tiesneša rīcību
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAM
Par tiesas vai tiesneša nolēmumu
AUGSTĀKA LĪMEŅA TIESAI
Sūdzību iesniegšanas termiņi
Kādi ir termiņi sūdzību iesniegšanai?
Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var
iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja nav īpaši paredzēts cits termiņš.
Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no
lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas.
Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no
faktiskās rīcības konstatācijas dienas.
Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no
nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.
Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc
iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības
izskatīt sūdzību.
VI. Cietušo tiesības
pārējo kriminālprocesa
stadiju laikā
Cietušā tiesības pirmās instances tiesā
Jums ir tiesības:
1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības
uzturētājam un ekspertam;
3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
6) iesniegt pieteikumus;
7) uzstāties tiesas debatēs;
8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;
9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.
Informācija par tiesas sēdes norises
laiku un vietu
Uz tiesas sēdi Jūs tiksiet aicināts ar pavēsti.
Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz Jūsu norādīto adresi, bet, ja
Jūs aicina pirmo reizi, — uz dzīvesvietu vai juridisko adresi. Pavēsti var nosūtīt arī uz Jūsu
norādīto elektroniskā pasta adresi.
Ja pavēste Jums nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par tiesas sēdes laiku un vietu Jums ir
paziņots septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā. Savukārt, ja pavēste nosūtīta uz Jūsu
norādīto e-pasta adresi, uzskatāms, ka Jūs esat informēts otrajā darbdienā pēc pavēstes
nosūtīšanas.
Ja Jūs neieradīsieties uz tiesas sēdi, krimināllietu iztiesā bez Jūsu klātbūtnes, izņemot
gadījumus, kad tiesa atzīst, ka Jūsu piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta vai Jūs
attaisnojoša iemesla dēļ lūgsiet tiesas sēdi atlikt.
Vai tiesas sēdes ietvaros Jūs informēs
par Jūsu tiesībām?
Tiesa informē tikai par tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas tiesībām, tomēr
detalizēti neiepazīstina cietušo ar viņa tiesībām nākamajās
kriminālprocesa stadijās. Kriminālprocesa 98., 99., 100. un 101. pantā
Jūs atradīsiet uzskaitījumu tiesībām pirmstiesas un tiesas procesā visās
tiesu instancēs.
Cik lielā mērā Jūs varat iesaistīties
tiesas procesā?
Pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdes ietvaros cietušajam ir
tiesības:
- izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
- piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā
pārbaudē;
- iesniegt pieteikumus (piemēram, pieteikumu par radītā kaitējuma
kompensāciju var iesniegt līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances
tiesā);
- uzstāties tiesas debatēs, t.sk. izteikties par kaitējuma atlīdzību un
apsūdzētajam piemērojamo sodu.
Vai Jūs varat iepazīties ar lietas
materiāliem un lūgt izgatavot to
kopijas?
Pirmstiesas procesā prokuroram ir pienākums Jums izsniegt
saņemšanai paredzēto lietas materiālu kopijas – pēc Jūsu pieteikuma
prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu
nodarījumu, kurā esat atzīts par cietušo vai ar prokurora piekrišanu
iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.
Pēc Jūsu pieteikuma prokurors nodrošina iespēju iepazīties ar arhīva lietas
materiāliem un saņemt nepieciešamo materiālu kopijas, par to izdarot
atzīmi arhīva lietā un informējot tiesu.
Vai Jūs varat iepazīties ar lietas
materiāliem un lūgt izgatavot to
kopijas?
Pēc tam, kad lieta nodota tiesai, Jūs drīkstat iepazīties ar materiāliem, kas
papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus,
norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar Jūsu intereses un
tiesības, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai,
drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu
kopijas, kuri aizskar Jūsu intereses un tiesības. Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu,
Jūs esat atteicies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt
par pamatu lūguma noraidīšanai.
Ja apelācijas vai kasācijas instancē krimināllietai pievienoti vēl citi materiāli, Jums ir
tiesības ar tiem iepazīties vai saņemt šo materiālu kopijas.
Tulka palīdzības pieejamība tiesas
sēdes laikā
Jums ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru
protat! Ja Jums ir nepieciešama tulka palīdzība, Jums tai jābūt
pieejamai bez atlīdzības.
Noziedzīgos nodarījumos cietušais
kā liecinieks
Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida
piekrišanu. Ja persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums,
proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums,
nevēlas iegūt cietušā statusu, tā iegūst liecinieka statusu.
Kādas ir Jūsu tiesības tiesā?
Tiesā Jums ir tiesības:
1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības
uzturētājam un ekspertam;
3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
6) iesniegt pieteikumus;
7) uzstāties tiesas debatēs;
8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;
9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā;
10) saņemt apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību kopijas, ja pirmās instances tiesas
nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts
kaitējums
Vai Jums ir tiesības pārsūdzēt tiesas
nolēmumu? Kādas ir Jūsu tiesības
apelācijas instances tiesā?
Jums ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā
kārtībā. Apelācijas instances tiesas sēdē Jums ir tādas pašas tiesības kā pirmās
instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.
Ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, Jums ir tiesības
pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt
iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.
Tāpat Jums ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas
nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.
Kā rīkoties, ja tiesas nolēmums ir stājies
spēkā, bet Jūs ar to neesat apmierināts?
Spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas
kārtībā, pēc advokāta un prokurora attiecīgi pieteikuma un protesta.
Pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās
personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu
kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts. Ģenerālprokurors vai
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt
protestu pēc savas iniciatīvas vai notiesātās un attaisnotās personas vai tādas
personas, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, lūguma. Pieteikumu
vai protestu iesniedz Augstākajā tiesā.
Kā rīkoties, ja tiesas nolēmums ir stājies
spēkā, bet Jūs ar to neesat apmierināts?
Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:
1) nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs;
2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc,
ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā;
3) Kriminālprocesa likuma 574. vai 575. pantā minētie pārkāpumi noveduši pie notiesātās
personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.
VII. Cietušo piedalīšanās
izmeklēšanas darbībās
Pienākums piedalīties izmeklēšanas
darbībās
Jums ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas
amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.
Jums nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un Jūs nevar aicināt
vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja vien Jūs netiekat aicināts sakarā ar
nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.
Jums ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā
paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo
paziņojumu Jūs apņematies 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās
amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa
virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos
pienākumus.
Izmeklēšanas darbības – aptauja un
nopratināšana
Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir visas liecinieka tiesības un pienākumi.
Tāpēc, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 111.pantam, Jums, atbildot uz
uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu,
kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.
Jums ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu
sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties
kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un
piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība. Jūs
nedrīkstat izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu esat
īpaši brīdināts.
Pienākums liecināt
Ja Jūs nepamatoti atteiktos dot liecību, Jūs varat tikt sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(Krimināllikuma 302. pants).
Tomēr Jums ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem,
t.i., saderināto laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām,
vecvecākiem, mazbērniem. Šādā gadījumā atteikšanās no liecināšanas
uzskatāma par pamatotu un par to nedraud nekāda veida atbildība.
VIII. Regulējums, kas
attiecas uz īpaši
mazaizsargātām cietušo
grupām
Nepilngadīgo tiesības
Jau iepriekš norādīts, ka nepilngadīgās personas savas tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību.
Ja nepilngadīga persona sasniegusi 15 gadu vecumu, tā savas tiesības īsteno kopā ar pārstāvi, bet
jebkurā vecumā nepilngadīgajam ir tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.
Lai nodrošinātu papildu tiesību aizsardzību nepilngadīgām personām, tām ir iespēja saņemt
bezmaksas juridisku palīdzību.
Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai
nepilngadīgā pārstāvis iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par
advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu.
Cilvēku tirdzniecības upuri
Papildus citām tiesībām, kas izriet no cietušā statusa, cilvēku
tirdzniecības upuriem ir īpaši izceltas tiesības uz valsts
kompensāciju.
Ieskatoties sadaļā “kompensācija cietušajiem”, uzzināties vairāk par
iespējām kompensāciju saņemt.
IX. Kompensācija
cietušajiem
Kāda veida kompensāciju var pieprasīt
noziedzīgos nodarījumos cietušie?
Kriminālprocesa likuma vispārīgais uzstādījums paredz, ka personai, kurai ar
noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,
fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās
iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Jūs varat pieprasīt:
1) Kompensāciju kriminālprocesa ietvaros;
2) Kompensāciju civilprocesuālā kārtībā;
3) noteiktos gadījumos – valsts kompensāciju.
Kompensācija kriminālprocesa
ietvaros
Kriminālprocesa 26.nodaļa veltīta jautājumiem, kas saistīti ar
noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana.
Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko
persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā
cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām
un mantisko zaudējumu. Apsūdzētais to var samaksāt brīvprātīgi vai uz
tiesas nolēmuma pamata.
Pieteikums par kompensācijas
saņemšanu
Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju
jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas
uzsākšanai pirmās instances tiesā.
Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas
apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām
ciešanām — tikai jānorāda.
Pieteikums jāiesniedz procesa virzītājam – to var darīt rakstveidā vai izteikt
mutvārdos (mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā).
Kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist Jūsu noteiktajam kompensācijas
apmēram, vai to var noteikt, savstarpēji vienojoties. Šādu vienošanos noformē
rakstveidā, vai to pēc abu pušu lūguma ieraksta procesuālās darbības protokolā.
Kas tiek ņemts vērā, nosakot
kompensācijas apmēru?
Tiesa kompensācijas apmēru nosaks, izvērtējot Jūsu pieteikumu un
ņemot vērā:
1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;
2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;
3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;
4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;
5) psihiskas traumas.
Kam var uzlikt par pienākumu maksāt
kompensāciju?
Pienākumu maksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:
1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — subsidiāri ar
vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata
pienākums;
3) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku
vai citu personu gādībā;
4) juridiskajai personai, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.
Ja persona, kas nodarījusi Jums kaitējumu, neietilpst šajā
uzskaitījumā, kaitējuma atlīdzināšanu nāksies panākt Civiltiesiskā
kārtībā.
Atlīdzības pieprasīšana civiltiesiskā
kārtībā
Ja Jūs uzskatās, ka ar tiesas noteikto kompensāciju nav atlīdzināts viss
radītais kaitējums, Jums ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu
Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru,
tiks ņemta vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.
Pieprasot atlīdzību civilprocesuālā kārtībā, Jums nebūs jāmaksā
valsts nodeva.
Valsts kompensācija cietušajiem (I)
Likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” paredzētos gadījumos
cietušajiem ir tiesības saņemt valsts kompensāciju - ja tīša noziedzīga
nodarījuma rezultātā:
1) iestājusies personas nāve;
2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi;
3) aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība;
4) cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;
5) cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.
Valsts kompensācija cietušajiem II
Ir būtiski atcerēties, ka tad, ja Jums noziedzīga nodarījuma rezultātā
nodarīts iepriekš minētais, valsts kompensācijas pieprasījums
jāiesniedz gada laikā pēc dienas, kad esat atzīts par cietušo vai
uzzinājāt par faktiem, kas dod tiesības iegūt cietušā statusu!
Valsts kompensācija cietušajiem II
Lai iesniegtu pieprasījumu, Jums:
1. jāaizpilda JPA mājas lapā pieejamā veidlapa
(http://jpa.gov.lv/pub/?id=150);
2. jāpievieno tai procesa virzītāja izziņa vai spēkā stājies galīgais
procesa virzītāja nolēmums;
3. jāiesniedz dokumenti JPA - atnesot tos personīgi, nosūtot pa
pastu (JPA, Pils laukumā 4, Rīgā) vai nosūtot uz e-pastu
[email protected], izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika
zīmogu.
http://jpa.gov.lv/uploads/filedir/buklets_vkc.pdf
X. Kriminālprocesa
izmaksas
Kas apmaksā izdevumus, kas radušies
kriminālprocesa ietvaros?
Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem,
izņemot, ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota vai persona, no kuras tie
piedzenami, ir maznodrošināta. Šos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.
Turklāt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos
kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā
personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par
tulka darbu arī sedz no valsts līdzekļiem. Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar
izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā
noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var
piedzīt no šīm personām.
Ar kādām izmaksām jārēķinās?
Jums jārēķinās ar:
• ceļa izdevumiem, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības
izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā (par sabiedriskā transporta un/vai
personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, izņemot taksometru),
• maksu par naktsmītni (ne vairāk kā EUR 57 par diennakti Rīgā un EUR 43 par
diennakti citās apdzīvotajās vietās),
• izmaksām neveicot savu darbu.
Minētos procesuālos izdevumus kompensē no valsts līdzekļiem Ministru
kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Citus izdevumus, kas radušies
kriminālprocesā, atlīdzina to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz procesa
virzītāja pieņemto lēmumu.
Ja Jums ir grūtības apmaksāt
kriminālprocesa ietvaros radušos
izdevumus...
Kriminālprocesa likums paredz kompensācijas kārtību, proti,
atlīdzina jau radušos izdevumus. Ja personai nav līdzekļu
vispār, tad tai ir iespējas vērsties pašvaldībā pēc sociālās
palīdzības.
Kā pieteikties uz izdevumu
atlīdzināšanu?
Izdevumus atlīdzina Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumos Nr.754
noteiktajā kārtībā izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde,
kas administrē tiesas budžetu, no valsts budžetā šim mērķim
paredzētajiem līdzekļiem, pamatojoties uz:
• procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un
• tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem.
Vai lēmumu par atteikumu atlīdzināt
izdevumus var pārsūdzēt?
Ja saņemts pilnīgs vai daļējs atteikums atlīdzināt izdevumus
kriminālprocesā, Jūs to varat pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
Ja esat cietušais, Jums ir tiesības
saņemt atbalstu un palīdzību!