Transcript Juridiskie jaut*jumi neatliekam*s pal*dz*bas snieg*anas proces*

Juridiskie jautājumi neatliekamās
palīdzības sniegšanas procesā
Priekšlasījums NEATLIEKAMĀS MEDICīnas asociācijas konferencē 2013.
gada 4. oktobrī
Zvērināta
advokāte
Ilze Vilka
Priekšlasījuma plāns
• Veselības aprūpes principi un tiesību avoti
• Gaidāms jaunums – ārstniecības riska fonds
• Īpašas pacientu grupas
Veselības aprūpes sistēmas subjekti
Ārstniecības personas
Ārstniecības iestādes
Pacienti
Veselības aprūpes
politikas plānotāji
Veselības aprūpes
politikas īstenotāji
4 principu teorija – principisms
1974. gads – T.L.Bīčems (T.L.Beauchamp), Dž.Čaildress (J.Childress)
Autonomija
Laba
darīšana
Nekaitēšana
Taisnīgums
Pamatprincipi
Autonomija (Voluntas aegroti
suprema lex)
Laba darīšana (Salus aegroti
suprema lex)
Tiesības uz pašnoteikšanos
• Spēja pieņemt informētu,
nepiespiestu lēmumu
• Pretreakcija paternalitātei
medicīnā
• Pacientam ir tiesības izvēlēties
ārstniecību vai atteikties no tās
• Autonomija ir pamatā: informētai
piekrišanai, nākotnes
pilnvarojumam
• Autonomijas ierobežošana:
specifiskas situācijas
Pamats: Hipokrāta zvērestā ‘atturēties no ļauna darīšanas’
• Ārstniecības personai jārīkojas
pacienta veselības interesēs
• Pastāv uzskats, ka laba darīšanas
princips ir vienīgais fundamentālais
medicīnas ētikas princips, - saskaņā
ar šo uzskatu kosmētiskā ķirurģija,
kontracepcija un eitanāzija nav
pieļaujama
Pamatprincipi (II)
Nekaitēšana (primum non nocere)
•Pirmkārt, nedari ļaunu/nekaitē
•Ir svarīgāk: nenodarīt ļaunu, nekā darīt labu, tāpēc
jāizvērtē potenciālais ieguvums no zaudējuma.
Taisnīgums (Justice)
Ierobežoto veselības aprūpes resursu sadale, lēmumi par to,
kam un kādos apstākļos pienākas konkrētie veselības aprūpes
pakalpojumi
Pamatnosacījumi:
• Vienādos apstākļos vienāda veselības aprūpe;
• Nosakot ārstēšanas pasākumus vienai grupai, jāņem vērā
arī ietekme uz citām grupām.
• Pienākums: sadalīt ierobežotos resursus taisnīgi un
godīgi.
Medicīnas tiesību avoti
Likumi
• Ārstniecības likums
• Pacientu tiesību likums
• Epidemioloģiskās drošības likums
• Seksuālās un reproduktīvās veselības likums
• Likums par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un
orgānu izmantošanu medicīnā
• EP Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un
medicīnā un šīs konvencijas papildprotokoli
• Fizisko personu datu aizsardzības likums
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
• Civillikums
• Krimināllikums, u.c.
Medicīnas tiesību avoti
Ministru kabineta noteikumi
1. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības
slimnieku ārstēšanas kārtība, Nr.70, 24.01.2012.
2. Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība,
Nr.394, 02.06.2008.
3. Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu
kompensācijas kārtība, Nr899, 31.10.2006.
4. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un
uzturēšanas kārtība, Nr.746, 15.09.2008.
5. Noteikumi par cilvēka orgānu izmantošanu medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša
cilvēka ķermeņa izmantošanu medicīnas studijām, Nr.70, 29.01.2013.
6. Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar
HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība, Nr. 628,
04.11.2003.
7. Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskās izpētes kārtība, Nr. 891, 21.09.2010.
Medicīnas tiesību avoti
Ministru kabineta noteikumi
8. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi, Nr. 618, 06.07.2010.
9. Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība, Nr. 611, 25.07.2006.
10. Farmakovigilances kārtība, Nr. 47, 22.01.2013.
11. Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība, Nr. 590, 28.10.2003.
12. Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība, Nr.7, 05.01.1999.
13. Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi, Nr. 948, 13.12.2011.
14. Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā,
apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto
patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves, Nr. 523,
19.07.2005.
15. Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, Nr. 15, 11.01.2005.
16. Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai
uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu
apreibinošu vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā sociālās korekcijas izglītības
iestādēs [..], Nr. 726, 16.12.2003.
Medicīnas tiesību avoti
Ministru kabineta noteikumi
17. Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā
[..] ārstēšana infekcijas slimību gadījumos, Nr. 413, 14.06.2005.
18. Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša
cilvēka nodošana apbedīšanai, Nr. 215, 27.03.2007.
19. Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība, Nr. 265, 04.04.2006.
20. Noteikumi par ārstniecības personu [..] kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko
un praktisko zināšanu apjomu, Nr. 268, 24.03.2009.
21. Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē,
Nr. 574, 11.07.2006.
22. Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, Nr.
60, 20.01.2009.
23. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība, Nr. 1050, 16.11.2010.
24. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, Nr. 1046, 19.12.2006.
25. Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības
iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās, Nr. 220, 27.03.2007.
Medicīnas tiesību avoti
Ētikas dokumenti
• Hipokrāta zvērests
• Ženēvas deklarācija (1948)
• Starptautiskais medicīnas ētikas kodekss, Londona (1949)
• Helsinku deklarācija (1964)
• Lisabonas deklarācija par pacienta tiesībām (1981)
• Nacionālie ārstu ētikas kodeksi
Medicīnas tiesību avoti
Vai ētikas dokumentu noteikumi ir obligāti ievērojami?
• Tie nav likumi un MK noteikumi
bet
• Ārsta profesionālās brīvības jēdziens ietver plašu sociāli ētisku
saturu, tātad tai skaitā arī pienākumu ievērot ētikas normas
Ārstniecības riska fonds
• Pacientam – tiesības uz dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību
• Valsts veidota apdrošināšana
• Noteikumi stājas spēkā 2013. gada 25. oktobrī.
Atlīdzības no fonda tiek izmaksātas no 2014. gada 1.
maija par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc
25.10.2013.
Ārstniecības riska fonds
•
No fonda maksājamās atlīdzības ierobežojums:
• Par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu – nodarītā kaitējuma apmērā,
bet ne vairāk kā 100 000 Ls
• Par nodarīto morālo kaitējumu - nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk
kā 5000 Ls
•
Noilgums – 2 gadi no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne
vēlāk kā 3 gadus pēc kaitējuma nodarīšanas
•
Ārstniecības iestādes veic riska maksājumus
Ārstniecības riska fonds
Problēmu jomas
• Līdz regulējuma spēkā stāšanās dienai – 3 nedēļas, bet MK noteikumi ir
tikai projektā
• Administratīvā procesa, civilprocesa un administratīvā pārkāpuma
lietvedības konkurence
• Nav pārdomāta lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
• Pacientam
• Ārstniecības iestādei
• Neizslēdz civiltiesisku atbildību
• Summas
• Noilguma termiņi
Īpašas
pacientu
grupas
Psihiski
slimi
pacienti
Rīcībnespējī
gi pacienti
Nepilngadī
gi pacienti
Psihiski slimi pacienti
• Noteikumi - Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības”
• Principi:
• Psihiatriskiem pacientiem jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās
un sociālās tiesības, kuras paredz likums
• Psihiskie traucējumi nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai
• Medicīniskās palīdzības un aprūpes atbilstība vispārējās medicīnas
standartiem
• Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu ar likumā noteiktajiem
izņēmumiem
Psihiski slimi pacienti
Psihiatriskās palīdzības sniegšana bez pacienta piekrišanas (ĀL 68.p.), - ja
pacients:
1) ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai
personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi
pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka
pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas
varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai
personai, vai
2) ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā
aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka
pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas
varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības
pasliktināšanās.
Psihiski slimi pacienti
Darbību secība, ja nepieciešama stacionēšana bez pacienta piekrišanas:
• Psihiatru konsilijs 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par
psihiatriskās palīdzības sniegšanu. Lēmumu paziņo pacientam un
likumiskajam pārstāvim vai laulātajam vai vienam no pacienta tuvākajiem
radiniekiem;
• Psihiatriskā ārstniecības iestāde par lēmumu rakstveidā 24 stundu laikā
informē rajona (pilsētas) tiesu;
• Ārstniecības likuma 68. pantā ietverti detalizēti noteikumi konsilija lēmuma
pārbaudei un apstiprināšanai.
• Tiesnesis var apstiprināt lēmumu uz laiku līdz 2 mēnešiem. Ar atkārtotu
tiesas lēmumu var pagarināt ārstēšanas laiku līdz 6 mēnešiem.
• Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas skaita no
brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē, lai saņemtu
psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas.
Rīcībnespējīgi pilngadīgi pacienti
• Rīcībnespēju nosaka tiesa, aizgādni ieceļ attiecīgās pašvaldības
bāriņtiesa – kopš 01.01.2013. jauns regulējums Civillikumā,
Civilprocesa likumā un kopš 01.07.2013. Ārstniecības likumā.
• Rīcībnespēja tiek ierobežota tikai tādā apjomā, kādā persona nespēj
saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.
Rīcībnespējīgi pilngadīgi pacienti
• Rīcībnespēju ierobežo, piemēram, šādās jomās:
•
•
•
•
maksājumu izdarīšana un saņemšana
darījumu slēgšana
rīcība ar mantu un tās pārvaldība, īpaši attiecībā uz nekustamo īpašumu
komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana
• Netiek ierobežotas personas personiskās nemantiskās tiesības, lai tā
varētu aizstāvēt savas tiesības
Nepilngadīgi pacienti
Personu tiesībspēja
• Tiesībspēja ir personai dabiski piemītoša spēja iegūt
tiesības – katrai personai no dzimšanas brīža
• Papildus mantojuma tiesībās – ius nasciturus:
Mantotspēja personai piemīt arī pirms dzimšanas
CL 386. p. “Fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa
ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi.”
Nepilngadīgi pacienti
Personu rīcībspēja
• No 18 gadu vecuma (ar atsevišķiem izņēmumiem)
• Nav personām, kas atrodas aizgādnībā
• Nosaka Civillikuma noteikumi:
• 1408.p. Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā
izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi.
• 219.p. Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz
astoņpadsmit gadu vecumu.
Nepilngadīgi pacienti
Bērns vecāku aizgādībā
CL 177.p.
• Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku
aizgādībā.
• Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par
bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās
un mantiskajās attiecībās.
• Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības
noteikt viņa dzīvesvietu.
Nepilngadīgi pacienti
• Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba,
mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu
un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās
attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa
individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu
sabiedriski derīgam darbam).
• Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un
trešās personas apdraudējuma novēršanu.
• Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas
ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
• Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas
uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.
Nepilngadīgi pacienti
Noteikumi Pacientu tiesību likumā
• Līdz 14 gadu vecumam – ar vecāku piekrišanu
• No 14 gadu vecuma – ar nepilngadīgā piekrišanu
• Likuma 3.pants – Pacientu tiesības īstenojamas saskaņā ar šo likumu,
ciktāl citos likumos nav noteikts citādi
NB! Šāds nepilngadīgo iedalījums neatbilst Civillikuma
noteikumiem un tādējādi nav piemērojams. Ikviena pacienta līdz 18
gadu vecumam ārstēšanai ir jāsaņem vecāku vai aizbildņu
piekrišana
Nepilngadīgi pacienti
No Pacientu tiesību likuma būtu izslēdzams nepamatotais nepilngadīgo
iedalījums
•
Medicīniskie apsvērumi
•
Morāli ētiskie apsvērumi
•
Finansiālie apsvērumi
Situācija
Nepilngadīgais atvests ar NMP uz stacionāru, bet tur tiek konstatēts,
ka nav pamata stacionēšanai, bet būtu nepieciešama ambulatora
ārstēšana. Vecāku nav klāt. Ko darīt?
Juridiskie jautājumi neatliekamās palīdzības sniegšanas
procesā
Jautājumi
Komentāri
Priekšlikumi
Juridiskie jautājumi neatliekamās
palīdzības sniegšanas procesā
Paldies par uzmanību!
Zvērināta
advokāte
Ilze Vilka
tālr. 26162825