Transcript Nevalstisko organizāciju loma diskriminācijas novēršanas jomā

Nevalstisko organizāciju un
arodbiedrību loma diskriminācijas
novēršanā
Boriss Kolčanovs,
Latvijas Cilvēktiesību centrs
Kāpēc NVO un arodbiedrības?
• vistiešākā saikne ar iedzīvotājiem
• runā savu pārstāvamo vārdā un aizstāv viņu
intereses un tiesības
• veicina diskriminācijas upuru un sabiedrības
izpratni par diskrimināciju un tiesībām netikt
diskriminētiem
Kāpēc NVO un arodbiedrības?
• arodbiedrības var kolektīvi pārstāvēt savus
biedrus sarunās ar darba devējiem, pieprasīt un
panākt pozitīvas pārmaiņas
• arodbiedrības ir cieši saistītas ar darba vidi,
tāpēc arodbiedrībām ir lieliskā iespēja
pirmajiem pamanīt diskrimināciju un darboties
tās izskaušanā darbavietās
Kas ir NVO?
• Organizācija, kura ir izveidojusies uz
privātas iniciatīvas pamata bez peļnas
gūšanas mērķa;
• Organizācija ar tiesiski apstiprinātiem
statūtiem, skaidru mērķi un redzamām
aktivitātēm;
• Nav saistīta ar valdību vai privātā sektora
uzņēmumu, vai jebkādu politisko partiju.
Kas ir arodbiedrība?
Arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas,
kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas
sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar
Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiem
Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas
Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot
principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās
(Likums par arodbiedrībām)
Darbības jomas
•
•
•
•
•
Izpratnes veicināšana
Likumdošanas un politikas monitorings
Atbalsts diskriminācijas upuriem
Tiesāšanās
Alternatīva strīdu risināšana
Izpratnes veicināšana
• Lai gan daudziem cilvēkiem ir aizspriedumi
pret noteiktām grupām un viņi apzināti tās
diskriminē, vēl vairāk cilvēku neapzinās, ka
viņu rīcība un attieksme ir diskriminējoša. Šis
izpratnes trūkums dažreiz ir viens no
pirmajiem šķēršļiem, kas jāpārvar, lai varētu
nodarboties ar vienlīdzības jautājumiem.
Zināšanas un informāciju par vienlīdzības
jautājumiem var sniegt vairākos veidos gan
sociāliem partneriem, gan plašākai sabiedrībai.
Pašu jeb institucionālā izpratnes
veicināšana
• Klātbūtne sanāksmēs un pasākumos vai
piedalīšanos darba grupās un komisijās
• Sadarbība ar citām brīvprātīgām
organizācijām
• Materiālu un praktiskās pieredzes ieguve
Vienlīdzības jautājumu izpratnes
veicināšana
• Mērķis: attieksmes, izturēšanās un paraugu
maiņa, atbalsts jaunām politikas nostādnēm,
vienlīdzības jautājumu izskatīšanas
veicināšana u.c.
• Mērķa grupas: sabiedrība, diskriminācijas
upuri vai potenciālie diskriminācijas upuri,
valsts un darba devēji, pakalpojumu sniedzēji,
izglītības iestādes, valsts pārvaldes institūcijas
u.c.
Kā veicināt vienlīdzības
jautājumu izpratni?
• nodrošinot pietiekamu informāciju,
rīkojot kampaņas, izglītojot un apmācot,
veicot pētījumus un tos publiskojot,
veidojot sadarbības tīklus un alianses,
strādājot ar masu medijiem.
• identificējot apzinātas vai neapzinātas
diskriminācijas gadījumus.
Kā veicināt vienlīdzības
jautājumu izpratni?
• plašai sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrojot
iemeslus, kāpēc diskriminācija ir aizliegta un
cik svarīgi, ka diskriminācijas aizliegums ir
noteikts likumā.
• veicinot izpratni par diskriminācijas izraisītām
ciešanām (t.i. audzinot cilvēkos līdzjūtību pret
diskriminācijas upuriem) un cietušos neuzlūkot
kā “citus”.
Kā veicināt vienlīdzības
jautājumu izpratni?
• nodrošinot informāciju par attiecīgiem
tiesību aktiem, diskriminācijas aizsardzības
un novēršanas līdzekļiem, organizācijām un
iestādēm, kas nodarbojas ar diskriminācijas
jautājumu risināšanu.
Likumdošanas un politikas
monitorings
Uzraudzīt:
• Tiesību aktu un politikas izstrādi un ieviešanu
• Praksi un nostājas noteiktās nozarēs (valsts
pārvalde, nodarbinātība, pakalpojumu
pieejamība u.c.)
• Politikas ietekmi uz mazaizsargātām grupām
Kā to paveikt?
• Veicot pētījumus, vācot datus, izstrādājot
rādītājus
Atbalsts diskriminācijas upuriem
• Pieņemt un izskatīt mutiskas un rakstiskas
sūdzības par diskrimināciju
• Izveidot uzticības līniju, kurā strādā
apmācīti konsultanti, kas reģistrē sūdzības
par diskrimināciju
• Vienkāršā valodā sniegt cietušajiem
informāciju par viņu tiesībām
• Nodrošināt cietušajiem speciālista sniegto
informāciju un padomu par vispiemērotāko
veidu, kā pārbaudīt, vai attieksme pret
cietušo ir bijusi diskriminējoša
Atbalsts diskriminācijas upuriem
• Sniegt profesionālu psiholoģisko atbalstu
(vai pieeju tam), lai palīdzētu pašcieņas un
pašvērtējuma atjaunošanai (vai veidošanai)
• Dot iespēju tikties ar citiem diskriminācijas
upuriem, ja tas var palīdzēt
• Informēt par iespējamo rezultātu, ja
cietušais nolems celt prasību
• Identificēt cietušā mērķus, uzsakot
tiesvedību, un salīdzināt to ar organizācijas
politiku un mērķiem
Atbalsts diskriminācijas upuriem
• Ja iespējams, ierosināt neformālu strīda
risinājumu
• Izveidot juristu komandu, kas spēj nodrošināt
nepieciešamo juridisko atbalstu diskriminējošu
lēmumu apstrīdēšanai
• Vākt un sniegt informāciju par pētījumiem,
statistiku un informāciju par vienlīdzīgas
attieksmes jautājumiem
Tiesāšanās
• Izmantot juristu pakalpojumus, kuri strādā
NVO labā tiesvedības lietās
• Izveidot organizācijas ietvaros juristu komandu
ar attiecīgām speciālajām zināšanām, kuri
vēlas un var tiesā pārstāvēt atsevišķas personas
vai personu grupas
• Izveidot saikni ar juridisko konsultāciju
birojiem un mudināt viņus apgūt speciālās
zināšanas
Tiesāšanās
• Iepazīties ar tiesiskās palīdzības noteikumiem,
lai tos varētu izmantot par labu
maznodrošinātiem cietušajiem
• Izstrādāt tiesāšanās stratēģiju, kas atbilst
organizācijas mērķiem un uzdevumiem, valsts
sistēmai un sūdzību biežumam
• Tiesāties Latvijas tiesās (ieskaitot
konstitucionālās sūdzības)
Tiesāšanās
• Atbalstīt cietušos iesniegt civilprasības
pieteikumu lietās, kuras ir saistītas ar
diskrimināciju
• Celt prasības (individuālas vai kolektīvas)
starptautiskās institūcijās
Tiesāšanās
• Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu
likumu, NVO, kuru darbības mērķi vērsti uz
cilvēktiesību vai indivīda tiesību
aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās fiziskās
personas piekrišanu vērsties iestādēs vai
tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai
likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar
atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu
Tiesāšanās
• Saskaņā ar Likumu par arodbiedrībām un Darba
strīdu likumu, arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt
un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās
organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā
kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo
un ekonomisko interešu jomā, individuālo un
kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā
savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.
Alternatīva strīdu risināšana (ADR)
Strīds tiek risināts nevis tiesā, bet ar kvalificēta
starpnieka palīdzību, vai puses savstarpēji
vienojas par arbitru (vai arbitru kolēģiju), kas
pusēm palīdz nonākt pie savstarpēji
pieņemamas vienošanās, kas atrisina strīdu. Ja
viena no pusēm nepieņem vienošanos, abām
pusēm saglabājas tiesības griezties tiesā.
Arbitrāža ir augsti kvalificēta profesionāla
darbība.
Kas ir nepieciešams veiksmīgai
darbībai?
•
•
•
•
•
Cilvēku resursi
Prasmes, zināšanas un ekspertīze
Atvērtība, caurskatāmība un atbildība
Finanses
Nediskriminējoša attieksme pašā
organizācijā
Šķēršļi
• Zināšanu trūkums, lai piedalītos nozīmīgās
politiskās debatēs
• Zināšanu trūkums prasības celšanai
• Zināšanu un prasmju trūkums
organizatoriskajā un finanšu vadībā vai IT
lietošanā
• Finanšu trūkums un informācijas trūkums par
pieejamiem finanšu resursiem
Šķēršļi
• Efektīvas sadarbības un partnerības trūkums
starp valdību/darba devējiem un
NVO/arodbiedrībām
• Atsevišķu arodbiedrības biedru, vai pat
vadības, pasivitāte pret-diskriminācijas
jautājumos un aizspriedumi
• Konflikts starp arodbiedrības vairākuma
interesēm un arodbiedrības mazākuma
tiesībām