Transcript Jauniešu bezdarbs un saistītas problēmas Latvijā un Eiropā

Jauniešu bezdarbs un saistītas problēmas
Latvijā un Eiropā
Rīga
2013.g. 13. decembris
Mihails Hazans
Jauniešu %, kas nemācās un nestrādā (NEET rate), 2008q4-2012q4
Darba meklētāju un ekonomiski neaktīvo īpatsvars jauniešu un
pieaugušo vidū, 2011
Netherlands
Norway
Austria
Germany
Finland
Slovenia
Lithuania
Poland
Estonia
EU28
UK
LATVIA
Ireland
Spain
Norway
Netherlands
Austria
Germany
Finland
Slovenia
UK
Estonia
Lithuania
EU28
LATVIA
Poland
Ireland
Spain
Jauniešu un 25-29 gadu veco iedzīvotāju %, kas nestrādā un nemācās (NEET),
sadalījumā pēc vēlēšanās strādāt. 2012
want work
15-24
don't want work
30
25
20
15
10
5
0
25-29
Males
Spain
Spain
Estonia
UK
Slovenia
Finland
Germany
Austria
Netherlands
Spain
Ireland
LATVIA
UK
EU28
Ireland
0
Ireland
5
Poland
10
UK
15
LATVIA
20
Latvia
ISCED 3-6
EU28
30
EU28
Youth, by gender
Lithuania
25-29
Estonia
Poland
15-24
Lithuania
Slovenia
Finland
Germany
Austria
Netherlands
Spain
Ireland
LATVIA
EU28
Lithuania
ISCED 0-2
Estonia
Poland
Lithuania
Slovenia
ISCED 0-2
UK
Estonia
Poland
Slovenia
25
Finland
Germany
Austria
Netherlands
25
Finland
Germany
Austria
Netherlands
Jauniešu un 25-29 gadu veco iedzīvotāju %, kas nestrādā un nemācās (NEET),
sadalījumā pēc izglītības līmeņa. 2012
30
Young males & females, by age group
ISCED 3-6
20
15
10
5
0
Females
Jauniešu (15-24) bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem
iedzīvotājiem) atkarībā no izglītības līmeņa (2009.-2012. gg.)
Galvenie atzinumi - 1
• Pēdējie pieejamie dati (2012q4) liecina, ka to jauniešu
īpatsvars, kas nestrādā, nestudē un neapgūst arodu (NEET
rate) Latvijā ir atgriezies pirmskrīzes līmenī (12.5%) un ir
zemāks nekā ES vidējais.
• Protams, daļēji to izskaidro intensīvā jauniešu emigrācija.
Turklāt NEET līmenis Latvijā ir augstāks nekā Slovēnijā
(10%), Lietuvā un Igaunijā (starp 10% un 12%), nerunājot
par Austriju, Vāciju (6% līdz 8%) un Nīderlandi (4%).
Interesanti atzīmēt, ka Slovēnijā (10%), Lietuvā un Igaunijā
NEET līmenis ir ievērojami augstāks nekā pirms krīzes.
• Vairākumā ES valstu (kā arī vidēji ES) darba meklētāju
īpatsvars 15-24 gadu veco jauniešu vidū ir krietni augstāks,
nekā pieaugušo (25-64 g. v.) vidū. Latvija ir viens no
izņēmumiem – tāpat kā Slovēnija, Igaunija, Lietuva un
Bulgārija.
Galvenie atzinumi - 2
• Gan Latvijā, gan citās ES valstīs NEET līmenis
pusaudžu vidū ir krietni zemāks nekā 20-24 gadu
veco jauniešu vidū, savukārt vecumgrupās 20-24
gadi un 25-29 gadi tas ir gandrīz vienāds
• Gan Latvijā, gan citās ES valstīs lielākā daļa
(Latvijā – vairāk nekā 75%) NEET jauniešu vecumā
20-24 un 25-29 gadi gribētu strādāt
• Neskatoties uz to, ka vislielākās grūtības darba
tirgū ir jauniešiem ar zemo izglītību, lielākai daļai
no NEET jauniešiem ir vismaz vidējā izglītība
(izņēmums – Spānija); tas ir tāpēc, ka vairākumā
Eiropas valstu jauniešu ar zemo izglītību īpatsvars
vispār ir zems.
Paldies par uzmanību!