Transcript KUSTĪBA - LU Open Minded

*
*
Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas
zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus.
Alfrēds de Misē
*
*
*
*
Cilvēka organisma audi,
funkcijas un ģenētiskais
materiāls atbilst tam,
kāds tas veidojies mūsu
senčiem 10 000 gadus
atpakaļ lai viņi izdzīvotu
dabiskā izlasē.
Cilvēka ķermenis ir
veidots lai kustētos!
*
*
Kustības laikā:
pastiprinās impulsi no kustību receptoriem
uzbudinās galvas smadzeņu garozas motorā zona
uzlabojas orgānu un audu asinsapgāde
vielmaiņas procesi kļūst intensīvāki
pastiprinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru aktivitāte
tonizējošo iedarbi palielina kustību radītās pozitīvās emocijas
Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes.
*
*
19. gadsimtā, kā arī lielāko 20.
gadsimta daļu kustību trūkums
netika atzīts par slimības riska
faktoru. Vēl vairāk– aktīvas
kustības tika atzītas par
ārstniecību traucējošu aspektu.
Ārstējot gandrīz jebkuru
slimību 20. gadsimta pirmajos
trijos ceturkšņos, sākotnēji tika
norādīts ārstēšanās režīms,
lielākoties– gultas režīms. Tikai
20. gadsimta beigu daļas
pētījumi ir pierādījuši
apgrieztu korelāciju starp
kustību aktivitātēm un
atsevišķām slimībām.
Uz pierādījumiem balstīta sociāla determinante
apliecina, ka vislielākā korelācija ar ilgu un veselīgu
mūžu ir izglītībai, turībai, kustībai un sportam visa
mūža garumā
Izglītība un turība viegli korelē ar aktīvu dzīvesveidu
un kaitīgu ieradumu neesamību, kā arī otrādi.
Vienkārši ilgs mūžs nav nedz indivīda, nedz sabiedrības
mērķis. Būtiska ir dzīves kvalitāte.
Pētījumi sabiedrības veselībā, ir pierādījuši – tie, kas
kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīga
simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts izdzīvošanai.
*
*
Daudzkārt atkārtotiem un
mērķtiecīgiem sporta vingrinājumiem
ir ļoti nozīmīga vieta
funkcionētspējīgas fiziskās un garīgās
veselības uzturēšanā
Sportam piemīt fizioloģiska,
imunoloģiska un psiholoģiska pozitīva
iedarbe slimību prevencijā
Kustības ietilpst jebkuras saslimšanas
profilaktisko pasākumu plānā.
*Fiziskā aktivitāte ietekmē gandrīz visus orgānus un
audus, bet regulāra fiziskā slodze šiem orgāniem un
audiem ļauj pilnīgot savas funkcijas.
*Regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami samazina pāragras
nāves risku
*Vislielākā nozīme sportam un fiziskām aktivitātēm ir:
sirds un asinsvadu slimību primārajā un sekundārajā
profilaksē un ārstēšanā
kaulu, locītavu un balsta aparāta slimību primārajā,
sekundārajā un terciārajā profilaksē un ārstēšanā
*Nozīmīgu vietu sports ieņem arī onkoloģisku slimību,
plaušu un elpceļu, gastrointestinālu, kā arī iekšējās
sekrēcijas orgānu slimību profilaksē un ārstēšanā
*
* Tradicionāli Latvijas stacionāros ārstēšanos saprot kā gultas režīmu,
vēl līdz šim nepietiekama vērība tiek pievērsta kustības trūkumam
pēc saslimšanas vai operācijas, kas ir viens no nozīmīgākiem
mirstības vai komplikāciju cēloņiem.
* Pētījums Krievijā - trīs aviācijas pulkveži gadu pavadīja gultā
Sekas – muskuļu distrofija, sirds un asinsvadu mazspēja II B,
elpošanas mazspēja, hematūrija pirmajās dienās pēc piecelšanās,
bet vienam no viņiem– resnās zarnas vēzis
* Pēc jaunāko pētījumu datiem kustības ir rekomendēts iekļaut visu
saslimšanu ārstēšanas un atveseļošanās periodā, pielāgojot tās
atkarībā no pacienta spējām un diagnozes
*
*
* Reducē kustību balsta aparāta
funkcionālās rezerves;
* Muskuļu vājums un atrofija;
* Samazinās kaulu un muskuļu
izturība;
* Samazinās locītavu kustību
apjoms;
* Kontraktūras;
* Imobilizācijas osteoporoze
*
* Samazinās plaušu ventilācija;
* Izmainās līdzsvars starp asins
plūsmu un ventilāciju;
* Samazinās diafragmas
kustīgums;
* Samazinās plaušu ekskursijas;
* Apgrūtinās sekrēta izdale;
* Samazinās klepus
efektivitāte;
* Hipostatiskā pneimonija
* Posturāla hipotensija – ortostatiskā jutība
palielinās;
* Dziļo vēnu tromboze;
* Trombemboliju risks
* Imobilizācijas tahikardija
*
*
* Aizcietējumi
* Lēnāka zarnu darbība
* Lēnāka vielu absorbcija
* Apetītes trūkums
* Samazinās spēja noturēt līdzsvaru;
* Samazinās koordinācijas funkcija
*
* Tiek ietekmētas sociālās funkcijas;
* Depresija;
* Samazinās intelektuālā kapacitāte.
*
*
* Kā sekundāras profilakses līdzekli mēs sportu
saprotam
slimiem indivīdiem, kuriem mērķtiecīga un
adekvāta fiziska slodze palīdz izvairīties no
atkārtotas slimības epizodes vai pagarina
slimības remisiju
* Kā terciāru profilaksi sportu mēs saprotam kā
rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu
veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā
*
*
Kustība nozīmē dzīves ilguma
pagarināšanos, dzīves
kvalitātes palielināšanos un
pašapziņas celšanos.
Pētījumos pierādīts, ka
kustība attālina vai pat vispār
novērš demenci!
*
Fiziski aktīvs dzīvesstils korelē ar intelektuāli aktīvu dzīvesveidu,
racionālu uzturu un tabakas nelietošanu, kas praktiski nozīmē,
ka fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida indikators
Daudzi pētījumi pasaules attīstītajās valstīs pierāda, ka aktīvas
sporta nodarbības palīdz darbā un biznesā, samazina depresijas
un psiholoģiskas spriedzes iespējas, kas vienlaikus nozīmē
veiksmes formulu
Uz zemeslodes vismaz ceturtdaļa sieviešu un sestā daļa vīriešu
saslimst ar dziļu depresiju vecumā pēc 45 gadiem, pie kam
vismaz 15% no slimniekiem šī depresija komplicējas ar
sekmīgāku vai mazāk sekmīgu suicīda (pašnāvības) mēģinājumu
Depresija korelē ar vēzi, insultu, citām slimībām – tās
ievērojami biežāk piemeklē depresijas slimnieku kā jebkuru
citu populācijā
Depresijas un citu mentālu slimību gadījumā fiziskajai
aktivitātei un sportam ir nozīmīga loma. Jebkura kustība ir cīņa
pret depresiju!
Depresijas ārstēšanā sports ir papildmetode. Pasaulē depresijas
ārstēšanai iesaka sporta veidus, kuros attīstās arī
komunikatīvas prasmes, piemēram, sporta spēles.
Nodarbojoties ar sporta spēlēm, depresijas slimniekam nav
laika un iespēju risināt savas pašvērtības problēmas
*
*
* Komandu sporta veidi
* Sporta spēles
* Sociālās saites ar
domubiedriem
* Kopējie treniņi
* Kompānija
*
* Strādājot intelektuālu bet
mazkustīgu darbu, kustības ir
nepieciešamas kā mazkustības
izraisītu saslimšanu
profilaksei, tā darbaspēju
paaugstināšanai;
* Strādājot fizisku darbu,
kustības ir nepieciešamas
aroda saslimšanu profilaksei
un traumu un hronisku balsta
un kustību aparāta saslimšanu
novēršanai.
*
* Kustība veicina sportot prasmi un
sportot gribu
* Galvenais sportā – sacensties ar sev
līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas
aktivitātes cilvēkiem - bērniem
jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar
atlētiem, bet veterāniem ar
veterāniem
* Tautas sports
* Rīgas Nordea maratonā piedalās
30000 skrējēji
* Vienības riteņbraucienā piedalās
4300 dalībnieki
* Pierīgas mežos visu vasaru katru
pēcpusdienu 1000–1500 cilvēku
piedalās MAGNĒTĀ
* Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka tie, kas
nodarbojas regulāri ar sportu ir pakļauti
mazākam atkarību riskam – smēķēšana,
narkotikas, azartspēles, alkohols.
* Sports kā atkarība
*
*
* Dzīvesveid – ģimene, draugi,
brīvais laiks, hobiji, cauru
gadu!
* Šobrīd pasaules pieredze
liecina, ka veselīga dzīvesveida
kritērijs ir sporta aktivitātes 5
reizes nedēļā ar katram
organismam (atbilstoši
dzimumam, vecumam,
veselības stāvoklim, svaram,
fiziskai sagatavotībai un
diagnostiski veiktam veselības
novērtējumam) specifisku
intensitāti un ilgumu
* Kustība pozitīvi ietekmē bērna kopējo attīstību
* Kustība saglabā veselību un paildzina jaunību brieduma gados
* Austrāliešu pētījumi liecina, ka treniņi iespējami ikvienā
vecumā, arī senioriem. Pirmā pozitīvā ietekme ir 5,5 stundām
ātras pastaigas nedēļā (daļu šā laika atvēlot riteņbraukšanai,
slēpošanai vai peldēšanai).Šīs 5,5 stundas samazina ārstniecības
izdevumus par 40%
* Pasaules medicīnas asociācija (WMA) ar lozungu „vesels caur
kustību” ir izplatījusi atziņu, ka treniņi un kustības visvairāk
nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vecāku cilvēku
sports ir nācijas veselības pamats.
*
Starptautiskais skolēnu veselības paradumu
pētījums - Pietiekamas (60 min. katru dienu)
fiziskās aktivitātes pēdējās nedēļas laikā
vecumgrupās zēniem un meitenēm, 2006.2010.g. (%)
*
Starptautiskais skolēnu veselības paradumu
pētījums - pirmklasnieku ķermeņa masas
novērtējums saskaņā ar PVO ĶMI standartiem pēc
dzimuma (%): 2008. un 2010. gada salīdzinājums.
*
Sporta stundas ir jāuzskata par
alternatīvu un papildinājumu pārmērīgai
mācību programmai. Pareizi organizētas sporta
nodarbības uzlabo skolēnu sekmes, veselību
(īpaši uzlabo smadzeņu asinsapgādi un tādējādi
atraisa garīgās spējas
Mērķis, atbilstoši PVO norādījumiem ir
viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam
katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā
60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai
aerobā, bet arī anaerobā režīmā.
Sākotnēji tas nozīmē 3 sporta stundas
nedēļā!
*
* lai uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir
kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu
* nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā
skābekļa patēriņa līmeņa
* nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta
muskulatūras
* kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3–5
minūtēm. Šo līmeni sasniedz ar kustībām, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina
līdz 140–180 reizēm minūtē
* sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā
60% muskuļu
* treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem
* galvenais treniņš jāveic ķermeņa krūšu daļai – palielinot krūšu kustīgumu,
atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu
* jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi lai uzlabotu vēdera
dobuma orgānu darbību
* jānoslogo muguras un dziļie vēdera muskuļi, lai saglabātu un veidotu spēcīgu
stāju!
*
* Skriešana
* Peldēšana
* Riteņbraukšana
* Slēpošana
* Sporta spēles
* Nūjošana
* Vingrošana
*
*