Transcript šeit - Daugavpils

Projekts īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2014.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Daugavpils pilsētas jaunatnes
politikas indeksa rādītāji
Pētniecības projekta ilgums: 21.07.-20.10.2014.
Ziņojuma saturs:
1. JAUNATNES POLITIKAS TIESISKAIS IETVARS
2. PĒTNIECISKAIS IETVARS EIROPAS SAVIENĪBĀ
3. JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS INDEKSA
DIMENSIJAS
4. JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS INDEKSA
PĒTĪJUMA RAKSTUROJUMS
5. PĒTĪJUMA REZULTĀTU ANALĪZE
6. PĒTĪJUMA SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Jaunatnes politikas īstenošanas
indeksa dimensijas
Jaunatnes politikas
īstenošanas indeksa
dimensijas
Līdzdalība
Izglītība un
apmācība
Jaunrade un
kultūra
Veselības
aizsardzība un
labklājība
Brīvprātīgais darbs
Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība
Sociālā iekļaušana
Jaunatne un
pasaule
Indeksa novērtējuma skala:
 no 0 līdz 20 punktiem – zems novērtējums;
 no 21 līdz 40 punktiem - drīzāk zems novērtējums;
 no 41 līdz 60 punktiem – vidējs novērtējums;
 no 61 līdz 80 punktiem - drīzāk augsts novērtējums;
 no 81 līdz 100 punktiem - augsts novērtējums
? vismaz trīs punktu atšķirība, kad ir iespējams
savstarpēji salīdzināt rezultātus un to starpā ir
vērojamas nozīmīgas atšķirības.
Vispārīga informācija par pētījumu:
• Pētījuma mērķis: aprēķinot jaunatnes politikas īstenošanas
indeksu, anketēšanas veidā, novērtēt Daugavpils jaunatnes
dzīves kvalitāti
• Datu vākšanas ilgums: 20.08.- 20.09.2014.
• Izlases metodes: tika veidota, izmantojot kombinēto izlases
veidošanas metodi: varbūtīgā izlase - stratificētās nejaušās
izlase; nevarbūtīgā izlase – „sniega pikas” izlase, kvotas
metode
• Izlases lielums: 401 Daugavpils jaunietis
• Pētījuma datu ievākšana: Lai izlasē būtu pārstāvēti gan
latvieši, gan cittautieši tika izmantotas aptaujas anketas ne
tikai latviešu, bet arī krievu valodā
Jaunatnes politikas īstenošanas indekss: Daugavpils
Kopējais indeksa
rādītājs :
Izglītība un
apmācība
55 punkti
70
60
Jaunrade un
kultūra 59
52
68
50
40
Nodarbinātīb
a un
uzņēmējdarbī
ba
30
20
Jaunatne un
pasaule
66
10
40
0
Veselības
aizsardzība
un labklājība
33
Sociālā
iekļaušana
50
Līdzdalība
50
Brīvprātīgais
darbs
Jaunatnes politikas īstenošanas indekss:
Daugavpils un Latvija
Daugavpils 55
Latvija 51
Izglītība un apmācība
80
57
60 52
70
Jaunrade un kultūra
59
50
Nodarbinātība un
68 71
uzņēmējdarbība
40
30
20
62
Veselības aizsardzība un
66
10
Jaunatne un pasaule
40
38
0
labklājība
26
Sociālā iekļaušana
48
50
33
45
50
Brīvprātīgais darbs
Līdzdalība
Secinājumi (1)
Daugavpils jaunieši trīs dimensijas “Līdzdalība”,
„Brīvprātīgais darbs”, „Veselības aizsardzība
un labklājība” novērtē augstāk kā vidēji
Latvijā, tādējādi var uzskatīti, ka šinīs jomās
darbs tiek īstenots pozitīvi, lai gan varētu
uzlabot „Brīvprātīgā darba” un „Līdzdalības”
dimensiju jomas.
Secinājumi(2)
Dimensiju „Izglītība un apmācība” Daugavpils
jaunieši ir novērtējuši kā vidēju un dimensijas
kopējais rādītājs ir būtiski zemāks kā vidējais
rādītājs valstī.
Dimensijas novērtējums norāda, ka jauniešiem
tiek noteiktā līmenī nodrošinātas iespējas
saņemt viņiem vēlamu izglītības un apmācības
pakalpojumu apmēru, tomēr tas varētu būt
plašāks, kvalitatīvāks un pieejamāks.
Secinājumi (3)
Analizējot pētījuma datus Daugavpils kontekstā var
atzīmēt, ka zemie vērtējumi dimensijās
„Līdzdalība” un „Jaunatne un pasaule”, norāda, ka
līdzdalība un iespējas kaut ko mainīt vai ietekmēt
pēc jauniešu domām ir visai maz iespējami.
Daugavpils pašvaldībai ir vēlams aktivizēt jauniešu
lomu pilsētas attīstībā, veicinot lokālo patriotismu
un pārliecību, ka viņi jau tagad spēj ietekmēt
norises pilsētā (NVO, iniciatīvu utt. atbalsts)
Secinājumi (4)
• Salīdzinot ar Latvijas rezultātiem augstā līmenī
ir novērtējums dimensijās „Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība”, un „Veselības aizsardzība un
labklājība”, kas apliecina pašvaldības vēlmi
attīstīt šīs jomas un infrastruktūru.
• Lai gan dimensijā “Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība” varētu būt augstāki rādītāji,
palīdzot jauniešiem izprast darba tirgus
iespējas un mainību.
Pateicība
Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai vēlas
pateikties darba grupai un sadarbības
partneriem: Daugavpils Izglītības pārvaldei;
Daugavpils pilsētā esošo vispārējo/ profesionālo
un augstāko izglītības iestāžu vadītājiem un
pedagogiem; Valsts nodarbinātības aģentūras
Daugavpils filiālei un Latgales mācību centram
par atbalstu un līdzdalību pētniecības
procesā.
Paldies par uzmanību!
Dr. Paed. M.Kravale- Pauliņa
[email protected]