Transcript ES un nacionālo valstu veselības politika, kā veidojas veselības

ES un nacionālo valstu veselības politika, kā veidojas
veselības aprūpes politika?
Veselības menedžmenta specifika
Daiga Behmane
Veselības ekonomikas asociācija
29.03.2012.
1. Veselības nozare tautsaimniecības kontekstā
2. Veselības nozares kā sociālās drošības sistēmas
sastāvdaļa
3. Veselības nozares uzdevumi un efektivitātes rādītāji
1. Veselības nozare tautsaimniecības kontekstā
Veselības aprūpes sektora ekonomiskā nozīmība
atzīta vairākos starptautiskos dokumentos, tajā skaitā:
• Pasaules veselības organizācija (PVO) 2000.gadā izveidoja
Makroekonomikas un veselības komisiju, kas 2001.g. izdeva
ziņojumu, kurā norādīts, ka veselība ir valsts attīstību
noteicošs faktors
• 2008.gadā PVO un ES dalībvalstu veselības ministri pieņēma
Tallinas hartu: „Veselības sistēmas. Veselība un labklājība” stratēģisks dokuments veselības sistēmu attīstībai Eiropas
reģionā: ieguldījums veselībā ir investīcija sabiedrības
attīstībā.
Veselības nodrošināšana ir viena no ekonomiskās
stratēģijas Europe 2020 integrētām sastāvdaļām
uzsverot, ka veselības politikai ir nozīmīga loma Eiropas izaugsmes
mērķu sasniegšanā:
• Veseliem un aktīviem iedzīvotājiem ir nozīmīga loma ekonomikas
ražīguma un valsts konkurētspējas sekmēšanā
• Inovācijas nodrošina veselības sektora ilgtspēju un jaunas aprūpes
iespējas
• Veselības aprūpes sektoram ir nozīmīga loma darbaspēka
profesionālo iemaņu paaugstināšanā un jaunu darbavietu radīšanā,
ņemot vērā, ka veselības nozarē ir nodarbināti 10% ES kvalificētā
darba spēka
• Paredzamais iedzīvotāju īpatsvara virs 65 gadiem pieaugums 45%
apmērā turpmāko 20 gadu laikā, veselības aprūpes finansējuma
pieauguma nepieciešamība, kā arī atbilstoša dzīves līmeņa
nodrošinājums novecojošā sabiedrībā kļūs par ES politiskās debates
centrālo jautājumu
IKP uz iedzīvotāju 2010, PPS, EU27=100
(PPS – purchasing power standard)
35.0 - 62.0
62.0 - 83.0
83.0 - 110.0
110.0 - 126.0
126.0 - 274.0
NA
Avots: Eurostat 2011
Veselības sektora ekonomiskā nozīmība
atzīta ES stratēģiskajos dokumentos
• iedzīvotāju veselība nosaka valsts ekonomisko izaugsmi
• samazina slimību radītās veselības aprūpes un sociālās
izmaksas
• veselības aprūpes sektors – ražojoša tautsaimniecības nozare,
zinātnes un tehnoloģiju attīstības potenciāls
• veselības aprūpes sektors – potenciāls augstas kvalitātes
darbaspēka izaugsmei
• efektīvas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai ir
izšķiroša nozīme tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanā
Veselības un sociālā sektora īpatsvars valsts
kopproduktā, %, 2002-2007, atsevišķas ES valstis
8.0
7.0
6.0
5.0
4.0
3.0
2.0
1.0
-
DK
SE
AT
FR
NL
DE
HU
PL
LV
LT
EE
ES25
Avots: European Economy, Joint Report on Health Systems, prepared by the European Commission and the Economic
Policy Committee, DG for Economic and Financial Affairs, 2010
Veselības un sociālās nozares pievienotās vērtības pieauguma
tempi, % no tautsaimniecības pieauguma, ES valstis, 2009
12.0
10.0
8.0
6.0
4.0
2.0
-
DK
SE
AT
FR
NL
DE
HU
PL
LV
LT
EE
EU25
Veselības un sociālā sektora nodarbinātības īpatsvars, %
no kopējās nodarbinātības, ES valstis, 2009
20.0%
Veselības un sociālā sektora nodarbinātības īpatsvars 2009
18.0%
20.0%
16.0%
18.0%
14.0%
16.0%
12.0%
14.0%
10.0%
12.0%
8.0%
10.0%
6.0%
8.0%
4.0%
6.0%
2.0%
4.0%
0.0%
DK
SE
AT
FR
NL
DE
HU
PL
LV
LT
EE
ES25
2.0%
0.0%
DK
SE
AT
FR
NL
DE
HU
PL
LV
LT
EE
ES25
Veselības un sociālā sektora nodarbinātības izmaiņas
ES valstis, 2000-2009,
40.0%
35.0%
30.0%
25.0%
20.0%
15.0%
10.0%
5.0%
0.0%
-5.0%
-10.0%
-15.0%
DK
SE
AT
FR
NL
DE
HU
PL
LV
LT
EE
ES25
Latvijas veselības aprūpes sektora makroekonomiskais
novērtējums
Analīze parāda
• veselības sektora makroekonomiskā nozīme ir stipri vāja, jo nozares
devums kopējā tautsaimniecības attīstībā ir salīdzinoši neliels (īpatsvars
valsts kopproduktā , pievienotās vērtības īpatsvars tautsaimniecībā)
• Īpaši negatīvi nozares konkurētspēju ietekmējušas negatīvās sektora
darbaspēka izmaiņas, zemais publiskā finansējuma apjoms, neskaidrie un
zemie regulētie pakalpojumu tarifi, nereti stipri zem tirgus vērtības
Nepelnīti, jo
• Ir pastāvīgs pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem
• Pakalpojumi var tikt eksportēti
• Notiek gan valsts, gan ES struktūrfondu, gan privātas investīcijas nozares
pamatlīdzekļos, kas varētu ievērojami palielināt nozares produktivitāti
• Augsti kvalificēts darbaspēks, valsts atbalsts izglītībai
Veselības nozare kā sociālās drošības sistēmas
sastāvdaļa Eiropas Savienībā
Eiropas vērtību sistēma – ietvars VA sistēmām ES
Kopējās ES vērtības:
•
Solidaritāte
• Veselie slimajam
• Jaunie veciem
• Turīgie mazāk turīgiem
•
Obligāta līdzdalība
•
Cieša sabiedriska regulēšana
•
Taisnīgums (ārstējas tas, kuram tas nepieciešams)
•
Leģitīms sabiedriskais sektors (atskaitīšanās sabiedrībai)
2006. gada jūnijā Eiropas Padome pieņēma Deklarāciju par kopējām vērtībām un
principiem ES veselības aprūpes sistēmās: universālums, piekļuve kvalitatīvai
veselības aprūpei, taisnīgums un solidaritāte
Datu avots: Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām
vērtībām un principiem (2006/C 146/01).
Veselības aprūpes (VA) sistēmu ietekmējošie
ārējie faktori
•
•
•
•
•
Demogrāfiskā situācija
Ekonomiskā krīze
Tehnoloģiju attīstība
Pacientu un pilsoņu tiesības, cerības
Politiskais pieprasījums
piem., ES kopējās nostādnes Baltā grāmata “Kopā par veselību. ES
stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam”
1.mērķis: Sekmēt labu veselību novecojošā Eiropā;
2.mērķis: Pasargāt iedzīvotājus no veselības draudiem;
3.mērķis: Atbalstīt dinamiskas veselības aprūpes sistēmas un jaunās
tehnoloģijas.
Finansēšanas sistēmas uzdevumi veselības sistēmas
mērķu realizācijā
•
•
•
•
•
•
Nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību pret finanšu riskiem
Pārdalīt finanšu līdzekļus starp sabiedrību un indivīdu
Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc vajadzības
Sekmēt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti
Sekmēt veselības aprūpes sistēmas kvalitāti
Nodrošināt caurspīdību, saprotamību, atskaiti
Finanšu līdzekļu avoti ES valstīs
ES valstīs veselības aprūpes sistēmu finansēšanas
avotus var iedalīt 2 kategorijās: publiskie fondi un
privātie maksājumi
Publiskos fondus veido:
1) uz valsts nodokļu sistēmu balstīta finansēšana (DK,
IE, ES, IT, LV, MT, PT, SE, UK)
2) sociālās apdrošināšanas sistēma (BE, BG, CZ, DE, EE,
FR, LT, LU, NL, AT, PL, RO, SI, SK, HU)
Privātie maksājumi ir pacientu tiešie maksājumi un
brīvprātīgā jeb privātā veselības apdrošināšana.
Veselības aprūpes finansējuma struktūra , ES valstis
Publiskie Valsts
fondi
nodokļu
sistēma
Sociālā
Privātie
apdrošināša fondi
na
Privātie
Privātā
tiešie
apdrošināša
maksājumi na
Vidēji
ES
73.1
33.8
39.3
26.9
21.1
5.8
Vidēji
JDV
69.7
19.0
50.7
30.3
26.4
3.9
Vidēji
VDV
75.7
44.9
30.8
24.4
17.1
7.2
Avots: Health system financing in the EU, MoH of the Czech Republic, 2009
Valsts
Publiskais finansējums % no
kopējiem izdevumiem
Pacientu tiešie maksājumi
% no kopējiem izdevumiem
Beļģija
Bulgārija
Čehija
Dānija
Vācija
Igaunija
Īrija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Lielbritānija
ES vidēji
72.5
57.6
82.5
84.7
76.8
77.8
76.9
60.9
72.5
77.6
77.2
42.1
59.6
72.6
84.1
71.0
77.4
82.1
76.9
72.2
70.2
82.0
72.3
69.0
74.2
81.9
82.6
77.3
22.2
36.5
15..7
13.6
13.0
19.7
14.4
37.0
20.7
7.4
19.5
50.2
30.0
26.8
12.4
23.9
20.1
5.7
15.1
22.4
23.1
17.6
12.8
25.7
19.4
15.6
11.1
14.4
Datu avots: WHO health data, OECD 2010
ES valstu VA finansēšanas sistēmu raksturīgās iezīmes
• Eiropas valstīs dominē uz publiskiem fondiem
balstītas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas
• privāto fondu loma ir stipri ierobežota
• privāto maksājumu ietvaros lielāko daļu sastāda
tiešie pacientu maksājumi
• privātās apdrošināšanas loma ir mazāka, tās ir tikai
papildus finansējuma avots, veidojot ne vairāk kā 45% no kopējā finansējuma
3. Veselības nozares uzdevumi un efektivitātes
rādītāji
Veselības sistēmas ietvars
(Pasaules veselības organizācija)
Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi,
cilvēkkapitāls, dzīves apstākļi, politiskie lēmumi
Resursi
Aktivitāte/
Produktivitāte
Ieguvumi
 Labāka veselība
 Finanšu resursi
 Cilvēkresursi
 Infrastruktūra
 Tehnoloģijas
 Ārstu konsultācijas
Ārstēšanas ilgums
 Hospitalizētie pacienti
 u.c.
 Taisnīgums pakalpojumu
saņemšanā
 Racionāla veselības
aprūpes pieejamība
 Finansiāli aizsargāts
iedzīvotājs
Paredzamais dzīves ilgums un izdevumi VA no IKP,
OECD valstis 2002. -2009.
84.0
14.0
82.0
12.0
80.0
10.0
78.0
8.0
76.0
6.0
74.0
4.0
72.0
2.0
70.0
0
5
10
15
20
Paredzamais dzīves ilgums
Izevumi veselības aprūpei (% no IKP)
Linear (Paredzamais dzīves ilgums)
Linear (Izevumi veselības aprūpei (% no IKP))
25
30
Veselības sistēmu rezultāti
• Kopš 1970 gadiem jaundzimušo mirstība ir samazinājusies uz
pusi
• Kopš 1960 gadiem paredzamais dzīves ilgums palielinājies par
10 gadiem
• Dzīves ilguma pieaugumā 40% ir pateicoties finansējuma
palielinājumam un efektīvākam izlietojumam
• Ievērojamu ieguldījumu dod uzlabojumi VA organizācijā un
metodēs (insulta vienības, trombolīze, medikamentozā
primārā un sekundārā profilakse, primārās VA pieejamība u.c.)
Veselības aprūpes sistēmas raksturīgās iezīmes, kas ietekmē
sistēmas menedžmentu
• Neskaidrība un neziņa pakalpojumu saņemšanā: pieprasījumu
parasti neveido pats patērētājs (pacients), bet viņa vietā to
dara ārsts
• Ierobežota informācija par pakalpojuma rezultātu
• Finansēšanas sistēma: lēmumu pieņēmējs (ārsts) parasti nav
maksātājs, parasti – sabiedriski fondi, apdrošināšana vai
pacients
• VA iestāžu bezpeļņas statuss vai valsts īpašuma forma
• Ierobežota konkurence
• Uzskats “Medicīna ir māksla” (pretrunā ar ekonomisko
domāšanu)
Izpratne par veselības aprūpes izmaksām un
ieguvumiem
Līdz 1980iem gadiem
• jo vairāk tērē, jo labāk
• veselības aprūpē nav vietas ekonomiskiem ierobežojumiem
• jo dārgākas tehnoloģijas, jo labāks ārstēšanas
rezultāts
Nepārtraukti pieaugošas izmaksas
Vai ieguldītie resursi sniedz attiecīgu ieguvumu?
Ekonomisko metožu pielietošana lēmumu
pieņemšanā
Sociālā sfēra
Sociālā ekonomika
Veselības ekonomika
Veselības
aprūpe
Ieguvums
Farmakoekonomika
Zāļu izvēle
Pastāv ievērojamas atšķirības starp VA pakalpojumu izmantošanu
starp valstīm.
Piemērs, antibiotiku patēriņš, DDD uz 1000 iedz., 2009
Datu avots: Courtesy: Prof. H. Goosens, University Antwerp, ESAC
v
Inovatīvo farmaceitisko produktu pieejamība, ES valstis, 2009
Datu avots: IMS Health, 2010
Jaunākās pieejas VA efektivitātes paaugstināšanai
• Pakalpojumu sniedzēju sadarbība, jaunas formas
• Ģimenes ārsts – atbildība par pacienta kopējo ārstēšanas
procesu
• Hronisko slimību vadības programmas (profilakse,
primārā, sekundārā, terciārā aprūpe, rehabilitācija)
• Pacientu plūsmas vadlīnijas
• Procesu standartizācija
• Mājas aprūpe
• E-Veselība, Telemedicīna
Paldies par uzmanību!
Jautājumi / diskusija