Transcript Rezultātu prezentācija.

Rail Baltica
Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts Nr. 27
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – viens
koridors divi projekti:
Esošās platsliežu (1520 mm)
līnijas rekonstrukcija
Izpēte par jaunu Eiropas
sliežu platuma (1435 mm)
līniju
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – esošās līnijas rekonstrukcija (1)
 TEN-T budžeta finansējums ir piešķirts VAS Latvijas dzelzceļš
projektam esošās dzelzceļa līnijas sakārtošanai braukšanai ar
ātrumu līdz 120 km/h.
 Projekta kopējās izmaksas bija paredzētas Ls 67,8 milj. apmērā:
TEN-T finansējums Ls 15,7 milj., VAS Latvijas Dzelzceļš
finansējums Ls 20,3 milj. un valsts budžeta finansējums Ls 31,7
milj.
 Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir negatīvi
ietekmējusi iespēju nodrošināt projektam nepieciešamo
nacionālo līdzfinansējumu un, pamatojoties uz Latvijas
paziņojumu, Eiropas Komisija apstiprināja projekta atlikšanu
vēlākais līdz 2011. gada beigām.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – esošās līnijas rekonstrukcija (2)
 Lai 2011.gadā atsāktu projekta īstenošanu, panākta vienošanās
ar Eiropas Komisiju par projekta samazinātu apjomu. Kopējais
jaunais esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam
paredzētais finansējums veido Ls 30 558 295:
 TEN-T budžeta finansējums – Ls 7 074 245 un
 valsts budžeta finansējums – Ls 23 484 050.
 Arī samazinātā apjoma projekta realizācijas rezultātā tiks
sasniegts projekta galvenais mērķis – nodrošināta pasažieru
vilcienu kustība ar ātrumu līdz 120 km/h un kravu vilcienu
kustība ar ātrumu līdz 80 km/h.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – esošās līnijas rekonstrukcija
Latvijā – šībrīža plāni
 Rekonstrukcija/modernizācija: ziemeļu pārrobežu posms
Valmiera-Valka un dienvidu pārrobežu posms Jelgava-Lietuvas
robeža.
 Rekonstrukcija/modernizācija: Sigulda-Valmiera,
 VAS Latvijas dzelzceļš apņemas realizēt šo projektu atbilstoši
2010.gada 15.decembrī no TEN-T Izpildaģentūras (TEN-T EA)
saņemtajiem EK lēmuma C (2008) 7348 (28.11.2008.) grozījuma
projektam un vēl papildus arī TEN-T EA direktora 2010.gada
16.decembra vēstulei, kur tiek minēts par TEN-T budžeta
līdzfinansējuma apjoma samazinājumu, kā arī par projekta
kopējās summas samazinājumu par 55% un attiecīgi projekta
darba apjoma samazinājumu.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – esošās līnijas rekonstrukcija
Latvijā – šībrīža plāni
 Ņemot vērā to, ka VAS Latvijas dzelzceļš budžetā 2011.gadā nav
ieplānoti līdzekļi projektu darbu nodrošināšanai, VAS Latvijas
dzelzceļš apņemas šo projektu uzsākt nekavējoties 2011.gadā
un realizēt pilnībā līdz 2015.gadam pie šādiem finansēšanas
nosacījumiem:
LVL
2011
2012
2013
2014
2015
Kopā
Kopā attiecināmās
izmaksas, t.sk. no:
7 028 040
5 882 564
5 882 564
5 882 564
5 882 564
30 558 295
TEN-T budžets
-
1 768 561,29
1 768 561,29
1 768 561,29
1 768 561,29
7 074 245
VAS „Latvijas
Dzelzceļš”
-
-
-
-
-
-
Valsts budžets
7 028 040
4 114 003
4 114 003
4 114 003
4 114 003
23 484 050
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunās līnijas izpēte
 Ar TEN-T budžeta atbalstu (50%) veikta izpēte par Eiropas
standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves iespējamību.
 Balstoties uz TEP slēdzieniem un rezultātiem Baltijas valstu
valdībām jāpieņem lēmums par Eiropas standarta līnijas
attīstības nākamo soli- detalizētām tehniskām izpētēm TEN-T
līdzfinansētā projekta ietvaros.
 Igaunija nupat kā ir pieņēmusi lēmumu par turpmāko virzību.
Baltijas valstīm jāvienojas par kopīgo viedokli transporta
ministru līmenī. Igaunija, kurai šogad jārīko ministru tikšanos, šo
pasākumu pagaidām ir atlikusi sakarā ar Saeimas (un attiecīgi
arī valdības) maiņu Latvijā
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunās
līnijas izpēte
 Izpētē veikta makroekonomiskā
analīze un identificēti trašu
iespējamie 4 varianti
 Baltijas valstis vienojās veikt
detalizētu analīzi t.s. “sarkanajai”
trasei, jo:
 tā nodrošina ātrāku satiksmi
(īsākā un taisnākā trase),
piesaistot vislielāko kravu un
pasažieru daudzumu, kā arī
dod vislielākos ienākumus
(prognozētais kravu apjoms
2020. gadā ir 9,8 miljoni t
kravas, bet 2040. gadā -15,8
miljoni t);
 nepieciešams mazāk zemju,
kas atrodas pieejamākās
(mazāk izmantotās) teritorijās;
 mazāk aizskar aizsargājamās
dabas teritorijas.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunās līnijas trases opcijas izvēle
(līdz LT/PL robežai)
Tallinn
140 km
.81 hrs
Tallinn
150 km
1.16 hrs
Parnu
Riga
160 km
.88 hrs
Panevezys
105 km
.49 hrs
Kaunas
218 km
1.56 hrs
134 km
.82 hrs
Valmiera
Riga
120 km
.75 hrs
42 km
.35 hrs
Riga
Jelgava
94 km
.65 hrs
Sauliai
148 km
.93 hrs
Warsaw
178 km
.89 hrs
Tallinn
190 km
1.4 hrs
Tartu
Parnu
200 km
1.08 hrs
Tallinn
Tartu
134 km
.82 hrs
Valmiera
124 km
1.04 hrs
Riga
160 km
.88 hrs
Panevezys
105 km
.49 hrs
Kaunas
42 km
.35 hrs
Jelgava
94 km
.65 hrs
Sauliai
148 km
.93 hrs
Kaunas
Warsaw
Kaunas
Warsaw
Sarkanā = 728 km
Pas = 4.13 st.
Kr = 10.38 st.
Oramžā = 815 km
Pas = 6.14 st.
Kr = 11.56 st.
Dzeltenā = 818 km
Pas = 4.81 st.
Kr = 11.17 st.
zaļā = 885 km
Pas = 6.74
st.
Warsaw
Kr = 11.88 st.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunās līnijas izpētes rezultāti
 Rail Baltica veiktās izpētes Izmaksu un ieguvumu analīzes
rezultāti, rāda, ka šis projekts kopumā ir uzskatāms par
dzīvotspējīgu.
 Turklāt finanšu analīze liecina, ka šim projektam ir pozitīva
kumulatīvā naudas plūsma visos gados, un tāpēc šajā līmenī tas
ir uzskatāms par finansiāli stabilu. Investīciju finanšu rādītāji,
bez ES finansējuma, uzrāda negatīvus rezultātus, tā uzsverot,
cik svarīgi ir nodrošināties ar ES finansējumu.
 Skaitļi arī apliecina, ka ekspluatācijas posmā nebūs
nepieciešamas nekādas subsīdijas, kaut gan, lai palīdzētu
stimulēt sākotnējo pieprasījumu, jo īpaši kravas pārvadājumu
jomā, subsīdijas var noderēt ekspluatācijas sākumposmā.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Ekonomiskā izdevīguma novērtējums
Rail Baltica Total
Economic Impact
(€,000,000)
Cost to Infrastructure
Manager/Government
Capital / Investment Costs
Residual Value
Maintenance Costs
Benefit to Manager
Track access charges
Passenger
Freight
Benefit to Operator
Passenger Operator
Operating costs
(including track access charges)
Revenues
Freight Operator
Operating costs
(including track access charges)
Revenues
Benefit to Users
Value of Time Savings
Passenger
Freight
External Impacts
On Safety (Accidents)
Air Pollution
Climate Change
Total Costs
Total Benefits
Net Present Value (NPV)
EIRR
Benefit/Cost Ratio
Discounted
Cost or
Benefit
Share in
Total Costs/
Benefits
Rail Baltica EE
Discounted
Discounted
Cost or
Cost or
Benefit (per
Benefit
km of track)
Rail Baltica LV
Discounted
Discounted
Cost or
Cost or
Benefit (per
Benefit
km of track)
Rail Baltica LT
Discounted
Discounted
Cost or
Cost or
Benefit (per
Benefit
km of track)
1,886
-117
61
103%
-6%
3%
565
-34
19
2.47
-0.15
0.08
648
-43
20
2.76
-0.18
0.08
674
-41
22
2.55
-0.16
0.08
521
170
351
16%
108
35
73
0.47
0.15
0.32
111
36
75
0.47
0.15
0.32
125
41
84
0.47
0.15
0.32
-372
-12%
-77
-0.34
-79
-0.34
-89
-0.34
605
19%
129
0.56
160
0.68
215
0.81
-685
-21%
-142
-0.62
-146
-0.62
-164
-0.62
1,142
36%
353
1.54
339
1.44
322
1.22
1,158
340
818
36%
397
135
262
1.73
0.59
1.14
340
88
252
1.45
0.38
1.07
284
71
213
1.08
0.27
0.81
0.51
0.15
0.51
2.41
4.52
105
29
108
625
967
342
8.4%
1.55
0.44
0.13
0.46
2.66
4.11
89
77
85
654
944
289
7.9%
1.44
0.34
0.29
0.32
2.48
3.58
338
11%
148
5%
342
11%
1,829
3,198
1,368
9.3%
1.75
116
35
117
550
1,034
484
9.7%
1.88
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Finanšu atdeve bez ES līdzfinansējuma
Indicator
Investment Cost excluding EU Grant
Maintenance
Residual Asset Value
To Rail
Manager
Total (€ million)
To Rail Operator
Total
Freight
Passenger
Consolidat
ed
3,678
3,678
353
353
-1,569
-1,569
Operating Costs
2,559
1,676
882
2,559
Track Access Charges
2,508
1,764
744
2,508
5,066
3,440
1,626
7,529
Total Outflows
2,463
Track Access Charges
2,508
2,508
8,270
5,429
2,842
8,270
2,508
8,270
5,429
2,842
10,778
45
3,204
1,988
1,216
3,249
Net Cash Flows (discounted)
-1,386
785
517
268
-601
Financial NPV of Investments (FNPV/C)
-1,386
785
517
268
-601
Financial IRR of Investments (FIRR/C)
Financial MIRR of Investments (MIRR)
0.05%
-
6.22%
6.18%
3.10%
Revenues
Total Inflows
Net Cash Flows
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Nacionālā kapitāla atdeve LV
Infrastruktūras
pārvaldītājs
Kapitālieguldījumi
Uzturēšanas izmaksas
ES finansējums
Residual Asset Value
Operating Costs
Track Access Charges
Total Outflows (bez ES finansējuma)
Total Outflows
Track Access Charges
Revenues
Total Inflows
Bez ES finansējuma
Net Cash Flows
Net Cash Flows (discounted)
Financial NPV of Investments (FNPV/K)
Financial IRR of Investments (FIRR/K)
Ar ES finansējumu
Net Cash Flows
Net Cash Flows (discounted)
Financial NPV of Investments (FNPV/K)
Financial IRR of Investments (FIRR/K)
Kopā (miljoni EUR)
Pārvadātāji
Kopā
Kravas
Pasažieri
1,271
114
-909
-576
Pavisam kopā
1,271
114
-909
-576
546
291
737
1,647
2,508
2,379
2,670
546
291
838
838
358
191
549
549
188
101
289
289
2.379
2,379
1,618
1,618
761
761
-518
-606
-606
-1.8%
1,541
369
369
1,069
240
240
472
95
95
1,023
-237
-237
2.8%
391
-91
-91
2.7%
1,541
369
369
1,069
240
240
472
95
95
1,933
278
278
10.9%
-100
809
291
291
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunā līnija: turpmākie soļi
 No connecting Europe ideoloģijas viedokļa raugoties, jāapzinās, ka šis būtu
vienīgais tai atbilstošais ilgtermiņa projekts dzelzceļa transporta jomā. Šāda
savienojuma esamība arī loģiski pamatotu nepieciešamību attīstīt AustrumuRietumu virzienu Eiropas ārējo dimensiju kontekstā.
 Tādējādi būtu lietderīgi turpināt projekta virzību atbilstoši AECOM piedāvātajām
plānam, lai nākamajā ES finansēšanas periodā varētu veikt finansiāli ietilpīgāko
projekta daļu, bet līdz šim laikam veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus, kā
arī panākt nepieciešamo ES līdzfinansējumu (atbilstoši AECOM pētījumam
finansējuma deficīta likme ir 66%).
 Jāpiebilst, ka pasākumu plānā minētajiem darbiem, kas realizējami vēl šajā
finansēšanas periodā, un līdzekļi TEN-T izpētes projektā (izpētes 2. daļa katrā
valstī atsevišķi) ir paredzēti kopā ar naudu par jau paveikto kopīgo izpēti, t.sk.
valsts budžeta līdzfinansējums.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica – jaunā līnija: turpmākie soļi
 Tā kā projekts skar savienojumu ar Centrāleiropas dzelzceļa pārvadājumu tirgu,
Baltijas valstu esošie publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji
var nebūt ieinteresēti tā realizācijā, jo darbojas citā tirgū. Rail Baltica arī nosacīti
varētu tikt uztverts kā konkurents to interesēm, ja runa ir par Eiropas vai
publisko naudu, tomēr tas tā būtu tikai tādā gadījumā, ja Eiropas Komisija
uzskatītu, ka tās līdzekļu ieguldīšana, piemēram, Austrumu-Rietumu koridorā ir
pietiekami pamatota bez Rail Baltica perspektīvas.
 Projekta realizācijas, gan arī vēlāk ekspluatācijas stacijā būtu lietderīgi visām
trim Baltijas valstīm darboties kopīgā struktūrā. Tas tomēr neizslēdz esošās
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju līdzdalību projektā, kā
arī sadarbība ar tiem var būt nepieciešama atsevišķu projekta vietu realizācijā
(piemēram, ievads Rīgā).
 Projekta realizācijas kalendārais grafiks ir paredzēts AECOM pētījumā un
norādīts zemāk.
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Rail Baltica –
jaunā līnija:
turpmākie
soļi
Rail Baltica – jaunā līnija: turpmākie soļi
Rail Baltica ES transporta politikas kontekstā
2011. gada BALTĀ GRĀMATA: Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta
telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
 Neraugoties uz ES paplašināšanos, starp ES austrumu un rietumu daļu
joprojām saglabājas lielas atšķirības transporta infrastruktūras ziņā, un tās ir
jānovērš. Eiropas kontinentam jākļūst vienotam arī infrastruktūras ziņā.
 Multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk
izmantojot energoefektīvākus transporta veidus:

30% no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuriem pārvadāšanas attālums pārsniedz
300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens
transportu līdz 2030. gadam un vairāk nekā 50% — līdz 2050. gadam, veicinot to ar
efektīviem un zaļiem kravu pārvadājumu koridoriem. Šā mērķa sasniegšanai būs
jāattīsta arī attiecīga infrastruktūra.

Līdz 2050. gadam pabeigt Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu. Līdz 2030. gadam
trīskāršot esošā ātrgaitas dzelzceļa tīkla garumu un saglabāt blīvu dzelzceļu tīklu
dalībvalstīs. Līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru
pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu.

Līdz 2050. gadam savienot visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļa, vēlams ātrgaitas
dzelzceļa, tīklu; nodrošināt, ka visas galvenās jūras ostas ir pietiekami savienotas ar
dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu
sistēmu.
Paldies par uzmanību!
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Projekta finanšu deficīts un ES līdzfinansējuma apjoms
No.
Main Elements and parameters
1
Reference period (years) 30
Financial discount rate
5.0%
(%)
Total investment cost excluding
contingencies
Total investment cost
Residual value
Residual value
Revenues
Operating costs
2
3
4
5
6
7
8
Value Not Discounted
€ million
Value Discounted (NPV)
3,678
2,093
1,569
183
594
71
Funding Gap
9
10
11
Net revenue = revenues – operating
costs + residual value = (7) – (8) + (6)
Investment cost – net revenue = (4) –
(9)
Funding gap rate (%) =
66%
(10) / (4)
707
1,386
€ million
1
Eligible cost (not discounted)
3,678
2
Funding gap rate (%)
66.2%
3
Decision amount, i.e. the “amount to which the co-financing rate for the priority axis
applies” = (1)*(2).
2,436
4
Co-financing rate of the priority axis (%)
85.0%
5
Union contribution (in euro) = (3)*(4)
2,070
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Esošais pieprasījums
Kravu pārvadājumi
Demand 2008 (‘000 tonnes on North-South
Corridors)
Road
Rail
Sea
Total
9,835
2,269
8,494
20,599
48%
11%
41%
100%
7,013
587
7,647
15,247
46%
4%
50%
100%
Bulk
Non-bulk
Kravu plūsmas virs 300 tūkst. tonnu gadā
Finland - Germany
Latvia - Finland
Finland – Poland
Finland – Germany
Lithuania - Latvia
Lithuania - Estonia
Lithuania - Finland
Finland - Poland
Germany - Finland
Finland - Germany
Latvia - Germany
Poland - Lithuania
Papīrs
Koks
Minerālvielas
Koks
Minerālvielas
Minerālvielas
Koks
Papīrs
Metāls
Minerālvielas
Koks
Pārtika
tūkst. t
2,549
1,257
1,149
1,094
825
599
411
404
404
347
325
305
Kravu plūsmu jūtīguma analīze
OPTIONS
PRICE
SENSITIVITY
VOLUME
2020
2030
2040
9.8
12.9
15.8
CENTRAL CASE
NO
INDUCED
DEMAND
30%
INDUCED
DEMAND
GREEN
AGENDA
HIGHER
SPEED
2030
2040
132
176
222
(million €)
(tonnes)
PRICING
REVENUE
2020
LOW
19.1
23.5
27.5
200
245
287
MEDIUM
9.8
12.9
15.8
132
176
222
HIGH
5.1
6.8
8.1
87
120
152
LOW
16.6
20.4
23.9
174
213
249
MEDIUM
8.6
11.2
13.8
115
153
193
HIGH
4.5
5.9
7.1
75
104
133
LOW
21.6
26.5
31.1
226
277
324
MEDIUM
11.1
14.6
17.9
149
199
251
HIGH
5.8
7.7
9.2
98
136
172
LOW
21.1
25.4
29.6
218
262
305
MEDIUM
12.3
15.3
18.4
163
206
254
HIGH
7.9
9.6
11.1
140
173
209
LOW
19.3
23.7
27.7
202
248
290
MEDIUM
10.0
13.0
16.0
135
179
225
HIGH
5.2
6.9
8.2
89
122
155
MAX
21.6
26.5
31.1
226
277
324
MIN
4.5
5.9
7.1
75
104
133
RANGE
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Kravu apjoma prognoze, miljoni tonnu gadā
 Demand taken from 2008 base
 Growth factors applied to three
modelled years
 Factors have been calculated using
GDP forecasts
 Data sourced predominantly from
Eurostat
 Historic data has been compared –
very strong correlation between
freight growth and GDP growth
 Key assumptions
Route
2020
2030
2040
Red Route
9.8 m
12.9 m
15.8 m
Orange Route
7.6 m
10.1 m
12.6 m
Yellow Route
8.1 m
10.6 m
13.2 m
Green Route
6.6 m
8.7 m
10.9 m
Medium freight price
Average speed – 70kph
15% induced demand
No green agenda
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Kravu plūsmu prognoze
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Esošais pieprasījums - pasažieri
Dzelzceļš
Tallinn – Riga
Tallinn – Kaunas
Tallinn – Vilnius
Tallinn - Warsaw
Riga – Tallinn
Riga – Vilnius
Riga – Kaunas
Riga - Warsaw
Vilnius – Riga
Vilnius – Warsaw
Vilnius – Tallinn
Kaunas – Riga
Kaunas - Warsaw
Kaunas - Tallinn
14
10
Automašīnas Autobusi
IGAUNIJA
1520
320
60
8
160
40
30
2
L A T V IJ A
1520
320
560
300
340
120
45
6
L I ETUVA
560
300
80
60
160
40
340
120
420
40
60
8
Lidmašīnas
Kopā
430
0
200
100
2270
68
400
132
430
420
70
100
2270
1280
530
151
420
120
220
70
0
0
1280
274
420
530
470
68
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Pasažieru plūsmas prognoze
Trips Diverted from
Existing modes
2020
(Total trips per day, 2-way)
Red
Yellow
Green
Orange
Car
2,133 (28%)
2,322 (25%)
1,632 (26%)
1,473 (27%)
Bus
3,452 (45%)
3,894 (43%)
2,379 (38%)
2,122 (39%)
Rail
222 (3%)
827 (9%)
819 (13%)
481 (9%)
Air
844 (11%)
771 (8%)
599 (10%)
698 (13%)
1,039 (14%)
1,332 (15%)
804 (13%)
722 (13%)
7,689
9,146
6,234
5,496
Induced Trips
Total Rail Baltica Trips per Day
 Ar biļetes cenu 0.15 EUR / km
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Pasažieru plūsmas prognoze pa posmiem
2-way Daily Flow
Red
2020
Orange
2030
2040
2020
2030
Yellow
2040
2020
2030
Green
2040
2020
2030
2040
Tallinn to Parnu
3,015 3,361 3,721 2,261 2,485 2,755
-
-
-
-
-
-
Parnu to Riga
2,168 2,432 2,695 1,510 1,672 1,867
-
-
-
-
-
-
Tallinn to Tartu
-
-
-
-
-
- 3,068 3,378 3,716 2,144 2,305 2,545
Tartu to Valmiera
-
-
-
-
-
- 1,819 2,088 2,276 1,043 1,150 1,272
Valmiera to Riga
-
-
-
-
-
- 2,735 3,062 3,314 1,805 1,926 2,083
Riga to Jelgava
-
-
- 3,067 3,324 3,625
-
-
- 3,325 3,581 3,867
Jelgava to Kaunas
-
-
- 2,034 2,211 2,402
-
-
- 2,157 2,343 2,530
Riga to Panevezys
2,566 2,837 2,945
-
-
- 2,603 2,883 2,989
-
-
-
Panevezys to
Kaunas
4,611 4,972 5,120
-
-
- 4,649 5,018 5,165
-
-
-
Kaunas to Poland
1,114 1,038
857
768
844
751
694
856
710 1,104 1,021
836
 Pie optimālas biļešu cenas (red option 0.075 EUR / km)
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA
Pasažieru vilcienu piepildījuma prognoze
Train Loadings
Red
Orange
Yellow
Green
2020
2030
2040
2020
2030
2040
2020
2030
2040
2020
2030
2040
€
0.08
€
0.08
€
0.10
€
0.07
€
0.08
€
0.09
€
0.08
€
0.09
€
0.10
€
0.06
€
0.07
€
0.08
Tallinn to Parnu
47%
53%
58%
35%
39%
43%
-
-
-
-
-
-
Parnu to Riga
34%
38%
42%
24%
26%
29%
-
-
-
-
-
-
Tallinn to Tartu
-
-
-
-
-
-
48%
53%
58%
34%
36%
40%
Tartu to Valmiera
-
-
-
-
-
-
28%
33%
36%
16%
18%
20%
Valmiera to Riga
-
-
-
-
-
-
43%
48%
52%
28%
30%
33%
Riga to Jelgava
-
-
-
48%
52%
57%
-
-
-
52%
56%
60%
Jelgava to Kaunas
-
-
-
32%
35%
38%
-
-
-
34%
37%
40%
Riga to Panevezys
40%
44%
46%
-
-
-
41%
45%
47%
-
-
-
Panevezys to
Kaunas
72%
78%
80%
-
-
-
73%
78%
81%
-
-
-
Kaunas to Poland
17%
16%
13%
13%
12%
11%
17%
16%
13%
13%
12%
11%
 Pie optimālas biļešu cenas (red option 0.075 EUR / km)
 Ja reisi ir ik pa 2 stundām
LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA