Transcript Ieteicamās frāzes

Vecāku tālākizglītības akadēmija
Kaspars Bikše, 28320454, [email protected]
Pamācīšana 1
Ieteicamās frāzes
• Ļauj man paskaidrot...
• Vispirms pavēro, kā es to daru, pēc tam pamēģināsi pats.
• Paskatīsimies, vai mums abiem kopā kas sanāks.
• Interesanti, kāpēc tu izvēlējies tieši šo atbildi?
• Neesmu pārliecināts, ka šī atbilde ir pareizā. Labāk paskatīsimies
grāmatas beigās.
• Dari tāpat ka es.
• Ka tu justos, ja kāds tā izturētos pret tevi?
• Kā tu domā, kā jūtas tava māsa, kad tu …?
• Mēs mācāmies no savām kļūdām.
• Es gribu, lai tu to izdari tāpēc, ka...
• Es tev nejauju turp doties, jo...
Pamācīšana 2
Frāzes, no kuram vēlams izvairīties
Nespēju noticēt, ka tu tā izrīkojies.
• Cik tas bija muļķīgi.
• Nekas, es pati to izdarīšu.
• Ja tu tāpat domā uzvesties arī turpmāk, tad vari arī pats par to
rūpēties. 1
• Risinājums ir aplams. Man liekas, tu teici, ka esot šim
kontroldarbam sagatavojies.
• Tu uzvedies kā zīdainis.
• Kāpēc tu nevarētu būt tāds kā tava māsa?
Iejūtība 1
Ieteicamās frāzes
• Tu izskaties tik noskumusi (dusmīga, nervoza, priecīga)...
• Tevi nomāc tas, ka brāli uzaicināja braukt ekskursijā, bet tevi ne.
• Es zinu, ka tu baidies no...
• Tu tagad droši vien gribētu, lai vectētiņš būtu šeit, vai ne?
• Tu neizdarīji to un tagad domā, ka esi iegāzis savu komandu. Vai
uzminēju?
• Ir tik jauki, kad tu jaunā skolā iegūsti draugus.
• Veids, kā tu noliki telefona klausuli, liek man domāt, ka tevi kaut
kas nomāc.
• Ir skumji un sarūgtinoši veselu nedēju sapriecāties par bumbas
spēli, lai nedēļas beigās saslimtu un būtu spiesta palikt mājās.
• Vai tu patiesi tik ļoti gaidi to braucienu kopā ar klasi uz…?
Iejūtība 2
Frāzes, no kuram veļams izvairīties:
• Es zinu, ka tu pašlaik juties. Sajūta netiek konkretizēta.
• Es saprotu. Ko tu saproti?
• Es vēl aizvien tevi mīlu. Ne jau tas bērnam šajā mirklī sagādā
raizes.
• Gan redzēsi, viss nokārtosies. Just bērnam līdzi vēl nenozīmē
iejusties viņa situācijā.
• Velns nav tik melns, kā izskatās. Jūs bērnam sakāt, ka viņa pārdzīvojumi ir nevietā.
• Dzīvē reizēm tā gadās. Tādās reizēs jācenšas padomāt par kaut
ko pozitīvu. Jūs vienkārši gribat uzlabot sava bērna pašsajūtu,
bet tas vēl nebūt nenozīmē, ka spējat iejusties viņa ādā.
Vienošanās ar bērnu 1
Ieteicamās frāzes
• Zinu, ka jūs šodien esat bijuši īpaši centīgi, bet mums tomēr vēl
šis tas jāpabeidz. Es jums esmu no sirds pateicīga. Vai ir kas tāds,
ko jūs pēc tam ļoti vēlētos izdarīt?
• Es zinu, ka šodien jūs bijāt norunājuši kopā ar draugu un viņa
ģimeni braukt uz ezeru peldēties. Es zinu, ka jūs šo braucienu
ļoti gaidījāt, bet man radušās problēmas sakarā ar... Kādi ir
priekšlikumi?
• Pirms nākt klajā ar savām vēlmēm un ierosinājumiem, es
gribētu, lai tiek izdarīts sekojošais...
• Pirms dodamies uz sporta zāli, es gribētu redzēt māju
sakārtotu. Nu, ar kuru telpu sāksim?
• Tam es nevaru piekrist. Varbūt tā vietā jūs varētu izvēlēties kaut
ko citu?
Vienošanās ar bērnu 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Labi, tu šonakt drīksti pārnakšņot pie sava drauga, bet atceries, ka tev
vēl jāpagūst uzrakstīt sacerējumu. Frāze izrādītos iedarbīga tikai tādā
gadījumā, ja bērnam būtu izteikta atbildības izjūta. Labāk būtu, ja
vecāki savas prasības izteiktu nevis pēdējā brīdī, bet gan laikus, jo
bērns, izšķiroties starp rotaļu un pienākumu, jebkurā gadījumā
priekšroku noteikti dos rotaļai.
• Vai tu vari apsolīt būt mājās precīzi norunātajā laikā, ja es tev atļaušu
rotaļāties pie kaimiņiem? Jūsu bērns to visādā ziņā apsolīs. Ja jums
laiks, kad bērns atgriežas mājās, patiešām ir svarīgs, tad pasakiet
uzreiz, kas notiks gadījumā, ja jūsu prasība netiks izpildīta.
• Nu labi. Lai notiek. Ja tu nākamo pusstundu spēsi iztikt bez
trokšņošanas, mēs aiziesim paēst pusdienas uz … No šantāžas
attiecībās ar bērnu tomēr labāk vajadzētu atturēties.
Rīkojumi 1
Ieteicamās frāzes
• Beidziet grūstīt viens otru!
• Beidziet svaidīt bumbu dzīvojamā istabā. Tā rīkoties nedrīkst!
• Es jau zinu, ka tu man nepiekrīti, bet noteikumi tomēr attiecas
uz visiem...
• Sist savai māsai nav labi. Par šādu rīcību tev vajadzētu
kaunēties.
• Mēs par noteikumiem vienojāmies, un tagad tavs pienākums ir
tos ievērot. Viss.
• Pēc piecām minūtēm tev jābūt gultā. Ej iztīri zobus!
• Pusdienas ir galdā. Izslēdz teklevizoru un nāc ēst!
• Tu drīksti braukt ar velosipēdu tikai līdz ielu krustojumam.
Talak braukt tev nav atļauts.
Rīkojumi 2
•
•
•
•
•
•
•
•
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
Tātad par ko mēs nupat runājām?
Cik reižu es tev jau neesmu teikusi, ka...
Kā tev pašam liekas, ko tu tagad dari?
Kas te notiek?
Man nepatīk, ka tu runā man pretī.
Cik ilgi man vēl būs jāgaida, līdz kamēr tu sakārtosi savu istabu?
Nedari tā!; Izbeidz!; Tā nedrīkst! Šāda veida rīkojumos trūkst
konkrētības, jo nav norādīts, ko īsti nedrīkst darīt, kas būtu
jāizbeidz un kas nav atļauts.
Iedrošināšana un pamudinājums 1
Ieteicamās frāzes
• Vai atceries, cik daudz tu strādāji, gatavodamies koncertam, un kādus tu
guvi panākumus? Esmu pārliecināts, ka arī šogad tu gatavosies tikpat
cītīgi. Pozitīvi vērtējams atgādinājums par pagātnē ieguldītā darba
apjomu un gūtajiem panākumiem.
• Tu šodien ļoti labi uzvedies. Esmu ļoti apmierināta un lepojos ar tevi. Es
zinu, ka tas tev nenācās viegli. Šajā gadījumā uzslava papildināta ar
vecāka iejušanos bērna lomā.
• Ļoti labi! Jo sevišķi man patika tas, kā tu... Akcentēts konkrēts
priekšzīmīgas uzvedības elements.
• Tu būtu varējis uz māsu pamatīgi sadusmoties un viņu pat pagrūst, bet
tu to neizdarīji. Esmu ļoti priecīga, jo tagad tu esi iemācījies savaldīt
savas jūtas. Tiek uzteikts vēlamais uzvedības modelis.
• Es ievēroju, ka tu ar līdzpaņemtajiem cepumiem pacienāji arī savus
draugus. Tas bija ļoti jauki. Daži bērni nebūtu tā rīkojušies. Arī šajā
Iedrošināšana un pamudinājums 2
• Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tev izdosies. Diezin, vai vecākiem bija pietiekami daudz laika, lai
izprastu bērna raižu cēloni. Pretējā gadījumā mierinājums var izrādīties neefektīvs un
virspusējs.
• Ļoti labi. Tu jau gandrīz vai esi pārspējis pats sevi. Šāda uzslava ir iedarbīga, un tomēr nav
skaidrs, kas īsti vecākiem sagādāja tādu gandarījumu. Uzslavai vajadzētu būt konkrētai.
Nekad nevajadzētu piemirst izteikt uzslavu par bērna centību un prasmi savaldīt savas jūtas.
• Reizi pa reizei zaudēt nākas ikvienam. Bērnam tas nav nekas jauns. Tāpēc, pirms sākt bērnu
mierināt un uzmundrināt, vajadzētu vienkārši likt lietā dažu labu vispāratzītu dzīves
patiesību.
• Viss jau bija labi, bet tu tomēr varēji pacensties mazliet vairāk. Stop! Vecāki, esiet uzmanīgi!
Iespējams, ka šāda bērnam adresēta replika panāks gluži pretēju efektu gaidītajam, proti,
padarīs vilšanās sajūtu tikai vēl lielāku.
• Un tu to tiešām paveici? Es nemaz nespēju noticēt! Vareni! Tas taču ir vienkārši lieliski! Dažkārt
pārspīlējumi izrādās visai noderīgi. Bērniem tie ļoti patīk, tikai jāraugās, lai šis paņēmiens
netiktu izmantots pārāk bieži. Pretējā gadījumā tā audzinošā nozīme nenovēršami
mazinātos. Turklāt, ja viss pārspīlējumu arsenāls būs izmantots jau iepriekš, - ko tad mēs
bērniem sacīsim tad, kad viņa veikums patiesi būs apbrīnas vērts?
• Jā, to tu paveici labi, lai gan es ceru, ka tu tāpat arī turpināsi. Minimāla uzslavēšana cerēto
rezultātu nedod. Tad jau labāk iztikt bez jebkādas uzteikšanas. Kāpēc gan vecākiem
vajadzētu liegt bērnam prieku saņemt par labi padarītu darbu atzinību?
Adopcija 1
Ieteicamās frāzes
• Pastāstiet bērnam pašu galveno: Tu nāci pasaulē gluži tāpat kā visi
pārējie bērniņi. Tevi dzemdēja kāda sieviete, kura nevarēja par tevi
pienācīgi parūpēties. Tāpēc viņa vēlējās, lai tu dzīvotu pie tādiem
cilvēkiem, kuri tevi mīlētu un par tevi rūpētos. Un mēs esam tā laimīgā
ģimene, pie kuras tu tagad piederi.
• Tu mums, savam tētim un māmiņai, esi pats īstākais bērns. Mēs esam
viena ģimene un tādi būsim vienmēr.
• Ģimenē pieņemtie bērni dažreiz grib šo to uzzināt par saviem īstajiem
vecākiem. Ja tev kādreiz šai sakarā radīsies jautājumi, es centīšos uz tiem
atbildēt pēc labākās sirdsapziņas.
• Ja jūsu pieņemtais bērns kādu dienu saniknosies un nesavaldīgi
izkliegs, ka būtu bijis labāk, ja jūs nekad to nebūtu adoptējuši,
izturieties mierīgi un sakiet kaut ko apmēram šādu: Mēs tevi mīlam un
vienmēr jutīsimies laimīgi, ka tu esi mūsu bērns.
• Nomieriniet bērnu, sakot: Tagad, kad tu esi adoptēts, tu vienmēr būsi
mūsu bērns. Es nekad tevi neatdošu nevienai citai ģimenei..
Adopcija 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Tava īstā māte lietoja narkotikas... Vecāku vārdos saklausāmo nosodījumu,
kaut arī tā būtu vistīrākā patiesība, bērns uztver kā fonu, uz kura
audžuvecāku mīlestība un pieķeršanās nenoliedzami izskatās daudz
pievilcīgāka nekā bērna dzimto vecāku attieksme pret to. Vai tad jūs jūtaties
sava bērna priekšā tik nedroši, ka jums vajadzīgas šādā piezīmē ietvertas
papildgarantijas bērna mīlestībai? Šajā situācijā noteikti labāk runāt par
bērna dzimto vecāku nenodrošināto stāvokli nekā izteikt tiem adresētu
nosodījumu. Varētu, piemēram, bērnam pateikt, ka viņa dzimtie vecāki vēl
paši bija tīrie bērni, ka tiem nebija naudas, par ko bērnu uzturēt un
izaudzināt, un tamlīdzīgi.
• Tavi īstie vecāki... Tā nesakiet, jo bērna īstie vecāki esat tikai un vienīgi jūs gan
tiesiskajā, gan ģimeniskajā un emocionālajā izpratnē. Sarunā ar pieņemtu
bērnu labāk lietot terminu dzimtie vecāki, kurš stāvokli raksturo precīzāk un
nekādi nemazina audžuvecāku statusu un prioritāti.
Dusmas 1
Ieteicamās frāzes
• Sarunas sākumā bērnam jāliek sajust, ka vecāki viņu saprot. Noderīga šādā
situācijā varētu izrādīties arī vecāku personiskās attieksmes izteikšana sakarā ar
novēroto bērna izturēšanos.
• Man liekas, ka kaut kas tevi loti apbēdinājis, ja jau tu tik stipri dusmojies. Pastāsti,
kas īsti atgadījies.
• Tevi ļoti aizskāra brāļa izturēšanās, kad viņš tīšām apgāza tavu jauno divriteni.
• Jau tu esi tik ļoti sadusmojies, acīmredzot tam ir savs iemesls. Pastāsti, kas noticis.
• Kad tu tā kliedz, es nespēju koncentrēt domas. Vai tu nevarētu runāt mazliet
klusāk?
• Tu tā aizcirti durvis, ka tās gandrīz izlēca no eņģēm. Es domāju, ka tu esi par kaut
ko ļoti sarūgtināts. Man gribētos, lai tu pasaki, kas īsti noticis.
• Atceros, ka, būdama tikpat veca kā tu, es tieši to pašu sacīju arī savam tēvam. Pēc
sarunas ar viņu es jutos krietni labāk.
• Ja jau tu negribi, es, protams, tevi nespiedīšu par to runāt. Es tikai ceru, ka tu
vēlāk pārdomāsi, jo atklāta izrunāšanās parasti palīdz aizvainojumu pārvarēt.
Turklāt man ir ļoti sāpīgi redzēt, ka tev kaut kas tik ļoti ķēries pie sirds.
Dusmas 2
Ieteicamās frāzes
• Es ļoti augstu vērtēju to, ka tu spēji runāt tik mierīgi, kaut gan juties ļoti
dusmīgs un aizvainots. Man tā bija daudz vieglāk tevi uzklausīt.
• Man prieks par to, ka tu mācēji apvaldīt savas dusmas un sāki runāt
mierīgāk. To nemaz nav tik viegli izdarīt, kad jūties aizvainots.
• Vai atceries, ko tev mācīju? ja kādreiz jūties ļoti sarūgtināts, dusmīgs vai
noskumis, tad pastāsti to mierīgi ar vārdiem, nevis sāc kliegt, apsaukāt
citus cilvēkus, cirst kāju pie zemes vai svaidīties ar dažādiem priekšmetiem.
• Pieņemsim, ka tu par kaut ko esi uz mani ārkārtīgi pārskaities. Vai tad tu
nevarētu man vienkārši pateikt: «Tēt, esmu uz tevi ļoti dusmīgs», nevis
paceltā balsī sākt kliegt.
• Kāds no maniem draugiem nesaprata, ko savam dēlam teikt, kad tas par
kaut ko bija ļoti sadusmojies. Ko es, tavuprāt, varētu viņam ieteikt?
Iesaistot konflikta risināšanā kādu neitrālu trešo personu, situāciju
iespējams izvērtēt it kā no malas. Tādējādi vecāki savam bērnam palīdz
ātrāk rast ceļu uz savstarpēju uzticēšanos, ļaujot tam izteikt savu
personisko viedokli.
Dusmas 3
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Neuzdrīksties ar mani runāt tādā tonī! Šādā reizē vecākiem ir tiesības justies dusmīgiem sakarā
ar bērna izaicinošo un necieņas pilno uzvedību, bet vispirms tomēr vajadzētu padomāt par to,
ko vēlaties panākt. Vai šāds izteikums bērnam liks ievērot pieklājību vai tikai lieku reizi pielies
eļļu ugunī? Risināt jautājumu par necieņas izrādīšanu, neapšaubāmi, arī ir ļoti būtiski, tikai to
būtu ieteicams darīt nedaudz vēlāk, kad pati akūtākā problēma jau būtu atrisināta.
• Kā tu uzdrošinies!
• Vai tad tu nezini, kā es tādās reizēs jūtos? Censties likt bērnam sevi iztēloties vecāku vietā,
protams, ir visnotaļ ieteicams, tomēr ne pašā sarunas sākumā. Neaizmirstiet, ka jūsu bērnam
daudz vairāk raižu sagādā paša problēmas, nevis jūsējās. Tāpēc pie jautājuma par savām
izjūtām vecākiem sarunā ar bērnu vajadzētu atgriezties vēlāk.
• Kamēr tu tā uzvedīsies, es ar tevi nerunāšu! Tā sacīt var tikai tādā gadījumā, ja vecāki ir pilnīgi
pārliecināti, ka bērns pēc kāda brīža savu izturēšanos mainīs. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka
viņš ar vecākiem savas problēmas apspriest izvairīsies. Tādējādi katrai pusei būs ievērojami
grūtāk spert pirmo soli savstarpējas saprašanās virzienā, nezaudējot savu pašcieņu. Tāpēc
vispirms vecākiem tomēr būtu ieteicams bērnam pateikt, ka viņi redz tā sarūgtinājumu un ir
gatavi to uzklausīt. To varētu izdarīt apmēram šādi: «Es gribētu zināt, kas tevi tā sarūgtinājis.
Varbūt es tev varētu palīdzēt? Turklāt, ja tu runātu mazliet klusākā balsī, man būtu vieglāk tevi
saprast un uzklausīt.»
• Tu izklausies ļoti dusmīgs. Deniss Donovans un Debora Makin Taira savā darbā «Ko es tikko kā
pateicu» atzīmē, ka akcents uz dusmu emocijām dažkārt var jau esošās dusmas vēl
pastiprināt. Ja vecāki, bērnam dzirdot, pasaka, ka viņš ir dusmīgs, tas bērnu var vēl vairāk
satracināt. Turpretī, atzīstot, ka bērns jūtas aizvainots, patiesībai tāpat nav darīts pāri, bet
bērna agresivitāte noteikti mazinās.
Vecāku atvainošanās
• Atvaino, ka es tā sakliedzu uz tevi. Man tā nevajadzēja darīt.
• Es aizgāju uz veikalu, nepavaicājis, vai tu negribētu nākt līdzi, tāpēc tu
tagad jūties tik aizvainots. Piedod, ka tā iznāca. Nākamreiz es tevi
noteikti neaizmirsīšu.
• Man droši vien būtu vajadzējis atvainoties jau agrāk. Vilcinoties tik ilgi,
esmu noteikti nodarījis tev pāri.
• Es nerīkojos pareizi, tevi tik ļoti sarūgtinot tāda sīkuma dēj. Lūdzu,
piedod man.
• Es pret tevi izturējos pārāk bargi. Man nevajadzēja tā teikt. Taisnība
bija tev. Ceru, ka tu man piedosi.
• Tu man piedod, es nekad nebūtu uz tevi kliedzis, dzirdot taviem
draugiem, ja tu būtu darījis tā, kā es tev liku. Šādā izteikumā vairāk
nekā nožēla jūtams uzbrukums.
• Neesi nu tik aizvainots. Tu jau zini, ka es tik jauni nemaz nebiju
domājis. Bērns jūtas dziji aizvainots, jo viņš to ir uztvēris ļoti
personiski. Tādā situācijā nevajadzētu teikt, ka viņa rīcība nav bijusi
pareiza. Atvainojieties savam bērnam.
Bērna atvainošanās 1
Ieteicamās frāzes
• Tiklīdz tu atvainosies, viss būs kārtībā.
• Tu taču brāļa rotaļlietu saplēsi tīšām. Kā tev liekas, kā brālis tobrīd jutās?
• Es jau zinu, ka tu tās rupjības sarunāji, dusmās nemaz neapzinoties, ko dari.
Bet nodarījuma smagumu tas tomēr nemazina. Ir ļoti svarīgi, lai tu
atvainotos. Šeit būtiski svarīga ir vecāku spēja iejusties bērna situācijā.
• Dzirdēju tevi atvainojamies savai māsai. Es ļoti priecājos, ka tu to izdarīji.
Malacis.
• Tas nemaz nav tev raksturīgi. Parasti tu tik ļoti aizvainoties nemaz nemēdz.
Tev tomēr vajadzētu atvainoties, citādi rūgtums gruzdēs vēl ilgi. Jebkuru
kritiku vienmēr vajadzētu līdzsvarot ar kaut ko pozitīvu.
• Šobrīd vēl neatvainojies. Manuprāt, tu tam vēl neesi gatavs. Es gribētu, lai tu
kādu laiku to apdomātu. Šāda frāze varētu izrādīties noderīga, ja vecāks
instinktīvi jūt, ka bērns varētu arī nepakļauties rīkojumam atvainoties. Ja
bērns ir nolēmis ignorēt vecāku gribu, viņš to var klaji parādīt, ar
atvainošanos nevis vilcinoties, bet gan izdarot to uz karstām pēdām.
Bērna atvainošanās 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Ja tu tūlīt pat neatvainosies, par iešanu rīt uz upi peldēties vari
aizmirst. Piedraudēšana ar soda sankcijām vēlamo efektu nedod.
Tādējādi jūsu bērns uz burvja mājienu nebūt nepārtaps par mīļu
dūdiņu, kura par katru mazāko nodarījumu dedzīgi vēlēsies
visiem atvainoties un turpmāk centīsies vispār nevienu
neaizvainot. Labāk laikam būtu teikt kaut ko šādā garā: «Es
netaisos braukt kopā ar jums vienā mašīnā, kamēr jūs nebūsiet
izlīguši. Es nekur jūs nevedīšu, ja man būs aizdomas, ka atkal visu
ceļu strīdēsieties.» Tādējādi vecāki būs bērniem darījuši zināmas
neatvainošanās iespējamās sekas, no kurām labāk tomēr
izvairīties, ja tik vien to pūļu kā palūgt piedošanu.
Pieaugušo nesaskaņas 1
• Ieteicamās frāzes
• Ja pieaugušajam liekas, ka bērns varētu būt tikko kā notikušās vārdu pārmaiņas
liecinieks, vajadzētu pamēģināt iejusties viņa ādā, sakot apmēram šādus vārdus:
Varu derēt, ka tas tev laikam stipri ķērās pie sirds.
• Tu droši vien izbijies.
• Man ļoti žēl, ka tev nācās to dzirdēt. Tu laikam jūties pavisam nelāgi.
• Reizēm šādā situācijā nenāktu par ļaunu darīt bērnam zināmu vecāku
personisko attieksmi pret strīda cēloni. Lai bērns uzzina, ka situācija ir
uzlabojusies. Viņam nav jābūt lietas kursa par visām sīkākajām detaļām, bet
noteikti vajadzētu zināt, ka problēmai rasts atrisinājums. Es zinu, ka tu dzirdēji
mūs strīdamies. Tāpēc gribu tev pateikt, ka mēs ar tavu māmiņu esam visu
izrunājuši, noskaidrojuši un izlīguši. Tagad viss kārtībā.
• Zini, dažkārt mēs ar mammu patiešām saejam ragos, bet tas nekad neturpinās
pārāk ilgi. Mēs vēl aizvien viens otru ļoti mīlam.
• Ja konfliktsituācija netiek atrisināta un naids ģimenē turpina pastāvēt, bērns
sāk justies neaizsargāts. Vecāku teiktais, ka viss ir kārtībā, bērnu nespēj
nomierināt. Vērojot pieaugušo izturēšanos, viņš nepārprotami nojauš patiesību.
Tāpēc tādās reizēs labāk bērnam pateikt kaut ko mierinošu nekā neteikt neko.
Mēs ar tēti vēl aizvien neesam tikuši skaidrībā, bet mēs ļoti cenšamies rast kopīgu
risinājumu. Ceru, ka ilgi uz to vairs nebūs jāgaida. Ja tas tevi vēl aizvien satrauks,
mēs ar tevi par to aprunāsimies.
Pieaugušo nesaskaņas 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Tu visu dzirdēji, vai ne? Ceru, ka tas tevi pārāk nesatrauca. Dažkārt
vecāki mēdz bērniem uzdot uzvedinošus jautājumus it kā starp citu, it
kā tie nemaz nebūtu svarīgi, turklāt liekot lietā mīmiku un žestu
valodu. Tādējādi bērns tiek izprovocēts sniegt atbildi uz vecākus ļoti
interesējošu jautājumu. Bet, ja vecākiem bērna domas patiešām ir
svarīgas, vajadzētu bērnam darīt zināmu, ka dotajā mirklī bērna
dvēseles stāvoklis tiem patiesi ir būtisks un izprotams. Tāpēc šobrīd
vairāk piemēroti varētu izrādīties šādi vārdi: «Tas, ko tu dzirdēji, laikam
bija ļoti nomācoši?», nevis tāds precīzi bērnam adresēts jautājums kā:
«Vai tas tevi nomāca?»
• Es nemaz nespēju tavai mātei noticēti Kritika par vienu no abiem
laulātajiem, kas izteikta, bērnam dzirdot, viņa pārdzīvojumus nevis
mazina, bet gan tieši otrādi - pastiprina.
• Ar tādām acīm uz mani nemaz neskaties! Esmu uz tevi loti dusmīga. Kad
tu pēdējo reizi kārtoji savu istabu? Vecāku savstarpējo nesaskaņu
raisītās šļakatas nereti nolīst arī pār bērnu. Tomēr vajadzētu
apzināties, ka nedrīkst uz bērnu sakliegt tikai tāpēc vien, ka paši esam
sliktā garastāvoklī. Tas bērna sirdi nomāc vēl vairāk.
Slapināšana gultā 1
Ieteicamās frāzes
• Pastāstiet savai atvasei, ka šāda problēma ir katram četrpadsmitajam
bērnam vecumā līdz astoņiem gadiem. Ārkārtīgi svarīgi likt bērnam
sajust, ka izprotat viņa stāvokli: Es zinu, ka tu to ļoti pārdzīvo, bet tev
jāsaprot, ka neesi vienīgais, kam gadījusies šāda nelaime. Tavā klasē droši
vien ir vēl kāds, kuram nākas saskarties ar līdzīgu problēmu. Bet tagad
man tev sakāms kas iepriecinošs -mēs centīsimies šo problēmu atrisināt,
izmantojot signālmodināšanas metodi.
• Bērnu katrā ziņā jācenšas nomierināt un uzmundrināt: Man prieks, ka
mēs mēģinām ar šo problēmu tikt galā. Esmu pārliecināta, ka viss būs
labi. Vēl tikai pavisam nedaudz jāpaciešas.
• Ja nu gulta tomēr atkal pieslapināta: Labi, tu noņem slapjos palagus,
bet es pa to laiku sameklēšu citus. Un tad mēs saklāsim gultu abi kopā. Tu
taču man palīdzēsi, vai ne? Ļoti labi, ja bērns grib gultu sakārtot pats.
Bet nav nekā slikta arī tāda situācijā, kad liekat bērnam gultu saklāt
pašam. Varat aizbildināties ar to, ka jūtaties nogurusi vai arī esat
aizņemta ar kaut ko citu. Gultas saklāšana nekādā gadījumā nav
uzskatāma par soda sankciju. Pieaugušā balss tonī nevajadzētu
izskanēt nosodījumam, jo pienākums nomainīt slapjos palagus jūsu
bērnu vēl nebūt nemotivē pārvarēt enurēzi.
Slapināšana gultā 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Vai tiešām tu nemaz nespēj sevi kontrolēt? Tev taču ir jau deviņi
gadi. Rāšanās un nosodījums palīdz bērnam nevis tikt ar
problēmu galā, bet gan to pazemo. Bērns notikušo sevī dziļi
pārdzīvo, un, ja pieaugušais tādā brīdī pieķer sevi rājamies, vajag
bērnam tūlīt atvainoties: «Lūdzu atvaino. Es jau zinu, ka tā nav
tava vaina. Man tā gribētos tev palīdzēt. Man nebija tiesību
izgāzt savu nepatiku uz tevi.»
• Es tos sačurātos palagus nemazgāšu! Dari to pats! Kritizēšana
šādā situācijā absolūti neder, jo aizskar bērna pašcieņu.
• Nez, kā būtu, ja tu nakti pavadītu nevis savās mājās, bet viesos? Tā
nu gan būtu izrāde. Nevajag notikušo lieki izcelt. Ja bērnam šāda
nelaime gadītos ciemos, tas no kauna varētu vai zemē ielīst.
Labāk iegādājieties signālmodinātāju un palīdziet savam bērnam
tikt ar šo problēmu galā vispirms pašam savās mājās.
Valdonība 1
Ieteicamās frāzes (1)
Tiešs un nepārprotams rīkojums komandēšanu izbeigt, tādējādi
nodrošinot izvēles tiesības arī pārējiem bērniem, ilgākā laika periodā
izrādās visai maz efektīvs. Vecākiem nākas to bērnam atgādināt atkal un
atkal. Pieaugušajiem vajadzētu saprast, ka vēlēšanās citus izrīkot bērna
uztverē nesaraujami saistīta ar tā pašnovērtējumu un personisko
varēšanu. Tāpēc vajadzētu padomāt par alternatīvām sevis izteikšanas
iespējām. Sākt varētu ar pamudinājumu atvērtākam kļūt bērnam pašam.
• Es ievēroju, cik ļoti tevi sarūgtināja pārējo bērnu atteikšanās tevi paklausīt.
Nāc, aprunāsimies.
• Bet tagad padomā par to, kā justos tu pats, ja kāds cits grasītos ar varu
uzspiest savu gribu tev.
• Vai esi padomājis arī par to, kā jutās Jānis, kad tu viņam sacīji, ka
nerotaļāsies ar to, pirms viņš pieņems tavus noteikumus?
• Vai tu sev gribētu tādu rota/biedru, kurš tevi vienmēr tikai izrīkotu,
uzstājot, ka visam jānotiek tikai pēc viņa prāta? Nē? Baidos, ka tavi draugi
patiešām vairs nevēlēsies ar tevi kopā rotājāties, ja tu vienmēr centīsies
tiem uztiept savu gribu.
Valdonība 2
Ieteicamās frāzes (2)
Iespējamās grūtības vecākiem būtu jāprognozē jau laikus. Paredzamo
rotaļāšanos ar draugiem apzinoties jau iepriekš, vajadzētu kopā ar
bērnu izmēģināt vairākus iespējamās izturēšanās modeļus, īpaši
akcentējot tādas īpašības kā godprātību, taisnīgumu un spēju atteikties
no savas gribas uzspiešanas. Te īsti vietā būtu sava bērna samīļošana
un paslavēšana.
• Es redzēju, kā tu piekriti spēlēt futbolu, kaut gan pašam tev gribējās
pavisam ko citu. Tas bija ļoti jauki. Esmu lepna par tevi tieši tāpēc, ka tu
rīkojies taisnīgi, jaujot izvēli izdarīt pārējiem bērniem.
• Es dzirdēju tevi runājam skaitāmpantiņu. Tu darīji pareizi, jo savu reizi
ikvienam jādod iespēja kļūt par rotaļas vadītāju. Man prieks par tevi.
• Man liekas, tev tik ļoti patīk pārējos bērnus izrīkot tāpēc, ka tev mājās ir
pārāk daudz pienākumu. Padomāsim kopīgi, kā mēs tos varētu
samazināt, lai tev atliktu vairāk laika rotaļām. Vecāki, esiet vienmēr
gatavi atklātai sarunai ar savu bērnu! Pienākumi bērniem nenoliedzami
vajadzīgi, bet neaizmirsīsim, ka bērni tomēr ir tikai un vienīgi bērni un
tiem nepieciešama bērnība.
Valdonība 3
Frāzes, no kuram veļams izvairīties
• Valdonīgi draugi nevienam nepatīk. Pirmkārt, šāds apgalvojums ne
vienmēr ir patiess, jo dažiem bērniem patīk pakļauties citu vadībai.
Otrkārt, vecākiem nevajadzētu iedvest bērnam domu, ka dzīvē
galvenais ir izpatikšana citiem. Bērnu izteiktie spriedumi ir diezgan vāji,
bet tieši tādēļ tie tiek labvēlīgi pieņemti. Varētu teikt, piemēram, šādus
vārdus: «Tiem bērniem, kuriem tu patīc, rotaļāšanās kopā ar tevi droši
vien nesniegs gaidīto prieku, ja tu reizēm nedarīsi arī to, kas patīk
viņiem.»
• Kā veicās skolā? Vai tu šodien ar pārējiem bērniem centies sadarboties?
Rosinot bērnu mainīt savu izturēšanās veidu, nepieciešams pasekot
līdzi tam, kā tas tiek īstenots. Šāds jautājums pats par sevi ir visai
nekonkrēts, jo nav jau zināms, ko īsti bērns saprot ar vārdu
«sadarboties». Turklāt uz šādu jautājumu var sniegt ļoti īsu un
lakonisku atbildi «jā \nē», kura izslēdz jebkuru iespēju gūt sīkāku
informāciju, jautājumu vēlams formulēt iespējami precīzu: «Nu
pastāsti, kā tu šodien centies rīkoties taisnīgāk, mazāk izrīkojot savus
draugus.» Neaizmirstiet pavaicāt, cik grūti vai viegli tas bērnam nācās,
un neskopojieties ar uzslavām, novērtējot viņa pūles.
Citu agresivitāte 1
Konkrētu recepšu nav, psihologi uzskata, ka veiksmīga varētu
būt divpakāpju stratēģija:
• Lakonisks, stingrs un pašpārliecināts noraidījums: «Man tas
nav jāklausās!»
• Demonstratīva pagriešanās un apņēmīga aiziešana no
konflikta vietas (ar izvērstiem pleciem un augstu paceltu
galvu).
• Ja bērnam ir laba humora izjūta, tas var, uztvēris agresora
raidīto izaicinājumu, uzreiz to neitralizēt, līdz ar agresoru pats
par sevi pasmejoties: «Tev taisnība. Es esmu kretīns. Ha, ha
ha!»
• Tiklīdz agresīvie bērni jūt, ka pārējie no viņu uzbrukumiem
nebaidās, tie parasti zaudē savu bravūru un atkāpjas.
Vecākiem vajadzētu mācīt bērnu censties šādās situācijās
nodrošināties ar aculiecinieku atbalstu, bet tūlīt pēc tam darīt
notikušo faktu zināmu vai nu vecākiem, vai skolas direktoram.
Citu agresivitāte
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nepievērs viņam uzmanību. Viņam apniks gaidīt, un viņš liks tevi mierā.
Agresoru nav iespējams ignorēt, ja vien bērns tai brīdī nebēguļo, meklēdams
vietu, kur no tā paslēpties. Vislabāk bailes iespējams pārvarēt, veicinot bērnā
pašapziņas veidošanos.
• Bet tu taču esi tik liels un stiprs! Tu nevienam nedrīksti ļaut sevi apcelt! Te vairāk
līdz bērna rakstura stingrība, ne tik daudz fiziskais spēks un trenēti muskuļi.
Vismazāk agresoram spēj pretoties bikli un jūtīgi bērni. Tāpēc pareizāk būtu
mācīt bērnus pareizi reaģēt, izmantojot katru iespējamo gadījumu, lai tos par
veiksmīgu agresora «atsēdināšanu» uzslavētu.
• Tu kļūsti pieaudzis. Es vairs nevaru atrisināt visas problēmas tavā vietā. Ceru, ka
tu to saproti. Pret bērnu vērstas agresijas sekas var būt ļoti postošas. Labākajā
gadījumā bērns tiek pazemots, bet sliktākajā tam var rasties vēlēšanās savam
pāridarītājam atriebties. Un tad tas var beigties ar to, ka aizvainotais bērns, lai
nokārtotu savstarpējos rēķinus, ņem rokā ieroci. Jūsu bērnam nepieciešams
ne tikai vecāku un skolas atbalsts, bet arī prasme atbrīvoties no pazemojuma
un dusmu emocijām.
• Viņš taču tev nevis iesita, bet tikai apsaukājās. Viņš jau neko neteica, tikai
skatījās uz tevi. Agresija var izpausties ļoti dažādos veidos, tāpēc nevienu no
tiem nevajadzētu novērtēt pārāk zemu.
Blēdīgums 1
Ieteicamās frāzes
• Vispirms vecākiem vajadzētu bērnam darīt zināmu savu raižu cēloni un
tikai pēcāk nākt klajā ar konkrētiem rīkojumiem, sakot šādu frāzi: Es
redzēju, kā tu samainīji kārtis. To sauc par krāpšanos. Norunāsim, ka
turpmāk tu tā vairs nerīkosies.
• Tu atkal mānījies. Man nepatīk ar tevi rotaļāties, ja tu rīkojies negodīgi.
Tagad es no spēles izstāšos. Ja tu pārdomāsi, vēlāk varēsim turpināt.
• Reizi pa reizei vēlams bērnu par godīgu rīcību uzslavēt. Mēs šo spēli
spēlējam jau veselu stundas ceturksni, un tu esi ievērojis visus
noteikumus. Tas ir lieliski. Man daudz labāk patīk ar tevi rotaļāties tad, ja
tu ievēro spēles noteikumus un nemānies.
• Tu tikko kā ieguvi punktu un spēlēji, ievērojot visus noteikumus. Varu
derēt, ka tagad tu pēc labi padarīta darba izjūti gandarījumu.
• Māciet bērnu, liekot tam iejusties apmānītā rotaļbiedra lomā. Nez kā
jūtas tavs draugs, redzot, ka tu rīkojies negodīgi.
• Lai izjustu prieku par uzvaru, reizēm tev var gribēties spēles noteikumus
pārkāpt. Bet tā rīkoties nav godīgi.
Blēdīgums 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tu esi krāpnieks, bet krāpnieki nevienam nepatīk. Vajadzētu izvairīties bērnu
nosaukt par krāpnieku. Tas skan visai nosodoši un diez vai vecākiem palīdz
sasniegt nosprausto mērķi. Turklāt bērns jau nemānās nepārtraukti, tāpēc šāds
apzīmējums neatbilst patiesībai. Kritizēt vajadzētu nevis bērnu, bet gan tā rīcību.
• Mēs izspēlējām visu spēli, un tu ne reizi nemānījies! Pateikt ko tādu nav nekas
briesmīgs, turklāt vecāku nolūks ir pozitīvs - viņi bērnu uzslavē par tā godīgumu.
Tomēr, bērnu uzslavējot, vajadzētu uzsvērt to, ko viņš izdarījis labi (piemēram,
bijis godīgs, ievērojis spēles noteikumus), nevis to, ko nav izdarījis slikti, proti, nav
mānījies. Mācīt bērnam kaut ko nedarīt nav gluži tas pats, kas iemācīt izdarīt kaut
ko labu.
• Ja vecāki bērnam pārmet mānīšanos, bērns to centīsies noliegt. Nekad
nevajadzētu bērnam teikt šādi: Tu melo!; Nemelo! Pareizāk izvēlēties šādus
vārdus: «Es redzēju, kā tu izdarīji gājienu ar manu spēles kauliņu. Iespējams, ka tu
to par mānīšanos neuzskati, bet es negribu spēli ar tevi turpināt, ja tu ar maniem
kauliņiem apejies kā ar savējiem.»
• Ja spēles rezultāts vecākus satrauc un sarūgtina, vajadzētu vispirms domās
parunāties pašam ar sevi. Citiem vārdiem sakot, vecākiem vajadzētu būt
iecietīgiem, saglabājot vēsu prātu. «Es šo spēli zaudēju, bet labprāt gribētu
uzvarēt. Zinu, ka varētu gūt uzvaru mānoties. Bet tā rīkoties es negribu. Ja šoreiz
zaudēšu, citreiz būšu uzmanīgāks.»
Pienākumi 1
• Ieteicamās frāzes
• Dariet bērnam zināmas savas prasības, nosakot konkrētus to izpildes termiņus. Es gribu, lai līdz
pulksten diviem, kad es došos uz darbu, tu savāktu no dzīvojamās istabas grīdas visas savas
izmētātās rotaļlietas. Un, lūdzu, izmet ārā visas tās, kuras ir salauztas!
• Garāžā uz grīdas sanestas lapas. Tās vajag savākt un aiznest uz kompostkaudzi. Jāni, to es uzdodu
tev. Izdari to tūlīt pēc brokastīm. Tas tev aizņems ne vairāk kā desmit minūtes.
• Vecākiem nevajadzētu bērnam piedraudēt ar sodīšanu, bet gan likt tam uzzināt savas rīcības
iespējamās sekas ja līdz pulksten diviem tu vēl nebūsi ticis galā, mēs viesībās ieradīsimies ar
nokavēšanos. Mēs dosimies turp tikai tad, kad tu būsi visu izdarījis. Tā ka domā pats.
• Ja šovakar līdz deviņiem tas netiks izdarīts, tev nāksies pārtraukt jebkuru nodarbošanos, lai ko tu
tobrīd darītu, un uzdoto paveikt līdz galam.
• Es tevi lūdzu sakārtot savas izmētātās drēbes un papīrus. Tu to neesi izdarījis. Pēc piecām minūtēm
dators tiks izslēgts, un mēs to ieslēgsim tikai tad, kad viss būs sakārtots.
• Vecākiem vajadzētu ar bērnu aprunāties, piedāvājot tā attiecīgam vecumam piemērotu izvēli.
Jāni, vajadzētu izvest ārā suni, ļaujot vispirms tam izskrieties, un pēc tam to novannot. Bez tam
būtu arī jānogrābj lapas un jāiztīra notekas. Ko no tā visa tu varētu izdarīt šodien?
• Es gribētu tev uzticēt dažus pastāvīgus pienākumus. Te tie visi ir uzskaitīti. Ja tev nāktos izvēlēties kuriem tu dotu priekšroku?
• Ja bērns liekas saīdzis un neapmierināts, vecākiem vajadzētu viņam darīt zināmu, ka tie viņa
izjūtas izprot. Es zinu, ka nevienam nesagādā īpašu prieku vilkt kājās zābakus, lai iznestu ārā
atkritumu spaini. Paldies, ka tu tomēr to izdarīji.
• Ja bērns savus pienākumus veic apzinīgi, vecākiem nevajadzētu skopoties ar uzslavu.
Uzņemoties daļu pienākumu, tu man ļoti atvieglo mājas soli. Esmu tev ļoti pateicīga.
Pienākumi 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Izvairieties dot tādus netiešus un nekonkrētus rīkojumus kā sakārto savu istabu,
iztīri virtuvi un notīri virtuves galdu. Bērns nesaprot, kas un cik lielā apjomā tam īsti
jāizdara. Vajadzētu vienmēr paturēt prātā, ka bērna uzskati par sakārtotu istabu
var ievērojami atšķirties no kritērijiem, kādus šai sakarā izvirza pieaugušie.
• Cik reižu esmu tev lūgusi... ? Ja nākas teikt šādus vārdus, tas liecina par to, ka
vecākiem vajadzētu stingrāk kontrolēt savu prasību izpildi. Iespējams, ka kaut kad
agrāk esat ļāvuši bērnam no savu pienākumu pildīšanas izvairīties. Šādā situācijā
ieteicams noteikt konkrētus darba izpildes termiņus un pārbaudīt darba rezultātu.
• Kas es tev esmu? Kalpone, vai? Kurš vecāks gan nav izjutis līdzīgu aizvainojumu?
Tāpēc dariet bērnam skaidri zināmas savas vēlmes attiecībā uz viņam uzticētajiem
pienākumiem un to izpildes termiņiem. Pēcāk mierīgi, bet stingri bērnam izvirzītās
prasības vajadzētu atgādināt, neaizmirstot kontrolēt arī to izpildi.
• • Ja nepildīsi savus pienākumus, aizmirsti par dzimšanas dienas svinībām. Ja šāds
piedraudējums iedarbojas, tas pierāda tikai to, ka bērns ir pamanījis vecākus
zaudējam pacietību. Konkrēta un precīza vecāku izvirzīto prasību un arī iespējamo
seku formulējuma priekšrocība ir tā, ka bērnam viss ir pilnīgi skaidrs un saprotams.
Vecākiem nav jāsāk runāt paceltā balsī, nedz jāzaudē savaldība. Turklāt, izsakot
draudus, vecāki savu autoritāti nevis nostiprina, bet gan zaudē.
Nerunīgums 1
Ieteicamas frāzes
• Jautājumus vēlams formulēt tā, lai vienā vārdā uz tiem atbildēt nebūtu
iespējams. Kādi jautājumi tev šodien bija vēstures eksāmenā?
• Ja jūsu mazrunīgais bērns kaut ko jautā vai stāsta, veidojiet savu atbildi tā, lai
saruna varētu turpināties, nevis apsīktu. īpaši veiksmīga būs tāda vecāku atbilde,
kurā bērns sajutīs vecāku vēlēšanos iejusties viņa situācijā.
• Līdz sestdienai es nevaru gaidīt!
• Tev laikam ļoti gribas doties tajā braucienā ar plostu?
• Jā.
• Ja tev vajadzētu kādu pierunāt doties izbraucienā ar plostu, kādi būtu trīs
argumenti, kurus tu minētu kā pašus galvenos?
• Palūdziet, lai bērns jums iemāca darīt kaut ko tādu, kas ļoti interesē viņu pašu.
Pastāsti man kaut ko vairāk par tām etīdēm, kuras jums lika notēlot aktiermākslas
nodarbībā. Man vienmēr gribējies uzzināt par to ko vairāk.
• Ja bērns jūtas nomākts un ir noskaņots paškritiski, vecākiem nevajadzētu pret to
izturēties pārāk bargi, bet gan mēģināt iejusties viņa situācijā. Tu šodien uzkrāsoji
skropstas un lūpas, bet tavi draugi to pat nepamanīja. Un tagad tu te sēdi un
pārdzīvo. Šāds ievads provocē bērnu uz atklātību. Apgalvojums, ka grims
meitenei piestāv un viņa izskatās skaista, var glaimot pašu vecāku patmīlai, bet
laikam tas tomēr nav gluži tas, ko meitene tobrīd būtu velējusies no vecākiem
dzirdēt.
Nerunīgums 2
Ieteicamas frāzes
Dažkārt vecākiem ieteicams uzskatīt par problēmu savu neprasmi atrast
piemērotu sarunas tēmu, lūdzot padomu bērnam. Zini, man ir problēma. Es
reizēm tik ļoti gribētu ar tevi parunāties, bet nezinu, ko īsti teikt, lai sarunu
uzturētu. Varbūt tu varētu man palīdzēt, iesakot kādu piemērotu sarunas
tēmu?
• Vecākiem vajadzētu bērnu uzslavēt pat par vismazāko atklātības mirkli. Esmu
priecīga, ka varam par šīm lietām aprunāties. Viss, kas notiek ar tevi, man
nozīmē ļoti daudz.
• Runājiet ar bērnu par tēmu, kas jūs priecīgi satrauc. Pieaugušo entuziasms
var izrādīties lipīgs, rosinot bērnā vēlēšanos uzzināt vairāk. Vai nebūtu lieliski,
ja mēs mājai uzceltu piebūvi? Es vienmēr esmu ilgojusies pēc istabas saules
pusē.
• Ja vecāki cenšas uz bērna teikto veiksmīgi reaģēt, bet ir skaidri redzams, ka
atbilde ir galīgi garām, vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka tie viņa stāvokli
izprot. Tas, ko tu saki, izklausās svarīgi, bet liekas, ka es ne visai skaidri
saprotu, ko tu domā. Pasaki tā, lai es saprotu. Vai es kaut ko pateicu nepareizi?
• Ja vecāki jūtas sarūgtināti par to, ka bērns ar tiem nesarunājas, vēlams
bērnam pavaicāt, vai tie ko dara nepareizi. Pazemība nekad nespēj otru
aizvainot. Tā var tikai un vienīgi palīdzēt. Katru reizi, kad mēģinu ar tevi
aprunāties, man liekas, ka daru kaut ko nepareizi. Vai tu nevari man palīdzēt?
Ko es tādu pasaku, ka tu uzreiz noslēdzies sevī?
Nerunīgums 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Kas es tāds esmu? Kāpostu tītenis, vai? Kāpēc tu ar mani nerunā? Šāds
ievads var palīdzēt, ja bērnam ir attīstīta humora izjūta. Bet, ja vecāku
balsī būs jaušama antagonisma nots, saruna tik un tā neraisīsies.
• Vai man patiešām katrs vārds jāizvelk no tevis ārā kā ar stangām? Tas nu
būtu mazliet par stipru teikts, bez tam šajā frāzē izskan klaja
apsūdzība. Ja bērns jūt pret sevi vērstu kritiku vai nosodījumu, viņš
visiem spēkiem pacentīsies no atklātas sarunas izvairīties. Tāpēc
vecākiem vajadzētu izvēlēties saudzīgākus vārdus. «Es tik ļoti vēlētos
parunāties ar tevi pavisam atklāti. Tavas aprautās atbildes mani ļoti
sāpina.»
• Nu kāpēc tu nevarētu būt tāds kā tava māsa? Varat būt pārliecināti, ka,
dzirdot šādus vārdus, bērns kļūs vēl noslēgtāks.
• Vai tu esi izdarījis ko sliktu? Vai tāpēc tu izvairies ar mums runāt?
Nelieciet bērnam justies bez vainas vainīgam.
Tūļīgums 1
Ieteicamās frāzes
• Nevajadzētu bērnu nedz aicināt brokastīs, nedz atļaut skatīties
televīzijas pārraides, kamēr viņš nav apguvis sava laika organizēšanas
iemaņas. Tu dabūsi brokastis pēc tam, kad būsi apāvis kājas un salicis
somā grāmatas.
• Uzmanību! Gatavību! Starts! Tev ir tieši divas minūtes laika, lai pārtrauktu
to, ko tu esi iesācis, un būtu gatavs iet ārā no mājas!
• Neskopojieties ar uzslavu, ja bērns to patiešām pelnījis. Cik jauki, ka tu
saģērbies, pirms nākt lejā brokastīs. Tagad tu varēsi pirms skolas vēl
brītiņu atpūsties.
• Man tieši tagad vajag, lai tu ... (uzskaitīt visus bērnam padarāmos
darbus). Vai ir kādi jautājumi?
• Ja gribi, vari nesteigties, bet, ja tu nokavēsi skolas autobusu, tev vajadzēs
no savas kabatas naudas atmaksāt man par benzīnu (vai iztīrīt vannas
istabu, vai padarīt kādu citu ne visai tīkamu darbiņu). Priekšrocība ir tā,
ka vecākiem nenākas runāt ar bērnu paceltā balsī, jo pilnīgi pietiek ar
to, ka bērns apzinās savas rīcības iespējamās sekas.
Tūļīgums 2
Frāzes, no kurām vēlams izvairīties
• Nekad nevajadzētu bērnam teikt uzvelc kurpes!, ja īstenībā vēlaties panākt, lai
bērns pārtrauktu darīt to, ko iesācis, un tūlīt pat uzvilktu kurpes. Ja dodat
bērnam kādu rīkojumu un desmit minūtes vēlāk to vēlreiz atkārtojat, bērns
droši vien atbildēs: «Es jau to taisījos darīt.» Vecāki nav konkretizējuši laiku,
kurā bērnam jāiekļaujas.
• Kāpēc tu nekad nevari būt laikā gatavs, kad mums kaut kur jāiet? Bērnam jūsu
izvēlētais ceļamērķis acīmredzot neliekas īpaši svarīgs. Šajā situācijā vecākiem
vajadzētu padomāt par to, kā stingri un nelokāmi bērnam izvirzīt konkrētas un
precīzi formulētas prasības.
• Vai man uz tevi katru dienu jākliedz, lai tu pagūtu uz skolas autobusu laikā? Uz
šādu vecāku noformulētu jautājumu vienīgā atbilde ir neapšaubāmi pozitīva.
Bērni nekļūdīgi saprot, kad vecāku izteikto lūgumu iespējams ignorēt un kad
jāklausa uz vārda. Viņi ir iemācījušies neņemt vecākus galvā, līdz tie ir galīgi
izvesti no pacietības. Tāpēc nepieciešams runāt skaidri, mierīgi un savaldīgi,
bet tai pat laikā nelokāmi. Vēlams neitralizēt visus bērna tuvumā esošos
vilinājumus (televīziju, datoru utt.). Neaizmirstiet bērnu par centību paslavēt,
vienlaikus liekot tam izjust sava neizdarīguma sekas.
• Māciet bērnu, izmantojot piemērus no ikdienas dzīves, proti, kad paši neesat
kaut ko paguvuši izdarīt laikā. Redzi? Man tagad jāmaksā sods par to, ka
nesamaksāju rēķinu norādītajā laikā. Tas bija paslīdējis zem visiem šiem
papīriem. Ja es būtu bijusi akurāta, tā nebūtu noticis.
Pieaugušā nāve 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ar bērnu vajadzētu runāt tieši un konkrēti, bet tai pat laikā arī iejūtīgi.
Pieaugušo izturēšanās veidam un rīcībai jābūt tādai, kas bērnu pārliecina,
ka viņa reakcija ir svarīga. Man tev kas jāsaka. Kaut kas ļoti bēdīgs. Šorīt
nomira vectētiņš.
• Ja bērnam rodas jautājumi, uz tiem sniedzamas godprātīgas atbildes, tiesa
gan, bez šausminošu detaļu izklāsta. Vai atceries, ka vectētiņam operēja
sirdi? Pēc operācijas viņam sākās infekcija, un vectētiņš saslima ar plaušu
karsoni. Parasti šo slimību izdodas izārstēt, bet vectētiņš slimošanas laikā
bija zaudējis daudz spēka, tāpēc zāles viņam nepalīdzēja un viņš nomira.
• Pēc tuvinieka nāves bērns sāk uztraukties ne tikai par dzīvu palikušo, bet
arī par savu personisko drošību. Ja bērnu satrauc doma par to, ka varētu
nomirt vēl kāds no tā tuviniekiem vai arī bērns pats, vajadzētu viņu
nomierināt, sakot, ka jūs dzīvosiet kopā ar viņu vēl ilgi jo ilgi. Kādu dienu
mums visiem būs jāmirst, bet lielākā daļa cilvēku tomēr nodzīvo līdz sirmam
vecumam. Līdz manai nāves stundai jūs jau būsiet izauguši lieli, kļuvuši
patstāvīgi, jums būs pašiem sava māja un ģimene, par ko rūpēties.
Pieaugušā
nāve
2
Ieteicamās frāzes (2)
• Dažkārt bērni kļūst pārlieku piesardzīgi. Viņus satrauc katrs mazākais sīkums, pat
parasta saaukstēšanās vai arī tas apstāklis, ka kādam no ģimenes sliktos laika
apstākļos jāiet ārā no mājas. Dariet bērnam zināmu, ka izprotat viņa satraukumu.
Šādā situācijā bērnu nepieciešams iedrošināt, sakot, ka jūs katrā ziņā
uzmanīsieties, lai nekas slikts nenotiktu. Tu raizējies, ka arī es varētu nomirt tāpat
kā tētiņš. Tās ir sāpīgas domas, bet tev jāzina, ka tu un tavs brālis esat man
visdārgākie visā pasaulē. Tāpēc es ļoti uzmanīšos, lai nekas slikts neatgadītos. Es
braukšu ļoti piesardzīgi un nekad neaizmirsīšu uzlikt drošības jostu.
•
• Iedrošiniet bērnu, atsaucot atmiņā tās reizes, kad viņa uztraukums izrādījās
veltīgs, jo viss beidzās labi. Vai atceries, cik ļoti biji noraizējies, kad man nācās lietot
antibiotikas, lai izārstētu klepu? Viss taču beidzās pavisam labi.
•
• Jūtot, ka bērnu māc skumjas, bet viņš klusē, uzsāciet sarunu pirmie. Nu redzi,
sēžam pie pusdienu galda, bet māmiņas vieta ir tukša. Arī man viņas pietrūkst.
•
• Palīdzēt šādos brīžos var arī ticība Dievam. Tā katrā ziņā sniedz mierinājumu
dvēselei. Es zinu, ka tagad māmiņa ir pie Dieva. Turklāt esmu pilnīgi pārliecināts, ka
viņa mūs redz. Viņa tikai nevar ar mums sarunāties. Bet ikreiz, kad lūgsim Dievu,
Pieaugušā nāve 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Vairums mazu bērnu ne visai smagi pārdzīvo ar nāvi saistītos rituālus, tādus kā
piemiņas dievkalpojums un bēres. Bet katrā atsevišķā gadījumā pieaugušajiem
tomēr vajadzētu vadīties pēc konkrētās situācijas. Ja gaidāmā ceremonija
bērnu biedē un satrauc, vajadzētu pateikt, ka viņa klātbūtne tajā nav obligāta
un ka atvadu ceremonijas domātas galvenokārt pieaugušajiem. Tā vietā
pieaugušie kopā ar bērniem varētu noturēt paši savu atvadu rituālu, iekļaujot
tajā, piemēram, kopīgi noskaitītu lūgšanu, gaisa baloniņa ievietota vēstījuma
palaišanu debesīs vai ari nelielas vēstulītes uzrakstīšanu un vēlāku tās
ierakšanu zemē.
• Ja bērna klātbūtne piemiņas dievkalpojumā tomēr paredzēta, vajadzētu
pastāstīt, ko viņš tur ieraudzīs. Tētis gulēs zārkā. Rokas viņam būs sakrustotas
uz krūtīm. Iespējams, ka viņš izskatīsies mazliet citāds, nekā tev palicis atmiņā,
bet tas nav nekas neparasts. Miris cilvēks vienmēr izskatās mazliet citāds nekā
dzīvē. Visi cilvēki, kas būs ieradušies uz piemiņas dievkalpojumu, vēlēsies
nomesties ceļos tētim līdzās, lai aizlūgtu par viņu. Ja vēlies, arī tu vari darīt
tāpat. Ja negribi mesties ceļos, vari to darīt, stāvot kājās. Bērnam vajadzētu
zināt arī gaidāmās ceremonijas ilgumu.
• Ja bērns vēl vairākus mēnešus pēc bērēm tomēr redz jūs skumstam un
raudam, nevajadzētu izlikties un teikt, ka nekas jau nav noticis. Labāk pateikt
skaidri un gaiši: Es sadomājos par vecmāmiņu, un man ap sirdi palika pavisam
bēdīgi. Reizēm man viņas ļoti pietrūkst.
Pieaugušā nāve 4
Frāzes, no kurām vajadzētu izvairīties (1)
• Es saprotu, kā tu jūties, bet māmiņa justos laimīga, redzot tevi kārtīgi paēdam vakariņas...
Jebkurš pieaugušā aizrādījums attiecībā uz bērna jūtām, kurā jaušams pārmetums, var bērnā
raisīt apjukumu, lai neteiktu vairāk. Sliktākajā gadījumā viņš var sākt justies vainīgs par to, ka
nav izturējies tā, kā to būtu vēlējies viņa mirušais tuvinieks. Tāpēc labāk būtu teikt kaut ko
apmēram šādu: «Māmiņa saprot, ka tu esi ļoti noskumis, ka tev nemaz negribas ēst. Es arī to
saprotu. Bet es zinu arī to, ka māmiņa ar nepacietību gaida to dienu, kad tu vairs nejutīsies tik
izmisis un sāksi atkal interesēties par dzīvi. Māmiņa zina, ka līdzēt var vienīgi laiks.»
• Vectētiņš ir devies brīnišķīgā ceļojumā, kādā reiz dosies ikviens no mums; Vecmāmiņa ir aizmigusi
uz mūžu. Bērni vecumā no
• astoņiem līdz deviņiem gadiem visu uztver tieši un nepastarpināti. Abstrakcijas tiem vēl ir
svešas un neizprotamas. Lai nejauktu bērnam prātu, vajadzētu izvairīties no liekvārdības,
nāves jēdzienus raksturojot ar vārdiem «nomira» un «miris/usi». Pretējā gadījumā bērnam uz
visu mūžu var izveidoties nepatika pret ceļojumiem vai arī bailes iemigt.
• Vecmāmiņa nomira pēc tam, kad viņu aizveda uz slimnīcu. Vecmāmiņa nomira tāpēc, ka cieta
nelaimes gadījumā. Arī bērniem reizēm gadās nokļūt slimnīcā vai arī ciest satiksmes
negadījumā. Nevajadzētu bērnā radīt pārliecību, ka šādi notikumi vienmēr saistīti ar nāvi. īsti
vietā būtu paskaidrot, ka šoreiz negadījums patiešām izrādījās nopietns, bet citādi nedz
nelaimes gadījumi, nedz nokļūšana slimnīcā nebūt nav saistāmi ar nāvi.
• Vecmāmiņa slimoja... Bet bērni jau arī slimo. Šādā situācijā bērnam vajadzētu pastāstīt, ka
vecmāmiņa bija ļoti smagi slima. Tik smagi slima, ka zāles, kuras parasti cilvēkam palīdz kļūt
veselam, vecmāmiņai nespēja palīdzēt.
Pieaugušā nāve 5
Frāzes, no kurām vajadzētu izvairīties (2)
• Neraizējies. Es nekad nemiršu. Bet kā tādā gadījumā izskaidrot to, ka tētis tomēr
nomira? Labāk pateikt bērnam, ka dzīvosiet tik ilgi, līdz būsiet sasniegusi dziļu
vecumu. Ja bērns raizējas par savu likteni gadījumā, ja nomirtu abi viņa vecāki,
varat viņu iepazīstināt ar saviem plāniem attiecībā uz aizbildņa iecelšanu. To
sakot, tomēr centieties bērnu pārliecināt, ka tas, jūsuprāt, nenotiks.
• Kopš vectētiņa nāves pagājuši jau divi gadi. Visu pārējo bēdas laiks jau pamazām
remdējis. Kāpēc tu vēl aizvien esi tik bēdīgs? Vislabākais dvēseles dziedināšanas
veids ir paturēt aizgājēju mūžīgā piemiņā. Lai cik pretrunīgi tas izklausītos, bet
cilvēkiem patiešām vieglāk ar zaudējumu samierināties tad, ja tiem nav liegta
iespēja mirušo atcerēties un reizēm justies saskumušiem.
• Ja bērns tomēr izrāda lielākas bēdas, nekā jums liekas pareizi, centieties
bērnam pastāstīt, ka spējat viņu saprast. Varbūt skumjās atmiņas no jauna
uzjundīja kāda drauga vai tuvinieka zaudējums. Iemesli var būt visdažādākie.
Domāju, ka bērnu varētu nomierināt šāda frāze: «Tas ir tikai normāli, ka tev
reizēm uzmācas skumjas. Kas tas bija, kas tevi atkal saskumdināja?»
• Dziedēt emocionālo pārdzīvojumu sakarā ar mīļa tuvinieka zaudējumu spēj
vienīgi laiks. Bērnam izdodas tikt ar problēmu galā veiksmīgi, ja pieaugušie pret
viņu izturas iejūtīgi un saprotoši; ja bērns jūt viņu atbalstu; ja pieaugušie spēj
apmierināt bērna augošās vajadzības; ja pieaugušie spēj bērnam dāvāt dvēseles
komfortu, mierinājumu un vēlmi to uzklausīt brīžos, kad sirds vai pušu plīst.
Brālīša vai māsiņas nāve
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnam vajadzētu ļaut apmeklēt mirstošu brālīti vai māsiņu. Tavs brālītis ļoti vēlas, lai tu pēc
iespējas ilgāk būtu kopā ar viņu. Kaut arī viņš ļoti ātri nogurst, tas viņam daudz ko nozīmē.
• Ja bērns ir uz nāvi slims, vecākiem vajadzētu pārējiem bērniem to pateikt jau laikus, tādējādi
nodrošinot tiem iespēju uzdot jautājumus un attiecīgi sagatavoties. Ārsti domā, ka Jānītis pārāk
ilgi vairs nedzīvos. Mēs, protams, ceram, ka tā nebūs, bet ar šo domu, lai cik skumja tā būtu,
pamazām nākas samierināties.
• Psiholoģijas doktors Deivids Krenšovs domā, ka bērnam vajadzētu pastāstīt, ka cilvēka ķermenis
pēc nāves pārstāj funkcionēt, jo pats viņš to aptvert vēl nespēj. Tagad tava māsiņa vairs neko
nejūt. Ne sāpes, ne aukstumu, ne karstumu. Absolūti neko.
• Dažkārt dzīvi palikušie brāļi un māsas jūtas mirušā bērna priekšā vainīgi par seniem
pāridarījumiem. Vecākiem nevajadzētu uzreiz teikt, ka tā justies nav pareizi. Vajadzētu mēģināt
iejusties sava bērna situācijā, uzklausīt viņa raižu cēloni un tikai tad sākt bērnu mierināt. Tu
tagad saki, ka nožēlo savu nejauko izturēšanos pret brāli. Tas ir pilnīgi normāli. Man arī žēl, ka
reizēm viņu sodīju. Bet zini ko? Es viņu sodīju tāpēc, ka vecākiem bērni ir jāaudzina, bet bez sodiem
tas nav iespējams. Brāli savukārt reizēm mēdz darīt viens otram pāri. Man tāpēc nav jājūtas slikti
tikai tādeē vien, ka esmu māmiņa, bet tev nav jājūtas slikti tāpēc vien, ka tev ir brālis.
• Tu izjūti diskomfortu par tām reizēm, kad abas ar mazo māsiņu plēšaties. Bet es atceros jūs abas
pēc tam atkal jauki rotaļājamies. Jums abām izdevās pārvarēt savas dusmas un nepatiku, tāpēc ka
jūs viena otru mīlējāt.
• Tu šovakar gribi pārgulēt lielajā gultā pie tēta un māmiņas? Tādā reizē kā šī vienam gulēt savā
gultiņā patiešām ir grūti. Vienmēr tev gulēt kopā ar mums nevajadzētu, bet šī reize ir izņēmums.
Var rīkoties arī citādi, proti, pirmajās dienās pēc bērēm ienest vecāku guļamistabā bērna gultiņu.
Brālīša vai māsiņas nāve 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Brālīša rotaļlietas tev laikam ik brīdi liek par viņu domāt. Reizēm ar tām rotaļāties
ir viegli, citreiz - ne tik viegli. Normāli ir abējādi.
• Reizēm bērns jūtas vainīgs par to, ka spēj būt laimīgs un priecāties laikā, kad
vecāki vēl aizvien skumst pēc mirušā bērna. Mēs ar māmiņu priecājamies, ka tev
ir labi. Bērniem bēdu kausam nekad nav jābūt tikpat lielam kā pieaugušajiem.
• Šodien laiks kā radīts, lai pavizinātos ar kamaniņām. Uzvelc garās bikses, un iesim
uz kalnu. Psihologs un psihoterapeits Deivids Krenšovs iesaka vecākiem ļaut
bērniem priecāties, kaut arī sēru periods vēl nav beidzies. Citādi bērni var sākt
justies vainīgi par to, ka tiem gribas rotaļāties.
• Dienās vai pat nedēļās, kas seko pēc brālīša vai māsiņas bērēm, vecākiem
vajadzētu rosināt pārējos bērnus sarunām par mirušo. Tagad visi pēc kārtas
pateiksim kaut ko par Toniju. Tas varētu būt jebkas. Kāda jauka atmiņa, par kuru
iespējams pasmaidīt; kāds jautājums, kas neliek jums mieru, vai arī kas cits.
• Mierinājumu sniedz arī sarunas par reliģijas tēmām. Nezinu, kāpēc Dievs paņēma
tavu māsiņu pie sevis. Bet es ticu, ka viņai debesīs klājas labi un viņa noteikti lūgs
palīdzību Dievam, ja mums tā būs nepieciešama.
• Reiz mēs visi nokļūsim debesīs, bet tagad mums sava dzīve jānodzīvo saskaņā ar
Brālīša vai māsiņas nāve 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nevajadzētu izvairīties no sarunām par mirušo bērnu tādās ģimenes kopā
sanākšanas reizēs kā dzimšanas dienas, atvaļinājums un skolas brīvdienas. Tas
būtu vispiemērotākais brīdis mirušā pieminēšanai, noskaitot kopīgu lūgšanu vai
arī pakavējoties atmiņās par kopīgi pavadīto laiku. Svarīgākais jau nav pašu
gadījumu paturēšana atmiņā, bet gan tas, lai mirušais bērns tiktu atzīts kā
ģimenei vēl aizvien piederīgs. Turklāt nevienam nevajadzētu liegt izrādīt savas
jūtas. Nebūtu slikti jau laikus padomāt par to, kā piemiņas pasākumus īstenot.
Varbūt viens no bērniem varētu noskaitīt lūgšanu, otrs - pakārt Ziemsvētku
eglītē mirušajam brālītim vai māsiņai veltītu rotājumu un tamlīdzīgi.
• Es nespēju noticēt, ka mēs vēl kādreiz varētu justies laimīgi. Protams, dzīve nekad
vairs nebūs tieši tāda, kā agrāk, bet tā tik un tā var veidoties skaista un
pilnvērtīga. Gan atkal nāks laiks, kad visi kopā varēs smieties kā senāk. Bērniem
vajadzētu paskaidrot, ka dzīve jau tāpēc neapstājas. Vecāki sekos savu pārējo
bērnu gaitām skolā un ārpus tās, kopīgi atzīmēs ģimenes svētkus un pavadīs
brīvdienas.
• Tavs brālis, lai Dievs svētī viņa dvēseli, nekad neatteicās man palīdzēt mājas
darbos. Kāpēc tu nevarētu darīt tāpat? Nekad nevajadzētu salīdzināt savu bērnu
ar citiem.
• Parunāsimies par brālīti vēlāk. Lai uzklausītu bērnu un atbildētu uz viņa
jautājumiem, vecākiem vajadzētu izbrīvēt tam laiku nekavējoties, pārtraucot
Dzīvnieka nāve 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Darot bērnam zināmu viņa iemīļotā dzīvnieciņa nāvi, vajadzētu runāt skaidri un
saprotami. Detalizēts izklāsts vēlams tikai tādā gadījumā, ja bērns pats to grib zināt.
Šodien, nākot mājās no darba, es ieraudzīju Poukiju nekustīgi guļam ceļa malā. Viņu bija
sabraukusi mašīna. Poukijs ir pagalam. Ja bērns izsaka vēlēšanos beigto dzīvnieku
redzēt, var viņam to parādīt. Tiesa gan, tikai tādā gadījumā, ja dzīvnieka ķermenis nav
pārāk sakropļots. Ar šādu situāciju labi tiek galā arī pavisam mazi bērni, kaut arī
notikušā nozīmi nespēj izprast līdz galam. Parādot dzīvnieku bērnam, vēlams tā
smagākos ievainojumus pārklāt ar segu.
• Ja dzīvnieks atdots veterinārārstam iemidzināšanai vai sadedzināšanai, bērna reakcija
var būt divējāda. Bērns var justies sarūgtināts, ka pirms tam nav varējis dzīvnieku
redzēt, bet var tāds arī nebūt. Ja bērns tomēr jūtas sarūgtināts, viņam var pateikt
šādi: Es gribēju Poukiju cik vien ātri iespējams aizvest pie veterinārārsta. Diemžēl ārsts
vairs neko nevarēja līdzēt. Ja vecāki domā, ka bērnam tas varētu palīdzēt, palūdziet
veterinārārstu bērnam parādīt vietu, kur dzīvnieks tika izmeklēts un aprūpēts.
• Lēmums par dzīvnieka iemidzināšanu jāpieņem nevis bērnam, bet pieaugušajiem.
Bērns nekad tam nepiekritīs vai arī, ja tomēr piekritīs, tad vēlāk mocīsies vainas
apziņā. Paziņot bērnam par vecāku pieņemto lēmumu dzīvnieku iemidzināt vajadzētu
jau laikus, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tas nepieciešams. Varētu bērnam teikt šādi:
Ārsts sacīja, ka ilgi Poukijs vairs nedzīvos. Kamēr viņš ir dzīvs, viņš cieš lielas sāpes. Tāpēc
ārsts iedos Poukijam tādas zāles, kādas dod tikai dzīvniekiem. So zāļu iespaidā Poukijs
iemigs ciešā miegā un pēc dažām minūtēm nomirs. Tādējādi sunim vairs nebūs jāmokās.
Man ļoti žēl, ka Poukijam jāmirst, bet es priecājos, ka viņam vairs nebūs jācieš
nepanesamas sāpes.
Dzīvnieka nāve 2
• Ieteicamās frāzes (2)
• Pieaugušajiem vajadzētu izmantot dzīvnieka bojāeju, lai aprunātos ar bērnu par
nāvi. Saki man - ko tu saproti ar vārdu «nāve»? Vai gribi ar mani par to parunāties?
Vai tev šai sakarā ir kādi jautājumi?
• Varbūt jūs vēlētos bērnam atgādināt to, kas ar mirušā ķermeni notiek pēc nāves.
Poukija sirds ir apstājusies, un viņš vairs neelpo. Poukijs vairs neko nejūt. Ne sāpes,
ne aukstumu, ne karstumu.
• Doma par tūlītēju jauna dzīvnieka iegādi pirmajā mirklī šķiet laba un visnotaļ
pieņemama. Bet tā rīkoties nevajadzētu, jo iespējams, ka bērns dzīvnieka
zaudējumu nemaz tik smagi
• nepārdzīvo. Nav izslēgts, ka viņš nemaz nevēlas vecā drauga vietā uzreiz iegūt
jaunu. Turklāt šāda pieaugušo rīcība var izraisīt arī pavisam pretēju efektu
gaidītajam. Bērns pret jauno dzīvnieku var sākt izturēties noraidoši, visu laiku to
salīdzinot ar mirušo. Un šis salīdzinājums nereti jaunatvestajam dzīvniekam
izrādīsies par sliktu. Turklāt ilgāks laiks pārdomām un tikšanai skaidrībā par savām
jūtām bērnam nāks tikai par labu. Nebūs tā, ka sāpīgās emocijas ar jauna
dzīvnieka iegādi tiks mehāniski pārmāktas. Iespējams, ka bērna ciešanas varētu
remdēt šādi vārdi: Es nebūt neesmu pret jauna dzīvnieka iegādi. Bija ļoti jauki ar
Poukiju spēlēties un par to rūpēties. Bet es vēlētos kādu laiku nogaidīt, kamēr
atmiņas par Poukiju vairs nebūs tik sāpīgas. Turklāt es gribētu pakrāt naudu, jo
mūsu jauno suni noteikti vajadzēs parādīt veterinārārstam un samaksāt par potēm.
Dzīvnieka nāve 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nu ko tu tā pārdzīvo? Tas taču ir tikai un vienīgi dzīvnieks. Iespējams, ka tā domā
pieaugušais, bet bērnam bojāgājušais dzīvnieks bija reizē gan draugs, gan sargs,
gan rotaļbiedrs.
• Ja mēs tagad paņemsim jaunu kaķēnu, es ceru, ka tu par to rūpēsies vairāk nekā par
Mopsiju. Tas noteikti nav īstais brīdis, kad bērnam darīt zināmu, ka viņš nav par
bojāgājušo dzīvnieku pietiekami labi rūpējies.
• Vai tu jutīsies laimīgs un apmierināts, ja mēs tagad dosimies uz dzīvnieku patversmi,
lai izraudzītos jaunu mīļdzīvnieciņu? Jauna dzīvnieka iegāde nedod garantiju, ka
bērns jutīsies laimīgs. Ir vajadzīgs laiks, lai bērns samierinātos ar iepriekšējā
mījdzīvnieka zaudējumu. Nevajadzētu bērna sarūgtinājumu mazināt mākslīgi un
sasteigti. Sērošana ir dabīgs process, un to kliedēt spēj vienīgi laiks. Pieaugušajam
šāda situācija sniedz reizē skumju, bet arī lielisku iespēju kontaktēties ar bērnu,
risinot nozīmīgas sarunas pai zaudējuma raisītām emocijām.
• Ja arī mēs paņemsim jaunu dzīvnieciņu, pienāks laiks, kad arī tam būs jānomirst.
Tāpēc nevajag par to tik ļoti bēdāties. Šādus vārdus drīkstētu teikt tikai tādā
gadījumā, ja vecāki ņemt jaunu dzīvnieku patiešām nevēlas. Bet nekādā gadījumā
nevajadzētu bērnam iedvest pārliecību, ka kaut ko iemīlēt ir bezjēdzīgi, jo dzīvē
nekas nepastāv mūžīgi. Šādā reizē labāk būtu bērnam darīt zināmus patiesos
iemeslus, kāpēc jūs vairs nevēlaties ņemt jaunu dzīvnieku. Jo sevišķi tos iemeslus,
par kuriem bērns jau ir lietas kursā. «Esmu nolēmusi jaunu dzīvnieku vairs
neiegādāties. Vai atceries, cik grūti bija ietaupīt naudu tā uzturēšanai?»
Mirstošs bērns 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Vecāki noteikti vēl aizvien cer, ka bērns tomēr izdzīvos, un negrib tam
sagādāt nevajadzīgas ciešanas. Bet, ja cerības tomēr ir zudušas, vislabāk
ir nāves iespējamību atzīt. Dažos gadījumos bērni, kas slimo ar šo slimību,
ir miruši, bet daži ir atveseļojušies. Ārsti dara visu, kas ir viņu spēkos, lai
tev palīdzētu. Viņi nav padevušies.
• Kad vecākiem kļūst pilnīgi skaidrs, ka bērnam nav vairs atlicis ilgi, ko
dzīvot, bet bērns to vēl nezina, vajadzētu viņam to godīgi un atklāti
pateikt. To, protams, vajag pateikt ļoti saudzīgi, darot zināmu, kas
turpmāk notiks. Tagad mēs vairs nekādi tev nespējam palīdzēt. Ārsti saka,
ka tev būs jāmirst. Bet mēs visi būsim tepat kopā ar tevi un centīsimies tev,
cik vien iespējams, palīdzēt.
• Vai tad, kad es miršu, man sāpēs? - Ir tādas zāles, kas sāpes noņem. Ja tu
jutīsi sāpes, mēs tev iedosim tik daudz zāļu, lai sāpes izzustu pavisam.
• Es baidos... Es negribu mirt. - Nevienam negribas mirt. Mēs visi tevi mīlam,
un mums tevis ļoti pietrūks. Bet, kad tu mirsi, tu vairs nebaidīsies. Tavs
ķermenis sāpes vairs nejutīs. Šai vietā sarunā var iekļaut tēmu par Dievu
un aizkāpa dzīvi. Tad tu jau būsi nokļuvis pie Dieva un eņģeļiem debesīs.
Lai gan to ir grūti izprast, es svēti ticu, ka tur tu būsi laimīgāks, nekā jebkad
esi bijis uz Zemes. Tev vairs nekas nesāpēs, un visas bailes būs izgaisušas.
Mirstošs bērns 2
• Ieteicamās frāzes (2)
• Bet man līdzās nebūs tevis. - Arī es tur reiz būšu. Es ticu, ka debesīs
laiks rit daudz ātrāk nekā uz Zemes. Kas uz Zemes cilvēkam liekas
ilgi, tas debesīs paiet kā viens mirklis. Tu būsi pavadījusi debesīs vien
īsu mirkli, un tad tev pievienošos es un pēc tam arī visi pārējie, kurus
tu mīli.
• Bet ko tad, ja izrādīsies, ka tādu debesu nemaz nav? - Ir, debesis
katrā ziņā ir. Vari man ticēt. Par to man nav ne mazāko šaubu. Un,
patiesību sakot, esmu priecīga, ka tu drīz nokļūsi tik jaukā un
brīnišķā vietā.
• Vai es tur satikšu vecmāmiņu? - Jā, pavisam noteikti. Vecmāmiņa ir
debesīs, un viņa tevi tur sagaidīs.
• Vai tad es pārvērtīšos par spoku? - Ne jau tādā veidā, kā tu to
iedomājies. Mums visiem ir gars un dvēsele, kas pēc nāves pamet
miesisko ķermeni un dodas tālāk pie Dieva. Tavs gars un dvēsele ir
tas, kas tu esi patiesībā. Ķermenis nav nekas vairāk kā tikai apģērbs.
Tu nekādā ziņā nepārvērtīsies par tādu spoku, kādus var redzēt pa
Mirstošs bērns 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tu noteikti atveseļosies. Kad bērns ir tik nopietni slims, ka ārsti
tam vairs nespēj palīdzēt, var gandrīz noteikti apgalvot, ka bērns
nojauš nāves tuvošanos. Ja vecāki šādā situācijā turpinās
apgalvot, ka bērns atveseļosies, viņš tiem nenoticēs ari tad, kad
sarunas pietuvināsies tēmai par nāvi un pēcnāves dzīvi.
• Neuztraucies. Es par tevi parūpēšos. Ja mirstošo bērnu kaut kas
satrauc, viņam nepieciešams kāds, kas to uzklausa. Esiet gatavi
savu bērnu uzklausīt un atbildēt uz visiem viņa jautājumiem tik
godīgi, cik vien tas iespējams.
• Tev nevajag sevi nomocīt ar šādām domām. Pietaupi enerģiju, lai
drīzāk izveseļotos. Bērns nevar šādus jautājumus neuzdot. Viņam
nepieciešams uzzināt uz tiem atbildes. Ko mirstošais bērns lai
iesāk, ja paša vecāki atsakās tam palīdzēt, delikāto nāves tēmu ar
bērnu nepārrunājot? Nevajadzētu bērnam teikt, ka
atveseļošanās nolūkā viņam jāpacenšas vēl vairāk. Bērns to gluži
vienkārši nespēj.
Izaicinoša uzvedība 1
Ieteicamas frāzes (1)
• Ja vecāki uz bērna necieņas izrādīšanu vēl nav nopietni reaģējuši, tad to
darīt ir pēdējais laiks. Bērniem gan skolas dzīvē, gan visā savā turpmākajā
dzīvē neizbēgami nāksies sastapties ar autoritātēm. Tāpēc tiem jāmācās
savu aizvainojumu un sarūgtinājumu nevis izspēlēt, bet konkrēti
noformulēt.
• Pirms izteikt asu aizrādījumu, vajadzētu painteresēties, vai nav kas
atgadījies. Pamēģiniet uzsākt šādi: Tas nemaz neizskatās pēc tevis. Kaut kas
tevi satrauc, aprunāsimies.
• Protams, ir arī citi sarunas uzsākšanas veidi:
• Es esmu tava māte (tēvs, vecmāmiņa) un necietīšu, ka tu ar mani runā tādā
tonī.
• Esmu loti dusmīga par to, ko tu nupat pateici.
• Vari būt ar mani neapmierināts, vari man nepiekrist, vari uz mani skaisties,
bet tādā tonī tu ar mani runāt nedrīksti. Padomā, kā tu to, ko nupat man
teici, varētu pateikt arī citādi.
• Mums tagad jāparunā par divām lietām. Pirmkārt, par to, ka es tev neatļāvu
iet ciemos pie drauga, kamēr neesi sagatavojis skolas uzdevumus, un,
otrkārt, par to, ka tu man izrādīji necieņu, kliedzot uz mani. Nu, par kuru
lietu sāksim? Vai tu izdarīsi izvēli, vai arī tas būs jādara man?
Izaicinoša uzvedība 2
• Ieteicamas frāzes (2)
• Tas, ko tu nupat pateici, mani dziļi aizvainoja. Es ceru, ka tu
pārdomāsi savu rīcību un vēlāk man atvainosies. Tad mēs par to
aprunāsimies. Līdz tam brīdim es ar tevi vairs nevarēšu tā lepoties,
kā to darīju agrāk.
• Vai tu maz saproti, ka esi pārkāpis vienu no desmit Dieva baušļiem?
Runājot ar mani tā, kā tu to nupat atļāvies darīt, tu parādīji, ka tev
trūkst izpratnes par godu un negodu.
• Ne tikai pieredze, bet arī zinātniskie pētījumi liecina par to, ka,
dusmās paceļot balsi, cilvēks noskaišas vēl vairāk. Ja pieaugušais
šādā situācijā spēj savaldīt emocijas un sāk runāt klusāk, nokaitētā
sarunas gaisotne kļūst normāla pāris sekunžu laikā.
Izaicinoša uzvedība 3
Ieteicamas frāzes (3)
• Vajadzētu vienmēr paturēt prātā, ka veids, kādā vecāki pauž savas pilnīgi
pamatotās dusmas, un runāšana paceltā balsī reizē ar nosodījumu vienmēr ietver
sevī arī paraugelementu. Šāda situācija bērnam
• Iemāca savu neapmierinātību un aizvainojumu izrādīt citiem cilvēkiem
pieņemamā veidā, nevis tā, kā bērns tikko kā izturējies pret saviem vecākiem.
Pretējā gadījumā viņš uz visu mūžu var pieņemt uzvedības stereotipu, ka savas
varas apzināšanās iet roku rokā ar necieņu pret līdzcilvēkiem.
Ko vēl varētu ieteikt
• Šādā reizē vecākiem vajadzētu runāt ar bērnu klusā un mierīgā balsī, izsakot
vairākus iespējamus minējumus bērna agresivitātes sakarā. Pēc atklātas
izrunāšanās ar bērnu vecākiem nākas pieņemt vienu no divām iespējamām
atziņām: pirmā - savā dziļākajā būtībā bērns ir labs, tikai, saskaroties ar
nepatīkamu dzīves situāciju, tam pietrūkst brieduma un attiecīgās dzīves
pieredzes; otrā - bērna raksturs nav tas labākais, un tāpēc tā uzvedībai veltāma
pastiprināta uzmanība. Bet esiet uzmanīgi, jo zinātniskie pētījumi liecina, ka
vecāku vērtējumam attiecībā uz saviem bērniem turpmākajā dzīvē ir tendence
realizēties.
• Tas, ko tu nupat izdarīji (izaicinoša uzvedība), tev nemaz nav raksturīgi. Lieku galvu
ķīlā, ka ir kas tāds, kas tevi satrauc. Nāc pastāsti, kas atgadījies.
• Esmu redzējis tevi dusmojamies arī agrāk, bet tu nekad neesi uzvedies tik izaicinoši.
Ceru, ka tu to saproti.
Izaicinoša uzvedība 4
Ieteicamas frāzes (4)
• Tu esi ļoti noskaities, un tev gluži vienkārši vajadzēja savas dusmas uz
kādu izgāzt. Visiem tā gadās. Vai tu dusmojies par kaut ko tādu, kas
šodien notika skolā?
• Vai tavām nesaskaņām ar māsu gadījumā nav kāds sakars ar to, cik tu
šodien pret mani biji nejauks un ļauns?
• Reizēm mēs mēdzam pateikt vai izdarīt kaut ko tādu, kas citus cilvēkus
ļoti dziji sāpina un aizvaino. Esmu pārliecināts, ka tu saproti - tā rīkoties
nevajadzēja.
• Man tā vien liekas, ka tevi satrauc pavisam kas cits, tikai tev tagad
negribas par to runāt. Atliksim šo sarunu uz vēlāku laiku. Ja tu gadījumā
pārdomāsi, esmu tavā rīcībā.
• Lai gan man nepatīk veids, kā tu pret mums izturējies, es tomēr saprotu,
ka tev uz sirds pārāk daudz kas sakrājies.
• Es jau saprotu - tu esi redzējis, ka tieši tāpat ar mani runā tavs tēvs,
vecāmāte un tēvocis Mārtiņš. Tāpēc tev ir grūti saprast, ka tā nedrīkst
pret cilvēkiem izturēties. Tev nevajadzētu ņemt piemēru no viņiem.
Izaicinoša uzvedība 5
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties (1)
• Ja tādas frāzes kā «ko tu no sevis iedomājies», «kā tu uzdrošinies» vai «savu mūžu
neviens tā ar mani nav uzdrīkstējies runāt» tiek izrunātas īsi un labdabīgi, tās
bērna un pieaugušo attiecībām nekādu ļaunumu nenodara. No garām
pārmetumu tirādēm gan vajadzētu izvairīties. Tās negatīvās emocijas tikai
pastiprina, un tik nozīmīgā sarunas tēma par izaicinošo uzvedību un necieņas
izrādīšanu var vispār izpalikt. Nevajadzētu nokaitēto atmosfēru vēl vairāk
saasināt, sakot, piemēram, šādi: Skaties man acīs, kad es runāju! Vai tu dzirdi?
Uzkliedzieni, jo īpaši tad, ja vecāki to atļaujas bieži, ir maz efektīvi. Daudz labāku
rezultātu var panākt, runājot lēni un mierīgi. Ja vecāki nekliedz tikpat kā nekad,
tad balss paaugstināšana pirmajā dusmu izvirdumā noteikti liks bērnam
saausīties. Tikai nevajadzētu tā darīt pārāk bieži.
• Nav ieteicams aizrauties ar impulsīvu sodu piesolīšanu, lietojot tādus izteikumus
kā, piemēram, vari aizmirst to, ka nedējas nogalē tev tika apsolīts palikt nomodā
ilgāk. Labāk darīt bērnam zināmu, ka jūs padomāsiet par piemērotu soda veidu.
Nevajadzētu sākotnējā dusmu karstumā bērnam piedraudēt ar tādu soda mēru,
kāds viņam var likties netaisnīgs un kuru pieaugušais pēcāk nevar, nezaudējot
autoritāti, vairs atsaukt. Sodam nekad nevajadzētu būt lielākam par nodarījumu.
Daudz lietderīgāk būtu likt bērnam uzrakstīt jums vēstuli, kurā viņam būtu
jāpaskaidro, kāpēc tā pirmītējā uzvedība uzskatāma par sliktu. Var sodīt bērnu arī
citādi, proti, liekot padarīt kādu no mājās veicamajiem darbiem ārpus kārtas. Tas
būtu ne tikai audzinoši, bet arī lietderīgi, jo atvieglotu jums mājas soli.
Izaicinoša uzvedība 6
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties (2)
• Turpmāk vecākiem vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, lai nepalaistu garām
neievērotus tos gadījumus, kad bērns būtu varējis reaģēt izaicinoši, bet
tomēr nav to darījis. Šādās reizēs noteikti vajadzētu bērnu paslavēt.
• Es zinu, ka tev mans aizliegums ļoti ķērās pie sirds, bet es tevi cienu par
to, ka tu prati savas emocijas savaldīt.
• Vai tu saproti, ka šoreiz esi rīkojies ļoti pareizi? Tu biji dusmīgs un atklāti
to pateici. Tu nemēģināji pierādīt savu taisnību kliedzot. Par to es tevi
patiešām cienu.
• Es vēroju tavu uzvedību jau veselu nedēju, un tu nevienu pašu reizi
neatļāvies iziet no rāmjiem, kaut arī dažkārt tev nepavisam tas nenācās
viegli. Es no sirds ar tevi lepojos.
• Visbeidzot, kad gaisotne atkal kļuvusi normāla un visi satrauktie prāti
rimuši, mazākie bērni ļoti labprāt nododas rotaļai, kurā tiek mainītas
lomas: bērniem tiek iedalīta pieaugušo loma, un tie var ar saviem
vecākiem izspēlēt dažādus pareizas un nepareizas uzvedības modeļus.
Bērniem nepieciešami ne tikai pareizi norādījumi, bet arī iespēja tos
Vecāku šķiršanās 1
• Ieteicamās frāzes (1)
• • Mēs ar tēti (vai māmiņu) nevaram satikt jau ilgāku laiku. Esam visādi centušies padarīt mūsu
ģimenes dzīvi laimīgu, bet viss bijis veltīgi. Tāpēc esam nolēmuši šķirties un iet katrs savu ceļu.
• Vairumā gadījumu bērni noteikti protestēs un vēlēsies sīkākus paskaidrojumus. Labāk būtu
bērniem minēt tādus šķiršanās iemeslus, kādus tie jau nojautusi iepriekš, nekā paziņot kaut ko
pilnīgi jaunu un šokējošu, jūs jau bieži esat dzirdējuši mūs vakaros strīdamies; jūs jau droši vien
redzējāt, cik nelaimīgi mēs jutāmies iepriekšējā atvaļinājuma laikā; jūs jau noteikti esat pamanījuši,
ka pēdējā laikā tētis biežāk uzturas darbā nekā mājās.
• Ja bērni ir lietas kursā par to, ka vienam no vecākiem ir īpašas problēmas, piemēram, ar
alkoholismu vai tieksmi uz azartspēlēm, nevajadzētu izlikties, ka šiem faktoriem ar iespējamo
šķiršanos nav nekādas saistības. Jāņem vērā, ka vainas uzvelšana tikai vienam no laulātajiem
bērnus var ietekmēt vēl postošāk, dažkārt izraisot visai spēcīgu pretdarbību. Jūtot, ka kritika ir
stipri pārspīlēta, bērns var sākt vainoto vecāku aizstāvēt, jā. Es atzīstu, ka māmiņas tieksme uz
alkoholu manu lēmumu šķirties ietekmēja. Bet nav jau tikai tas vien. Mēs vienkārši nolēmām, ka
ilgāk tā dzīvot vairs nevaram.
• Ja viens no vecākiem šķirties nevēlas, bet izskatās, ka no tās izvairīties neizdosies, nav vērts
atbildību par to uzvelt otram laulātajam. Vajadzētu saprast, ka lēmums šķirties nekad nav
šķilšanās iemesls. Cilvēki šķiras daudz un dažādu iemeslu dēļ.
• Turklāt vairumā gadījumu lēmums šķirties netiek pieņemts vienā mirklī, bet gan pakāpeniski. Tā
ir taisnība, ka tavs tēvs vairs netic iespējai mūsu attiecības sakārtot. Es personīgi tomēr gribētu
pamēģināt vēl vienu reizi. Tomēr īstais iemesls, kāpēc mūsu turpmākā kopdzīve vairs nav
iespējama, ir tas, ka mēs nespējam darīt viens otru laimīgu, kaut gan esam to mēģinājuši ne reizi
vien.
• Ja vecāki nolemj kādu laiku padzīvot atsevišķi, oficiālu šķiršanos nenoformējot, bērniem
vajadzētu zināt, cik ilgi šāds stāvoklis varētu turpināties. Turpmākos sešus mēnešus mēs esam
nolēmuši dzīvot atsevišķi. Tā kā ar jums mēs tiksimies katru dienu, jūsu dzīvē nekas nemainīsies.
Kad seši mēneši būs pagājuši, paskatīsimies, vai gribēsim dzīvot šķirti arī turpmāk, vai tētis
Vecāku šķiršanās 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja vecāki nolemj kādu laiku padzīvot atsevišķi, oficiālu šķiršanos nenoformējot,
bērniem vajadzētu zināt, cik ilgi šāds stāvoklis varētu turpināties. Turpmākos
sešus mēnešus mēs esam nolēmuši dzīvot atsevišķi. Tā kā ar jums mēs tiksimies
katru dienu, jūsu dzīvē nekas nemainīsies. Kad seši mēneši būs pagājuši, paskatīsimies, vai gribēsim dzīvot šķirti arī turpmāk, vai tētis (māmiņa) tomēr atgriezīsies
mājās.
• Bērniem noteikti jāatgādina, ka viņi nav vecāku šķiršanās iemesls. Mēs ar māmiņu
tevi mīlam un mīlēsim vienmēr. Tu nekādā ziņā neesi mūsu šķiršanās iemesls. Mēs
vienkārši nespējam darīt viens otru laimīgu.
• Tu šobrīd patiešām izklausies ļoti bēdīgs un sarūgtināts. Tev liekas, ka esmu tevi
nodevusi.
• Pagājušas jau vairākas dienas, kopš pēdējo reizi runājāmies par mūsu gaidāmo
šķiršanos. Varu iedomāties, cik bēdīga un nobažījusies tu tagad jūties.
• Grūti pierast pie domas, ka mēs vairs nedzīvosim visi kopā.
• Tu šobrīd patiešām izklausies ļoti bēdīgs un sarūgtināts. Tev liekas, ka esmu tevi
nodevusi.
• Pagājušas jau vairākas dienas, kopš pēdējo reizi runājāmies par mūsu gaidāmo
Vecāku šķiršanās 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Pie visa vainīgs tavs tēvs. Ja bērnam ar tēvu ir labas attiecības, otrs vecāks
nedrīkst to pataisīt par vienīgo vainīgo, sev ierādot vien upura lomu. Bērniem
tikt ar vecāku šķiršanās problēmu galā būs nesalīdzināmi vieglāk, ja attiecībās
ar bērniem abi vecāki viens otru nevis vainos, bet gan atbalstīs.
• Mēs šķirsimies, bet datums vēl nav zināms. Ja vecāki vēl nav izlēmuši, kad to
darīt, sarunu ar bērniem vajadzētu atlikt līdz brīdim, kad tas būs zināms
konkrēti.
• Nu, dēls, tev tagad vajadzēs māmiņai palīdzēt, uzņemoties visas vīrieša rūpes.
Dažus papildpienākumus bērns, protams, atbilstoši savām spējām un
vecumam varētu uzņemties, bet vairāk no viņa prasīt nevajadzētu.
Pieaugušajam savas rūpes, bērnam - savas. Nedrīkst viņam atņemt bērnību.
• Vai ar mani tiešām tik grūti sadzīvot? Nekad nepadariet bērnu par vecāku
savstarpējo attiecību šķīrējtiesnesi. Bērnu nedrīkst nostādīt tādā stāvoklī, ka
lojalitāte pret vienu no vecākiem liek justies otra priekšā vainīgam.
• Šķiršanās nāks mums visiem tikai par labu. Bērns ta noteikti nedomā.
Pieaugušo uzdevums ir pacensties bērna jūtas izprast un uzskatāmi parādīt
nevis ar vārdiem, bet gan ar darbiem, ka vecāku izšķiršanās viņa turpmāko
dzīvi ietekmēs tikai pozitīvi. Tas kļūst iespējams, nodrošinot ne tikai patīkamu
mājas atmosfēru, bet arī abu šķirto vecāku sadarbību bērna turpmākajā
Mātes jaunais draugs 1
• Ieteicamās frāzes (1)
• Vajadzētu bērnam savus nodomus darīt zināmus. Tu jau zini, ka
kopš tā laika, kad mēs ar tavu māmiņu izšķīrāmies (vai nolēmām
dzīvot atsevišķi), es reizēm satiekos ar kādu sievieti. Šī sieviete man
kļuvusi loti dārga. Un tagad es domāju, ka pienācis laiks jūs
iepazīstināt. Ko tu par to domā?
• Ja šķirtie vecāki jūt, ka bērna reakcija nav līdz galam atklāta, ka
daļu savu jūtu viņš paturējis sevī, tiem vajadzētu vai nu bērna
vārdus atkārtot, vai arī pamēģināt iejusties viņa situācijā, dzirdēto
atbildi atbilstoši komentējot. Tu saki, ka tas būtu jauki, bet man
tomēr liekas, ka dziļi sirdī tu tik priecīgs nemaz nejūties, drīzāk jau
otrādi. Vai arī šāds variants: Man rodas tāds iespaids, ka tev no šīs
tikšanās bail. Par ko tu tā uztraucies?
• Nebūtu slikti ar bērnu pārrunāt šīs tikšanās detaļas. Es domāju, ka
viņa varētu atnākt pie mums ciemos nākamo sestdien un mēs visi
kopā varētu doties uz atrakciju parku. Kā tu uz šādu ideju skaties?
• Mēs par to aprunāsimies vēl kādu reizi. Ja tevi kas satrauks vai arī
Mātes jaunais draugs 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja bērns grib zināt, vai jūs ar savu tagadējo draugu vai draudzeni
gatavojaties precēties, vajadzētu viņam teikt patiesību. Šobrīd mēs vēl to
neesam izlēmuši, bet mēs ļoti vēlētos apprecēties. Tiklīdz būsim par šo
jautājumu tikuši skaidrībā, mēs tev pateiksim.
• Ja bērns jauno šķirto vecāku draugu vai draudzeni satikt nevēlas,
vajadzētu pamēģināt saprast, kāpēc. Iespējams, ka bērns sakarā ar vecāku
uzspiesto pārdzīvojumu vēl aizvien jūtas sarūgtināts un noskumis un
negrib atteikties no cerības par varbūtēju vecāku izlīgumu. Bet varbūt
bērns raizējas par to, ka tādējādi varētu kļūt nelojāls pret otru šķirto
vecāku.
• Ja nevēlies, tev nav ar manu draugu (draudzeni) jāsatiekas. Es tikai gribētu,
lai tu zini, ka es turpināšu ar viņu tikties, jo tas man ļoti daudz ko nozīmē.
Ceru, ka attiecībā uz iepazīšanos tu savas domas drīz mainīsi. Pieaugušais
var bērnam mierīgi stāstīt par tām reizēm, ko pavadījis kopā ar savu jauno
draugu vai draudzeni. Tas tikai vēlreiz apstiprinātu skaudro realitāti, ka
Mātes jaunais draugs 3
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties
• Vai tev neliekas, ka viņa ir lieliska?; Nu, vai viņa nav jauka?; Vai nejūties
laimīgs, ka esmu viņu atradis? Vecāks var bērnam pastāstīt par to, kā jūtas
viņš pats, bet nevajadzētu iedomāties, ka bērnam būtu jājūtas tieši tāpat.
Bērna izjūtas no vecāku jūtām noteikti atšķiras, vismaz pagaidām. Labāk
būtu nogaidīt, kamēr bērns pats, neviena nerosināts, sāks runāt par
savām pozitīvajām izjūtām.
• Nestāsti tētim, ka tu satikies ar manu jauno draugu. Nekad nevajadzētu
bērnu iesaistīt pieaugušo savstarpējās attiecībās.
• Paskaties, mīļumiņ, kas tur sēž. Kāds, kuru es gribētu ar tevi iepazīstināt.
Kāds pārsteigums! Nemaz necerēju jūs šeit sastapt. Bērnu gaidāmajai
tikšanās reizei vajadzētu sagatavot jau iepriekš. Apdomība šādos
gadījumos nenāk par ļaunu nevienai no ieinteresētajām pusēm.
• Mēs ar manu draugu (draudzeni) pavadīsim kopā visas nedēļas nogales. Ja
gribēsi tikties ar mani, tev nāksies tikties arī ar viņu. Tā rīkoties nedrīkstētu,
jo bērni tomēr ir pirmajā vietā. Viņi tēva vai mātes uzmanību pelnījuši pilnā
apjomā, nedalot kopā pavadāmo laiku ar svešu cilvēku. Ja šķirtie vecāki
nolemj apprecēties no jauna, bērnam vajadzēs šai situācijai pielāgoties. Lai
gan īstajiem vecākiem nenāktu par ļaunu arī tad reizēm izbrīvēt laiku, lai
pabūtu kopā ar bērnu bez citu cilvēku klātbūtnes.
Saskarsme ar šķirtajiem vecākiem 1
Ieteicamās frāzes
• Vecākiem nevajadzētu izlikties, ka jūtas lieliski, ja īstenībā tā nemaz nav.
Bērni to nekļūdīgi nojauš, un viņos var izveidoties uzskats, ka justies slikti
nav atļauts. Tāpēc vēlams atklāti pastāstīt bērnam par savām izjūtām jau
labu laiku pirms tā paredzamās ciemošanās pie otra šķirtā vecāka. Pēc
dažām stundām mums jābūt gataviem doties ceļā. Šim brīdim tuvojoties,
man ap sirdi paliek pavisam sērīgi, jo man tevis sāk pietrūkt Un kā tu
jūties?
• Visgrūtākais brīdis ir tūlīt pēc atvadīšanās. Lai gan pēc kāda laika tas
pāriet, un es atkal nepacietīgi gaidu mūsu nākamo tikšanos.
• Vecākiem nevajadzētu baidīties bērnam atklāt, ka to jūtas ir juceklīgas.
Lai gan man ir skumji, ka es tevi tagad kādu laiku atkal neredzēšu, jau
tagad degu nepacietībā izdomāt, ko mēs darīsim tava nākamā
apciemojuma laikā. Kā redzi, es jūtos vienlaikus noskumis un priecīgi
satraukts.
• Kad šķiršanās sāpes jau nedaudz rimušas, vecāki var savas patiesās
izjūtas paust, izmantojot spēles elementu. Te nu mēs esam. Četri rūķīši.
Kurš no jums gribētu būt Drūmais rūķītis? Un kurš gribētu uzņemties
Žēlabainā rūķa lomu? Vai kāds ir ar mieru tēlot Satraukto rūķi? Miegainais
Saskarsme ar šķirtajiem vecākiem 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Neraudi. Trešdienas vakarā mēs atkal būsim kopā, un rīt es tev piezvanīšu.
Laikam jau asarām tomēr ir kāds iemesls. Bērnam ir svarīgi, lai pieaugušie
saprastu, ka viņa bēdīgajam noskaņojumam ir savs attaisnojums. Galu
galā viņam ir tiesības justies tieši tā, kā viņš jūtas. Lai situāciju ievirzītu
labākā gultnē, vecāks varētu bērnam atgādināt, ka nākamajā reizē
gaidāms kas īpaši jauks.
• Tagad es tevi vedīšu mājās, lai tu pagūtu atgriezties norunātajā laikā. Tu
jau zini, kā mamma dusmojas, ja ierodamies dažas minūtes vēlāk. Mātes
kritizēšana šādā brīdī spriedzi tikai vēl palielina.
• Nākamo sestdien tava ciemošanās pie manis nenotiks, jo man jābrauc
komandējumā. To nekad nevajadzētu pateikt pēdējā brīdī pirms
atvadīšanās, kad ar bērnu parunāt par šo tēmu vairs nav atlicis laika.
• Vairākas beidzamās reizes pēc kārtas tu, dodoties projām, esi turējies ļoti
braši. Kā īsts vīrietis - drosmīgs un stiprs. Bērns nav pelnījis uzslavu par to,
ka pratis savas ciešanas apslēpt. Viņā pakāpeniski var nostiprināties
pārliecība - lai vecākiem izpatiktu, vajag slēpt savas patiesās jūtas. Ja
bērns patiešām sācis ar jauno situāciju aprast, vecākiem vajadzētu darīt
viņam zināmu, ka ir to pamanījuši un ka tādējādi visiem kļuvis vieglāk.
Attieksme pret jauno audžuvecāku 1
Ieteicamās frāzes
• Dusmas sevī slēpj aizvainojumu un sarūgtinājumu. Lai spētu šīm jūtām
pietuvoties, vēlama taktiska un iejūtīga saruna ar bērnu. Ja bērna attieksme
tomēr izrādās ne tikai nepatīkama, bet pat šķeltnieciska, vajadzētu viņam
izvirzīt ļoti konkrētas prasības. Tādu izturēšanos, kādu tu nupat atļāvies pret
savu audžumāti, es necietīšu. Es zinu, ka tev ar viņas klātesamību mājās samierināties nav viegli. Un tomēr. Vari dusmoties arī turpmāk, bet izrādīt savas dusmas
šādā veidā tu nedrīksti.
• Priecājos, ka beidzot esam palikuši divi vien. Man šādu brīžu pietrūkst. Kad šodien
pirms pusdienām redzēju, ka aiz dīvāna esi izmētājis popkornu, es sapratu, ka tev
vēl aizvien ir grūti samierināties ar manu otro laulību. Kas īsti tev tajā liekas tik
nosodāms?
• Es ienīstu savu jauno patēvu! - Pastāsti man par to...
• Viņa man nenorādīs, ko un kā darīt! - Labi, viņa nav tava māte, bet viņa ir mana
sieva. Tāpēc viņa ir tiesīga tevi izrīkot. Tu ne vienmēr paklausīgi izpildi arī manus
rīkojumus. Tev tomēr nāksies tiem pakļauties.
• Es zinu, ka pēdējā reizē, kad biji kopā ar savu audžutēvu, tu nežēlojies. Likās, ka
tobrīd tu juties labi un tev tur patika. Acīmredzot tu padomāji par kaut ko jauku.
Interesanti - kas tas bija?
• Tēt, man mana audžumāte patīk. Man tika žēl māmiņas. - Jā, ta tas varētu būt.
Iespējams, ka tu jūties par to vainīgs. It īpaši tad, kad redzi māmiņu noskumušu.
Tas ir normāli. Mēs ar tavu māmiņu aprunājāmies, un mēs justos labāk, ja tu
pamēģinātu ar audžumāti saprasties. Māmiņa noteikti saprot, kā tu jūties.
Attieksme pret jauno audžuvecāku 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tev nevajadzētu tā izturēties. Juris, māmiņas jaunais draugs, ir vienkārši lielisks. Vecāki
nedrīkstētu ignorēt bērna viedokli. Viņiem vajadzētu būt pietiekami saprātīgiem, lai
bērnu uzklausītu. Patiesi? Nu pastāsti vēl kaut ko.
• Man arī tavas māmiņas jaunais vīrs nepatīk. Tomēr, ja vien jaunais audžutēvs nedara
jūsu bērnam pāri, nevajadzētu, bērnam dzirdot, izteikt par to kritiskas piezīmes. Ar
šādu rīcību liesmas iespējams uzpūst tikai vēl lielākas. Spriedzi varētu mazināt šāds
izteikums: «Man tik ļoti gribētos, lai apstākļi būtu iegrozījušies citādi. Bet es tomēr
ceru, ka ar laiku viss nokārtosies.»
• Nu kāpēc gan viņa tev nevarētu iepatikties? Tavam brālim taču pret viņu nav nekas
iebilstams. Un atkal mēs sastopamies ar to pašu, par ko jau runājām. Ja diviem
bērniem pret vienu un to pašu cilvēku ir diametrāli pretēja nostāja, tad patiesās jūtas
meklējamas starp abām polaritātēm kaut kur pa vidu. Nebūtu slikti ar katru bērnu
atsevišķi mēģināt izveidot kaut ko līdzīgu sarakstam, kurā būtu atzīmēti visi
iespējamie plusi un mīnusi, lai tādējādi palīdzētu tiem savās juceklīgajās domās ieviest
zināmu kārtību.
• Ja tu arī turpmāk domā tā izturēties, vari pie manis vairs nenākt. Nekad nevajadzētu
piedraudēt bērnu atstumt vai pamest.
• Ja tev tik ļoti nepatīk mans jaunais vīrs, mēģināsim izbrīvēt laiku, lai varētu kādu brīdi
pabūt kopā vieni paši. Tādējādi bērnam tiek nodrošināta iespēja kļūt par situācijas
noteicēju. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka bērna galvenais uzdevums ir jauno
audžuvecāku nevis iemīlēt, bet gan iemācīties ar to saprasties. Tāpēc labāk būtu teikt
šādi: «Pagaidām es kādu laiku vēl pamēģināšu izbrīvēt laiku tev vienam, bet vienmēr
tas tā nebūs. Gribu, lai tu saprastu - lai iemācītos sadzīvot, mums visiem nāksies šo to
Alkohols
un
narkotikas
1
Ieteicamās frāzes
•
• • Esiet tādi vecāki, kuri bez kompleksiem spēj ar bērniem runāt par narkotikām
un to lietošanas sekām. Daudzi bērni zina, ka narkotikas lietot ir slikti. Tik slikti,
ka viņi baidās vecākiem atzīties, ka slepus ir jau tās izmēģinājuši. Man stāstīja
par kādu bērnu, kuru draugi spieda lietot narkotikas, bet vecākiem viņš to
neuzdrošinājās pateikt. Zēns baidījās, ka vecāki varētu sadus
•
moties ne pa jokam. Narkotikas ir tik ļoti kaitīgas, ka es patiešam loti vēlētos, lai
tu zinātu, ka vienmēr tevi uzklausīšu, kad gribēji aprunāties par to, kas ar taviem
draugiem norisinās skolā un ārpus tās.
• Es gribētu tev uzticēt kādu noslēpumu: ja vecāki joti saniknoja^ par to, ka viņu
bērni pieķerti lietojam narkotikas, tas ir tādēļ, ka īstenībā vecāki ir ļoti nobijušies.
Baidās viņi tāpēc, ka apzinās narkotikas var bērnam nodarīt ne tikai lielu
ļaunumu, bet ari izraisīt nāvi.
• Pastāsti man, ko tu esi dzirdējis skolas autobusā, skolā vai mūsu tuvākajā
apkaimē runājam par bērniem, kuri lieto alkoholu vai narkotikas.
• Ja tu gribētu dabūt alu vai marihuānu, - vai tu zinātu, kur šīs lietas sadabūt?
• Vecāku pienākums ir bērniem pastāstīt, kā no piedāvātajām narkotikām
atteikties, ja pārējie tomēr uzstāj. Bērns narkotiku kaitīgumu var apzināties,
bet tomēr būt spiests sākt tās lietot. Tāpēc šādas situācijas ieteicams mājās
pārrunāt, lai bērnā attīstītu pašpaļāvību un spēju pateikt narkotikām «nē». Te
būs vairāki ieteikumi, kā bērnu iemācīt no piedāvātajām narkotikām atteikties:
•
Kā atteikties no alkohola un
narkotikām?
•
•
•
•
•
Nekādā ziņā. Tu tikai gribi man sagādāt nepatikšanas.
Vai tu esi galīgi nojūdzies? Narkotikas es nelietošu nemūžam.
Aizmirsti to.
Tu velti tērē laiku. Nedz alkoholu, nedz narkotikas es nelietošu.
Māciet bērnam arī to, ka tūlīt pēc atteikuma viņam nekavējoties
jādodas no tās vietas prom, jo ielaišanās pārrunās ar narkodīleri
vājina pretošanās spēju.
• Nekad nevajadzētu aizmirst bērnu uzslavēt par to, ka tas spējis
atteikties ne tikai no alkohola un narkotikām, bet arī no izdevības
šis lietas izmēģināt. Es esmu pārliecināta, ka, ja tu patiesi būtu
gribējis, tu uz šo brīdi alkoholu vai narkotikas būtu jau pamēģinājis. Es
ļoti lepojos ar tevi tāpēc, ka tu spēji šim kārdinājumam pretoties. Es
zinu, ka nav viegli atteikties, kad visus pārējos redzi to darām. Bet tu
spēji pierādīt, ka tev ir raksturs.
Alkohols un narkotikas 2
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties
• Es zinu, ka kādu dienu tev iegribēsies tās izmēģināt. Bet esi uzmanīgs. Narkotiku
atkarība vienmēr sākas ar vienkāršu izmēģināšanu. Dažiem vecākiem liekas, ka no
šī ļaunuma izvairīties nav iespējams, tāpēc tie cenšas bērnu no narkotiku
lietošanas nevis pavisam atturēt, bet gan dot padomus, kā atturēties no ilgstošas
un pastāvīgas to lietošanas. Muļķības. Narkotiku izmēģināšana nebūt nav
obligāta. Bērnam kļūstot vecākam, narkotiku vilinājums var attiecīgi palielināties,
bet to izmēģināšana tomēr ir un paliek brīvprātīgs pasākums. Kaut arī nevajadzīgs un riskants.
• Tev nevajadzētu uzturēties to bērnu sabiedrībā, ja zini, ka viņi savulaik ir lietojuši
alkoholu vai narkotikas. Ja bērnam ir tādi draugi, tam jāaizliedz uzturēties šādu
draugu sabiedrībā. Tas ir viennozīmīgi. Bet minētajā frāzē bērns nepārprotami
saklausa vecāku atzīšanos savā bezspēcībā. Šādā situācijā izmantojama nevis
pamācīšanas stratēģija, bet gan rīkojumi. «Tev vajadzētu...» nav gluži tas pats, kas
«Tu nedrīksti...» vai arī «Es tev neatļauju...». Kaut arī laikā, kuru bērns pavada
skolā, jūs sava rīkojuma izpildi nevarat izkontrolēt, bērnam tomēr skaidri
jāapzinās vecāku ciešā apņēmība to no šī netikuma atturēt.
• Ja jau tu bez tā alus nevari iztikt, tad dzer to mājās, nevis kādā krogā. Tā es vismaz
zināšu, kur tu esi. īstenībā jūs stāvokli padarāt vēl sliktāku. Šāda frāze nozīmē to,
ka pret iedzeršanu patiesībā jums nekas nav iebilstams. Nedz pusaudzim, nedz
Kategoriski rīkojumi 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Dažkārt vecāki savus rīkojumus attiecībā uz šķīvja iztukšošanu vai istabas
sakārtošanu mēdz izteikt paceltā balsī tikai tāpēc vien, ka jūtas pārguruši
vai arī nepietiekami novērtēti. Tāpēc vecākiem, lai neciestu to pašcieņa,
ieteicams vairāk padomāt par to, ko tie vēlas panākt, un rīkojumus nevis
paziņot bezierunu tonī, bet gan ar bērnu aprunāties.
• Es jūtu, ka darbi jau sakrājušies pāri galvai. Aprunāsimies par to, kā jūs man
varētu palīdzēt, uzņemoties daļu no tiem uz sevi.
• Dažkārt vecāki mēdz saviem bērniem uzkliegt, īstenībā dusmojoties nevis
uz bērniem, bet gan par līdzīgu neizdarību uz savu laulāto draugu. Ja
dzīvesbiedrs labu tiesu no mājās darāmajiem darbiem telpu tīrīšanas jomā,
pusdienu gatavošanā un bērnu uzraudzīšanā neuzņemas padarīt pats,
nevajadzētu patiesībā tam domātu nosodījumu vērst pret bērniem, turklāt
vēl paceltā balsī. Es sāku kliegt uz bērniem, ka tie atkal kārtējo reizi nav
sakārtojuši savu istabu. Bet, patiesību sakot, mani satrauc tas, ka tu man tik
maz palīdzi. Mums vajadzētu par to aprunāties.
• Ja gribat panākt to, ka bērns iztukšo savu šķīvi vai sakārto savu istabu,
rīkojumu vajadzētu izteikt stingri, bet bērnu nekritizējot. Sākot ar rītdienu,
tev katru dienu vajadzēs apēst kādu dārzeni. Tad tu vienmēr būsi vesels. Vari
palīdzēt man tos izvēlēties, bet pat tad, ja tev tie negaršo, nāksies tomēr tos
ēst.
Kategoriski rīkojumi 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Es neprasu, lai tu savu istabu kārtotu katru dienu, bet, ja es tajā vispār
nevaru ieiet, lai kaut kur neaizķertos vai nepakluptu, tad laikam gan
beidzot pienācis laiks to iztīrīt. Es tev parādīšu, kā tas jādara, un ceru, ka
turpmāk tu to darīsi reizi nedēja. Kura diena tev liekas vispiemērotākā?
• Vajadzētu ar bērnu aprunāties, kā būtu labāk, uzklausot arī viņa domas.
Vai tev labāk patiktu tīrīt mēbeles ar putekļulupatu vai ar putekļsūcēju? Vai
labāk gribi kārtot istabu pēc brokastīm vai pēc pusdienām?
• Vai man pie dārzeņiem pagatavot krējuma mērci vai ko citu?
• Ja bērns izliekas vecāku rīkojumus nedzirdam, vajadzētu uz to nevis
sakliegt, bet gan mēģināt noskaidrot šādas izturēšanās cēloni. Es zinu, ka
zaļās pupiņas tev negaršo, bet esmu tavs tēvs, un rūpēties par veselīgu
ēdienkarti ir mans tiešais pienākums.
• Es zinu, ka tev daudz labāk gribētos ārā rotaļāties, nevis kārtot savu
istabu. Bet mēs jau norunājām, ka tu to paveiksi tieši tagad. Tas tev
neaizņems pārāk daudz laika. Paldies.
Kategoriski rīkojumi 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Saku tev beidzamo reizi, sakārto savu istabu... Apēd dārzeņus! Tādā
veidā vecāki pieradina bērnu ņemt tos nopietni tikai tad, ja rīkojumi
tiek izteikti paceltā balsī. Kliegt neiesaku nevienam, jo tā var dabūt
balss saišu iekaisumu vai pazaudēt balsi pavisam.
• Man ļoti gribētos, lai tu šovakar apēstu visus dārzeņus. Jūs esat
pieklājīgs, bet tiepīgs. Mēģiniet būt pieklājīgs, bet noteiktāks.
• Cik reižu man tev jāsaka... Ja pārliecināšana ar vārdiem nepalīdz,
vajadzētu ķerties pie citiem līdzekļiem. Varētu, piemēram, bērnam
neatļaut darīt kaut ko tādu, ko viņam ļoti gribētos, kamēr istaba
nebūs sakārtota. Ja bērns pie galda gražojas un kārtīgi nepaēd,
nevajadzētu ļaut viņam vēlāk remdēt izsalkumu, graužot pie
televizora čipsus.
• Tu neiesi prom no galda, iekams nebūsi izēdis šķīvi... Šādu frāzi
vajadzētu lietot ļoti uzmanīgi. Ja bērnam ir nosliece uz stūrgalvību,
viņš var neļaut jums gulēt visu nakti. Gražošanās dārzeņu dēļ nekad
nerada problēmas, ciemojoties pie draugiem.
Nostādīšana neveiklā situācijā 1
Ieteicamās frāzes
• Reizi pa reizei vecāki var izvirzīt savus noteikumus. Iepriekšējo reizi, kad mēs gājām uz
kāzām, tu baznīcā sāki niķoties. Ja tu tā uzvedīsies arī šoreiz, es likšu tev pārsēsties līdzās
Marijas tantei.
• Tā kā mums šodien būs daudz viesu, bet neviena bērna, jums varbūt kļūs garlaicīgi. Ja
jūs šovakar uzvedīsieties labi un neplosīsieties, es jums gribētu sagādāt kādu īpašu
prieku. Kā jums šķiet, kas tas varētu būt?
• Vecākiem nevajadzētu skopoties ar uzslavām. Es ļoti lepojos ar tevi. Man ļoti daudz ko
nozīmē tas, ka redzu jūs abus mierīgi rotaļājamies, kamēr mēs ar tēti esam aizņemti ar
viesiem.
• Izsakot bērniem aizrādījumu svešu cilvēku klātbūtnē, balsij jābūt stingrai un
nepiekāpīgai. Tādai, kas patiešām liecina, ka vecāki nevis jūtas iebiedēti, bet ir
situācijas noteicēji. Tūlīt pat izbeidziet! Varat mierīgi atvainoties viesiem, ka uz brīdi
tos atstāsiet, lai noregulētu konfliktu blakus istabā. Apmulsums te būtu pilnīgi
nevietā, jo būt vecākiem ir jūsu vistiešākais pienākums.
• Nāc, apsēdīsimies te un parunāsimies. Ja bērnam liek apsēsties, viņš nomierinās ātrāk.
• Ja bērns nav noskaņots agresīvi, kaut gan viņam ir iebildumi, vecākiem vajadzētu
vispirms likt bērnam apjaust, ka viņi to saprot, un tikai pēc tam pateikt, kāda veida
rīcība tiek no tā gaidīta. Tu tagad uz māsu dusmojies. Tā reizēm gadās. Mēs par to
aprunāsimies, bet tagad es gribētu, lai tu šo strīdu izbeidz.
• Ja vecākiem liekas, ka bērns tikai mēģina piesaistīt apkārtējo cilvēku uzmanību,
nevajadzētu viņam to liegt. Tikai atcerieties, ka noteikumus izvirza nevis bērni, bet
gan vecāki. Es viesus uz brīdi atstāju vienus, lai paraudzītos, kā jums te klājas. Vai jums ir
garlaicīgi? Kā es jums varētu palīdzēt, lai vakars paietu interesanti?
Nostādīšana neveiklā situācijā 2
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tādi neverbāli bērnu ietekmēšanas veidi kā izteiksmīgs acu skatiens vai
sarauktas uzacis var kalpot kā atgādinājums bērnam mainīt savu
izturēšanās veidu, bet tai pat laikā tie bērnam ļauj nojaust, ka vecāki jūtas
apmulsuši un nevēlas uzkrītošā veidā saukt bērnu pie kārtības. Ja bērni
zina, ka vecāki nekavēsies tos norāt arī citu cilvēku klātbūtnē, viņi
centīsies mazāk izrādīties.
• Atceries, ko mēs norunājām? Dažos gadījumos ar šādu mājienu vajadzētu
pietikt. Bet, ja vecākiem to nākas atkārtot vairākas reizes, tad ar to vien
acīmredzot ir par maz. Lietojot šādu frāzi, problēmu rada tas, ka bērns
nojauš vecāku nevēlēšanos nonākt līdz atklātam konfliktam. Ja bērns
apzinās, ka vecāki tam aizrādīs arī svešu cilvēku klātbūtnē, viņš vairumā
gadījumu uzvedīsies daudz labāk.
• Ja vecāki bērnam čukst ausī klajus draudus, tas liecina, ka tie savās
pozīcijās nejūtas droši. Ja tu tūlīt pat nepārtrauksi, vari aizmirst par
piedalīšanos svētkos. Vecākiem, kuri jūtas droši un pārliecināti, izteikt
bērnam impulsīvus draudus nav nepieciešams. Gribu atkārtot vēlreiz, ka
pārdomāt savu reakciju uz bērna iespējamajiem gājieniem tajā vai citā
pasākumā vajadzētu jau laikus, lai bērna nepiedienīgā uzvedība pēkšņi
nepārsteigtu.
Emocionālā
inteliģence
1
Ieteicamās frāzes
• Vecākiem emociju ieaudzināšanai bērnos vajadzētu izmantot tieši tos brīžus, kad
bērns atklāti pauž savas emocijas. Tu tagad jūties vīlies un sagrauzts, jo mēs esam
nokavējuši spēles sākumu.
• Tu jūties pārsteigts par to, ka vecmāmiņa nolēmusi mūs apciemot.
• Tu biji tik priecīgs par to, ka tava komanda uzvarēja izšķirošajās spēlēs.
• Pēdējo reizi, kad tu tik loti sadusmojies, lai sagatavotu uzdoto, tev vajadzēja daudz
vairāk laika nekā parasti. Šoreiz tu nolēmi, ka nav vērts dusmoties, un mājas darbus
izpildīji daudz ātrāk, lieku galvu ķīlā, ka tagad jūties nesalīdzināmi labāk.
• Emociju audzināšanai vajadzētu izmantot brīžus, kad bērns ir kopā ar citiem
bērniem vai dzīvniekiem. Tādējādi bērnam ir vieglāk attīstīt sevī spēju iejusties otra
cilvēka situācijā.
• Suņuks tik ļoti pārdzīvo, ka mēs to atstājam mājās vienu. Kā tu domā - kā viņš jūtas?
• Kad suns ierauga savu saimnieku, tas luncina asti. Kā tu domā -kā viņš jūtas?
• Tu tikko sacīji, ka tev skudriņas skrien pa kauliem. Kas tā ir par sajūtu?
• Pēc intensīvas mācīšanās tu sūdzējies par vēdersāpēm. Reizēm vēders sāp tad, ja
cilvēks ir ļoti sanervozējies. Vai tu tāds esi?
• Kas cilvēkam būtu jāpasaka, lai tu ļoti sadusmotos? Kaut kas skumjš? Priecīgs? Pretīgs?
Vai varbūt priecīgi satraucošs? Kādas izjūtas tevī rastos ikvienā no šādiem gadījumiem?
• Bērnu vienmēr vajadzētu rosināt precīzi raksturot savas emocijas, liekot tam
mēģināt iejusties otra cilvēka situācijā un nekad neaizmirstot to paslavēt. Tu viņai
atļāvi parotaļāties ar savu lelli, jo redzēji, ka viņa ir ļoti noskumusi. Tas bija ļoti jauki no
tevis.
Emocionālā inteliģence 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nekad nedod savām izjūtām vaļu. Vecāki, esiet uzmanīgi!
Sadusmots bērns, protams, nedrīkst otram iet virsū ar dūrēm,
bet ir gadījumi, kad bērna dusmu emocijas liecina par tādiem
pāridarījumiem, kurus ignorēt vienkārši nedrīkst. Ko,
piemēram, iesākt gadījumā, ja bērna draugi norunājuši nozagt
kādam citam bērnam divriteni, bet jūsu bērns jūtas vainīgs un
nevēlas savam draugam sagādāt nepatīkamu pārdzīvojumu?
Šādā gadījumā vecākiem noteikti vajadzētu sava bērna
pārdzīvojumam pievērst pastiprinātu uzmanību.
• Izrādīt savas jūtas nozīmē atklāt savas vājās vietas. Lai dzīvē
gūtu panākumus, tev jāmācās uzaudzēt «biezu ādu». Jāsaka
atklāti, ka bez spējas iejusties otra cilvēka situācijā jūsu
bērnam turpmākajā dzīvē nebūs viegli izveidot noturīgas
attiecības.
Atsvešināšanās no radiniekiem 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja bērni sāk uzdot konkrētus jautājumus vai arī vecākiem liekas,
ka bērni atsvešināšanos jau paguvuši ievērot, vajadzētu tiem īsi
paskaidrot radušos situāciju. Ja ir cerības uz attiecību uzlabošanos, to vajadzētu īpaši uzsvērt. Mums ar tavu tēvoci Ediju iznāca
domstarpības sakarā ar naudu, ko viņš ir man parādā. Es esmu uz
viņu ļoti dusmīgs. Bet viņš tomēr ir mans brālis un ar laiku es mūsu
attiecības tomēr vēlētos noregulēt. Ceru, ka mums tas izdosies.
• Mēs ar tavu vecmāmiņu nespējam saprasties. Satiekoties mēs
katru reizi strīdamies. Esam mēģinājušas situāciju mainīt, bet līdz
šim mums tas nav izdevies. Es ceru uz to labāko, bet pagaidām es
ar viņu tomēr nevēlos runāt.
• Tava krustmāte Mērija nevēlas runāt ar mani. Tādas mūsu
attiecības pastāv jau labu laiku. Es tās gribētu uzlabot, bet viņa to
nevēlas. Ceru, ka ar laiku tās varbūt mainīsies.
Atsvešināšanās no radiniekiem 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Manam brālim ir problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nespējot no tām
atteikties, viņš tomēr vēlas, lai es tam palīdzu, kad viņš kārtējo reizi
iekūlies nepatikšanās vai arī tam nepieciešama nauda. Esmu atteicies dot
viņam naudu, kamēr viņš nebūs uzsācis ārstēšanas kursu. Tāpēc viņš uz
mani ir dusmīgs. Palūgsimies, lai Dievs viņam palīdz.
• Ja bērns izskatās nomākts vai nedaudz noraizējies, vajadzētu iejūtīgi ar
viņu parunāties. Tevi tas nomāc, ka es ar savu ģimeni nekontaktējos. Tas
ir skumji, vai ne?
• Tu izskaties nomākts. Vai tas ir tāpēc, ka mēs ar tavu vectētiņu nevaram
satikt?
• Tu droši vien tagad pārdzīvo, kad nejauši dzirdēji mani strīdamies ar tavu
tēvoci?
• Bērnu vajag mācīt veidot ar saviem ģimenes locekļiem tuvas attiecības.
Nesaticība, kāda valda attiecībās starp mani un māsu, ir tik nepieņemama
tāpēc, ka ģimenei vienmēr vajadzētu turēties kopā. Kā man gribētos šīs
attiecības noregulēt!
Atsvešināšanās no radiniekiem 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Atsvešināto ģimenes locekli nevajadzētu pārlieku kritizēt. Tavs brālēns ir
drausmīgs cilvēks. Kaut viņš nekad nebūtu piederējis pie mūsu ģimenes. Lai
ko šis brālēns būtu darījis, kaut arī tā būtu seksuāla uzmākšanās,
nevajadzētu viņu, bērnam dzirdot, skaļi nonievāt. Tā vietā varētu bērnam
pateikt šādi: Kādreiz tavs brālēns izdarīja kaut ko loti sliktu, un kopš tā laika
es viņam vairs neticu. Tā kā viņš ir nodarījis pāri vairākiem bērniem, es viņu
šeit vairāk nevēlos redzēt. Man ļoti gribētos, kaut nekas tamlīdzīgs nebūtu
noticis, bet diemžēl tā ir taisnība.
• Es ar māsu nesākšu runāt. Lai viņa to dara pirmā! Vecāku dusmas,
iespējams, ir attaisnotas, bet, ja gribat būt saviem bērniem paraugs,
principu vietā vajadzētu likt izlīgumu.
• To es nekad nepiedošu. Var gadīties, ka notikušais vecākiem patiesi liekas
nepiedodams. Bet bērni nepārtraukti tos vēro, un tā nu vecāki var šādā
situācijā bērnam neviļus iemācīt ko tādu, ko paši nemaz nav gribējuši,
proti, sirdī ilgi glabāt dusmas un aizvainojumu. Tā vietā vecāki varētu
izvēlēties, piemēram, šādu frāzi: Šobrīd es to vēl nevaru piedot, bet ceru, ka
Ģimenes apspriedes 1
Ieteicamās frāzes
• Mēs ar māmiņu nolēmām katru svētdienas vakaru pulksten septiņos sarīkot
ģimenes apspriedi, lai...
• Bērniem, kuri tīņa vecumam tuvojas vai arī to jau sasnieguši, par šādām
apspriedēm interese varētu būt mazāka. Vecāki šajā kontekstā var,
protams, pastāvēt pie sava, bet vislabāk ģimenes apspriedes izdodas tad,
ja bērni paši grib tajās piedalīties. Vispirms vēlams noskaidrot, kāpēc šāds
pasākums bērnam neliekas interesants. Tavai attieksmei vienmēr ir savs
pamatojums. Kāpēc tu šoreiz esi pret ģimenes apspriedes sarīkošanu?
• Ar bērnu nepieciešams vienoties. Es gribētu, lai tu ierodies uz divām
pirmajām apspriedēm. Pēc tām uzklausīsim tavas domas vēlreiz un
vienosimies, kurās tev turpmāk vajadzētu piedalīties un kurās ne.
• Tajās dienās, kad tevis nebūs, mums nāksies apspriest jautājumus, kuri skar
tieši tevi. Būtu labi, ja tu savas domas darītu mums zināmas līdz apspriedes
sākumam, citādi var gadīties, ka tev nāksies samierināties ar sev nepatīkamu
lēmumu.
• Bērnam varētu piedāvāt pabeigt, piemēram, šādus teikumus, kuros
faktiski piedāvāta iespēja izteikt savus priekšlikumus: Es gribētu, lai
Ģimenes apspriedes 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nu apklustiet taču un ļaujiet man pabeigt... Telpas noformējumam arī ir
sava nozīme, bet tik un tā vecākiem vajadzētu padomāt par to, kā šādas
ģimenes kopā sanākšanas padarīt interesantas un patīkamas, nevis
spriedzes pilnas un garlaicīgas.
• Kas ir par to, lai šovakar sarīkotu ģimenes apspriedi? Vislabāk šādas
apspriedes sarīkot regulāri un noteiktā laikā. Ja ģimenes kopāsanākšana
iepriekš nav bijusi plānota, pārējos ģimenes locekļus noteikti vajadzētu
par to informēt laikus, darot zināmu, ka šāds pasākums iecerēts ne tikai
idejas līmenī, bet patiešām notiks. Tad pārējie ģimenes locekļi to uztvers
nopietni.
• Ja tev nav nekā, ko teikt, tad sēdi mierīgs un klausies. Šāds tonis sarunā ar
bērnu nepavisam nav ieteicams, jo bērniem ģimenes apspriedes tomēr
nepatīk. Vecāki varētu izteikt savas domas arī mazāk aizskarošā tonī.
Pretējā gadījumā šis pasākums var pārvērsties par bezjēdzīgu savas
taisnības pierādīšanu. «Es saprotu, ka tu nevarēsi visu to uzklausīt bez
emocijām. Tu droši vien jutīsies noraizējies. Bet pacenties mūs uzklausīt,
lai vismaz būtu lietas kursā par gaidāmajiem notikumiem.»
Bailes no tumsas 1
Ieteicamās frāzes
• Lai bērnu nomierinātu, vēlams likt lietā iejūtību un pamācīšanu. Tādas
bailes laiku pa laikam izjūt gandrīz visi bērni. Bet vairumā gadījumu,
padomājot par patīkamākām lietām, tiem izdodas nomierināties un
iemigt.
• Murgaini sapņi var būt ļoti mokoši. Pat nebūdami reāli, tie rada ilūziju par
dzīves īstenību. Tādus sapņus palaikam gadījies redzēt ikvienam no mums,
bet visi pamazām iemācās no tiem atbrīvoties un atkal iemigt.
• Pēdējā laikā tev bieži rādās murgaini sapņi. Vai tev ir kādas nepatikšanas?
• Vajadzētu pamēģināt noslēgt ar bērnu vienošanos. Tev bail naktī palikt
vienam. Iepriekšējā naktī tu gulēji pie mums. Šonakt tev jāiet atpakaļ uz
savu istabu. Ja gribi, es kādu brīdi, kamēr tu iemigsi, pastāvēšu pie tavas
istabas durvīm. Ko tu gribētu, lai es vēl tavā labā izdarītu?
• Tu redzēji sliktu sapni. Sapņi dažkārt mēdz būt biedējoši, bet tie nevienam
nedara pāri. Es pasēdēšu pie tevis, kamēr tu iemigsi, un tu redzēsi, ka drīz
vien jau jutīsies labāk.
Bailes no tumsas 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Parasti vecāki nepareizi rīkojas tad, kad jūtas vīlušies par to, ka
bērni nespēj savas bailes pārvarēt.
• Ir jau pāri pusnaktij. Cik reižu man tev jāatkārto, ka tādu spoku
nemaz nav?
• Tev jābūt drosmīgam.
• Vairums bērnu, ja vecāki tiem māca tikt galā pašiem, ar laiku spēj
savas bailes pārvarēt. Ja bērns, piemēram, baidās aizmigt bez
vecāku klātbūtnes, vecākiem pirmo nakti ieteicams pavadīt kopā ar
bērnu. Otro nakti viens no vecākiem varētu nomesties blakus bērna
gultai uz grīdas vai arī stāvēt ārpusē pie istabas durvīm. Trešo nakti
viens no vecākiem varētu vienu minūti pastāvēt ārpusē pie durvīm,
tad uz divām minūtēm aiziet prom, vienu minūti pastāvēt, atkal
aiziet prom un tā turpināt, kamēr bērns iemieg. Ar šādas metodes
palīdzību vecākiem parasti izdodas bērna bailes izkliedēt.
Bailes no dzīvniekiem 1
Ieteicamās frāzes
• Vecākiem vajadzētu painteresēties par bērna vislielāko baiļu iemeslu,
sniedzot tam mierinājumu un drošības sajūtu. Tu baidies, ka suns tev
varētu iekost vai arī notriekt no kājām. īstenībā viņš pēc savas dabas ir loti
draudzīgs, lai gan reizēm var satraukumā ielēkt tev sejā. Tas, ka tu baidies,
vēl nebūt nenozīmē, ka šīm bailēm ir reāls pamats.
• Kad biju tavā vecumā, es baidījos no sikspārņiem. Man likās, ka naktī viņš
noteikti sameklēs mani un ielidos manā istabā. Tas gan nekad nenotika, un
es pamazām iemācījos nebaidīties. Atklāti sakot, sikspārņi veic labu darbu,
jo iznīcina odus.
• Bērnu ieteicams pamācīt, kā rīkoties, situāciju modelējot. Nāc paskaties! Es
tagad suni paglaudīšu un atjaušu tam nolaizīt roku.
• Es ļauju zirneklim rāpot pa roku. Vai, man kut!
• Paskaties pa logu, kā mēs ar suni rotaļāsimies. Istabā tu būsi drošībā. Pēc
brītiņa iznāc ārā uz lieveņa un pavēro mūs no turienes. Tā tu mums būsi
daudz tuvāk.
• Ļoti jauki, ka tu to izdarīji. Nav nemaz tik viegli izdarīt ko tādu, kas tevi
padara nervozu, bet tu tomēr to paveici.
Bailes no dzīvniekiem 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nāc! Ejam! Nevienam citam taču nav bail. Šādā gadījumā vecāki uzņemas
risku sava bērna emocionālo stāvokli vēl vairāk pasliktināt tad, ja tam
nepaveiksies.
• Vakar taču tu to izdarīji. Kāpēc šodien tu to vairs nevari? Lai nomāktu ļoti
stipras bailes, ar vienu vien veiksmīgu uzdrīkstēšanos nepietiek.
Vajadzīgas vairākas. Vēlams atgādināt iepriekšējo pieredzi, bet uzspiest ar
varu neko nevajadzētu. Tā vietā varētu izvirzīt mazāku mērķi, iesākumā
baiļu pārvarēšanai izvēloties nevis pieaugušu suni, bet gan pavisam mazu
kucēniņu.
• Tu uzvedies kā zīdainis. Bērna noniecināšana šādā situācijā nepalīdz. Un, ja
bērnam savas bailes pat izdotos pārvarēt, viņš vecākiem nevis justos
pateicīgs, bet drīzāk to iejaukšanos nožēlotu.
• Nu labi. Ja tev suņi nepatīk, vari tos neglaudīt. Bērna turpmākās dzīves
problēmas šāda frāze nemazinās, un bailes līdz ar to kļūs tikai vēl lielākas.
Bailes palikt vienam 1
• Ieteicamās frāzes
• Vecākiem vajadzētu bērnu iedrošināt un uzmundrināt, nepadodoties bailēm. Es
saprotu, ka tu esi noraizējies, bet es netaisos palikt mājās. Es zinu, ka pēc neilga
brīža tu jau jutīsies ievērojami labāk.
• Šodien ir sestdiena, un man uz darbu nav jāiet. Pēc brīža es iziešu un atgriezīšos
pēc stundas ceturkšņa. Es gribētu, lai tu sev pasaki «viss būs kārtībā» un tad
padarbojies ar kaut ko tādu, kas aizņemtu visas tavas domas. Es drīz atgriezīšos
un tad iziešu laukā vēlreiz, tikai šoreiz uz ilgāku laiku.
• Liekas, ka šobrīd tu tik ļoti noraizējies vairs neesi. Pastāsti, kā tev izdevās savas
bailes pārvarēt. Vecākiem vienmēr vajadzētu bērnam darīt zināmu, ka viņi ir
ievērojuši bērna pūles tikt galā ar savām negatīvajām emocijām.
• Tu šodien iesi uz skolu, bet vari man piezvanīt uz darbu.
• Pēdējo triju dienu laikā tu esi man zvanījis uz darbu vairākkārt. Šodien mēģini
nezvanīt. Esmu pārliecināts, ka tu to spēsi.
• Vai esi ievērojis, kā dažkārt rej mūsu suns, izdzirdējis kādu, viņaprāt, draudīgu
skaņu? Tavā organismā norisinās kaut kas līdzīgs. Riešana suni pasargā no kaut kā
tāda, kas īstenībā to nemaz neapdraud. Mēģini nodarbināt savu prātu tādā
virzienā, lai atbrīvotos no pārlieku lielas aizbildniecības.
• Šodien tu biji noraizējies par manu drošību, bet tad tev tomēr izdevās sev
iestāstīt, ka viss būs kārtībā. Man prieks par tevi.
Bailes palikt vienam 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Ja jūs tūlīt pat nesakārtosiet savas rotaļlietas, es šonakt nenākšu mājās.
Vecākiem nekad nevajadzētu draudēt bērnu atstāt vienu. Jūtīga bērna
emocionālo pārdzīvojumu šāda rīcība varētu tikai palielināt, panākot
gaidītajam tieši pretēju rezultātu.
• Tu rīkojies muļķīgi. Vecākiem nevajadzētu bērna raižpilno noskaņojumu
izsmiet. Tā vietā, lai bērnu kritizētu, vecākiem vajadzētu to nomierināt,
paskaidrojot, ka bērna bailēm nav reāla pamata.
• Atklāti sakot, esmu priecīgs, ka šodien tu paliki mājās. Tava sabiedrība mani
vienmēr uzmundrina. Vecākiem nekad nevajadzētu parādīt, ka bērna
negatīvās emocijas tos apmierina.
• Ja tu šīs muļķīgās runas neizbeigsi, es pasaukšu ārstu. Ja problēma ieilgst,
speciālista palīdzība būtu patiešām vēlama, bet to nekādā ziņā
nedrīkstētu pielīdzināt soda mēram.
• Tu saki, ka tev sāp vēders? Labi, vari šodien palikt mājās kopā ar mani.
Bērniem, kuriem vērojams atšķirtības baiļu sindroms, dažkārt patiesi var
būt nelieli veselības traucējumi, kuri tomēr nebūtu uzskatāmi par
attaisnojumu tam, lai bērns kavētu skolu.
Piedošana 1
Ieteicamas frāzes (1)
• Ja bērnu aizvainojis tā draugs, vecākiem vajadzētu parādīt sapratni
un iejūtību, pirms viņi mudina bērnu piedot. Tu nejauši dzirdēji, kā
tava labākā draudzene tev aiz muguras tevi aprunāja. Tagad tu ar viņu
vairāk negribi draudzēties un tāpēc droši vien jūties ļoti sarūgtināts.
• Pēc tam kad vecāki uzklausījuši bērnu un izpratuši visu, kas viņam
sakrājies uz sirds, viņiem kļūst skaidrs, ko īsti piedošana nozīmē viņa
izpratnē. Tu jau veselas trīs dienas ar Megiju neesi runājusi. Kam būtu
jānotiek, lai tu viņai varētu piedot? Jādomā, diezgan reti būs
dzirdama atbilde, ka Megijai vajadzētu atvainoties. Daudz biežāk
bērns atbildēs, ka Megiju nepieciešams sodīt.
• Tev vajadzētu viņam pateikt, ka jūties ļoti aizvainots un gribi, lai viņš
par savu rīcību atvainotos. Kādā situācijā tev būtu vieglāk viņam to
pateikt?
Piedošana 2
• Ieteicamas frāzes (2)
• Vajadzētu bērnam atgādināt tās reizes, kad viņš pāridarījumu
spējis piedot. Atceries, kā tu piedevi savam brālim, kad viņš
autobusā tevi ķircināja. Piedodot saviem pāridarītājiem, dažkārt
mums liekas, ka pašiem nodarīta netaisnība. Bet, ja esam pilnīgi
atklāti, tad tā nemaz nav piedošana, bet gan atriebības alkas.
• Uz brīdi iedomāsimies, ka tu esi savam pāridarītājam atriebies. Nu,
un kas notiks tālāk?
• Pieņemsim, ka tu savam draugam pāridarījumu esi piedevis. Kas
notiek tālāk?
Piedošana 3
• Ieteicamas frāzes (3)
• Nebūtu slikti likt bērnam uz brīdi iejusties sava pāridarītāja lomā
Iedomājies viņa vietā sevi. Kā tu domā, kāpēc viņa sarunāja tik
nejaukas lietas?
• Šādā situācijā īsti vietā būtu izskaidrot bērnam piedošana jēdzienu.
Turpmākajā dzīvē tas nestu tikai labus augļus. Piedošana ir cilvēka
gatavība dot savam pāridarītājam iespēju labotiem kaut arī viņš to
varbūt nemaz nebūtu pelnījis. Ko tu par to dotu?
• Tas, ka tu savam pāridarītājam piedod, nenozīmē, ka tu viņa rīcību
attaisno. Saki, ka viņš pret tevi izturējās slikti un ka viņa rīcība tevi
aizvainoja, bet tu tomēr esi gatavs viņam piedot.
• Ja bērns izstāsta, ka ar savu neseno pāridarītāju atkal salabis,
vecākiem šo izdevību vajadzētu noteikti izmantot, lai piedošanas
tēmu apspriestu sīkāk. Redzu, ka jūs ar Megiju nu jau nedēļu atkal
esat draudzenes. Vai esi apmierināta, ka spēji viņai piedot? Vai zini,
kāpēc esi apmierināta?
Piedošana 4
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties
• Viņš taču tikai saplēsa rotaļlietu. Mēs tās vietā nopirksim jaunu. Tev nevajadzētu uz draugu
dusmoties. Bērnus bieži sarūgtina tādas lietas, kuras pieaugušajiem šķiet absolūti nesvarīgas.
Toties bērnam tās nozīmē ļoti daudz. Cīniņš par rotaļlietām ir brīdis, kad bērnam nākas
saskarties ar vilšanās sajūtu un nepieciešamību radušos problēmu atrisināt. Šādā situācijā
vecākiem vispirms vajadzētu parādīt iejūtību. «Es tevi nevainoju par to, ka jūties tik sarūgtināts,
tāpēc ka draugs tīšām saplēsa tavu rotaļlietu. Tas patiesi nav patīkami.»
• Ja tu šoreiz draugam piedosi, viņš tev nākamreiz atkal darīs pāri. Dažkārt tā patiešām gadās, bet
vairumā gadījumu tomēr ne. Ļaunprātīgi izmantojot cietušā piedošanu, pāridarītājs riskē zaudēt
draudzību. Šāda situācija var būt lieliska jūtu audzināšanas mācībstunda. Bet pozitīvs rezultāts
sasniegts arī tad, ja bērns pāridarījumu piedevis un draudzība turpinās. Ja bērns draudzību
iemācīsies uztvert kā savstarpējas attiecības, kurās absolūti nekas netiek piedots, viņš var dzīvē
vispār palikt bez draugiem.
• Viņš taču atvainojās. Kas vēl tev vajadzīgs? Piedot no sirds nenākas viegli, un atvainošanās, kaut
arī neviltota, ne vienmēr aizvainojumu kliedē. Ja bērns grib ko vairāk nekā pāridarītāja
atvainošanos vien, vecākiem vajadzētu to noskaidrot. Iespējams, ka bērns vēlas panākt
taisnīgumu, proti, lai saplēstās vai pazaudētās rotaļlietas vietā vainīgais pagādātu jaunu. Vai arī
bērns vēl aizvien varētu justies sarūgtināts. Šādā situācijā vecākiem ieteicams ar to
samierināties un paslavēt savu bērnu par spēju piedot. «Tavs draugs atvainojās, bet tu vēl
aizvien izjūti dusmas un sarūgtinājumu. Man prieks, ka tu ar viņu tomēr gribi draudzēties arī
turpmāk. Tikai tev jāzina, ka no aizvainojuma un dusmām dažkārt iespējams atbrīvoties tikai pēc
ilgāka laika.»
Dievs 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Acīmredzot atbildes uz jautājumiem par Dieva esamību atspoguļo nevis
objektīvo patiesību, bet gan tikai cilvēka ticību un uzskatus. Lai gan
bērnam sniegto atbilžu saturs katrā atsevišķā gadījumā var izrādīties
atšķirīgs, vārdos slēptajam zemtekstam vienmēr vajadzētu klausītāju
ieinteresēt, akcentēt godbijību pret Dievu un radīt pārliecību par to, ka Tā
Kunga ceļi ne vienmēr ir izdibināmi.
• Kā Dievs izskatās? - Es nekad Dievu neesmu redzējis, bet es ticu, ka viņš ir
visu mīlošs, visu varošs un visu zinošs. Viņam zināms pat tas, ka šobrīd mēs
par viņu runājam.
• Kā debesīs izskatās? - To neviens tā īsti nezina. Mēs ticam, ka tā ir vieta, kur
varam būt kopā ar Dievu, ar saviem mīļajiem un kur visi jūtas ļoti, ļoti laimīgi
un tādi paliks vienmēr. Es nevaru pateikt, vai debesīs aug puķes un koki, vai
tur ir kalnu grēdas un ezeri. Un ko tu gribētu debesīs redzēt?
• Kad nomirs mūsu sunītis - vai viņš nokļūs debesīs? - Es tā ceru. Es zinu, ka
Dievs vēlas, lai mēs būtu tik laimīgi, cik vien iespējams. Tieši tāpēc viņš vēlas,
lai mēs debesīs sastaptos ar saviem mīļajiem - gan cilvēkiem, gan
dzīvniekiem.
• Kas ir dvēsele? - Mūsu dvēsele ir tā cilvēka daļa, kura visvairāk līdzinās
Dievam, bet kuru mēs nevaram redzēt. Tas ir mūsu garīgums, kurš dzīvos
mūžīgi. Kad cilvēka ķermenis nomirst, dvēsele paliek un turpina dzīvot, jo tā
ir nemirstīga.
Dievs 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Kā gan es varu Dievu mīlēt, ja nekad mūžā neesmu viņu sastapis? -Ir vismaz
divi veidi, kā to iespējams izdarīt. Pirmkārt, tā kā Dievs ir daļa no cilvēka
dvēseles, tad ikreiz, kad tu otram izdari ko labu, tu dari labu arī Dievam.
Bet, otrkārt, Dievs vēlas, lai tu pie tā vērstos ar lūgšanām. Tu, protams,
nedzirdēsi viņu atbildam tā, kā es atbildu tev, bet tu vari viņam uzticēt to,
ko visā dienas garumā esi darījis. Vari pastāstīt Dievam, kas tev sagādājis
prieku vai arī sarūgtinājis. Tā rīkojoties, tev drīz vien radīsies tāda sajūta, it
kā tu Dievu būtu pazinis visu mūžu.
• Vai visi tie cilvēki, kuri Dievam netic, ir slikti? - Nē, nekādā gadījumā.
Turklāt reizēm slikti rīkojas arī tādi cilvēki, kuri Dievam tic. Cilvēki, kuri
Dievam netic, domā, ka cilvēka dzīve izbeidzas reizē ar nāves iestāšanos.
Viņiem liekas, ka debesu nemaz nav un ka ar saviem mīļajiem viņi vairs
nekad nesatiksies. Es tā nedomāju. Es esmu pārliecināta, ka vecmāmiņa,
kuras man reizēm loti pietrūkst, tagad ir pie Dieva un ka arī es kaut kad pēc
daudziem, daudziem gadiem būšu debesīs kopā ar viņu.
• Bet kā ir ar eņģeļiem? Vai tie patiesi eksistē? Un vai man ir pašam savs
sargeņģelis. - Ja tu tici Dievam un Bībelei, tad tev jātic arī eņģeļiem. Jā,
eņģeļi patiesi eksistē. Eņģeļi ir labie gari, kurus Dievs sūta cilvēkiem palīgā.
Eņģeļi vēlas, lai visi cilvēki būtu labi un ticētu Dievam. Tu vari noskaitīt
savam eņģelim lūgšanu. Tu drīksti viņam pat izdomāt vārdu.
Dievs 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Bet, ja jau Dievs mūs tā mīl, kāpēc viņš ļauj notikt sliktām lietām? -Šis
jautājums mulsina ļoti daudzus cilvēkus. Viena atbilde ir tāda, ka Dievs
katram cilvēkam dod izvēles brīvību. Cilvēks var izvēlēties gan labo, gan
slikto, un daži cilvēki izvēlas slikto. Kad cilvēkus piemeklē tādas nelaimes
kā zemestrīces vai smagas slimības, Dievs grib, lai mēs šādiem cilvēkiem
palīdzam. Izturoties pret saviem līdzcilvēkiem ar mīlestību un parādot
līdzcietību, cilvēki rīkojas tā, kā to vēlējis Dievs.
•
• Visvairāk Dievs vēlas redzēt visus savus bērnus pie sevis debesīs. Dažkārt,
kad atgadījies kas slikts, cilvēki sarunājas ar Dievu un jūtas tam pietuvināti.
Var būt, ka sliktās lietas notiek tāpēc, lai cilvēki nenovērstos no Dieva.
•
• Vai tad, ja esmu slikts, Dievs mani soda? - Viņam tas nav jādara, ja cilvēks
izdara ko nosodāmu, viņam agri vai vēlu nākas par to samaksāt, ja kāds
izturas slikti pret citiem cilvēkiem, tie nevēlas uzturēties šāda cilvēka
sabiedrībā. Bet, ja kāds kaut ko nozog, tas riskē tikt notverts vai arī zaudēt
pārējo cilvēku uzticību. Dievs vēlas, lai visi cilvēki būtu labi un Dievu mīlētu.
Dievs 4
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Pajautā vecmāmiņai! Nav nekas briesmīgs, ja kāds no vecākiem atzīst savu
nezināšanu un iesaka bērnam griezties pēc palīdzības pie zinošāka cilvēka.
Bērnam nedrīkstētu rasties iespaids, ka vecākus viņa problēma neinteresē.
• Vari ticēt tam, kam pats gribi ticēt. Teorētiski jums taisnība. Bet laikam pareizāk
tomēr būtu vispirms bērnam iemācīt to, kam tic bērna vecāki, lai vēlāk, kad bērns
jau būs pieaudzis, izvēli ticēt Dievam vai neticēt atstātu viņa paša ziņā. Bērnam
esot vēl mazam, vecāku pienākums būtu bērnu vadīt, paskaidrot tam savu
attieksmi pret Dievu un reliģiju un censties arī pašiem dzīvot saskaņā ar Dieva
iedibināto kārtību. Ieteicams bērnam pateikt, ka izvēli Dievam ticēt un to mīlēt
izdara arī viņa vecāki. Tādējādi bērns uzzinās, ka arī viņa vecākiem ir dota izvēle.
• Ja tu mani neklausīsi, pār tevi nāks Dieva sods. Nebūtu ieteicams veidot bērnam
priekšstatu par Dievu kā policijas komisāru vai šķīrējtiesnesi. Turklāt vecākiem
nevajadzētu aizmirst, ka tieši viņu pienākums ir bērnu par sliktu uzvedību sodīt.
Tāpēc jau Dievs tiem uzticējis vecāku lomu.
• Ja tu mani neklausīsi, Dievs tevi nemīlēs. Dievu nedrīkst izmantot, lai bērnam
draudētu. Vecākiem jādara viss iespējamais, lai bērnā ieaudzinātu nevis bailes,
bet gan dvēselisku, godbijīgu un cieņas pilnu attieksmi pret jēdzienu «Dievs».
• Sliktiem cilvēkiem vienmēr klājas slikti. Šādus vārdus bērnam nevajadzētu teikt
kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dzīvē šāds apgalvojums ne vienmēr izrādās
pareizs.
Dieva lūgšana 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Vajadzētu bērnam paskaidrot, ka īstenībā lūgšana ir sarunāšanās ar
Dievu? Tu sarunājies ar Dievu tieši tāpat kā sarunājies ar mani un vari
viņam uzticēt visu, kas nomāc tavu sirdi.
• Lūgšana var būt pavisam īsa, piemēram, «Labrīt, Dievs. Paldies tev par
jaunu dienu.»
• Ja tu nezini, par ko īsti lūgt, padomā par tādām lietām, par kurām tev
vajadzētu Dievam pasacīt paldies. Es viņam pateicos par to, ka man
esi tu, pati lielākā Dieva dāvana.
• Tu manu lūgšanu droši vien nemaz nepamanīji, tāpēc ka es klusēju.
Bet īstenībā, kamēr mēs staigājām, es skaitīju lūgšana. To var darīt
jebkurā laikā.
• Bērnam varētu rasties vēl daži jautājumi:
• Vai Dievs atbild uz manām lūgšanām? - Dievs dzird ikvienu lūgšanu.
Viņš zina vislabāk, kas cilvēkam vajadzīgs, un tāpēc reizēm lūgšanu
apmierina, bet dažkārt arī ne. Tad viņa atbilde ir šāda: «Ne tagad.»
Dieva lūgšana 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja jau Dievs zina visu, - kāpēc tad man vēl jāskaita lūgšana? Tad jau viņš tāpat zina,
ko gatavojos viņam lūgt. - Dievs vēlas, lai tu ar viņu aprunājies. Viņš grib, lai tu
domātu par viņu un apzinātos, cik ļoti Dievs tevi mīl. Dievs negrib, lai cilvēki to
ignorētu.
• Ja es kaut ko loti, ļoti vēlos, - vai man tas jāpalūdz vienreiz vai arī jātraucē viņš
vairākas reizes? - Sarunājoties ar Dievu, tu nekad viņu netraucē. Vajadzētu lūgt
Dievu biežāk, jo tev varbūt gribēsies ar viņu aprunāties arī par citām lietām, nevis
tikai par to vienu lietu, ko biji uzdomājis sākumā. Dievs grib, lai tu viņu mīlētu, bet
Dievu mīlēt tu iemācīsies tikai tad, ja lūgsi to bieži.
• Kāda lūgšana ir vislabākā? - Vislabākā lūgšana ir tā, kura tev nāk no sirds, jo tādā
reizē tu pavisam noteikti zini, ka Dievs tevi dzird. Ja tas, ko tu lūgsi, tev, viņaprāt,
nāks par labu, Dievs tavu lūgšanu uzklausīs un, iespējams, uz tavu lūgšanu arī
atbildēs.
• Un ja nu es nedabūšu to, ko lūdzu? - Kad tu vērsies pie Dieva ar konkrētu lūgšanu,
saki viņam, ka tu mēģināsi saprast arī noliedzošu atbildi. Tas liecina par to, ka tu
Dievam tici un paļaujies uz tā spriedumu. Tu tici, ka Dievam vislabāk zināms, kas tev
ilgākā laika periodā vajadzīgs.
• Es tev uzticēšu fantastisku noslēpumu, kurš tev palīdzēs visā tavā turpmākajā dzīvē.
Ja tev gadās uz kādu cilvēku sadusmoties, aizlūdz par viņu. Dievs tev uzsmaidīs, un
tev uzreiz ap sirdi kļūs vieglāk.
• Lūdzies arī par tiem cilvēkiem, kuri Dievu neuzrunā nekad.
Dieva lūgšana 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Pēc tā, ko esi sastrādājis, tev vajadzētu lūgt Dievu un nožēlot to, ko esi
izdarījis. Sakot šādu frāzi, vecāku nodoms ir visnotaļ pareizs un
atzīstams. Atzīties savā nodarījumā Dievam un to nožēlot ir veselīgi,
turklāt tas palīdz veidot stipru raksturu. Tikai nevajadzētu to pasniegt
kā soda mēru. Labāk ieteikt to bērnam tad, kad abas karojošās puses
jau nomierinājušās. Tad pienācis īstais brīdis bērnu rosināt atklātai
sarunai ar Dievu par to, kas agrāk noticis.
• Nekāda lūgšana tev nav jāskaita. Vienkārši citreiz pacenties uzvesties
labāk. Ja Dievam tic vecāki, - kāpēc gan atturēt no lūgšanas bērnu?
Turklāt nevienam nav noslēpums, ka vairumā gadījumu intensīva
kontaktēšanās ar Dievu ir priekšnoteikums tam, lai no bērna patiešām
izveidotos cilvēks ar lielo burtu.
• Pirms gulētiešanas neaizmirsti noskaitīt lūgšanu. Frāzei nav ne vainas,
tikai bērnam nedrīkstētu veidoties pārliecība, ka lūgšana jāskaita tikai
pirms gulētiešanas. Parunāties ar Dievu vajadzētu vairākas reizes dienā.
Pateikšanās 1
Ieteicamās frāzes
• Lai iemācītu bērnus būt pateicīgiem, vecākiem vajadzētu bieži runāt ar
bērnu par to, cik daudz rūpju un laika dāvanas devējam bijis jāziedo, lai
iepriecinātu dāvanas saņēmēju. Domādama par to, ko tev uzdāvināt,
vecmāmiņa devās uz lielveikalu, kur gāja no vienas nodaļas uz otru, kamēr
atrada tādu dāvanu, kāda, viņasprāt, varētu tevi iepriecināt. Tad viņa par
to maksāja naudu. Un to visu viņa darīja tāpēc, ka vēlējās tevi ieraudzīt
smaidošu un laimīgu.
• Kad tu man darini dāvanas skolā, es jūtos ļoti pateicīga, jo zinu, cik daudz
laika tev prasīja tās pagatavošana. Tāpēc šīs dāvaniņas man ir īpaši mīļas.
• Padomā, kā tu justos, ja būtu sagādājusi man ļoti īpašu dāvanu, ziedojot
tās sameklēšanai daudz pūļu un laika, bet es to saņemtu vienaldzīgi,
neizrādot nekādu pateicību.
• Pamēģināsim abi kopā padomāt par tām lietām, kuras esam paraduši
uztvert kā pašas par sevi saprotamas, bet par kurām īstenībā mums visiem
vajadzētu justies pateicīgiem.
• Pasaulē tas viss, kas redzams mums apkārt - puķes, ūdens, dzīvnieki, gaiss,
visi cilvēki, tava ģimene - īstenībā ir Dieva dāvanas. Tas ir viens no
Pateikšanās 2
Frāzes, no kurām vajadzētu izvairīties
• Pasaki Kristīnes tantei, ka tā ir vislabākā dāvana, kādu tu jebkad
mūžā esi saņēmusi, un tagad būs tava vismīļākā rotaļlieta. Pārspīlēt
nevajadzētu. Ja arī dāvana nav īsti trāpījusi desmitniekā, labāk lai
bērns tomēr novērtē tās izgatavošanai vai iegādei veltīto laiku un
pūles. Tādējādi viņa paustā pateicība tomēr būs izjustāka un
sirsnīgāka nekā tikai paviršs dāvanai uzmests skatiens kopā ar
vēsu pateicību.
• Pasaki paldies, un ar to pietiks. Tev nav jāsūta pateicības vēstule.
Nosūtīt pateicības vēstuli nemaz nebūtu slikti. Tā vēl vairāk
palīdzētu bērnā izkopt pateicības jūtas par saņemtajām dāvanām.
• Sava nozīme bērna pateicības jūtu audzināšanā ir arī pieaugušo
cilvēku reakcijai uz bērna izdarītu nelielu pakalpojumu ikdienas
dzīvē. It kā sīkums, bet audzināšanā sīkumu nemēdz būt. Tu atradi
manas saulesbrilles? Kur tās bija? Pateicība pazudusi. Vecākiem
audzināšanā vajadzētu izmantot arī šādas situācijas, bērnam
paskaidrojot, kāpēc pazudušās lietas atrašana kādam tik daudz ko
nozīmē.
Kauslīgums 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērna disciplinēšana no vecākiem prasa ko vairāk nekā tikai mutvārdu
rīkojumu vien. Tas, ko vecāki bērnam saka, protams, ir pareizi, bet ar to
bieži vien nepietiek, lai bērnu no kauslīguma atradinātu. Savukārt
nepareizu vārdu izvēle situāciju var vēl vairāk pasliktināt. Vecumā no
desmit līdz divpadsmit gadiem bērni ir īpaši tendēti ņemt ļaunā tos vecāku
un citu vienaudžu izteikumus, kuri tiem šķiet pārāk bargi vai netaisnīgi. Ja
tā gadījies, vecāki var būt pārliecināti, ka problēma kļuvusi vēl akūtāka.
• Vecākiem vēlams bērnam jau iepriekš darīt zināmu, ko tie no viņa sagaida,
ja, jums abiem rotaļājoties blakus istabā, radīsies problēma, es ceru, ka jūs
atnāksiet pie manis, lai to izrunātu. Rokas palaist nav atļauts.
• Vecākiem bērnam jāpasaka, kā drīkst un kā nedrīkst rīkoties. Ja esi
saniknojies, otram sist nedrīkst.
• Ja vien iespējams, vecākiem vajadzētu katrā konkrētā situācijā mēģināt
atrast ar bērnu kopīgu valodu. Mēģinot bērnu atradināt no roku
palaišanas, pozitīvu rezultātu iespējams gūt, arī bērnu paslavējot par viņa
rīcību kādā gadījumā, kas noticis agrāk. Atceries, man toreiz bija tāds prieks
par tevi, kad jūs tik jauki kopā rotaļājāties. Jūs viens otram nesitāt arī tad,
kad sastrīdējāties.
Kauslīgums 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Pēc tam kad bērnam tikko kā izteikts nosodījums par kaušanos, vajadzētu kādu
minūti paklusēt, bet tad paklausīties, kas bērnam sakāms par kautiņa iemeslu.
Vecākiem, protams, nav jāatbalsta kautiņš kā vienīgais iespējamais problēmas
risinājums, bet tas palīdzēs izprast šādas bērna rīcības motīvu un iejusties viņa
situācijā. Bet to vēlams darīt tikai tad, kad vecāki un bērns nomierinājušies. Ja
vecāki šo sarunu uzsāk pārāk ātri, uz bērnu vēl dusmodamies, tie nespēj izprast
bērna motīvus. Nu tā. Tagad apsēdīsimies un mierīgi parunāsimies. Pasaki, lūdzu,
kāpēc tu savai māsiņai iesiti? Ak tā? Saprotu. Tātad tu to izdarīji tāpēc, ka viņa tev
parādīja mēli pēc savas uzvaras spēlē, un tev tas nepatika. Jā, zaudēt jau nevienam
nepatīk, un ja pēc tam tevi vēl ķircina...
• Pēc motīvu uzklausīšanas bērnu vajadzētu pamācīt, kā līdzīgā situācijā rīkoties
turpmāk. No lekciju lasīšanas, minot pozitīvus piemērus, ieteicams atturēties. Tā
vietā bērnam vajadzētu pastāstīt, kā viņš dotajā situācijā būtu varējis rīkoties
citādi. Padomā, kā tu varētu rīkoties citreiz, kad tev atkal gribēsies māsai iesist
tāpēc, ka viņa tevi ķircinās. Pie kam tā, lai tu neiekļūtu nepatikšanās. Jā, es domāju,
ka tā varētu. Nāc, izmēģināsim, vai tas varētu darboties. Izklausās interesanti.
• Ja roku palaišana atkārtojas, bērnu nepieciešams sodīt. Ideālā variantā vecākiem
vajadzētu bērnam jau iepriekš darīt zināmu, kādas varētu būt viņa neadekvātās
rīcības sekas. Ja es vēlreiz redzēšu tevi iesitam savam mazajam brālītim, tev uz
pusstundu nāksies rotaļu pārtraukt.
Kauslīgums 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Mammu, viņa man parādīja mēli! -Ak, liecies mierā un neskaties uz
viņu! Ja bērns situācijā, kad būtu varējis savai māsai vienkārši
iesist, tomēr nāk pie vecākiem un to izstāsta (būtībā izdarot
tieši to, ko vecāki no viņa sagaida), nevajadzētu no viņa
izvairīties. Ja bērnam rodas pārliecība, ka vecāki neko pat
netaisās darīt, viņš nolemj, ka jārīkojas pašam, un, jādomā,
māsai iesitis.
• Ja tu viņai iesitīsi vēlreiz, es tevi sodīšu. Bērnam jāsāk domāt par
savas nepareizās uzvedības sekām tad, kad sišana otram
notikusi pirmo reizi. Rīkojums tā nedarīt bērnam nemāca, kā īsti
vajadzētu rīkoties. Tāpēc labāk bērnam teikt apmēram šādus
vārdus: «Es gribētu, lai jūs abi kopā aprunātos par to, kas jums
katram liekas nepieņemams, un spētu rast vienošanos bez roku
palaišanas.»
Viens mājās 1
• Vecākiem vajadzētu jau laikus aprunāties ar bērnu par to, ko viņš
gatavojas darīt, pārnācis no skolas. Viņiem jāzina, ar ko bērns mājās
nodarbojas. Tu teici, ka gribot uztaisīt sendviču. Vispirms sagatavo
skolas uzdevumus un tad varbūt uzspēlē kādu videospēli. Es tev vēlāk
piezvanīšu un palīdzēšu.
• Kamēr es nebūšu pārnākusi, nekur neej. īpaši svarīgs šāds rīkojums ir
pilsētas apstākļos.
• Kamēr manis nav mājās, nekādi draugi pie tevis nākt nedrīkst.
• Ja bērnam ir bail vai arī nepatīk palikt mājās vienam, vecākiem
ieteicams to ņemt nopietni. Vajadzētu pamēģināt rast kādu citu
variantu. Man negribas, lai tu justos slikti. Es varu saprast, kāpēc tu
negribi palikt mājās viens pats. Paskatīsimies, varbūt varam atrast
kādu citu izeju.
• Es zinu, ka tu pēc skolas gribētu pie sevis uzaicināt draugus, bet bez
uzraudzības tas nav iespējams. Man loti žēl, es saprotu, ka tev būs
garlaicīgi.
Viens mājās 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Neslēdz vajā durvis, neatbildi uz telefona zvaniem, un viss būs kārtībā. Pirms atstāt
bērnu mājās vienu, nepieciešams daudz ilgāks sagatavošanās laiks. Vecākiem
kopā ar bērnu vajadzētu izspēlēt iespējami daudzveidīgus scenārijus. Var arī
uzdot virkni negaidītu jautājumu, piemēram, «Nu tātad, ko tu darītu, ja brālis
iegrieztu pirkstā?»
• ]a iesi ārā, atstāj man zīmīti. Tā nevajadzētu teikt, jo, runājot par skolas vecuma
bērniem, vecākiem būtu jau laikus jāzina, uz kurieni bērns plāno doties, uz cik ilgu
laiku viņš būs prom un kā gatavojas tur nokļūt.
• Te nu patiešām nav no kā baidīties. Tu drīz pieradīsi palikt mājās viens pats un
redzēsi, ka tev tas pat iepatiksies. Iespējams, ka bērns pakļausies, bet viņš nekad
neiemācīsies mājās palikšanu uztvert ar prieku. Apzināšanās, ka blakus istabā nav
neviena vecāka, nepatīkamas izjūtas var izraisīt arī vecākiem bērniem. Ja bērns
izskatās noraizējies ilgāku laiku, vecākiem vajadzētu izdarīt visu iespējamo, lai
tomēr varētu būt kopā ar bērnu. Pe< gada vai diviem viņš jau būs pietiekami liels,
lai mājās palikšana problēma izzustu pati no sevis.
• Tu jau tagad esi tik liela un prātīga meitene, ka vari kādu stundiņa pabūt arī viena.
Ja bērnam mājās vienam jāpaliek reti, šāda paslavēšana varētu būt īsti vietā. Bet,
ja situācija ir pretēja, šāda vecāku izteikta frāze neļauj bērnam darīt zināmus
savus iebildumus. Labāk būtu teikt šādi: «Paliekot mājās viena, tu neapšaubāmi
uzņemies lielāku atbildību. Es zinu, ka reizēm tas nepavisam nav viegli un ka
daudziem bērniem tas nepatīk Tāpēc es gribētu, lai tu man to pateiktu, ja radīsies
kādas problēmas.»
Ilgas pēc mājām 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Emociju gamma «Ilgas pēc mājām» sastāv no trim stadijām gatavošanās
doties projām no mājām; bērna atstāšana svešā vieta, izjūtas pēc
šķiršanās. Tas, kā vecāki reaģē un runā katrā no šīm stadijām, nosaka
bērna pārdzīvojumus - viņš vai nu ilgosies pē< mājām, vai arī jutīsies labi
svešā vietā.
• Gatavošanās stadijā vecākiem vajadzētu uzklausīt bērna raizes un ar tām
saistītos jautājumus, paskaidrojot, kas viņu sagaida vecāku prombūtnē.
Palasi šo bukletu par dzīvi atpūtas nometne. Tajā rakstīts, ka bērni katru
dienu varēs peldēties un vizināties ai laivu, kā arī izvēlēties kādu citu
interesantu laika pavadīšanas veidu, piemēram, šaušanu ar loku.
• Ja vecākiem liekas, ka viņu bērns, atstāts svešā vietā, varētu izjust
diskomfortu, vajadzētu to pamācīt, kā nepatīkamo sajūtu pārvarēt. Balss
tonim nevajadzētu būt asam un kategoriskam. Kad būsi palicis viens, tev
varētu rasties nepatīkamas sajūtas vēderā. Tāds kā skumīgums. Tas nozīmē,
ka tev mūsu pietrūkst. Bet pēc kādām pāris dienām šī sajūta izzudīs.
Iegaumē, ka tā ii tikai un vienīgi sajūta, kas nespēj tev nodarīt pāri.
Ilgas pēc mājām 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja bērns vaicā, ko iesākt, ja viņam, atrodoties projām no mājām,
pietrūks tēva un mātes, vajadzētu pret bērnu izturēties iejūtīgi un
pastāstīt, kas būtu darāms, lai ilgas pēc mājām pārvarētu. Pirmajā
brīdī atstāti jūtas gandrīz visi bērni. Tas ir pilnīgi normāli.
• Kad šāda izjūta pārņems arī tevi, labākais veids, ka to pārvarēt, ir
sākt darīt kaut ko interesantu. Vēlāk vakarā tu varēsi piezvanīt
mums pa telefonu un pastāstīt, kā pagāja tava pirmā prombūtnes
diena.
• Ja bērns protestē pret vecāku aizbraukšanu, vajadzētu painteresēties, vai šādai rīcībai ir kāds pamatots iemesls. Lai atvieglotu bērna
iedzīvošanos nepazīstamā vietā, varbūt vecākiem vajadzētu to
iepazīstināt ar kādu citu bērnu vai arī ar nometnes audzinātāju.
Pastāsti, kas tev šobrīd sagādā vislielākās raizes... Kam būtu
jānotiek, lai tu pasmaidītu?
Ilgas pēc mājām 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Ja bērns vēlāk piezvana uz mājām, vecākiem vēlams runāt ar to optimistiskā tonī. Bērnu
vajadzētu nomierināt, sakot, ka viņa skumīgās izjūtas šādā situācijā nav nekas neparasts, un
nepieciešamības gadījumā pamācot, kā rīkoties. Vairumā gadījumu nepaies necik ilgs laiks,
kad bērns jau jutīsies ievērojami labāk. Nevajadzētu ilgi nodoties skumjām, bet gan mainīt
sarunas tēmu. Esmu pārliecināts, ka šo dienu tu pavadīji loti interesanti. Pastāsti, ko tu labu
darīji.
• Vecākiem vēlams painteresēties, kā bērnam izdevās pārvarēt savas ilgas pēc mājām, un
viņu par to paslavēt. Tātad brīdī, kad tev ap sirdi kļuva pavisam bēdīgi, tu kopā ar citiem
bērniem devies uz upi peldēties. Tā bija loti laba doma.
• Ja bērns jūtas galīgi nomākts un to nekādi nav iespējams nomierināt, varbūt viņš vēl nav
nobriedis tiktāl, lai ilgāku laiku spētu atrasties tālu no ģimenes. Labi vien ir, ka mēs
pārbraucām mājās ātrāk nekā domājām. Mums laikam patiešām vajadzētu pāris gadu
nogaidīt, pirms mēģināt tevi iekārtot kādā atpūtas nometnē projām no mājām.
Ilgas pēc mājām 4
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties (1)
• Neviens cits te tā neniķojas. Tev vajadzētu būt priecīgam. Šāda frāze nesniedz
mierinājumu un var situāciju tikai vēl vairāk saasināt. Labāk ļaut bērnam
saprast, ka skumjas un nomāktība nelielās devās ir gluži normāla parādība.
• Tā nu ir viena zemē nomesta nauda. Nākamreiz, kad gribēsi pavadīt vasaru
nometnē, vari man to nemaz nelūgt. Šāda vecāku runāšana bērnam neko
sakarīgu neiemāca un liek justies vaini gam pašam vai arī izjust nepatiku pret
vecākiem. Tātad no tas nav nekāda labuma.
• Mums tevis ļoti pietrūks, kamēr būsi projām. Nekas vairs nebūs kā agrāk, kad
bijām visi kopā. Vecāki nedrīkst bērnam likt justies vainīgam sakarā ar
prombraukšanu. Bērna sagatavošana dzīvo šanai ārpus mājas un ģimenes ir
būtiski svarīga, laikietilpīga un pakāpeniska audzināšanas procesa sastāvdaļa.
Ilgas pēc mājām 4
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties (2)
• Atceries vienu. Ja gribēsi braukt atpakaļ uz mājām, piezvani, un mēs nekavējoties brauksim
tev pakal. Zvanīt vari jebkura diennakts stundā. Vecākiem nevajadzētu ar bērna
mierināšanu pārspīlēt. Sakot šādus vārdus, vecāki bērnam faktiski ļauj nojaust, ka viņu
sagaida smagi pārbaudījumi. Bez tam, tā ka ilgas pēc mājām raksturīgas daudziem
bērniem, tad vecāku pārlieka vēlēšanās tos no šādas izjūtas pasargāt atņem bērnam
iespēju pārliecināties, ka laika gaitā no šīs izjūtas var arī atbrīvoties.
• Tu esi pārāk liels, lai justu ilgas pēc mājām. Šai ziņā gan vecāki maldās. Turklāt bērnam
varētu būt nopietns iemesls, lai vēlētos atgriezties mājās. Kāds divpadsmit gadu vecs
zēns, piemēram, pēc neilgas uzturēšanās drauga ģimenē vēlējās atgriezties mājās tāpēc,
ka drauga vecāki nemitīgi strīdējās. Šāda situācija zēnā izraisīja negatīvas emocijas. Lai arī
kāds būtu iemesls bērna ilgām pēc mājām, viņam šīs emocijas lemts pārdzīvot. Tāpēc par
iemesliem vecākiem vajadzētu padomāt īpaši nopietni.
Internets 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Datoru jomā vecāku izteiktajām prasībām jābūt ļoti konkrētām un kategoriskām,
izvirzot stingrus interneta lietošanas noteikumus. To izpildi nepieciešams
sistemātiski kontrolēt, nepieļaujot nekādas atlaides. Tu drīksti izmantot internetu, lai
savāktu materiālus skolā uzdotajam referātam, bet es nevēlos, ka tu pa to klejotu un
bez manas atļaujas lasītu visu, kas vien ienāktu prātā.
• Sūtīt e-pastu draugiem ir jauki, ja vien tu tam neziedo visu savu brīvo laiku.
• Nekad nemeklē palīdzību interneta, ja manis nav klāt.
• Čatot es tev neatļauju. Tik maziem bērniem kā tev čatošana var izrādīties bīstama. Daži
cilvēki čato tikai tāpēc, lai pēcāk bērnus izmantotu savtīgos nolūkos. Ar bērnu noteikti
jārisina sarunas par to, cik čatošana ar nepazīstamiem cilvēkiem var būt riskanta un
pat bīstama. Daudziem bērniem cilvēki, kuri labprāt risina ar nepazīstamiem bērniem
sarunas, nodarījuši pāri.
Internets 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Vecākiem nekad nevajadzētu kavēties bērnu pamudināt uz pareizu rīcību. Tu
izmantoji internetu tikai tāpēc, lai savāktu materiālus skolā uzdotā referāta
sagatavošanai. Es no sirds priecājos, ka varu tev pilnībā uzticēties, kā arī par to,
ka tu esi pietiekami gudrs, lai sevi nepakļautu nevajadzīgam riskam.
• Ja pieaugušo pārlieku lielā uzraudzība bērnu kaitina un viņš uzstāj, ka grib
klejot pa internetu viens pats un tas esot pilnīgi droši, vecākiem vajadzētu tam
pastāstīt par iespējamajām briesmām ko vairāk. Nu padomā pats. Ja kāds
pieklauvētu pie mūsu durvīm un gribētu sākt sludināt sātanisma idejas vai ari sākt
rādīt pornogrāfiskus attēlus, - vai es tādu cilvēku laistu iekšā? Nekādā gadījumā.
Interneta svešiniekiem tu kā personība nenozīmē absolūti neko. Viņu vienīgais
mērķis ir izkrāpt naudu vai arī iegūt bērna uzticību.
Internets 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Es negribu, ka tu klejo pa internetu. Tas ir bīstami. Bīstamas var būt ļoti daudzas lietas,
ja ar tām rīkojas neprasmīgi. Internets var kalpot arī par lielisku informācijas avotu.
Turklāt, bērnam kļūstot vecākam, prasme strādāt ar datoru un internetu būs absolūti
nepieciešama. Tāpēc pilnīgi atturēt bērnu no interneta izmantošanas nebūtu pareizi.
Lai bērns to izmanto, bet tikai pēc tam, kad vecāki viņu ar iespējamajām briesmām jau
iepazīstinājuši, un noteikti tikai pieaugušo uzraudzībā.
• Dārgumiņ, nu nāc taču beidzot ārā no savas istabas. Tu jau stundām ilgi sēdi pie datora.
Turklāt tas notiek bez vecāku uzraudzības. Tas ir tas pats, kas ielaist bērna
guļamistabā svešu cilvēku, kurš sākotnēji iegūst bērna uzticību, bet pēcāk to izmanto
ļaunprātīgi.
• Vai divas stundas, lai klejotu pa internetu, tev likās pārāk maz? Šāda frāze liecina par to,
ka vecāku uzraudzība nav pietiekami stingra. Pat tai gadījumā, ja bērns neatļautos
failus nav izmantojis, pavadot pie datora ilgāku laika periodu, var izveidoties
pieradums.
Skaudība 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Šādā situācijā vecākiem vajadzētu mēģināt uztaustīt bērna skaudības patiesos
iemeslus un, lai uzlabotu tā pašsajūtu, necensties atbrīvot bērnu no šīs emocijas
pārāk strauji, jo, tā rīkojoties, vecāki riskē bērna skaudības patiesos iemeslus
neuzzināt nekad. Man šķiet, ka tu jūties sarūgtināts tāpēc, ka vecmāmiņa veltī pārāk
daudz uzmanības tavam mazajam brālītim. Vai tu domā, ka viņu vecmāmiņa mīl vairāk
nekā tevi?
• Tava drauga atmiņu kladē kaut ko ierakstīt vēlējās daudzi tavi klasesbiedri. Tavā
atmiņu kladē ierakstu ir daudz mazāk. Tagad tu jūties sarūgtināts un viņu nedaudz
apskaud.
• Tev, draudziņ, taisnība. Tev pēdējā laikā nācies mājās strādāt daudz vairāk nekā agrāk.
Tas ir tādēļ, ka mums ar māmiņu tagad darbā jāpaliek ilgāk, bet tavai mazajai māsiņai
gandrīz nekā nav, ko darīt. Mēs vēl neesam paguvuši tev pateikt, cik pateic irj jūtamies.
Nemaz nezinām, ko gan bez tevis būtu iesākuši.
Skaudība 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Jebkurā gadījumā bērnu vēlams iedrošināt un paskubināt, atgādinot tās reizes,
kad bērns spējis skaudību pārvarēt. Jā, sacensības uzvarēja Māra, un tagad viņas
vārds lasāms avīzē. Tā bija gan toreiz, kad sacensībās uzvarēji tu. Vai atceries? Tas
bija pirms diviem gadiem.
• Bērnu nepieciešams pamācīt, kā tikt ar šo emocionālo problēmu galā. Es saprotu.
Tev tagad liekas, ka dzīve pret tevi bijusi netaisnīga Tev pietrūcis vecāku mīlestības,
kompetences un tamlīdzīgi. Bet vai tu nevarētu brīdi apstāties un padomāt arī par
tām reizēm, kad mīlestība pār tevi lējusi es gluži kā ūdenskritums?
• Pagājušajā nedēļā tu sāki apskaust savu draugu. Man liekas, ka šobrīd tev jau vairs
nav tik smagi ap sirdi. Kas tavu attieksmi izmainīja ?
Skaudība 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Just pret citiem cilvēkiem skaudību skaitās grēks. Jā, patiešām. Bībeles desmit baušļi aizliedz cilvēkiem
apskaust savu tuvāko. Bet šāda nosacījuma izvirzīšana neļauj bērnam savu attieksmi mainīt. Viņš tikai iegūs
pārliecību par to, ka grūtā brīdī nav ko gaidīt palīdzību no vecākiem. Ja tomēr vēlaties likt lietā Bībeles
nostādnes, labāk teikt šādus vārdus: Dievs katru no mums radījis citādu, tāpēc neviens nevar būt labāks par
citiem. Dievs grib, lai skaudības raisītā sarūgtinājuma vietā tu padomātu par tām lietām, par kurām tev
vajadzētu būt Dievam pateicīgai. Tev ir divas iespējas: vai nu domāt par to, kā visa tev trūkst, un justies
nelaimīgai, vai ari padomāt par to, kas tev ir, un mēģināt būt pateicīgai.
• Tāda ir dzīve. Vai kāds apgalvojis, ka tā ir taisnīga? Ja vecāku pamācības tiek sniegtas, pirms bērns ticis
uzklausīts, tas var noslēgties sevī un justies vēl vairāk sarūgtināts.
• Tagad nu gan tu pārspīlē. Tu taču zini, ka vecmāmiņa tevi mīl tieši tikpat stipri kā tavu mazo brālīti. Vecākiem
vajadzētu bērnu palūgt pastāstīt par tiem konkrētajiem gadījumiem, kad viņš i/jutis pret citiem skaudību, un
mēģināt tos atspēkot. Jā, tev taisnība. Pagājušajā nedēļas nogalē vecmāmiņa patiešām daudz vairāk uzmanības
veltīja tavam brālim. Bet tas bija tāpēc, ka mēs viņu bijām lūguši jūs abus pieskatīt, bet tavam brālim prātā
vienas vienīgas nerātnības. Tajās reizēs, kad tavu brāli varam pieskatīt paši, vecmāmiņa daudz vairāk laika
pavada ar tevi.
• Neuztraucies. Kūku griezīšu es, tā ka katrs dabūs vienādu gabalu. Precizitātes ziņā vecākiem nevajadzētu kļūt
pārlieku pedantiskiem. Bērniem pamazām jāpierod pie domas, ka dzīve ne vienmēr ir taisnīga.
Vecāku baltie meli 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Uzsākot šādu sarunu, vecākiem vajadzētu būt ļoti taktiskiem un iejūtīgiem. Ja
bērns uzdod tādus ļoti tiešus jautājumus kā «Vai Santa Klauss eksistē?» vai arī
«Kāpēc jūs man melojāt?», vislabāk ieteicams no neveiklās situācijas izkļūt,
vienlaikus atliekot nepatīkamās patiesības uzzināšanu uz vēlāku laiku, sakot
kaut ko apmēram šādu:
• Tu patiešām izklausies sarūgtināts un aizvainots. Vai tā ir?
• Tas tevi satraucis pietiekami stipri, lai tu gribētu par to aprunāties, vai ne?
• Tu droši vien gribi zināt, kas vēl no visa tā, kam tu agrāk ticēji, tagad var izrādīties
nepareizs.
• Kad tu skolas autobusā no vecākajiem bērniem uzzināji par Santa Klausu, tu
laikam juties ļoti sarūgtināta?
• Tagad tu droši vien esi noraizējusies par to, ka nākamgad Ziemassvētki varētu
vairs nebūt tādi kā agrāk?
Vecāku baltie meli 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Tagad tu droši vien domā, ka esmu tevi pievīlusi? Tu izklausies loti sarūgtināta.
• Ja jūsu bērns ir noraizējies par to, ka turpmākie Ziemassvētki varētu vairs
nekad nebūt tādi kā agrāk (tas pats sakāms arī par nākamā zoba iespējamo
izkrišanu), vecāku pienākums būtu bērnu nomierināt:
• Nē, mīļumiņ. Nākamie Ziemsvētki būs tieši tādi paši kā iepriekšējie. Tu, tāpat kā
allaž, saņemsi dāvanas, mēs greznosim Ziemassvētku eglīti un piedzīvosim daudz
dažādu pārsteigumu.
• Ko tu nākamajos Ziemsvētkos gribētu piedzīvot tādu, kas tos tavās acīs padarītu
īpašus un neatkārtojamus arī tad, ja Santa Klausa lomā būtu tavi vecāki?
• Ja bērnu visvairāk uztrauc tas, ka vecāki viņam nav teikuši taisnību, palīdzēt
varētu šādas frāzes:
Vecāku baltie meli 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Vai atceries tēta iepriekšējo dzimšanas dienu? Mēs viņam teicām, ka iesim uz pilsētu
iepirkties un laikā, kad viņš pārnāks no darba, vēl nebūsim atgriezušies mājās. Bet
īstenībā, viņam nākot iekšā pa durvīm, mēs to pārsteidzām ar dāvanām un
apsveikumiem. Atzīstos, mēs viņam toreiz samelojām, bet darījām to tāpēc, lai
sagādātu patīkamu pārsteigumu. Mums visiem tik ļoti gribējās, lai tētis justos
laimīgs.
• Vai atceries, cik tu biji priecīgi satraukts svētkos, kad pārģērbies par ugunsdzēsēju
(policistu vai spoku)? Tu par ugunsdzēsēju tikai izlikies, bet izturējies tā, it kā tu
patiešām tas būtu. Pārģērbties karnevāla kostīmā un pārliecinoši notēlot savu lomu
vienmēr ir interesanti. Māmiņai un tētim pārģērbšanās par Santa Klausu sagādāja
tikpat lielu prieku.
• Vai atceries, cik ļoti tu priecājies, kad mēs pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal reiz
pavadījām atvaļinājumu pie ezera. Ziemsvētkos es atceros pati savu bērnību. Es biju
tik priecīga, man šādu prieku gribējās sagādāt arī tev. Tāpēc es tev sacīju, Santa
Klauss patiešām eksistē.
Vecāku baltie meli 4
Ieteicamās frāzes (4)
• Ja vecākiem liekas, ka bērnu, kaut arī tas par Santa Klausu uzzina patiesību,
tomēr būtu iespējams pārliecināt par pretējo, vajadzētu teikt kaut ko apmēram
šādu:
• Vai nav interesanti, ka Ziemsvētku vakarā par Santa Klausa pēdējo atrašanās
vietu informē pat pēdējo ziņu reportieri?
• Kā tev liekas, kāpēc ir tik daudz Santa Klausiem veltītu dziesmu
• Es nupat logā ieraudzīju kādu ēnu. Tā izskatījās ārkārtīgi līdzīgi … Vai tu arī to
redzēji?
• Es zinu, ka daži bērni skolā runā - tāda Santa Klausa nemaz neesot. Es nezinu, kā uz
to skaties tu, bet man personiski tomēr gribas ticēt, ka Santa Klauss eksistē.
• Protams, būs arī tādi bērni, kurus nekas no visa iepriekš minētānespēs
pārliecināt, bet lai savu sapni par labo nezaudē tie bērni, kuriem gribas tam
noticēt.
Vecāku baltie meli 5
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Vecākiem nevajadzētu teikt bērnam neko tādu, ko iespējams iztulkot
kā nerēķināšanos ar tā jūtām vai kas varētu vilšanos vēl vairāk
padziļināt.
• Ir jau arī laiks uzzināt patiesību.
• Nu jau esi pietiekami liels, lai apzinātos, ka tā ir taisnība. Daudzi bērni to
uzzina nesalīdzināmi agrāk.
• Neko darīt. Tāda ir dzīve. Tā sagādā daudzas vilšanās.
• Liekas, par Santa Klausu esi dzirdējis pietiekami daudz. Laiks nu beigt šo
sarunu.
• Tu vienkārši pataisi mušu par ziloni.
Bērna meli 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja bērns melo par sīkumiem, sakot, piemēram, «Es to galdu nenoķēpāju,» - vecākiem
nekādas pārrunas rīkot nevajadzētu. Labi, kā nu tur bija, kā ne, galdam tik un tā jābūt
tīram. Paņem, lūdzu, dvieli un noslauki.
• Ja vecākiem ir pilnīgi skaidrs, ka bērns melo, nevajadzētu ielaisties nekādās debatēs.
Vari jau nu teikt, ko gribi, bet es skaidri redzēju, kā tu ābola serdi aizlidināji aiz dīvāna.
Sameklē to un izmet atkritumu spainī.
• Ja bērns melo, vajadzētu bērnam to vienmēr darīt zināmu. Tu melo. Patiesībā tu...
• Bērnu psihologi Džerijs Vikofs un Barbara Unella savā darbā «Kā bērnus vecumā no
sešiem līdz divpadsmit gadiem disciplinēt» (How to Discipline Your Six- to Twelve-YearOUh iesaka vecākiem kopā ar bērniem patiesības runāšanu izmēģināt. Millij, lūdzu,
pasaki šādu teikumu: «Tēt, tā bija es, kas izdzēsa ierakstus automātiskajā atbildētājā.
Man tas gadījās netīšām.»
Bērna meli 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja bērns sāk melot arvien biežāk - un arī par nopietnām lietām, vecākiem šo jautājumu noteikti
vajadzētu izrunāt kopā ar bērnu Tu kļūsti pieaudzis, un man jābūt pārliecinātam, ka varu tc\
uzticēties. Ja man liksies, ka tu nerunā taisnību, es nevarēšu te\ atjaut darīt to, kas prasa
savstarpēju uzticēšanos. Tu, piemēram nedrīkstēsi palikt pie draugiem pa nakti, un es tev nevarēšu
uzticēt lielākas naudas summas.
• Vecākiem vajadzētu atpazīt tādus bērna melus, kas vērsti uz to, lai izvairītos no nosodījuma,
parādītu sevi salīdzinājumā ai citiem labākā gaismā vai arī lai pārvarētu sevī vilšanās un
neapmierinātības sajūtu. Citiem vārdiem sakot, melošanu ka līdzekli, lai celtu savu pašapziņu. Ja
vecākiem rodas aizdomas par šādiem meliem, galveno uzmanību vajadzētu pievērst tām bērna
negatīvajām emocijām, kas šos melus provocē. Esmu ievērojis, ka tu savos izdomātajos stāstos
mēdz sevi vienmēr iztēlot stipru un varenu. Varbūt tu dažkārt esi noraizējies par to, ka citiem
bērniem tu varētu nepatikt? Un tāpēc tu gribi atstāt uz tiem neuzvarama cilvēka iespaidu?
• Man liekas, ka tu meloji tāpēc, lai izvairītos no nepatikšanām. Īstenībā es ar tevi varētu lepoties
vairāk, ja tu runātu patiesību arī tad, ja skaidri zinātu, ka man nepatiks tas, ko esi izdarījis.
Bērna meli 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Vecākiem nevajadzētu aizmirst bērnu paslavēt īpaši tad, kad bērns taisnību būtu varējis arī
noklusēt. Paldies, ka atnāci un atklāti pateici, ka esi izsitis logu. Man ir ļoti svarīgi, lai tu vienmēr
runātu patiesību. Arī tad, kad apzinies, ka tev draud nepatikšanas.
• Lai gan šodien tu man sameloji, es tomēr tevi uzskatu par tādu cilvēku, kurš turpmāk centīsies
runāt patiesību. Vecākiem jādara bērnam zināms, ka viņš nav zaudējis to uzticību.
• Vajadzētu bērnu audzināt ar konkrētiem piemēriem no vecāku dzīves. Kad es šodien atbraucu
tev pretī uz skolu, autostāvvietā atradu divdesmit dolāru banknoti. Atdevu to skolas dežurantam gadījumā, ja pieteiktos kāds, kas to pazaudējis.
• Bērnam vajadzētu paskaidrot, ko nozīmē jēdziens «baltie meli». Gados vecāki bērni jau saprot,
ka dažkārt melot nepieciešams, lai saudzētu citu cilvēku jūtas. Vai atceries to reizi, kad
vecmāmiņa man uz dzimšanas dienu uzdāvināja džemperi un es teicu, ka tā ir mana vismīļākā
krāsa? Nu, patiesību sakot, man tā krāsa nemaz nepatika, bet es zināju, ka vecmāmiņa, viņasprāt,
man vispiemērotākās dāvanas sagādāšanā bija ielikusi ne mazumu pūļu un laika. Un es sameloju, lai
viņa neapvainotos. Vai vari minēt vēl kādu «balto melu» piemēru?
Bērna meli 4
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tu esi melis. Vecākiem nekad nevajadzētu savu bērnu ierindot tādā vai citādā negatīvā
kategorijā, bet gan padomāt, vai konkrētajā gadījumā runa ir par personību kā tādu
vai tikai par tās nepareizu rīcību.
• Ja vecākiem patiesība jau zināma, nevajadzētu bērnam uzdot liekus jautājumus. Kurš
saplēsa lampu? Vai to izdarīji tu? Šis jautājums bērnu var pamudināt arī uz turpmāku
melošanu, bet šādu praktizēšanās iespēju viņam nevajadzētu nodrošināt.
• Ko tu izdarīji? Vai es gadījumā nepārklausījos? Vajadzētu ļoti uzmanīties, lai bērnu
nenosodītu par to, ka viņš uzdrīkstējies savā nodarījumā atzīties. Nav noliedzams, ka
daži nedarbi patiešām pelnījuši sodu, tomēr vecākiem jābūt absolūti pārliecinātiem,
ka patiesības runāšana vienmēr tiek ievērota un novērtēta pozitīvi.
• Vai tu pats esi pārliecināts, ka runā taisnību? Tu jau zini ka, dažkārt bērni mēdz melot.
Bērnam noteikti jādara zināms, ka vecāki no viņa sagaida nevis melus, bet gan patiesību.
• Tu melo tāpat kā tavs tēvs. Vecākiem savu bērnu vajadzētu uztvert kā personību,
nevis kā cita cilvēka kopiju.
Bērna manipulācijas 1
Ieteicamās frāzes
• Kaut ko tādu es dzirdu pirmoreiz. Nevaru tev to atļaut, pirms nebūšu aprunājusies ar tavu tēvu (vai
māti). Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad bērns savu vēlmi pasaka pēdējā brīdī pirms
promiešanas, tādējādi piespiežot vecākus pieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus.
• Tu jau zini, ka es nemēdzu piekrist lietām, par kurām mani māc šaubas, pirms neesam kopā ar tēvu
tās izrunājuši.
• Tagad es gribētu dzirdēt, ko par to saka mamma. Šādi vārdi bērnam dara zināmu, ka manipulēt ar
vecākiem neizdosies, bet tai pat laikā viņa vēlme tomēr ir uzklausīta.
• Ja vecākus bērna uzvedībā kaut kas satrauc vai neapmierina, vajadzētu bērnam to pateikt.
Piezvanīja tavs draugs un uzaicināja tevi palikt viņa mājā pa nakti. Es piekritu, jo domāju, ka viņš šo
apciemojumu ar savu mammu jau saskaņojis. Bet izrādījās, ka viņai par šādu jūsu plānotu
pasākumu nebija ne mazākās jausmas. Tādā veidā atļauja nav kārtojama.
• Man vispirms par to jāpadomā. Man vispirms par to jāaprunājas ar tava drauga vecākiem.
• Bērnus vajadzētu rosināt savus lūgumus izteikt skaidri un neizvairīgi, neaizmirstot attiecīgajās
reizēs bērnu paslavēt. Tu mani lūdzi padomāt par tavu priekšlikumu un aprunāties ar tēvu. Tieši
tā, izsakot kādam lūgumu, jārīkojas. Man prieks, ka tu to atcerējies.
Bērna manipulācijas 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tu rīkojies negodīgi. Es to necietīšu! Tas jau izklausās tā, it kā vecāki savu bērnu uzskatītu par mazgadīgu
noziedznieku Daudzi pavisam normāli bērni veiksmīgi manipulē ar saviem vecākiem, turklāt dara to triju
iemeslu dēļ: tāpēc, ka pagātnē tas dažkārt ir izdevies; tāpēc, ka vecākiem nav kopējas nostādnes jautājumā
par bērna audzināšanu; tāpēc, ka dažos gadījumos, kad vecākiem būtu bijis vēlams būt elastīgākiem, tie
tomēr klaji demonstrējuši savu stingrību un nepiekāpību. Ja manipulēšana ar vecākiem tiek praktizēta tikai
retumis, ar laiku tā var izzust pavisam. Bet, ja tā jau kļuvusi par ikdienas parādību, pastāv lieki varbūtība, ka
šādā ģimenē jau atkal briest problēmas un laulāto konflikti, kuri prasa risinājumu.
• Nu, ja mamma piekrīt, tad arī es neiebilstu. Ja šāda frāze neaizskāri pārāk bieži un neskar būtiskus jautājumus,
tā ir visnotaļ pieņemama, jo liecina par vecāku uzskatu elastīgumu. Problēma aizsākas tad, ja pieaugušie ar
šo frāzi maskē savu inertumu. Tad bērni pārliecinās, ka, maigi izturoties pret vienu no vecākiem, katrā
atsevišķā gadījumā izvēloties citu, lieliski iespējams īstenot savas vēlmes. Tāpēc vecākiem par bērnu
izteiktajiem lūgumiem vajadzētu aprunāties iespējami biežāk. Attiecībās starp vecākiem bērnam nekādā
gadījumā nevajadzētu uzticēt vidutāja lomu, jo nododamais vēstījums var tikt nepareizi interpretēts.
• Es vēlos, lai tu savus lūgumus neizteiktu pašā pēdējā brīdī, kad jau jāiet ārā no mājas. Tas izklausās diezgan
gaudulīgi. Ja vecāki nevēlas sasteigtus lēmumus pieņemt pašā pēdējā brīdi, bērna lūgums var palikt arī
neizpildīts. Bērniem ir pietiekoši daudz laika apdomāt savas vēlmes, un arī apdomāt, kā rīkoties.
Nauda 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja bērns vienmēr grib dabūt to, ko uzdomājis, vecākiem vajadzētu viņu nevis nosodīt, bet
gan paskaidrot, ka kārotā lieta ir pārāk dārga. Tu gribi, lai es tev tagad nopērku šīs
pārmodernās kedas tāpēc, ka tādas ir gandrīz visiem taviem draugiem. Esmu pārliecināta, ka tu
par tām ļoti priecātos, bet mēs taču tikai pirms mēneša tev jau nopirkām jaunas kedas. Tās ir
pārāk dārgas, lai mēs varētu atļauties tev katru mēnesi sagādāt jaunas. Tāpēc norunāsim tā: par
jaunām kedām domāsim tad, kad šīs būs palikušas par mazu.
• Tik drīz mēs tagad nevarēsim atkal braukt uz Rīgu. Tam vajadzīga nauda, bet pašlaik mēs tik
lielus izdevumus nevaram atļauties.
• Jā, tā nauda, kuru tu saņēmi savā dzimšanas dienā, ir tava, bet par tetovēšanos tu to tomēr
nedrīksti izdot. Ja bērns naudu paredzējis iztērēt galīgi absurdas iegribas apmierināšanai,
šādas vēlmes vecākiem tomēr ir tiesības ierobežot. Pareizāk sakot, tās ir nevis viņu tiesības,
bet pienākums.
• Šis ir ļoti piemērots brīdis, lai vecāki ar savu bērnu noslēgtu vienošanos. Atklāts paliek
jautājums tikai par to, cik lielu atbildību bērns gatavs uzņemties. Tu lūdz mani pielikt
trūkstošo naudas summu, lai varētu nopirkt BMX divriteni, kaut gan garāžā tev jau stāv ļoti labs
divritenis ar veseliem divpadsmit pārslēdzamiem ātrumiem. Tev nāksies nopelnīt vismaz divsimt
latu. Kā tu domā to izdarīt?
Nauda 2
•
•
•
•
•
•
Ieteicamās frāzes (2)
Ja vecāku atbilde solās būt negatīva, vajadzētu bērnam paskaidrot, ka spējat viņa izjūtas saprast. Es
saprotu, ka pašlaik tu, tos firmīgos džinsus nedabūjis, esi ļoti sarūgtināts. Tu tik ilgi par tiem biji sapņojis.
Bērnu nekad nevajadzētu aizmirst paslavēt par naudas tērēšanā ievēroto mērenību. Tev bija iedota nauda
pusdienām, un es ļoti priecājos, ka tu to nepazaudēji. Man prieks, ka tev var uzticēties.
Tu tagad esi, kā pirmīt solīji, uzņēmies vēl vienu darbu. Tas nozīmē to, ka uz tevi var paļauties. Ja esi otram
kaut ko apsolījis, tu savu doto vārdu turi.
Kad es teicu, ka pašlaik mēs tev jaunas slidas nopirkt nevarēsim tu neuzstāji, lai gan juties ļoti apbēdināts. Par
šādu uzvedību es tevi ļoti cienu.
Tēvs vēl nav paguvis atsūtīt tavu uzturnaudu. Tiklīdz es to dabūšu, mēs tev slidas nopirksim. Bērnam var
mierīgi pateikt, ka kārotā lieta nav nopērkama tāpēc, ka tēvs laikā nav samaksājis bērnam pienākošos
uzturnaudu. Lai gan tas pieļaujams tikai tāda gadījumā, ja tā patiešām ir taisnība un māte šo naudu nav
izlietojusi citiem tēriņiem. Varbūt maksājums aizkavējies tāpēc, ka jums ar bijušo dzīvesbiedru radušās
domstarpības vai arī kāda no iepriekšējām reizēm neesat ar naudu rīkojusies īsti godīgi? Ja tā gadījies,
nevajadzētu savu «bijušo» bērna acīs iztēlot par briesmoni. Labāk atklāti pateikt, ka jums patiešām radušās
zināmas problēmas un, kamēr tās netiks atrisinātas, maksājumi varētu aizkavēties.
Nauda 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Kāpēc tu iedomājies, ka vari dabūt visu, kas ienāk prātā? Būtu tā kā laiks sākt saprast, ka arī pārējiem šis tas
vajadzīgs. Pamācīt bērnu vajag, bet to var izdarīt nekritizējot. Ja vecāku pamācības saklausāms nosodījums,
bērns atcerēsies nevis labi domāto pamācību, bet gan vecāku nosodošo attieksmi pret sevi.
• Manā bērnībā man par visu bija jāmaksā pašai. Tagadējā paaudze šai ziņā ir galīgi izlaidusies. Par audzināšanas
rezultātu atbildība jāuzņemas vecākiem. Turpretī, ja gadiem ilgi bērns redzējis, ka kārotā manta viņam
vienmēr tiek nolikta priekšā uz paplātes, tad nav ko viņu par to kritizēt.
• Labi, es tev to nopirkšu. Bet norunāsim, ka tu man mājās palīdzēsi daudz vairāk nekā līdz šim un arī pret
mācībām izturēsies nopietni. Ko īsti nozīmē tāds nekonkrēts «palīdzēsi daudz vairāk»? Bērnam izvirzītajām
prasībām jābūt formulētām skaidri un nepārprotami. Bez tam vecākiem, ja vien iespējams, pareizāk būtu
vispirms likt bērnam pierādīt, ka tas patiešām mājās gatavs uzņemties vēl dažus pienākumus, un tikai pēc
tam kopīgi doties uz veikalu, lai kāroto mantu nopirktu. «Es patiešām domāju, ka, pirms es tev pērku tos
kompaktdiskus, tu varētu man palīdzēt sakopt māju. Diski maksā diezgan dārgi, bet man vajadzīgs palīgs.
Tev katru vakaru pirms gulētiešanas būtu jāsakārto mazā brālīša izmētātās rotaļlietas un jāsaliek trauku
mazgājamā mašīnā netīrie trauki. Tad mēs pēc divām nedēļām varētu pie šīs sarunas atgriezties.»
• Es zinu, ka tas maksā dārgi, bet es tev gribu to uzdāvināt. Tikai nesaki tēvam.
Naudas trūkums, bezdarbs 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnu katrā ziņā vajadzētu ar radušos situāciju iepazīstināt. Mani atlaida no darba štatu samazināšanas dēj.
Firma, kurā es strādāju, par manu darbu vairs nevar samaksāt, tāpēc mums nāksies savus izdevumus ierobežot,
kamēr es būšu atradis kādu citu darbu.
• Savās raizēs par gaidāmām izdzīvošanas problēmām vecākiem vajadzētu ar bērniem dalīties, tomēr
nezaudējot optimistisku noskaņu. Tas noticis pavisam nepiemērotā laikā, bet es tomēr ceru, ka beidzot
atradīšu labi atalgotu darbu un mūsu dzīve ieies normālās sliedēs.
• Pienācis īstais brīdis, lai sāktu mācīt bērnus būt savās vēlmēs pieticīgiem. Tagad, ejot uz veikalu iepirkties,
mums vajadzētu uzdot sev dažus jautājumus. Piemēram, šādus: «Varbūt mēs pagaidām bez šīs lietas varētu
iztikt?» un «Varbūt kādā citā veikalā tas maksātu lētāk?»
• Bērniem vajadzētu darīt zināmu, ka vecāku darba zaudēšana varētu ietekmēt to dzīvi tuvākajā nākotnē.
Kopīgu atvaļinājuma pavadīšanu mums acīmredzot nāksies atlikt uz vēlāku laiku. Pacentīsimies iekārtoties tā, lai
biežāk varētu izbraukt kaut kur zaļumos uz vienu dienu. Tāpat mums nāksies samazināt izdevumus arī dāvanām.
• Vecākiem vajadzētu nodemonstrēt spēju savai jaunajai situācijai pieiet radoši, nezaudējot humora izjūtu. Jā,
tagad mums uz kādu laiku nāksies aizmirst par atpūtu pie dabas krūts ar pilnu piknika grozu automašīnas
bagāžniekā
Naudas trūkums, bezdarbs 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Es dzirdēju tevi sakām savam brālim, ka uz jauno filmu mēs varētu pagaidām neiet, bet gan pagaidīt, kamēr
to, ierakstītu CD, varēs paņemt nomā. Tā tev ļoti laba doma, jo tādā veidā mēs patiesi varētu ietaupīt.
Cilvēkam dzīvē jāiemācās būt pacietīgam un iztikt arī ar mazumiņu.
• Uzklausot bērnu vēlmes un apzinoties, ka pagaidām finansiālo grūtību dēļ tas nav iespējams īstenot,
vecākiem vajadzētu izturēties pret tiem ar sapratni un iejūtību. Es zinu, ka skolas ekskursijas laikā tu juties
neveikli, kad visi pārējie bērni stāvēja rindā pēc jau iepriekš sagatavotiem brokastu sainīšiem, bet tev
vajadzēja ēst līdzi paņemtās sviestmaizes.
• Pārlieku satrauktu un noraizējušos bērnu vajadzētu nomierināt. Esmu ievērojusi, ka tad, kad tavs brālis
niķojas un grib, lai viņam nopirktu kaut ko tādu, ko mēs pagaidām nevaram atļauties, tu sāc uz viņu kliegt. Tā
nevajag. Tu visu to uztver pārāk nopietni Mēs ar tēti paši izlemsim, ko varam atļauties un ko ne. Gan jau mums
drīz atkal būs nauda, tā ka tev par brāli tik ļoti raizēties šobrīd nemaz nevajadzētu.
• Bērnu nomierināt nepieciešams arī tad, ja pagaidu finansiālajās grūtībās tas vaino sevi. Pie tā, ka mums
tagad nav vairs tikpat daudz naudas kā senāk, tu absolūti neesi vainīgs. Atklāti runājot, es būtu ar mieru
atdot visus pasaules dārgumus, lai tikai varētu paturēt tevi. Mums nav naudas tāpēc, ka mani atlaida no
darba. Bet es ceru, ka drīz vien atradīšu jaunu darbu.
Naudas trūkums, bezdarbs 3
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Katrs varam palikt uz ielas. Vai to tu gribi? Ja vecākiem arī nāktos pārdot māju vai automašīnu,
bērniem atbildību par notikušo uzkraut nedrīkst. Bērni, kuri palīdz vecākiem tādējādi, ka
iemācījušies būt pieticīgi un ierobežot savas vēlmes, dziļi sirdī tik un tā vēlas iegūt kārotās lietas.
Tas ir pilnīgi normāli. Par to šis bērns pelnījis uzslavu, un vecākiem vajadzētu to nomierināt,
sakot, ka ģimene izdzīvos pat tik ekstrēmā situācijā.
• Ja tētis neatradīs labi atalgotu darbu, mums nāksies māju pārdot, pārceļoties uz dzīvi
daudzdzīvokļu īres namā. Lai bērnus lieki nesatrauktu, viņiem par šādām nākotnes izredzēm
pagaidām vēl nekas nebūtu jāzina. Viņiem to vajadzētu darīt zināmu tikai tad, kad visas citas
cerības zudušas un liktenīgais prombraukšanas brīdis jau pietuvojies.
• Nē, šo graudaugu maisījumu mēs pašlaik nevaram atļauties nopirkt. Tas vēl ir pavisam jauns
produkts un tāpēc ļoti dārgs. Cik reižu man tas tev jāatkārto! Atklāti runājot, ja vecāku attieksme
pret saviem bērniem un izdzīvošanas stratēģija šajā ģimenei tik grūtajā laikā izvēlēta pareizi,
jaunākie bērni pat varētu aizmirst, ka ģimene nonākusi finansiālās grūtībās. Tāpēc šajā situācijā
pilnīgi pietiktu ar vecāku sapratni un nelielu atgādinājumu. «Tā kā es zinu, ka jums visiem ļoti
garšo biezputras, es patiešām gribētu šo graudu maisījumu nopirkt. Bet paskatieties uz cenu.
Tā, salīdzinot ar pārējiem, ir par diviem latiem augstāka. Pagaidām mēs to nevaram atļauties, jo
mums ir maz naudas, un tā ir jātaupa.»
Dzīvesvietas maiņa 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja vecāki bērniem vēl nav pateikuši, ka drīzumā ģimenei var nākties pārcelties uz jaunu dzīvesvietu, tad labāk bērniem teikt,
ka pārcelšanās noteikti notiks, nevis tikai varētu notikt. Bērni noteikti gribēs zināt, kāpēc. Mēs ar māmiņu domājam, ka mums
vajadzētu lielāku māju, un bez tam mēs labprāt gribētu, lai tā atrastos iespējami tuvāk manai darbavietai. Tāpēc mēs drīz sāksim
to meklēt. Kādas būtu jūsu vēlēšanās?
• Firma mani pārcel citā darbā. Mums būs jāpārceļas uz dzīvi citā novadā. Mēs aprunājāmies ar tēti un nolēmām, ka visas mūsu
ģimenes labā man šis darbs jāpieņem.
• Vecākiem vajadzētu darīt bērniem zināmu, ka viņi spēj bērnu emocionālo diskomfortu saprast un necenšas to piekrišanu
iegūt ar varu. Ja bērnam nav nekādas citas izvēles kā vien doties vecākiem līdzi, vecākiem vismaz vajadzētu pateikt, ka tie jūt
viņiem līdzi. Tu man saki, ka negrib, pat domāt par pārcelšanos uz citurieni. Dažiem cilvēkiem tas patiesi var izraisīt depresiju.
Saki, kas tev tik loti nepatīk?
• Tev pietrūks draugu. Es varu to saprast. Šķiršanās no draugiem vienmēr ir skumja un sāpīga. Man arī to pietrūks.
• Šī ir vienīgā māja, kādu tu jebkad mūžā esi pazinis. Es saprotu kāpēc tu gribi palikt tepat. Man arī ar to saistās daudz jauku
atmiņu.
• Vecāki var pamēģināt noslēgt ar bērniem vienošanos. To darot nebūtu vēlams bērnam pieglaimoties, lai panāktu viņa
piekrišanu Vecāki varētu tam piedāvāt pakārtotu izvēli, piemēram painteresējoties, vai viņš gribētu sev atsevišķu guļamistabu
vai vannas istabu; vai viņš labprāt dotu priekšroku mājai ar rotaļu laukumu; vai viņš būtu ar mieru uzklausīt arī pārējo ģimenes
locekļu vēlmes; vai gribētu piedalīties nolūkoto māju izvērtēšanā.
Dzīvesvietas maiņa 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Bērnus nepieciešams iedrošināt, atsaucot atmiņā tās situācijas pagātnē, kurām bērni spējuši
pielāgoties bez īpašām grūtībām. Atceros, kā tu pēc pamatskolas iestājies vidusskolā. Tur bija
daudz nepazīstamu skolēnu un skolotāju, un tu diez cik laimīgs man toreiz nelikies. Bet, kad pēc
kāda laika tu sāki iedzīvoties, dzīve vairs tik ļauna nelikās. Bet tagad taču vispār viss ir labākajā
kārtībā.
• Vecākiem vajadzētu bērnam atklāti pateikt, kas to sagaida jaunajā vietā. Tajā vietā, kur mēs
apmetīsimies, ir ļoti skaista apkārtne
• Es nevaru vien sagaidīt, kad pa savas virtuves logu ieraudzīšu parku.
• Pēc tam kad vecāki bērnam pateikuši, ka saprot viņa izjūtas, varētu parunāt par to, kādas
iespējas bērns jaunajā dzīvesvietā varētu izmantot. Mēs tev varētu sameklēt tādu skolu, kurā
darbojas laba teātra studija. Es taču zinu, cik ļoti tu interesējies par teātri.
• Ja bērniem nekādi negribas mainīt ierasto vidi, pārceļoties uz dzīvi jaunā vietā, vecākiem jābūt
gataviem izklāstīt savus motīvus vairākkārt, jo bērni neskaitāmas reizes uzdos vienus un tos
pašus jautājumus, tādējādi cenšoties vecākus no pieņemtā lēmuma atrunāt. Pēc tam kad vecāki
savus apsvērumus bērnam jau darījuši zināmus divas vai trīs reizes, stāstīt visu no gala vēl vienu
reizi nebūtu jēgas.
Dzīvesvietas maiņa 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Es saprotu, ka tev ap sirdi ir pavisam bēdīgi, bet jaunajā vietā dzīve būs lieliska. Sakot šādus
vārdus, vecāki pieļauj divas kļūdas. Pirmkārt, vispirms pasakot bērnam, ka zina, kas norisinās
viņa sirdī, un tad pārlieku steidzīgi aicinot viņu savas negācijas pārveidot pozitīvās emocijās.
Šāda vecāku rīcība neliecina ne par sapratni, ne par līdzjūtību. Bērns var nodomāt, ka
vecākiem viņa slēptākās izjūtas ir gluži vienaldzīgas. Tāpēc vienmēr vēlams bērnu rosināt par
savām izjūtām runāt pēc iespējas biežāk. Otrkārt, vecākiem vajadzētu uzmanīties ar
pārspīlējumiem. Vai jaunā vieta patiešām būs tik lieliska? Par priekšrocībām iespējams
pastāstīt, arī nesabiezinot krāsas.
• Paklausies, man tas viss liekas tikpat mokošs un nepatīkams Mums vienkārši nav izvēles. Ja jau
vecākiem pašiem pietrūkst optimisma - ko tad gaidīt no bērniem? Ja vecāki paŠI arī jūtas
nelaimīgi, ieteicams teikt bērnam šādus vārdus: «Es ļoti labi saprotu, kā tu jūties. Arī es
vēlētos, kaut mums nekur nevajadzētu braukt. Bet es zinu, ka ar laiku pie jaunajiem
apstākļiem pieradīšu un pēcāk pat jutīšos laimīgs.»
• Tiklīdz bērns jaunajā vietā iegūst kaut vienu vienīgu draugu un atklāj, ka vecie draugi arī nav
no bērna redzesloka pazuduši, viņa noskaņojums sāk pamazām uzlaboties.
Apnicīgi atgādinājumi 1
Ieteicamās frāzes
• Vecākiem savu rīkojumu bērnam vajadzētu formulēt tā, lai viņš nevarētu atteikties to izpildīt. Vispirms
bērnam jādara zināms, kas viņam konkrēti jāpaveic, minot konkrētu termiņu (pēdējais nosacījums ir īpaši
svarīgs) un pasakot arī to, kas sagaidāms, ja rīkojums netiks izpildīts. Nekādā gadījumā nav ieteicams zaudēt
savaldību. Turklāt rīkojums izsakāms uzsvērti mierīgā tonī.
• Skatoties televizoru, vari ēst čipsus dzīvojamā istabā. Bet, ja pa raidījuma noskatīšanās man atkal būs jāvāc no
grīdas un galda drupatas, nākamās divas dienas tu ēdīsi tikai pie virtuves galda. Paldies. Tas pagaidām viss.
• Celies augšā. Vairāk es tevi nenākšu modināt. Ko tu ēdīsi brokastīs?
• Es tevi lūdzu sameklēt savas netīrās drēbes un atstāt man tās izmazgāšanai. Tagad es televizoru izslēdzu un
ieslēgšu tikai tad, kad drēbes būs saliktas netīrās veļas grozā. Paldies. Vai ir kādi jautājumi?
• Vecāku doto rīkojumu tonis nav nedz kategorisks, nedz pārmetošs. Ja vēlaties, lai bērns patiešām izjustu
savas nepaklausības sekas, nekad nevajadzētu izteikto rīkojumu atkārtot vēlreiz. Bērna motivācijai jābūt
atkarīgai nevis no balss skaļuma decibeliem, bet gan no nepaklausības raisītajām sekām.
• Nekad nevajadzētu atstāt bez uzmanības bērna piekāpšanos. Tādās reizēs nepieciešams to uzslavēt. Es tevi
lūdzu uzklāt galdu, un tu to izdarīji. Tu man esi ļoti liels palīgs.
Apnicīgi atgādinājumi 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Cik reižu man tev jāsaka, ka... Tā jau ir apnicīga atkārtošanās, bez kuras pilnīgi iespējams iztikt, ja
bērna nepaklausība tiek attiecīgi «atalgota». Lai gan te ir viens «bet». Vecākiem jāraugās, lai
bērns paredzamo sodu patiesi saņemtu. Bet vai vecāki tam patiešām ir gatavi jebkurā situācijā?
Ko, piemēram, iesākt, ja bērns nepilda mājasdarbus un skaidri zināms, ka viņš par to saņems
zemāku atzīmi? Vai vecāki spēs uz to mierīgi noraudzīties vai tomēr sāks bērnam nepārtraukti
atgādināt, ka jāizmācās?
• Ja tu savas drēbes būtu nevis nosviedis zemē, bet salicis netīrās veļas grozā, tavs iemīļotais krekls
tagad jau būtu izmazgāts un tu to varētu vilkt mugurā. Es to teicu jau pašā sākumā. Ļoti labi. Lai
vecāku pamācību vietā runā bērna paša nepareizās rīcības sekas, proti, fakts, ka nav ko vilkt
mugurā. Nav nozīmes teikt «Es to jau paredzēju!». Labāk izvēlēties šādu taktiku: «Man arī būtu
gribējies, lai tev būtu tīrs krekls, ko vilkt mugurā. Ja gribi, tu vari to izmazgāt tagad.»
• Vai tiešām pēc visa tā, ko esmu tavā labā darījusi, tu nevarētu / es tevi lūdzu, vismaz sakārtot savas
mantas? Šādas vecāku emocijas ir pilnīgi dabiskas un saprotamas, bet vārdu efekts ir, īslaicīgs. Ja
bērns vilcinās izpildīt vecāku rīkojumus, tas nozīmē, ka viņš jau iegaumējis - var tikt cauri sveikā,
arī tos ignorējot.
Audžubērna ienākšana ģimenē 1
Ieteicamās frāzes
• Par gaidāmo audžubērnu un īsto bērnu tikšanos vecākiem vajadzētu padomāt jau laikus. Varbūt
bērniem varētu parādīt fotogrāfijas. Varētu arī likt tiem uzrakstīt otram adresētu iepazīšanās
vēstuli. Jo vairāk nezināmā, jo nemiers un satraukums lielāks. Viņu sauc Renārs, un viņš par tevi ir
divus gadus vecāks. Starp citu, viņš spēlē hokeju. Viņa tēvs saka, ka Mets esot labs zēns, ar kuru
viegli saprasties. Te būs viņa fotogrāfija. Kā tu raugies uz to, ja mēs jūs abus iepazīstinātu?
• Vecākiem noteikti vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka tie spēj izprast bērna izjūtas.
• Tu laikam raizējies par to, ka jūs abi varētu nesaprasties.
• Tevi satrauc tas, ka viņu ir skaitliski vairāk, un tu viņiem varētu
• nepatikt.
• Vecākiem nevajadzētu no bērniem slēpt savas domas par turpmāko dzīvi. Es negaidu, lai jūs ar
Daigu kļūtu nešķiramas draudzenes, bet ceru, ka ar laiku jūs viena otrai iepatiksieties. Tāpat es
ceru, ka arī jūs, puiši, centīsieties atrast kopīgu valodu vismaz tā, kā to dara skolasbiedri.
• Bērna vēlēšanos būt pretimnākošam un saprotošam vecāki nedrīkstētu atstāt neievērotu. Mēs
visi kopā pavadījām tik jauku dienu īpašu prieku man sagādāja vērot jūs abus ar tavu brāli. Jūs tik
labi sapratāties. Tu man esi ļoti labs dēls. Es lepojos ar tevi.
Audžubērna ienākšana ģimenē 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Kā, tavuprāt, vajadzētu justies tavai audžumātei, redzot, ka plēsies ar savu pusmāsu? Vispār bērna
mācīšana iejusties citu cilvēku situācijā ir visnotaļ atzīstama. Bet šajā gadījumā to toni
nevajadzētu praktizēt, kamēr bērns nav darījis konfliktu. cēloni.
• Jums, puiši, ir daudz kas kopīgs. Esmu pārliecināts, ka jūs atradīsiet kopīgu valodu. Precizēt
kopīgus saskares punktus nav nekas slikts, bet nevajadzētu maldīgi iedomāties, ka ar to pietiek,
lai nodibinātu labas savstarpējās attiecības.
• Tavs pusbrālis ceļojuma laikā bija paklausīgs. Kāpēc arī tu nevarētu būt tāds, kā viņš? Nekad
nevajadzētu salīdzināt savu bērnu ar citiem.
• Protams, ka jums nāksies dzīvot vienā istabā. Ko tad citu tu sagaidi? Var jau būt, ka patiešām citas
izejas nebūs, kā bērniem dzīvot vienā istabā. Bet vecākiem nevajadzētu radušos nepatiku vēl
palielināt. «Jā, jums nāksies dzīvot vienā istabā. Mums nav citas iespējas. Es saprotu, ka tevi
šādas izredzes nesajūsmina, bet es tevi nevainoju. Varat izvēlēties vienīgi to, kur novietot
gultas.»
• • Tagad mūsu ģimene skaitliski ir kļuvusi lielāka un mums jāsāk justies kā vienam kopīgam
veselumam. Vajadzētu tomēr mēģināt iekārtoties tā, lai atlicinātu laiku, kuru pavadīt ar savu īsto
bērnu vienatnē.
Pārlieks optimisms 1
Ieteicamās frāzes (1)
• • Optimistiska dzīves skatījuma būtiska sastāvdaļa ir pārliecība par to, ka ieguldītās pūles attaisnosies un
novedīs pie veiksmīga iznākuma un ka visas problēmas un dzīves tumšie periodi ir pārejoši un īslaicīgi.
Bērnu vajag pamācīt, piemeklējot atbilstošus piemērus no dzīves. Vai atceries, kā es līmēju tavā istabā
tapetes? Man nācās visu apgūt darba gaitā. Es daudz ko izdarīju nepareizi un no savām kļūdām mācījos. Pēcāk,
līmējot tapetes tavas māsas istabā, man jau amats bija rokā un veicās daudz ātrāk.
• Kad tu mums palīdzēji mācīt Frici braukt ar velosipēdu, par,a diezgan ilgs laiks, kamēr viņš iemācījās pareizi uz
tā uzsēstie^ < sākt mīt pedāļus. Bet mēs neatlaidīgi turpinājām, līdz beid. viņam tas izdevās.
• Vai atceries, kā es tev tenisa kortā servēju zemās padeves, lai iem« i< / / < tev tās veiksmīgāk uzņemt? Sākumā
es padevu bumbiņu lēni, I < pēc tam aizvien straujāk un spēcīgāk, tādējādi pilnveidojot /./i spēles tehniku.
Pēcāk tu pati redzēji, ka tas bija pūļu vērts.
• Vispirms vecākiem vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka tie izpn bērna emocionālo stāvokli, bet pēc tam
pamācīt, kas konku n darāms, lai radušos problēmu atrisinātu. Tu negribi iet uz noklau sīšanos, kurā tiks
izvēlēti aktieri, lai piedalītos skolas ludziņa, /■ tev liekas, ka lomu tik un tā nedabūsi. Bet es redzu, ka tu tai pa:
laikā tomēr jūties noskumusi, it kā lomu tomēr gribētu dabui Konkurss nenoliedzami solās būt sīvs, jo
pretendentu ir daud vairāk nekā ludziņā lomu. Zini ko, pamēģināsim abas kopa izdomāt trīs iemeslus, kāpēc
piedalīšanās konkursā tomēr varētu izrādīties svētīga, kaut arī lomu tu nedabūtu.
Pārlieks optimisms 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Kopš tā laika, kad mēs ar tavu mammu pašķiramies, tu krāsojies tikai un vienīgi melnos toņos. Es
zinu, ka mūsu šķiršanās, tevi sarūgtināja. Fas ir pilnīgi normāli. Bet jābūt taču arī kam tādam, kam
tu vēl aizvien tici un uz ko nākotnē ceri. Vai vari man pateikt, kas tas varētu būt?
• Minot konkrētus piemērus, vecākiem vajadzētu savus bērnu pārliecināt, ka problēmas ir
pārejošas un īslaicīgas. Vectētiņam pēc vecmāmiņas nāves bija ļoti grūti ar to samierināties. Lai
gan vecmāmiņu atsaukt atpakaļ dzīvē nebija iespējams, mēs tomēr daudzējādā ziņā varējām
vectētiņam palīdzēt. Tieši tādēļ viņš tik bieži ciemojās gan pie mums, gan tavu brālēnu un māsīcu
ģimenēs. Vecmāmiņas viņam vēl aizvien pietrūkst, bet viņš vismaz vairs nejūtas tik vientuļš kā
senāk.
• Kad es biju zaudējis darbu, mums nebija viegli samaksāt visus rēķinus laikā. Tā kā savā jaunajā
darba vietā es vairs nesaņemu tikpat lielu algu kā strādājot iepriekšējo darbu, mēs esam
iemācījušies taupīt. Tas reizē bija mūsu problēmas atrisinājums un ieguvums.
• Vecāku pienākums ir katrā ziņā bērna neatlaidību un optimismu veicināt. Tu skolā uzdotajā
zinātniskās izpētes projektā ieguldīji ļoti daudz pūļu un laika. Ar katru nedēļu projekts tapa aizvien
pilnīgāks, un tagad tas beidzot ir pabeigts. Tev vajadzētu justies lepnam un gandarītam.
Pārlieks optimisms 3
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties (1)
• Galvu augšā! Ja bērns jūtas galīgi nomākts, šāda veida rīkojums viņam
nepalīdzēs. Viņš tikai nodomās, ka vecāki absolūti nespēj saprast. Vēl vajadzētu
pastāstīt bērnam gadījumu no pašu pieredzes, kur negatīva situācija
vainagojusies ar veiksmīgu iznākumu. Tikai tā iespējams bērnam dot pozitīvu
devu optimisma virzienā.
• Tu to vari! Tā var teikt tikai tādam bērnam, kurš par saviem spēkiem ir
pārliecināts, un arī tad, ja nepieciešams tikai viegls pamudinājums. Turpretī, ja
bērnam vērojama nosliece uz pesimismu, jāatzīst, ka pesimistiem raksturīga
izkropļota domāšana. Viņi sliecas pozitīvo realitāti ignorēt, atkal un atkal
atkāpjoties pagātnē, kur iespējams, rast atbalstu un pamatojumu savam
negatīvismam.
Pārlieks optimisms 4
Frāzes, no kuram ieteicams izvairīties (2)
• Tu nepareizi pret to attiecies. Pārējie bērni taču no saviem nodomiem tik drīz
neatsakās, vai ne? Runājot ar bērnu šādi. skaidri jūtama vecāku nosodošā
attieksme, kura nebūt neliecina ka vecāki savam bērnam tic. Labāk likt bērnam
saprast, ka attieksme var būt arī pesimistiska, bet tā problēmu atrisināt
nepalīdzēs. Bērnam vajadzētu atgādināt tos gadījumus no paša pieredzes, kuri
beigušies ar uzvaru. Turklāt bērnam nepieciešams apzināties, ka vecāki tic tā
spējai mobilizēt visus spēkus un enerģiju dotā uzdevuma veiksmīgai izpildei.
• Nu kāpēc tu visā saskati tikai ēnas puses? Vai tad tu nevari paskatīties arī uz kaut
ko gaišu? Šādi jautājumi bērniem nespēj palīdzēt, jo viņi var izrādīties nespējīgi
saprast, kāpēc tā vajadzētu rīkoties.
Vecāku depresija un bailes 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnu vajag mācīt, vienkāršos vārdos pastāstot tam par radušos problēmu. Tavai
māmiņai tāpat kā cilvēkiem, kuri krīt panikā, ir ļoti bail. Māmiņa saprot, ka šīs bailes nav
pamatotas, bet pašlaik viņa tām nespēj pretoties.
• Smaga depresija nozīmē ko vairāk nekā nomāktu garastāvokli vien. Depresijas
slimniekam vairs nekas nespēj sagādāt prieku, un viņu pārņem absolūta bezcerība
attiecībā uz to, ka stāvoklis varētu uzlaboties.
• Ģimenes locekļiem vajadzētu izstrādāt plānu, kā ikdienā tikt ar šo problēmu galā. Ja
tētis depresijas vietā būtu, nu teiksim, lauzis kāju, mēs taču negaidītu, lai viņš spētu darīt
mājās visu to pa ko darījis pirms saslimšanas. Kamēr viņš atlabs, daļu no nu rūpēm tagad
vajadzēs uzņemties tev. Kā tu domā, ko tu gribētu darīt?
• Bērnu katrā ziņā vajadzētu nomierināt un iedrošināt, sakot, tētis drīz atkal būs vesels
un ka bērns te nekādā ziņā nav vainojams. Tētim ir depresija tāpēc, ka nav viegli būt
tētim. Bet tai nav sakara ar tevi. Viņam organismā trūkst kāda viela, kuras depresīvo
stāvokli mazina.
Vecāku
depresija
un
bailes
2
Ieteicamās frāzes (2)
• Tu ar savām problēmām māmiņu nekad neesi apgrūtinājusi, traucējusi. Viņa tavā labā
gatava darīt visu iespējamo. Bet tagad viņa to vienkārši nespēj. Tu, protams, vari iet pie
viņas un ko palūgt, bet esi gatavs saņemt arī noraidošu atbildi.
• Bērnus vajadzētu brīdināt, ka viņu ikdienas dzīvē gaidāmas pārmaiņas. Ja viņi zinās,
kas gaidāms, viņiem būs iespējams pārmaiņām sagatavoties. Lai tiktu galā ar savu
problēmu, tētis tagad regulāri apmeklēs ārstu, kuru dēvē par psihoterapeitu. Viņš
palīdzēs tētim atkal kļūt veselam. Dažreiz mēs pie viņa dosimies visi kopā, lai aprunātos
par to, kas mūsu ģimenē notiek.
• Tu jūties apmulsis, kad pie tevis ciemojas draugi un gribi zināt, kāpēc tavs tētis nestrādā.
Bet tas jau nav nekas briesmīgs. Var viņiem pateikt, ka pašlaik tētis nejūtas labi, bet jau
pavisam drīz viņš jutīsies labāk.
• Tu dusmojies par to, ka šogad mēs māmiņas slimības dēļ nevaram visi kopā doties
atvaļinājumā. Man arī ir skumji ap sirdi. Bet tagad apsēdīsimies un padomāsim, ko mēs
tādu interesantu varētu darīt tad, kad māmiņa būs vesela.
Vecāku depresija un bailes 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nekas taču nav noticis. Ja ģimenē kaut kas nav kārtībā, bērniem tas jāpasaka. Pretējā gadījumā
viņi jutīsies apjukuši.
• Izbeidz! Vai tu nesaproti, ka tavam tēvam ir depresija? Ja bērni taisa pārāk lielu troksni, pietiek arī
ar nelielu aizrādījumu. Ja bērni tomēr turpina trokšņot, tas liecina par pašu bērnu iekšēju
emocionālo diskomfortu, kura cēlonis ir nedrošība sakarā ar tēva vai mātes depresīvo stāvokli.
Tādā gadījumā labāk ieteicams pavest bērnu sānis un aprunāties par tā izjūtām.»
• Ja jūs, bērni, tagad to cīniņu pārtrauktu, jūsu mātei varbūt nebūtu jānomokās ar tik lielu stresu.
Bērnam nekad nedrīkst likt justies vainīgam par to, ka viņa vecākiem ir emocionāla rakstura
problēmas.
• Dažreiz man ir tā, ka es varētu kliegt. Pieaugušajiem nenoliedzami ir tiesības justies nomocītiem
un pārgurušiem, bet nevajadzētu to tik pārāk klaji parādīt saviem bērniem. Tas viņus var tikai
nevajadzīgi satraukt un atturēt no vēlēšanās turpmāk dalīties savās problēmās ar vecākiem. Ja
gadījies pārsteidzīgi pateikt ko tādu, ko vēlāk nākas nožēlot, lai bērns labāk uzzina, ka esat
rīkojies nepareizi. «Kad es pateicu, ka varētu kliegt, es laikam jutos dziļi vīlusies par to, ka tētim
vēl aizvien nav kļuvis labāk, lai gan īstenībā mums vajadzētu justies pateicīgiem , jo stāvoklis
varēja būt vēl daudz ļaunāks. Nākamreiz es vienkārši teikšu, ka vēlos, kaut tētis ātrāk
atveseļotos.»
Vecāku kaitīgie ieradumi un sliktais
garastāvoklis 1
Ieteicamās frāzes (1)
•
Bērniem par atkarībā nonākušā vecāka slimību noteikti vajadzētu tikt informētiem.
• Tava māte slimo ar alkoholismu. Redzot tuvumā dzērienu, viņa nespēj no dzeršanas atturēties. Tad viņa piedzeras un vairs nespēj
par mums rūpēties tā, kā mums gribētos.
• Tētis ir ļoti nesavaldīgs. Viņam nepatīk, ja to kaitina, bet viņš nespēj savas emocijas kontrolēt.
• Tētim izveidojies pieradums spēlēt azartspēles. Viņš nospēlē visu mūsu naudu un nespēj šai dziņai pretoties. Tas ir to mūsu strīdu
iemesls, kurus tev dažkārt gadījies dzirdēt. Cilvēkiem, kuri cieš no dažādām atkarībām, mēdz būt svārstīgs garastāvoklis. Ir dažas
dienas, kad tava māte spēj justies laimīga, bet ir arī tādas, kad viņa ir dusmīga un nelaimīga. Tā nekādā gadījumā nav jūsu vaina.
Ne jau jūsu dēļ viņai pasliktinās pašsajūta, bet gan dzeršanas dēļ.
• Vajadzētu bērniem pastāstīt, kas tādās reizēs būtu darāms. Ja tētis ir dzēris, es eju ārā no istabas un dodos pie kaimiņiem. Pirms
atgriešanās mājās vajadzētu piezvanīt, lai noskaidrotu situāciju, jums nevajadzētu tēva dusmu izvirdumiem pakļauties.
• Atkarībā nenonākušajam vecākam jācenšas izprast bērna jūtas. Uzklausot bērnu, viņš apliecina, ka nenoliedz atkarības
problēmas faktu. Diemžēl jāatzīst, ka atkarībā nenonākušā vecāka dzīvesbiedrs vairumā gadījumu pats mēdz tās pastāvēšanu
noliegt. Dažkārt problēmu ir vieglāk iztēlot mazāku, nekā atklāti atzīt tās esamību. Tu jūties neveikli, kad, pārnācis mājās no
skolas kopā ar draugiem, ieraugi savu māti guļam uz dīvāna līdzās galdam, kurš nokrauts ar alus pudelēm. Es tevi par šīm izjūtām
nevainoju. Tu, jādomā, jūties ne tikai apjucis, bet arī bēdīgs.
• Es saprotu, ka klausīties, kā mamma un tētis nemitīgi strīdas par naudas notriekšanu azartspēlēs, nav sevišķi patīkami.
Vecāku kaitīgie ieradumi un sliktais
garastāvoklis 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Tavam tēvam būtu iespējams palīdzēt, bet viņš to nevēlas. Daļa viņa slimības ir tieši pārliecība, ka
viņam nekādas problēmas nav.
• Jūsu tēvs atzīst, ka pārāk daudz dzer, bet no palīdzības kategoriski atsakās. Tieši tā ir viņa
problēma. Es zinu, kā jūtaties, kad viņš sēžas pie stūres.
• Nevajadzētu vecāka atkarības problēmas pastāvēšanu noliegt, slēpjot to no sabiedrības. Tevi
mulsina mammas aizraušanās ar azartspēlēm. Tu saviem draugiem vari to pateikt. Draugi varbūt
tev palīdzēs tikt vieglāk tam pāri.
• Bērnus vajadzētu rosināt normālam un veselīgam dzīvesveidam, reizēm par kādu sasniegumu
paslavējot. Ja kāds no vecākiem ģimenē cieš no atkarības, viņa bērniem ir pazemināta
pašcieņa un sevis apzināšanās. Man gribētos, lai tu atsāktu nodarboties ar peldēšanu. Es zinu,
ka peldēšana tev ne tikai patīk, bet arī padodas. Esmu lepna par to, ko esi jau sasniegusi.
• Vecākiem nevajadzētu slēpt savas raizes no bērniem. Tētis jūsos neklausās. Man ļoti žēl. Man
tik ļoti gribētos, lai viņš to darītu, bet viņš nav spējīgs. Toties es jūs uzklausīšu vienmēr un
mēģināšu, cik vien tas būs manos spēkos, jums un arī sev palīdzēt šo smago laiku pārdzīvot.
Vecāku kaitīgie ieradumi un sliktais
garastāvoklis 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tas slimnieks ir jūsu māte. Varbūt pamēģiniet jūs ar viņu aprunāties, lai piekrīt sākt ārstēties.
Bērniem šādu atbildību uzkraut nedrīkst. Ja atkarībā nonākušais vecāks vai arī tāds, kurš nespēj
apvaldīt savu straujo temperamentu, nesaņem palīdzību, otram vecākam jādara viss
iespējamais, lai bērnus no viņa rīcības sekām un ietekmes pasargātu, nepieciešamības gadījumā
pat ierosinot šķiršanos.
• Ja mēs visi būsim pacietīgi, gan viss ar laiku ieies normālās sliedēs. Nevajadzētu sevi mānīt. Ja
atkarībā nonākušais vecāks pats neizteiks gatavību sākt ārstēties, nekas nemainīsies. Otra
vecāka un bērnu pacietība pierādīs tikai to, ka atkarīgā vecāka nepieļaujamā uzvedība ir
paciešama. Labāk bērniem pateikt visu, kā ir. «Lai tēta stāvokli atvieglotu, mēs neko nespējam
darīt. Varam būt gan pacietīgi, gan mīloši, gan uzbrūkoši, bet palīdzēt mēs viņam tik un tā
nevaram. Palīdzēt sev var tikai viņš pats, bet tam vajadzīga cieša apņēmība.»
• Beidz sūdzēties par savu tēvu! Cik reižu man būs tev jāsaka, es viņa problēmu likvidēt nevaru.
Atklāti sakot, mēs dusmojamu uz bērnu tāpēc, ka viņa komentārs atklājis mūsu pašu
bezspēcību. Ja bērns par šādu situāciju ģimenē vairs nesūdzas,. Tas nebūt nenozīmē, ka viņš ar
tādu dzīvi ir samierinājies.
Vienaudžu problēmas 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnam šīs bara attiecības vajadzētu paskaidrot, no pārmērīgas moralizēšanas tomēr
izvairoties. Interesanti un noderīgi varētu būt piemēri no pašu vecāku dzīves. Draugu
bariņš bija kaut kur sadabūjuši paciņu cigarešu un sāka smēķēt. Viņi piedāvāja arī man
pamēģināt. Ievilcis pirmo dūmu, es sapratu, ka daru ko tādu, ko man nevajadzētu darīt,
un apstājos. Kādu laiku draugi mani ķircināja, bet pēc tam pārstāja.
• Nav nekādu problēmu darīt tāpat kā visi. Daudz grūtāk ir rīkoties pareizi tad, kad visi
pārējie bara locekļi atzīst par pareizu to, kas patiesībā nav pareizi.
• Bērnam jāmāca, kā pateikt nē. Ja citi bērni grib tevi piespiest darīt ko sliktu, pasaki tiem
«Es to negribu» vai arī «Mani tas neinteresē», pagriezies un ej prom.
• Lieciet bērnam saprast, ka spējat iejusties viņa situācijā. Katian jau gribas, lai viņš
draugu pulkā būtu savējais. Es, saprotot, k< draugu pulkā neiederos, justos briesmīgi.
Vienaudžu problēmas 2
• Ieteicamās frāzes (2)
• Bērniem, kuri spēj draugiem pateikt «nē», kā arī pretoties spiedienam
izdarīt kaut ko nepiedienīgu, sākumā nedaudz pietrūki pārliecības par sevi
un savas rīcības pareizību. Bet drīz vien sāk apzināties, ka rīkojas pareizi.
• Tagad pienācis īstais laiks dot bērniem precīzas norādes, kā vajadzētu
rīkoties un kā - ne. Problēma ir tikai viena: kā vecākiem savu viedokli
izteikt tā, lai bērns vēlāk pie šīs tēmas tomēr vēlētos atgriezties.
• Vecākiem vajadzētu paslavēt bērnu, ja viņš pierādījis, ka var būt
patstāvīgs. Izjūtot no draugu puses spiedienu, uzdod sev sev trīs
jautājumus: vai tas ir negodīgi? vai tas ir zemiski? vai tas ir krimināli
nosodāmi? un tad izšķiries, vai tu gribi būt tas, kas tā rīkojas, vai ne.
Vienaudžu problēmas 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Man nepatīk, kā tavs draugs izskatās. Augošs bērns diezin vai respektēs vecāku
pavirši izmestas piezīmes par drauga ārējo izskatu. Draugu vajadzētu uzaicināt
ciemos, lai iepazītu to tuvāk. Tad vecāku rīcība būs jau vairāk informācijas, kuru
izmantot, lai izteiktu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.
• Kāpēc tev arī tas jādara tikai tāpēc vien, ka tā dara citi? Sakot šādu frāzi, mēs
bīstami pietuvojamies tam, ko vecāki teikuši saviem bērniem jau daudzu paaudžu
garumā, proti: «Ja tavam draugam ienāks prātā nolēkt no tilta, - vai tu lēksi
pakaļ?» Vecāki grib likt bērnam saprast, ka viņš drīkst domāt patstāvīgi, tai pat
laikā bērnu no sevis neatgrūžot. Vai pašam savu domu tev vispār nav? Šāda frāze
skan ne tikai skarbi un nosodoši, bet tajā slēpjas arī paradokss. īstenībā vecāks
bērnam ir pateicis sekojošo: «Ja tu rīkojies tā, kā to gribu es, tad tu rīkojies pēc
sava prāta. Ja tu rīkojies tā, kā to grib tavi draugi, tad tu nerīkojies pēc sava
prāta.»
•
Pirmās romantiskās jūtas 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Vecākiem bērna jaunajās izjūtās vajadzētu iedziļināties, mēģinot uzzināt par tām ko
tuvāk. Bērnam jāzina, ka viņa izjūtas vecākiem ir ļoti nozīmīgas. No sarunas ar
vecākiem bērns uzzinās, ka tā justies ir pavisam normāli, ka vecākiem viņš nav
vienaldzīgs.
• Es atceros, kā ceturtajā klasē biju iemīlējusies savā skolotājā. Interesanti, vai tu pret savu
skolotāju lolo tādas pašas jūtas?
• Vecākiem vajadzētu izmantot ikvienu iespēju, lai savu bērnu pamācītu, kā rīkoties. Tā
kā meitenes nobriest agrāk nekā zēni, tad daži no tiem, tuvojoties pusaudžu vecuma
slieksnim, meiteņu telefona zvanu dēļ tiek nostādīti diezgan neērtā stāvoklī. Meitenes
zēniem zvana tāpēc, ka viņām šie zēni patīk. Bet problēma rodas tāpēc, ka zēniem
meitenes vēl pagaidām neinteresē. Tev zvanīja Lelde. Man liekas, ka tu viņai patīc. Tev
vajadzētu runāt ar viņu pieklājīgi, bet tu drīksti sarunu pārtraukt, ja tā ieilgst un sagādā
tev neērtības. Tas, protams, nav jādara, nosviežot klausuli. Tu vari vienkārši pateikt:
«Man tagad jābeidz.»
•
Pirmās romantiskās jūtas 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Es ievēroju, ka tu savai piezīmju kladei uz vāka esi uzrakstījis vārdu Emīlija. Tev
laikam tā meitene patīk. Tas ir jauki.
• Ja bērns sāk runāt par randiņiem, vecāku pienākums ir dot bērnam skaidras
norādes, ko drīkst un ko nedrīkst. Ja vecāki sāk par šo tēmu runāt pirmie, bērni
to var uztvert kā nosodošu attieksmi pret savām jūtām. Nē, tu viņu nevari
uzaicināt uz satikšanos, tam vēl esi par jaunu. Bet tu vari viņu kopā ar draugiem
aicināt uz savas dzimšanas dienas svinībām pie mums mājās.
• Īsti vietā būtu bērna vecāku ierosinājums rast sava bērna pirmajām
romantiskajām jūtām piemērotu izpausmi. Es lielveikalā redzēju plakātu ar tava
iemīļotā dziedātāja attēlu. Varbūt tādu gribi piekārt pie sienas savā istabā?
Pirmās romantiskās jūtas 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
 Sapņot tu vari, par ko vien vēlies, bet iet uz randiņiem tev par agru.
Tāpēc vari to pavisam izmest no galvas. Iespējams, ka iet uz randiņu
jūsu atvasei patiešām vēl pāragri, bet, to sakot vecākiem
nevajadzētu atļauties kritizējošu toni, citādi bēru nodomās, ka paša
vecāki nav spējīgi izprast viņa jūtas.
 Vai tas ir tavs draugs? Šādu jautājumu viegli iespējams pārprast jo
viss atkarīgs no tā, kā tiek salikti akcenti. Ja pieaugušais pasaka
zobgalīgi, šajā frāzē izskan nepārprotams noniecinājums.
Nesaskaņas starp brāļiem un māsām
1
Ieteicamas frāzes (1)
• Audzināšanas mērķis šādā situācijā ir apturēt agresiju, nomierināt bērnus tiktāl, lai varētu ar
tiem aprunāties, pamācot, kā problēmas atrisināt arī mierīgā ceļā. Vecākiem tomēr nevajadzētu
iejaukties, ja vien bērni negrasās viens otru savainot. Vai gribai lai es palīdzu izšķirt, kuram no
jums taisnība? Ja atbilde ir apstiprinoša, vecāks drīkst uzņemties pieaicināta šķīrējtiesneša lomu
Turpretī, ja atbilde ir noraidoša, vecākiem strīdā iejauktu nevajadzētu, ļaujot bērniem pašiem
tikt galā.
• Vairumā gadījumu konfliktsituāciju izraisījuši tādi iegansti ka savstarpēja apsaukāšanās,
pašcieņas aizskārums vai netaisnīga un negodīga rīcība. Pirmais, kas vecākiem šādā situācijā
darāms, ir konkretizēt problēmu. Jūs strīdaties par to, kurš filmas laikā sēdēs atpūtas krēslā. Bet
kāpēc jums liekas, ka jums vispār ir tiesības sēdēt šai krēslā?
• Otrais solis būtu padomāt par iespējamiem problēmas risinājuma variantiem. Pieņemsim, ka ir
trīs veidi, kā jūs katrs piekristu problēmu atrisināt. Jāni, tev dosim vārdu pirmajam. Ka tu varētu
māsas pārliecināt, a šī vieta pēc tiesas un taisnības pienāktos tev?
• Trešais solis būtu vienoties par kompromisa variantu, kur būtu pieņemams visiem. Labi, Jāni,
pusstundu atpūtas krēslā sēdēsi tu, bet nākamo pusstundu tajā sēdēs Sintija sarunāts?
Nesaskaņas starp brāļiem un māsām
2
Ieteicamas frāzes (2)
• Vecākiem vajadzētu uzmanīties, lai nejauši nekļūtu par vienas strīdīgās puses aizstāvi.
Brāļi un māsas lieliski prot cits citu nemanāmi izprovocēt, paši sevi vērotājam no
malas iztēlojot kā vispilnīgāko nevainības iemiesojumu. Es, protams, nezinu, kurš to
visu iesāka, bet es ceru, ka jūs pratīsiet visu nokārtot bez savstarpējiem apvainojumiem.
• Reizēm lietderīgi mainīt ierasto vidi, lai konfliktu noregulētu mierīgā ceļā. Es gribu, lai
jūs abi apsēstos pie virtuves galda un paliktu tur tik ilgi, līdz būsiet beiguši strīdēties.
Vides maiņa palīdz izkliedēt spriedzi.
• Fantastiski! Es atstāju jūs te sēžam, un jūs esat savu strīdu noregulējuši. Man prieks par
jums.
• Konfliktsituācijas gadījumā vecākiem vienmēr vajadzētu paraudzīties uz problēmas
cēloņiem, kas slēpjas dziļāk. Iespējams, ka bērnu raižu cēlonis meklējams ārpus
ģimenes. Varbūt skolā gadījies kas nepatīkams. Varbūt piedzīvots komandas
zaudējums sportā. Nāc, aprunāsimies.»
Nesaskaņas starp brāļiem un māsām
3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
•
• Vai es jums neesmu teikusi, lai jūs neplēšaties?, Vai jūs kādreiz iemācīsieties savā starpā mierīgi
sadzīvot?, Ko es jum pirms trim minūtēm teicu? Šādas frāzes biežāk vai retāk nākas teikt ikvienam
vecākam, lai gan tās nav īpaši iedarbīgas. Ar to iespējams konfliktsituāciju uz neilgu laiku
apslāpēt, bet tās nemāca rast problēmas risinājumu.
• Kurš to iesāka? Vēl nekad visā vecāku-bērnu attiecību pastāvēšanas vēsturē nav bijis gadījuma,
kad uz šādu jautājumu kad bērns būtu sniedzis precīzu atbildi.
• Pagaidi, līdz mājās pārnāks māte (vai tēvs)! Tā nevajadzētu teikt jo katram vecākam ar
konfliktsituāciju vajadzētu tikt galā pašam
• Ja jūs nebeigsiet strīdēties, es izslēgšu televizoru uz visu turpmāko vakaru. Vecākiem nevajadzētu
aizrauties ar bērnu spontānu sodīšanu. Sods būtu daudz efektīvāks, ja bērns jau iepriekšzinātu,
kas viņu nepaklausības gadījumā sagaida. Labāk «Te ir pārāk liels troksnis. Jūsu bļaustīšanās dēļ
te neko nav iespējams saklausīt.
• Ja jūs tūlīt pat nebeigsiet kauties, mēs uz saldējuma kafejnīcu neiesim! Reizi pa reizei šāda taktika
noder, bet daži vecāki izmanto pārāk bieži. Starp citu, ko gan vecāki panāk, ja bērni, kuriem
pateikts, ka saldējuma nebūs, kautiņu tomēr turpina? Bērniem tādā gadījumā zūd jebkāda
motivācija salabt.
Atteikšanās mācīties 1
•
•
•
•
•
•
•
•
Ieteicamās frāzes
Vecākiem vajadzētu laikus pastāstīt, kas bērnu sagaida nākotnē. Es zinu, ka tu vari nolemt atsacīties no mūzikas stundām. Es
neiebilstu, ka tu par to izšķiries divu pirmo mēnešu laikā, bet pēc tam tiesību atteikties tev vairs nebūs.
Lai tu varētu vingrināties, mēs tev pagaidām nopirksim šo sintezatoru. Ja pēc gada tava vēlēšanās iemācīties spēlēt klavieres vēl
nebūs zudusi, mēs tev nopirksim klavieres.
Ja tu patiešām gribi, lai mēs tev nopērkam elektrisko ģitāru tāpēc, ka tu gribi sākt mācīties to spēlēt, tev atteikšanās gadījumā
vajadzēs mums atmaksāt pusi no ģitāras cenas. Man tas šķiet taisnīgi. Bet varbūt tu vari ieteikt ko citu?
Vecākiem vajadzētu painteresēties par cēloņiem, kas izraisījuši intereses trūkumu. Iespējams, ka bērnam nepatīk kāds cits tā
vienaudzis grupā. Var būt, ka citi bērni to izsmej. Nav izslēgts, ka skolotājs uz bērnu kliedz, tādējādi sagādājot tam
emocionālu diskomfortu. Zinot atteikšanās patieso cēloni, dažkārt problēmu iespējams atrisināt, iesāktās nodarbības
nepametot. Mēs abi zinām, ka tu apsolīji nodarbības nepamest pusceļā. Tā kā tu savas domas esi mainījis, laikam noticis kaut kas
tāds, ko tu man neesi stāstījis.
Ja bērns protestē, ka zaudējis par nodarbībām jebkādu interesi vecākiem vajadzētu darīt tam zināmu, ka jūt bērnam līdzi, bet
no savām prasībām tomēr neatkāpsies. Tu tagad jūties vīlies, ka nevari mainīt instrumentu. Es varu to saprast. Bet tu apsolīji, ka
trombonu nepametīsi, un mēs tev šo instrumentu nopirkām.
Tā kā par trombonu esam jau samaksājuši, es neesmu ar mieru pirkt jaunu instrumentu, pirms neesam pārdevuši iepriekšējo. Ja
tu turpināsi mācīties to spēlēt un savas nodarbības nepametīsi es ielikšu avīzē sludinājumu.
Bērnu vajadzētu pamudināt un iedrošināt tur, kur viņam veicis labāk. Es zinu, ka iesildīšanās un muskuļu stiepšanas vingrina
jumi ir diezgan garlaicīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc fc\ deju stundas vairs nepatīk. Bet pēc trim mēnešiem tu būsi lieliski
apguvis stepu, un es zinu, ka tā tev ir sirdslieta.
Atteikšanās mācīties 2
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nu labi. Vari uz tām stundām vairs neiet. Bet nedomā, ka es vēl kādreiz tērēšu naudu, ja
tev ienāks prātā izvēlēties citas nodarbības. Uz pirmo bērna signālu vecākiem nopietni
reaģēt nevajadzētu. Ja bērns patiesi vairs nevēlas nodarbības turpināt vai ari gluži
pretēji, izrāda par kādu jaunu nodarbošanās veidu lielu interesi, vecākiem nāksies vien
ar naudas zaudējumu samierināties, norakstot to uz bērna brieduma trūkuma rēķina.
• Kad es vecmāmiņai pateicu, ka tu esi sācis nodarboties ar jāšanas sportu, viņa bija ļoti
uztraukusies. Šādā frāzē jūtama vecāku vēlēšanās bērna iesāktās nodarbības turpināt,
bet nav skaidrs iemesls, kāpēc vecmāmiņa tās vēlētos pārtraukt. Bērnam vislabāk
darīt ko tādu, kas nav saistīts ar skolu un kas sagādā prieku viņam pašam. Izdabāt
vecāku vai vecvecāku vēlmēm nav obligāti.
• Nu, kā tev šodien gāja? - Normāli. - Tad jau labi. Ja lielāka interese par bērna pūlēm
netiek izrādīta, vecākiem nevajadzētu justies pārsteigtiem, ka bērna entuziasms sāk
mazināties.
Klusēšana 1
• Ieteicamās frāzes (1)
• Mēģinot izdibināt bērna nomāktības iemeslus, vecākiem nevajadzētu kļūt pārlieku
uzmācīgiem. Es ievēroju, ka tu kopš pārnākšanas no skolas visu laiku klusē, bet, kad es
vaicāju, kas noticis tu tikai pakrati galvu un neko neatbildi. Man liekas, tam varēta būt
kāds sakars ar šodienas testu. Ja atbildes vietā bērns atkal noraidoši pakrata galvu, tas
nenozīmē nevēlēšanos sarunu turpināt. Vecākiem ļoti uzmanīgi un smalkjūtīgi
vajadzētu mēģināt bērnu iztaujāt, līdz bērns tiem nepārprotami liek saprast, ka
sarunu turpināt nevēlas.
• Tagad īsti vietā būtu darīt bērnam zināmu, ka vecāki spēj tā gara stāvokli izprast. Es
redzu, ka tev ne vienmēr gribas runāt pai problēmām, kuras tevi nomāc. Vārdi «ne
vienmēr» bērnam atgādina, ka dažkārt saruna ar vecākiem izdevusies veiksmīga
Tāpēc šāda frāze ir īpaši vēlama, jo tādējādi bērns saprot, ka saruna var tikt atlikta uz
vēlāku laiku, kad viņā pašā radīsies vēlme būt atklātam.
• Man šķiet, ka tagad laikam nav īstais brīdis, kad tev par to gribētos aprunāties. Šādi
vārdi ietver sevī zemtekstu, ka bērns par to vēlēsies parunāties vēlāk.
Klusēšana 2
• Ieteicamās frāzes (2)
• Iespējams, ka tu tagad vēlies visu pārdomāt pats. Ja būs nepieciešams mūsu padoms, es
zinu, ka tu nāksi aprunāties, kad būsi tam gatavs. Nereti gadās, ka noslēgtajiem
bērniem tomēr gribas ar vecākiem aprunāties, bet tai pat laikā viņi no šādas sarunas
baidās. Baiļu iemesls mēdz būt divējāds: bērns vai nu baidās vecākus sarūgtināt, vai
arī sarunas tēma ir pārāk delikāta. Vairumā gadījumu noderīgs izrādās vecāku
apgalvojums, ka tie bērnam tic un uz to paļaujas. Bērnam to dzirdēt ir vairāk nekā
būtiski, jo, pirmkārt, tas glaimo viņa pašapziņai, otrkārt, respektē bērna tiesības
klusēt un, treškārt, sniedz bērnam pārliecību, ka viņa vecāki ir pieejami.
• Ja gribēsi aprunāties, esmu tavā rīcībā.
• Vai tas ir kaut kas tāds, par ko tu labāk gribētu aprunāties ar mammu? Šādi formulētā
jautājumā ietverta pārliecība, ka bērns noteikti vēlēsies aprunāties ar kādu no
pieaugušajiem.
• Es atceros, kā es pats tavā vecumā jutos. Es nebiju īsti pārliecināts, vai gribu ar vecākiem
runāt vai ne. Bet vienmēr iznāca tā, ka aprunāties tomēr bija vērts.
Klusēšana
3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Kādu palīdzību tu no manis vari gaidīt, ja nepastāsti, kas atgadījies? Ar saturu viss
kārtībā, bet nav pieņemams jautājuma tonis. Varbūt labāk būtu teikt šādi: «Es no visas
sirds gribētu izpalīdzēt, bet es nezinu, kā. Lūdzu pasaki, kas īsti noticis.»
• Es neaiziešu, pirms nebūsi pateicis, kas tevi nomāc. Viņam nepieciešams laiks, lai visu
apdomātu un tad pats izlemtu, pārrunai i ar vecākiem vai ne.
• Es biju ar mieru tevi uzklausīt. Tagad, ja gribēsi ar kādu aprunātu meklē to citur.
• Vai tu patiešām domā, ka visas problēmas spēj atrisināt vien pats? Tu esi tāds pats kā
tavs tēvs. Viņš arī mūžīgi klusē. Kritizēji > i salīdzinājumi nekad nespēj rosināt bērnu uz
atklātību.
• Es tev uzdevu jautājumu! Vecāku neapmierinātība ir pilnīgi saprotama. Bet labāk būtu
darīt to bērnam zināmu ne tik daudz darbos, cik vārdos. «Esmu noraizējusies. Kaut
kas ir atgadījies, jo tu jūties ļoti nomākts. Es gribētu zināt, kā varu tev palīdzēt.»
• Ak tad beidzot tu tomēr sāki runāt! Kāpēc tu to nevarēji izdarīt agrāk? Tas man būtu
daudz ko aiztaupījis!
Bēgšana no mājām 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja bērns piedraud aizbēgt no mājām, vajadzētu apsēsties un mierīgi
padomāt par to, kas šādu vēlēšanos varētu būt izraisījis laikā, kad tev
vajadzēja darīt ko citu, tu vizinājies ar divriteni Tāpēc tu tiki sodīta, proti,
divritenis tev uz veselu dienu tika atņemts. Tagad tu draudi, ka aizbēgsi no
mājām. Man tā vien liekas, ka tavu raižu īstais iemesls ir pavisam kas cits.
Aprunāsimies par to, kas tevi tā satrauc.
• Dzirdot bērna draudus aizbēgt no mājām, vecākiem nevajadzētu ļaut
sevi iebiedēt, bet gan bērnam izstāstīt, kāda būs to turpmākā rīcība. Ja
man liksies, ka tu esi aizbēgusi no mājām, es griezīšos pēc palīdzības
policijā. Lai tevi atrastu, es iztaujāšu arī visus tavus draugus un viņu
vecākus.
Bēgšana no mājām 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja bērns piedraud aizbēgt no mājām, izklāstot argumentētu motivāciju, kura jau
robežojas ar mēģinājumu savus vecākus šantažēt, vecākiem nekādā ziņā
nevajadzētu sākt taisnoties, tādējādi konfliktsituāciju vēršot vēl plašāku. Vēlams
konflikta noregulēšanu ievirzīt oficiālas diskusijas gultnē, izvēloties tādus
vārdus kā «tomēr», «bet», «lai gan», «ja tu» un tamlīdzīgi. Lai gan pašlaik tu esi uz
mani dusmīga par to, ka neatjāvu tev iet uz dejām, es paziņošu policijai, ja tu
izlemsi aizbēgt no mājām. Vai arī: Un tomēr, neraugoties uz tavām problēmām, ja
tu aizbēgsi no mājām, es aicināšu palīgā visu tavu draugu vecākus, lai tevi atrastu.
Aizbēgšana no mājām jau nav vienīgais veids, kā atbrīvoties no nepatīkamas
situācijas. Pastāv arī citi problēmu risināšanas veidi.
• Pasaki, kādu problēmu tu atrisināsi, aizbēgot no mājām. Bēgšana no mājām
vienmēr ir mēģinājums vai nu no samilzušas problēmas izvairīties, vai arī to
atrisināt.
•
Bēgšana no mājām 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Ja gribi, bēdz. Gan drīz būsi atpakaļ.
• Tas nav iemesls, lai bēgtu no mājām... Lietojot šādu frāzi, esam nošāvuši greizi, jo
jūsu bērnam motivācija liekas pietiekami pamatota. Tāpēc daudz labāk būtu savu
bērnu uzklausīt, sākot rīkoties, lai radušos problēmu sekmīgi atrisinātu.
• Ja no savām problēmām vienmēr mēģināsi izvairīties, tu dzīve neko nesasniegsi.
Izsakot kritiskas piezīmes par sava bērna raksturu un aizskarot tā pašcieņu,
vecāki viņa aizvainojumu dara vēl lielāku. Nosodīt drīkst tikai cilvēka rīcību, nevis
tā personību. «Es zinu, ka, visu labi pārdomājis, tu sapratīsi, kāpēc aizbēgšanai no
mājām ir tik riskanta.»
• Ja bērns aizbēdzis no mājām, glābjoties no ļaunprātīgas vārdiskas, fiziskas vai
seksuālas izmantošanas, nekavējoties jādara viss iespējamais, lai to izbeigtu.
Pretējā gadījumā arī turpmāk paliek paaugstināts risks, ka tas varētu atkārtoties.
Pārāk prasīgs skolotājs 2
Ieteicamās frāzes (1)
• Dzirdot bērnu žēlojamies, ka viņa skolotājs rīkojas netaisnīgi,
vajadzētu lūgt to iespējami sīkāk paskaidrot, kāpēc viņam tā liekas.
Pirms izdarīt kādus konkrētus secinājumus, vecākiem vajadzētu
iegūt iespējami vairāk informācijas. Ko skolotājs tādu izdarīja vai
teica, kas liek tev domāt, ka viņš rīkojās netaisnīgi.. Vai notika vēl
kas... Vai tā notiek regulāri, vai arī tas gadījās pirmo reizi?
• Vecākiem vajadzētu noskaidrot, cik lielā mērā bērnu satraukuši
atziņa, ka skolotājs rīkojas netaisnīgi. Cik ļoti tu to pārdzīvot Mazliet?
Vidēji smagi? Ļoti smagi?
Pārāk prasīgs skolotājs 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Pieņemsim, ka vecākiem liekas - skolotājs bērniem izvirza augstākas
prasības, nekā nepieciešams. Tādā gadījumā vecākiem vispirms
vajadzētu bērnam darīt zināmu, ka tie spēj saprast viņa raižu iemeslu,
bet tai pat laikā arī aicināt bērnu būt paklausīgam. Prasīgs skolotājs
bērniem ne vienmēr patīk. Reizēm liekas, ka viņš dara tiem pāri. Bet tev
jāsaprot, ka būt prasīgam nozīmē bērnu mācīšanai ziedot daudz vairāk
laika, un tas jau ir visnotaļ atzīstami. Turklāt viņš uzskata, ka jūs esat
pietiekami gudri, lai spētu sekot viņa jaunās vielas izklāstam. Citiem
vārdiem sakot, skolotājs jūs vērtē augstāk, nekā skolas programmā
paredzēts, un tic jūsu spējām.
Pārāk prasīgs skolotājs 3
Ieteicamās frāzes (3)
• Tu vienmēr par savu skolotāju vari aprunāties ar mani. Ja vajadzēs, es pats aprunāšos ar tavu
skolotāju par iespēju situāciju uzlabot. Vai tev pašam šajā sakarā ir kāds konkrēts priekšlikums?
Vecāka gadugājuma bērni noteikti nevēlēsies, lai to vecāki runātu ar skolotāju. Tāpēc, pirms to
darīt, vecākiem vajadzētu rūpīgi apsvērt visus par un pret.
• Ja esat noraizējušies par sava bērna skolotāja pedagoģiskajām metodēm, jums varētu likties
interesantas trīs galvenās vadlīnijas, ir šādas:
• Vākt informāciju. Bērna sniegtā informācija ne vienmēr ir pareiza. Tāpēc vecākiem ieteicams
raudzīties uz problēmu atvērtām acīm, uzreiz skolotāju nenosodot.
• Uzskatīt skolotāju par sabiedroto. Vecākiem vajadzētu uz bērna skolotāju raudzīties pozitīvi,
proti, ar domu, ka viņš vēlas jūsu bērnam iemācīt iespējami vairāk.
• Vecākiem vajadzētu skolas pasākumos iesaistīties tik aktīvi, lai skolotāji tos ievērotu. Daži
vecāku un skolas kontaktēšanās piemēri varētu būt šādi: vecāki varētu piedalīties klases
ekskursijās, palīdzēt sarīkot klases vakaru, noturēt priekšlasījumu par kādu interesantu tēmu un
tamlīdzīgi.
Pārāk prasīgs skolotājs 4
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Skolotāja bija «piekasīga», viņai acīmredzot bija iemesls tādai būt.
• Laikam jau tu kaut ko izdarīji nepareizi. Nekad nevajadzētu steigties ar
secinājumiem. Šāds komentārs novedīs pie tā, ka bērns noslēgsies sevī un
vecākiem nekāda atklāta saruna ar bērnu nesanāks.
• Izklausās, ka tavs skolotājs ir īsts stulbenis. Viņam nebija tiesību sarunāt tādas
lietas! Nevajadzētu aizmirst, ka necieņa pret skolotāju no vecāku puses raisīs
līdzīgu attieksmi pret skolu un skolotājiem arī bērnā.
• Diemžēl tāda ir dzīve. Tev vēl ne reizi vien nāksies saskarties ar netaisnību. Sakot
šādus vārdus, vecāki noslēdz ceļu uz bērna turpmāko atklātību, līdz ar to
zaudējot iespēju uzzināt problēmas patieso cēloni.
Atteikšanās
pildīt
mājasdarbus
1
Ieteicamās frāzes (1)
• Es zinu, ka tev tagad negribas pildīt skolas uzdevumus. Atceros, ka, būdama maza
meitene, es arī tā jutos. Bet es gribu, lai tu mācies pēc iespējas vairāk, jo zinu, ka
labas vidusskolas diploma atzīmi s vēlāk ļoti ietekmēs tavu turpmāko dzīvi.
• Redzot, kā bērns cenšas, nevajadzētu skopoties ar uzslavām. Tu pārnāci no skolas
un tūlīt sēdies gatavot skolas uzdevumus. Tas bija ļoti prātīgi darīts. Es arī ievēroju,
ka tu atkārtoji visu iepriekšējo nodaļu, kad nevarēji uzreiz atrast pareizo atbildi. Tu
rīkojies ļoti pareizi. Man patiešām prieks pat tevi.
• Redzēju, kā tu mēģināji tikt ar šo problēmu galā pati, pirms lūgt palīgā mani. Man
prieks, ka tu tā centies.
• Ja tu tikpat cītīga būsi arī turpmāk, rezultāti būs ļoti labi. Ja tu cītīga būsi tikai laiku
pa laikam, rezultāti būs viduvēji. Bet, ja tu nemaz necentīsies, tad nekas labs no ta
neiznāks. Gan pati par to pārliecināsies.
•
Atteikšanās pildīt mājasdarbus 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Palīdzot neapmierinātam bērnam sagatavot skolas uzdevumus, vecāki pieļauj vienu no trim
iespējamām kļūdām. Pirmā kļūda -kļūstot neapmierināti arī paši, tie situāciju vēl vairāk
pasliktina. Otrā kļūda (ļoti liela) - padarot lielāko darba daļu sava bērna vietā, tie rada
priekšnoteikumus bērna rakstura bojāšanai, jo bērns pierod činkstēt un tūļāties. Trešā kļūda vecāki atstāj bērnu ar tā problēmām vienu, turpmāk vairs nepalīdzot. Labāk būtu rīkoties šādi:
Redzu, ka ar šo problēmu netiec galā. Norunāsim tā. Es iesākšu, un tu pabeigsi. Vai arī iesāksi tu,
bet pabeigšu es. Ko tu izvēlies?
• Lai kā es tev cenšos palīdzēt, man šķiet, ka tu tik un tā esi neapmierināta. Varbūt uztaisīsim piecu
minūšu pārtraukumu un uzspēlēsim kādu spēli?
• Kad bērns gatavo skolas uzdevumus, lieciet viņam skaļi domāt līdzi. Tādā veidā vecākiem
iespējams vieglāk nofiksēt, kur meklējama problēma. Nāc, es tev paskaidrošu, kā es to daru.
Veicot saskaitīšanu, es skaļi domāšu līdzi. Četri plus seši ir desmit. Nulli rakstu, viens prātā ...
• Nepadariet bērna uzraudzīšanu par nepatīkamu pienākumu. Ja bērns jutīs, ka jūs to uztverat
kā apgrūtinājumu, arī viņam tas nesagādās nekādu prieku. Turklāt bērns var sākt izvairīties
lūgt vecāku palīdzību pat tad, kad tā būtiski nepieciešama. Nu tā. Laiks ķerties pie skolas
uzdevumu pildīšanas. Es tikai noslaucīšu rokas un tūlīt nākšu.
Atteikšanās pildīt mājasdarbus 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
 Nu, vai beidzot izpildīji savus mājas darbus? Vēl ne! Ak! Lieciet
bērnam saprast, ka tas jūs interesē.
 Ak tā? Tev šodien nekas nav uzdots? Ar šādu bērna atbildi vecākiem
nevajadzētu būt mierā.
 Bērnam jāpieradinās katru dienu pastāstīt vecākiem, kas uzdots.
 Nevēlēšanās gatavot mājas darbus ir jo lielāka, ja vecāki savā starpā
nespēj vienoties par to, cik lielai jābūt viņu bērnam sniegtajai
palīdzībai.
Bailes uzdot jautājumus 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnam vajadzētu stāstīt, ka nav nekāds kauns lūgt palīdzību skolotājam, jo
tādējādi iespējams daudz ko vairāk uzzināt iemācīties, kā arī attīstīt dažādas
prasmes un iemaņas.
• Nevienam nav noslēpums, ka tie bērni, kuri nebaidās uzdot jautājumus, gan vairāk
ko uzzina, gan saņem labākas atzīmes.
• Uzdot jautājumus nozīmē parādīt, ka tu gribi uzzināt ko vairāk. Skolotājiem tas
patīk.
• Sastādīsim sarakstu no trim četriem jautājumiem, kādus tu varētu uzdot savam
skolotājam. Pēcāk tu man pateiksi, kurus no tiem tu rīt pajautāsi savam skolotājam
• Jautājumu uzdošanai vispiemērotākais brīdis ir stundas sākumā. Jo ilgāk bērns
vilcinās, jo mazāka kļūst tā vēlēšanās skolotājam kaut ko vaicāt.
Bailes uzdot jautājumus 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Pavisam vienkāršs jautājums, kādu uzdot savam skolotājam, varētu būt šāds: Vai jūs,
lūdzu, varētu atkārtot to, ko nupat sacījāt?
• Nāc, pamēģināsi uzdot jautājumus. Kad būsim restorānā, tu, piemēram, varēsi
viesmīlim pajautāt, vai viņi burgerus pasniedz kopā ar spirālveida frī kartupeļiem.
• Uzdot jautājumus nebūt nenozīmē atzīties savā nekompetencē. Pavēro savu klasi
uzmanīgāk, un tu drīz vien ievērosi, ka jautājumus mēdz uzdot tieši gudrākie bērni.
Atklāti sakot, viņu atzīmes ir augstākas tieši tāpēc, ka tie nebaidās jautāt.
• Ja bērns šajā ziņā parādījis iniciatīvu, vecākiem nevajadzētu atstāt to bez ievērības,
bet gan bērnu uzslavēt. Skolotājs man teica, ka tu šodien viņam esot uzdevis
jautājumu. Malacis. Tā arī vajag. Nu, vai tad bija tik traki?
• Tagad noskaiti vairākas reizes un iegaumē: «jo vairāk es prasu, jo topu gudrāks.»
Bailes uzdot jautājumus 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Es ceru, ka rīt tu skolotājam pavaicāsi vismaz vienu jautājumu. Ja bērns
jau tā ir kautrīgs un bikls, šāds rīkojums viņa bailes padarīs tikai vēl
lielākas. Rīkojumi šādā situācijā neder.
• Baidīties uzdot jautājumus ir vienkārši muļķīgi. Ja bērnam kaut kas
sagādā raizes, tad ar šādu frāzi vecāki tam dara zināmu, ka viņi bērnu
nesaprot. Sakot bērnam, ka viņa iekšējās izjūtas ir maldīgas, vecāki
rosina bērnu rīkoties nepareizi. Vispirms vajadzētu painteresēties par
bērna baiļu cēloni un tikai pēc tam sākt mācīt, kā šādas bailes
pārvaramas.
• Ja tu pats nesāksi uzdot klasē jautājumus, man nāksies runāt ar tavu
skolotāju. Tas jau izklausās pēc atklāta piedraudējuma.
Slikta liecība 1
• Ieteicamās frāzes
• Bērna atzīmēm pasliktinoties, nevajadzētu uzreiz domāt, ka bērns sācis slinkot. Iespējams, ka
nomainīta skola vai arī jauns skolotājs izvirza augstākus zināšanu vērtējuma kritērijus.
• Vecākiem vajadzētu izvirzīt bērnam ļoti konkrētus mērķus. Ar vispārīgām norādēm, ka
vajadzētu sākt mācīties labāk, nepietiek Kādu līmeni tu šā semestra beigas gribētu iegūt? Lai tev
palīdzētu, es katru vakaru pārbaudīšu tavus mājas darbus un vairākas dienas pirms pārbaudes
darba likšu tev mutiski atbildēt. Vai esi ar mieru?
• Bērnu iedrošinot un rosinot turpmākam darbam, vecākiem vajadzētu balstīties uz bērna jau
gūto pieredzi. Es redzu, ka pamazām tavas atzīmes uzlabojas. Es redzu arī to, ka šogad tu pie
mājas darbiem piesēdi daudz uzcītīgāk. Un, visbeidzot, es zinu: ja tu kaut ko esi nolēmis, tad
parasti to arī panāc.
• Ja pārbaudes darbs izrādīsies slikts, kā tu domā, kāds varētu būt sliktā rezultāta galvenais
iemesls? Tie bērni, kuri savas neveiksmes tiecas izskaidrot ar nepietiekamām spējām, uzskata,
ka censties vispār nav vērts. Savukārt pārējie, kuri atklāti atzīst, ka paši nav bijuši pietiekami
centīgi, uzrāda visumā labas sekmes.
Slikta liecība 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nu ko lai es ar tevi iesāku? Vai tad tu negribi, lai tev dzīvē veicas?
• Kamēr tavas sekmes skolā neuzlabosies, par spēlēm vari aizmirst! Piekrītu, ka
televīzijas pārraižu skatīšanos un videospēles patiešām nepieciešams ierobežot.
Tikai bērnam to vajadzētu uztvert nevis kā sodu, bet gan kā saprātīgu to apstākļu
apzināšanos, kuri negatīvi ietekmējuši bērna sekmību skolā. Varbūt šo frāzi varētu
nedaudz pārveidot. «Esmu ievērojusi, ka tu katru dienu gandrīz trīs stundas nosēdi
pie televizora vai spēlējot videospēles, kaut gan krietnu daļu šā izniekotā laikā būtu
vajadzējis veltīt mācībām.
• Vai tu esi dumjš vai kā citādi kavēts? Šāds vecāku komentārs situāciju ne tikai
neuzlabo, bet turklāt vēl liecina par spriedzi ģimenē, iekarsīgas frāzes liek domāt,
ka viens no bērna vecākiem ģimenē jūtas nelaimīgs vai sadusmots, katrā izdevīgā
gadījumā izgāžot savas dusmas uz bērnu. Godīgs un atklāts radušās situācijas
izvērtējums varētu vecākus rosināt vai nu saspīlētās attiecības noregulēt pašiem,
vai arī meklēt psihoterapeita palīdzību.
Noraidoša skolasbiedru izturēšanās 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Vecākiem vēlams noskaidrot, cik lielā mērā bērns tiek no vienaudžu vides
atstumts. Kurš tevi atstumj? Vai tas ir viens vai vairāki bērni? Jo vairāk noraidošo
vienaudžu, jo grūtāk būs tikt ar šo problēmu galā.
• Ko tu saki vai dari, kad pārējie bērni pret tevi tā izturas? Sagaidāms, ka pārlieku
pakļāvīgs bērns ar vajāta upura lomu samierināsies.
• Cik ilgi tas tā jau turpinās?
• Varu iedomāties, ka tas tevi sarūgtina vai dara dusmīgu.
• Māciet savam bērnam tādas saskarsmes iemaņas kā vēlēšanos sadarboties,
humoru un laipnību. Tās var tik lielā mērā vienaudžu negatīvajai attieksmei
darboties pretī, ka beidzot tā var beigt pastāvēt. Tu sāksi viņiem iepatikties. Vai
gribi pamēģināt? Bērnu pierunāt un iedrošināt vajadzētu katru dienu, turklāt ne
tikai vārdos, bet iespējamās situācijas arī izspēlējot, līdz bērns piekrīt
pamēģināt.
Noraidoša skolasbiedru izturēšanās 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Kā būtu, ja tu divas reizes dienā pacenstos saviem klasesbiedriem pateikt kaut ko
labu? Nesaki to pašiem sliktākajiem, bet neitrālajiem bērniem. Tu vari kādai
meitenei pateikt, ka viņai ir skaista blūzīte vai arī ka tev paticis viņas uzdotais
jautājums. Padomā pati, ko vēl tu varētu pateikt.
• Ja jūsu bērns ir agresīvs un nesavaldīgs, viņš, jādomā, tādas neskaidras, pret sevi
vērstas vienaudžu uzvedības izpausmes ka ierindā saņemtu dunku vai labestīgu
sevis pavilkšanu uz zoba uztvers kā naidīgu uzbrukumu. Ar naidīgu pretreakciju
viņš vairumā gadījumu izpelnīsies savu vienaudžu noraidošu attieksmi. Tāpēc
māciet bērnu atbildēt uz šādu rīcību arī citādi. Tagad iedomāsimies, ka tu stāvi
rindā kafejnīcā un kāds tevi pēkšņi pagrūž. Tu, protams, vari atbildēt ar to pašu, bet
vari rīkoties arī citādi. Nu padomā pats, ko vēl tu varētu darīt.
Noraidoša skolasbiedru izturēšanās 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Ej vien pie viņiem, kaut arī viņi tevi atstumj. Ar laiku tu viņiem iepatiksies. Var gadīties, ka tas
nekad nenotiks. Ja bērns pārāk jūtīgi reaģē uz kritiku, ja neuzvedas atbilstoši savam
vecumam, kā arī, ja neprot uzsākt sarunu, pārējie viņu turpinās atstumt. Tādā gadījumā
vecākiem vajadzētu bērnam trūkstošās saskarsmes prasmes iemācīt, atgādinot, ka viņam
piemīt daudz labu rakstura īpašību.
• Viņu draudzība tev nemaz nav vajadzīga. Tev taču esmu es. Es tevi mīlu un mīlēšu vienmēr. Šie
vārdi ir labi domāti, bet neatbilst reālajai īstenībai.
• Es runāšu ar šo bērnu vecākiem! Šādu savu iespējamo rīcību vajadzētu nopietni pārdomāt, jo
tā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Vecāka gadagājuma bērnam tas var beigties ar vēl
lielāku vienaudžu nepatiku.
• Nobeidzot šo tēmu, es gribētu piebilst, ka vienaudžu atstumtu bērni var celt pašapziņu,
apzinoties savu pārākumu kādā ārpusskolas darbības jomā, piemēram, mūzikā, teātrī,
vingrošanā vai austrumu cīņas mākslā. Pēdējā nodarbe var bērnu attīstīt fiziski, jo parasti
atstumtie bērni mēdz būt arī vārgi. Turpretī austrumu cīņas pamatā esošā filozofija māca
bērnu apvaldīt savu agresiju, tāpēc sagaidāms ka šāds bērns savu prasmi bez īpašas
vajadzības savstarpējo attiecību noregulēšanai neizmantos. Bērna pašapziņas trūkumu var
mazināt un attiecības ar vienaudžiem uzlabot arī atrašanās kopā ar klases biedriem vietā,
kura ar skolu nav saistīta.
Pašapziņas vairošana 1
• Ieteicamās frāzes
• Tādas vispārīgas frāzes kā «Tu esi vienreizējs!» vai «Tu man esi vislabākais visā pasaulē!» skan
bērna patmīlībai visnotaļ glaimojoši, bet tās tomēr vēlams kompensēt ar tādu uzslavu vai
pamudinājumu, kurš būtu saistīts ar kāda konkrēta uzdevuma izpildi, lūk, dažas norādes
vecākiem:
• Ar austrumu cīņu tu sāki nodarboties pirms astoņiem mēnešiem. Tu gāji uz treniņiem pat tais
vakaros, kad biji galīgi pārguris. Tagad, kad tu esi ieguvis oranžo jostu, tev vajadzētu justies
gandarītam par to, ka grūtību priekšā neatkāpies.
• Sabiedrības mācība tev padevās ar lielām grūtībām. Tomēr tu biji neatlaidīgs un darīji visu, lai to
apgūtu. Tu pat ļāvi man sevi notestēt, atbildot uz jautājumiem par visu izņemto vielu, lai gan tev
tas nenācās viegli. Tu pierādīji savu varēšanu, un es ar tevi loti lepojos.
• Kā būtu, ja mēs šodien dotos pārgājienā? Tikai mēs abi, - tu un es. Šāda frāze dara bērnam zināmu,
ka vecāki vēlas pavadīt laiku kopā ar viņu. Savukārt fakts, ka laiku esat pavadījuši kopā, liecina
par to, ka bērns jums patiešām daudz ko nozīmē.
• Tas, kā tu rīkojies (vai ko tu runāji), pierādīja, ka tu proti būt savaldīgs. Man prieks par tevi.
Vecākiem nekad nevajadzētu atstāt neievērotu bērna neatlaidību, centību, labestību,
godīgumu, paklausību un vēlēšanos ar otru dalīties savos pārdzīvojumos. Ta rīkojoties, bērns
pelnījis vecāku atzinību.
Pašapziņas vairošana 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties (1)
• Nekad bērnam automātiski nevaicājiet vai gribi aprunāties. Bērns vienmēr instinktīvi atbildēs noliedzoši pat
tad, ja dziļi sirdī šādu sarunu vēlēsies.
• Ja bērns izskatās noraizējies, nevajadzētu jautāt, kā viņš jūtas. Iespējams, ka par atbildi izdzirdēsiet īgnu un
strupu pretjautājumu: «Un kā, tavuprāt, man vajadzētu justies?» Jūs rīkotos pareizāk, ja vispirms darītu
bērnam zināmus savus novērojumus: Tu izskaties tik bēdīgs, Tu tik stipri aizcirti durvis, Tev ir saraudātas acis
un tikai pēc tam sāktu tos komentēt: Tāpēc es nodomāju, ka tu vēl aizvien nespēj to pārdzīvot, Tas liek man
domāt, ka tu vēl aizvien dusmojies vai arī Es jau saprotu, ka tev ir grūti par vectētiņu domāt un neraudāt.
• Nekad nevajadzētu vaicāt kas noticis. Pasakiet to pašu mazliet citādi: «Pastāsti man, kas atgadījies.»
• Ja vien iespējams, nekad nevajadzētu sākt dot bērnam padomus, pirms esat tikuši skaidrībā par problēmu,
kas to satraukuši, un paša bērna izjūtām.
• Nereti bērns, ja cietis tā ego, tendēts lietot vispārīgas un negatīvas frāzes, kuras vērstas pret paša
personību, piemēram, «es esmu stulbs», «es neko neprotu izdarīt pareizi», «es nevienam nepatīku». Citā
variantā bērna izteiktās frāzes attiecinātas uz citiem cilvēkiem, proti,
• «visi pārējie par mani ir gudrāki», «manējās izjūtas jau noteikti nav tādas kā citiem» vai arī «visi pārējie
puikas zina daudz vairāk neka es». Pēc tam kad esat bērnam darījuši zināmu, ka spējat iejusties viņa
situācijā, ārkārtīgi svarīgi sākt bērnu mācīt domāt saprātīgāk:
Pašapziņas vairošana 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties (2)
• Tu nemaz neesi muļķis. Tu tikai šoreiz nebiji kārtīgi izmācījies.
• Esmu redzējusi, ka savu reizi tavā komandā kļūdījušies pilnīgi visi. Tu neesi
vienīgais.
• Vai atceries, kā, spēlējot to videospēli, tu nemitīgi ieguvi papildu punktus?
Tas pierāda, ka tu vari, ja tikai gribi.
• Nu labi, šoreiz tu patiešām kļūdījies. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tu savu
kļūdu neizlabosi. Tev izdevās pirms tam un izdosies arī turpmāk.
Prasme dalīties 1
• Ieteicamās frāzes
• Sagatavošanās bērnam var palīdzēt. Kad ieradīsies tavi brālēni, viņi gribēs paspēlēt dažas no
tavām videospēlēm. Lai gan spēles pieder tev, es tomēr vēlētos, lai tu atļautu tās paspēlēt viņiem
pat tad, ja tev tās spēlēt nemaz negribēsies.
• Vai tev ir kāda spēle, kuru tu labprāt negribētu dot spēlēt citiem?
• Kā tu domā, vai tu būtu ar mieru dalīties ar brālēniem, kad viņi ieradīsies pie mums ciemos?
• Ja vien iespējams, vecākiem vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka tie viņa izjūtas izprot. Dalīties ar
citiem ne vienmēr ir patīkami. Es zinu, ka dažkārt tā var tevi gauži sarūgtināt. Bet citreiz tā atkal
var sniegt lielu gandarījumu.
• Stāstiet bērnam par sekām, kādas var izraisīt viņa piekrišana vai atteikšanās dalīties savās
rotaļlietās ar citiem. Ja negribi, vari nedalīties. Es tikai ļoti šaubos, vai taviem draugiem gribēsies
nākamreiz dalīties ar tevi.
• Mudiniet bērnu ar citiem dalīties, par katru šādu reizi bērnu uzslavējot. Es ievēroju, ka tu ļāvi
kaimiņu zēnam braukāt ar tavu divriteni, kad viņējais bija saplīsis. Tev droši vien bija garlaicīgi, jo
visu laiku vajadzēja stāvēt malā un gaidīt. Bet es esmu lepna par tevi, ka tu to neizmantoji, lai
vizinātos tikai viens pats. Tas bija ļoti jauki.
Prasme dalīties 2
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Nav labi būt tādam egoistam. Lai darītu bērnam zināmas savas domas,
vecākiem nav nepieciešams ierindot to kādā noteiktā kategorijā.
• Tev jādalās ar citiem. Vecāka gadagājuma bērni (jo sevišķi topošie advokāti)
strupi atcirtīs, ka nav vis jādalās. Savukārt mazie bērni nesapratīs, kāpēc
jādalās, ja jau attiecīgā rotaļlieta ir to īpašums. Dažkārt saprātīgāk un taisnīgāk
ir likt bērna rotaļbiedram pagaidīt.
• Ja tu nedalīsies ar citiem bērniem, es tevi sodīšu. Vai tiešām ir tik svarīgi, lai jūsu
bērns dalītos tieši šeit un šajā brīdī? Bērns droši vien pakļausies vecāku gribai,
bet vai tāpēc problēma būs kļuvusi mazāka?
• Faktiski par tām rotaļlietām maksāju es, tātad tās visas piedeir man, nevis tev.
Un es tev lieku manās rotaļlietās dalīties ar pārējiem bērniem. Šāda frāze var
vistiešākā veidā nākt ka bumerangs atpakaļ. Kā jūs domājat vēlāk bērnu
pierunāt savākt jūsējās rotaļlietas?
Kautrīgums 1
• Ieteicamās frāzes
• Pastāsti, ko jūs šodien darījāt matemātikas un dabaszinātņu stundā. Jautājumi, kuri
sākas ar vārdiem «pastāsti, ko...», ir visnotaļ ieteicami, jo nepieļauj pārāk īsu atbildi.
Tāpēc vecākiem nevajadzētu uzdot bērniem jautājumus, kuri sākas ar «vai...».
• Vecākiem vajadzētu mācīt bērnu būt pašpaļāvīgam. Nāc, pamācīsimies runāt pa
telefonu skaļi un sadzirdami. Kautrīgi un bikli bērni pa telefonu runā tik klusi, ka
sarunas partneris neviļus sāk izjust vēlēšanos šo sarunu pārtraukt.
• Nāc, es tevi pamācīšu, ko teikt, kad ieradīsies krustmāte Marta ar tēvoci Jāni. Kā būtu,
ja tu viņu uzrunātu šādi: «Sveika, krustmāte Marta!”
• Nāc, izmēģināsim, ko tu varētu pateikt bērnam, kuram skolā nav draugu.
• Vecākiem par ikvienu sava kautrīgā bērna pašpārliecinātības izpausmi vajadzētu to
paslavēt. Tu piegāji klāt tai bērnu grupiņai un pajautāji, vai drīksti kopā ar tiem
uzspēlēt futbolu. Malacis.
Kautrīgums 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Ej viņiem klāt un stādies priekšā. Tas nav nekas grūts. Tas ir apmēram tas pats, kas likt
sēdēt skapī cilvēkam, kas sirgst ar klaustrofobiju. Vispirms vecākiem vajadzētu šo
situāciju kopīgi izspēlēt un tikai pēc tam mudināt bērnu izmēģināt to dzīvē.
• Ja būsi tik kautrīgs, tu nevienam nepatiksi. Šāds apgalvojums kautrību pārvarēt
bērnam nepalīdzēs. Tas tikai var bērnu padarīt vēl biklāku. Turklāt, kad bērni
iedraudzējušies, vienaudžiem kautrīgs bērns var iepatikties.
• Tev ne no kā nav jābaidās. Vecāku gadījumā tiešām nav jābaidās. Bet bērnam? Labāk
šo frāzi nedaudz pārveidot. Sarunu uzsākt pirmajam nav pārāk viegli, bet visu laiku no
tā vairīties tomēr nevajadzētu. Palīdzēt var vienīgi praktizēšanās. Nāc, izmēģināsim šo
situāciju.
• Nu izdari tā. Lūdzu. Nu man par prieku. Jāatzīst, ka jūs nemaz nezināt, ko kautrība īsti
nozīmē. Ieteicams pavaicāt bērnam, kas viņam šādu vecāku lūgumu varētu palīdzēt
izpildīt.
Zagšana 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Pavisam maziem bērniem, kuri citādā ziņā ir pavisam normāli, pietiek pateikt, ka
zagt nav labi, īpaši tos netraumējot. 5/ rotaļlieta nepieder tev. Nedrīkst aiztikt to,
kas nav tavs.
• Ja cilvēks veikalā paņem lietu, par kuru nav samaksājis, to sauc par zagšanu. Noliec
to atpakaļ plauktā.
• Lai ieaudzinātu bērnā godīgu attieksmi pret apkārtējo pasauli, vajadzētu
izmantot jebkuru sadzīves situāciju. Es tagad ievēroju, ka kasiere man izdeva vairāk
naudas, nekā vajadzēja. Aiziesim vēlreiz pie kases, lai šo naudu viņai atdotu.
• Šī nauda uz galda domāta viesu apkalpotājam. To pirms aiziešanas atstāja cilvēki,
kuri pie mūsu galdiņa ēda pirms mums. Tā kā šādā situācijā to mierīgi varētu
paņemt kāds cits, pārliecināsimies, ka to patiešām saņem cilvēks, kuram tā domāta.
Zagšana 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Ja bērns kaut ko ļoti uzdomājis, ļaujiet viņam saprast, ka jūtat viņam līdzi, tai pat
laikā darot bērnam zināmu, ka zagt nedrīkst. Es redzu tev kabatā to balonu, kuru
apskatījām veikalā. Es zinu, ka tev to ļoti gribas, bet zagt nedrīkst. Tāpēc iesim un
atdosim to veikalā atpakaļ.
• Ja zādzības atkārtojas un kļūst nopietnākas, bērnu vajag sodīt. Ja reizēm bērnam
pēc zagšanas izdodas no soda izvairīties, cīnīties ar šo netikumu kļūst jau daudz
grūtāk. Šī šonedēļ ir jau trešā reize, kad es manu, ka no maka tiek paņemta nauda.
Divās pirmajās reizēs vainīga izrādījies tu. Tā kā es vairs nevaru tev uzticēties, man
jādomā, ka tu to paņēmi arī šoreiz. Ja tu nevarēsi pierādīt, ka neesi to ņēmusi, tev par
sodu nāksies nomazgāt visus logus.
• Godīgu rīcību nevajadzētu atstāt neievērotu, bet gan bērnu par to uzslavēt. Šie
cepumi visu laiku atradās uz virtuves galda, bet tu tos neaiztiki, kaut arī tev tie ļoti
garšo. Tu zināji, ka tie domāti viesībām. Tas liecina par to, ka tu esi godīga un tev var
uzticēties.
Zagšana 3
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Tu esi zaglis! Neaizmirstiet, ka zagšanu vismaz reizi mūžā izmēģinājis gandrīz
katrs bērns. Tāpēc ierindot to zagļu kategorijā būtu pārspīlēti. Tā vietā
vecākiem vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka zagt nav labi, pamatojot,
kāpēc.
• Nu ko man ar tevi iesākt? Ārprāts! Ej uz savu istabul Ja zādzība izdarīta pirmo
reizi un nozagtajai lietai nav īpašas vērtības, šādi komentēt bērna rīcību
nevajadzētu. Turpretī, ja zādzības atkārtojas un sāk vecākus nopietni
uztraukt, nevajadzētu mirkļa iespaidā bērnu impulsīvi sodīt. Tā vietā bērnam
vajadzētu mierīgi pateikt, kāds sods par šādu rīcību gaidāms, un konsekventi
to īstenot.
• Ja tā turpināsi, tu nokļūsi cietumā. Tas, ko jūs bērnam sakāt, ir pareizi, bet
neiedarbīgi. Bērni, kuriem zagšana draud kļūt par paradumu, nemēdz domāt
par iespēju saņemt ilglaicīgu sodu.
Rupjības 1
Ieteicamās frāzes
• Dariet bērnam zināmu savu viedokli attiecībā uz lamāšanos. Tu taču nekad
nedzirdi mani lietojam rupjus vārdus.
• Ja bērns grib zināt, vai jūs nekad neatļaujaties nolamāties, esiet godīgi un
atklāti. Jā, kādreiz paretam arī man gadās nolamāties, bet es to daru vienatnē
vai arī tad, kad esmu kopā ar cilvēku, kurš par to neapvainojas.
• Jūsu mazais dēlēns vai meitiņa var iebilst, ka šādi vārdi jau nav nekas slikts, jo
tie, lūk, esot tikai vārdi un nekas vairāk.
• Bērna atrašanās vienaudžu barā reizēm var radīt problēmas. Dariet bērnam
zināmu, ka spējat iedomāties viņa vietā sevi. Lamāšanās un rupju vārdu
lietošana tava vecuma bērniem var likt justies pieaugušiem. Viņi tos lieto, lai
tiktu pieņemti barā. Es varu to saprast, bet es būtu priecīga, ja tu tomēr
mēģinātu ar draugiem sadzīvot, neņemot mutē vārdus, kas citus cilvēkus
aizvaino.
Rupjības 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Ja tu lamāsies, es nomazgāšu tavu muti ar ziepēm! No tik radikāliem līdzekļiem tomēr
ieteicams atturēties. Ja vecāki savstarpējās attiecībās ievēro pieklājību un ja
ģimenes dzīve nosacīti uzskatāma par laimīgu, bērni vecāku rīkojumus respektē. Ja
bērns kādreiz jūsu klātbūtnē tomēr atļaujas lietot rupjus vārdus, pietiek ar stingru
aizrādījumu.
• Tas, ka lamājos es, nenozīmē, ka to drīksti tu. Taisnība. Tikai neceriet, ka bērns jums
pakļausies, ja nespējat koriģēt pats savu uzvedību.
• Ak Dievs! Arī šāda veida replikas nebūt neveicina tādu pozitīvu rakstura iezīmju
veidošanos kā pacietība, tolerance un cieņa. Jebkādi reliģiska rakstura zaimi
degradē ne tikai Dieva jēdzienu, bet arī jūsu bērna izpratni par garīgām vērtībām. Tā
kā lielākā daļa amerikāņu ir dievbijīgi, ar reliģiju saistītu repliku lietošana mazina
vecāku izredzes iemācīt savam bērnam pozitīvu attieksmi pret Dievu un garīga
rakstura vērtībām.
Sūdzēšanās 1
• Ieteicamās frāzes
• Anna, es zinu, ka tu katrā izdevīgā gadījumā labprāt gribi man pastāstīt, ko tavs brālis
dara tā, kā nevajadzētu. Turpmāk es gribētu tevi lūgt man par to stāstīt tikai tad, ja kāds
tam dara pāri vai arī ja tavam brālim draud briesmas.
• Man nepatīk, ka tu par savu māsu sūdzies tikai tāpēc vien, lai sagādātu viņai
nepatikšanas.
• Ja tu man par citiem bērniem stāstīsi ko tādu, kas, manuprāt, uz tevi ne mazākā mērā
neattiecas, es šajā norisē neiejaukšos.
• Vecākiem vajadzētu painteresēties par apslēptajiem cēloņiem, kas bērnu rosinājuši
otru nosūdzēt. Dažkārt bērni mēdz sūdzēties tāpēc, ka tādā veidā gūst apmierinājumu.
Bet citkārt nosūdzēšanas iemesls ir vienkārši dusmas. Pastāsti man, kāpēc sūdzies tu.
• Tu tikko ka nosūdzēji savu brāli, pasakot man, ka viņš savu sviestmaizi ar šķiņķi izbaroja
sunim. Kāpēc tu tā darīji?
• Ja nosūdzēšanai ir pamatots iemesls, vecākiem vajadzētu to atbalstīt. Paldies, ka
brīdināji mani, ka brālis devās laivu braucienā bez glābšanas vestes. Tā var viņam izglābt
dzīvību.
•
Sūdzēšanās 2
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Sūdzmaņi nevienam nepatīk. Šāda frāze nedod bērnam ne mazāko priekšstatu
par to, kādos gadījumos nosūdzēšana attaisnojama un kādos ne.
• Sūdzēties mēdz tikai mazi bērni. Tev jau vajadzētu būt gudrākam. Atklāti sakot,
vecākiem bērniem tiešām vajadzētu jau saprast, kādas situācijas ir uzskatāmas
par bīstamām un kādas nav. Līdz ar to tiem būtu jāzina, kad nosūdzēšana
nepieciešama.
• Tu pateici, ka brālis aizgāja gulēt, neiztīrījis zobus. Man prieks, ka tu to ievēroji.
Uzklausīt un atzinīgi novērtēt bērnu par to, ka tas otru nosūdzējis par kādu
patiešām nenozīmīgu pārkāpumu, nav vēlams. Tādā veidā iespējams izaudzināt
īstu briesmoni.
• Pastāstot, ko tavs brālis klusībā dara nepareizi, tu man loti palīdzi. Vecākiem
nevajadzētu bērnu rosināt par citiem sūdzēties.
Ķircināšana 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Ja bērnu tam adresētā zobgalība aizskārusi, vecākiem vajadzētu darīt bērnam zināmu, ka tie
viņa emocijas spēj izprast. Kad tavs draugs tev to pateica, tas noskanēja kā izsmiekls un tevi
sarūgtināja, vai ne?
• Ja jums liekas, ka bērns sev adresēto zobgalību pārāk tuvu ņēmis pie sirds vai arī to pilnīgi
pārpratis, pastāstiet bērnam par dažādiem citādiem veidiem, kā iespējams tikt ar tām galā.
Pavēro manas attiecības ar tēvoci Juri. Mēs vienā laidā viens otru velkam uz zoba. Bet šīs
zobgalības nav domātas ļauni. Tā mēs viens otram apliecinām savu draudzību. Varbūt tas izklausās
dīvaini, bet tā nu tas ir. Man personiski liekas, ka īstenībā tu tam zēnam, kurš par tevi zobojās, ļoti
patīc. Vai tu tā nedomā?
• Dažkārt bērni mēdz cits citu paķircināt skaudības dēļ. Varbūt pret citiem raidītās zobgalības ir
ļaunas tāpēc, ka savā dzīvē šie bērni jūtas nelaimīgi un nesaprasti. Droši vien Sallija gadījumā ir tieši
tā, kā es teicu.
• Pastāstiet bērnam par to, kā jūs pats bērnībā tikāt ķircināts. Šādi stāsti bieži palīdz pārvarēt
ķircināšanās raisīto aizvainojumu arī jūsu bērnam. Jā, protams. Es ļoti labi atceros, kā tiku
ķircināta. Laikā, kad visiem maniem pārējiem klasesbiedriem likās, ka īpaši šiki ir spēlēt ģitāru, es
mācījos spēlēt vijoli. Mani šai sakarā bieži mēdza pavilkt uz zoba. Bet tas neturpinājās ilgi, un tagad
no manis iznākusi tīri laba vijolniece.
Ķircināšana 2
Ieteicamās frāzes (2)
• Lieciet savam bērnam padomāt par to, kā ar sev adresētām zobgalībām tiek galā citi bērni. Vai esi redzējis
skolā bērnu, kurš pēc sevis ķircināšanas vēlāk to nepārdzīvotu? Kāds, tavuprāt, tam varētu būt iemesls?
• Es atceros, ka tevi ķircināja Guntis no kaimiņu mājas. Man likās, ka toreiz tu to nemaz neņēmi galvā. Kā tev tas
izdevās?
• Es tev ieteikšu kādu burvju līdzekli, kas palīdz pret citu zobgalībām. Ja tu smaidīsi un neko neatbildēsi,
ķircinātājam drīz apniks vilkt tevi uz zoba un viņš to vairs nedarīs. Ja viņš tevi ķircina tāpēc, ka tu viņam patīc,
viņam nekas nebūs iebilstams arī pret tavu smaidu. Turpretī, ja viņš tevi ķircina tāpēc, lai tevi aizvainotu, viņam
nepatiks, ka tu smaidi, un tieši tāpēc viņš beigs tevi ķircināt.
• Māciet bērnam uztvert atšķirību starp labestīgu pazobošanos un ļaunu izsmieklu. Ja zobgalība ir ļauni
domāta, tas lasāms bērna sejā, jo tā šādos brīžos tiek savilkta ļaunās grimasēs. Draudzīgi noskaņots bērns tā
nekad nemēdz darīt.
• Ja cilvēks grib tevi aizvainot, viņš to parasti dara tad, kad apkārt ir daudz cilvēku, lai, paņirgājoties par tevi, liktu
sākt smieties arī visiem pārējiem. Turpretī draudzīgi noskaņots cilvēks, lai nepadarītu tevi smieklīgu citu acīs,
atļausies par tevi pazoboties tikai tad, kad neviena cita tuvumā nebūs.
• Ja tevi paķircina tavs draugs, viņš to nekad nedomā ļauni. Ja joks tevi tomēr aizskāris, vēlāk viņam to pasaki.
īsts draugs tādā veidā tevi vairs nekad neķircinās.
Ķircināšana 3
• Ieteicamās frāzes (3)
• Ja pārējo zobgalības bērnu aizvaino, jādomā, ka patiesībā šādam emocionālam diskomfortam ir
kāds cits iemesls. Iespējams, ka bērns vienaudžu sabiedrībā jūtas neiederīgs, nelaimīgs vai arī
nobijies. Vecākiem vajadzētu par iespējamajiem bērna diskomforta cēloņiem painteresēties
tuvāk. Kā būtu, ja mēs aizbrauktu pavizināties un es tev izmaksātu saldējumu? Es gribu ar tevi
aprunāties. Redzu, ka kaut kas tevi nomāc, un gribētu uzzināt, kas tas ir.
• Ja vienaudžu zobgalības uz jūsu bērnu iedarbojas ļoti negatīvi, iespējams, ka tās ir patiešām
nežēlīgas un turklāt vēl pārāk bieži atkārtojas. Tas bērnam var radīt nopietnus emocionālus
uzvedības traucējumus. Tādā gadījumā ļoti svarīga nozīme ir labvēlīgai gaisotnei ģimenē.
Bērnam jāsajūt, ka ģimene to mīl un atbalsta. Bet, neraugoties uz to, vecākiem tomēr jāmeklē
veids, kā šo problēmu veiksmīgi atrisināt arī ārpus mājas. Tas, kā pārējie bērni pret tevi izturas, ir
ļoti cietsirdīgi. Es parunāšu ar skolas direktoru un arī ar tavu pāridarītāju vecākiem. Bet pagaidām
mēs abi kopā padomāsim, kā tev rīkoties, kad bērni sāks tevi ķircināt nākamreiz. Un vienmēr
atceries, ka es tevi ļoti mīlu.
• Iespējams, ka tas tev diez ko nepalīdzēs, bet es gribu, lai tu zinātu, ka esi man pati labākā. Es katru
dienu jūtos laimīga tāpēc vien, ka man esi tu.
Ķircināšana 4
• Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
• Galvu augšā! Neba jau tevi vienīgo ķircina. Gan tiksi galā. Nevajadzētu bērnam pasniegt banālas
un visiem zināmas patiesības. Bērns jau droši vien galā tiks (ja vien ķircināšanās nebūs ļauni
izsmejoša), bet vispirms vecākiem tomēr vajadzētu sniegt tam savu atbalstu un līdzjūtību.
«Izklausās, ka šoreiz tev brauciens skolas autobusā uz mājām nebija no patīkamākajiem.»
• Beidz vaimanāt. Dzirdot no vecākiem šādu frāzi, bērns, kuram sirds jau tāpat ir sarūgtinājuma
pārpilna tāpēc, ka to izzobojuši vienaudži, riskē saņemt vēl vienu zobgalību no paša vecākiem.
Tādā veidā bērnā nostiprinās pārliecība, ka kaut kas nav kārtībā ar viņu pašu.
• Nu ko tu. Es taču tevi tikai paķircināju. Beidz raudāt. Vai tad tu nemaz nesaproti jokus? Dažkārt
vecāki paši mēdz bērnu paķircināt, lai to sasmīdinātu, bet rezultāts iznāk gluži pretējs. Ja tā
gadījies, nekad bērna aizvainojumam nevajadzētu vēl pievienot pārmetumu: Vai tu nemaz
nesaproti jokus? Pareizāk būtu bērnam atvainoties un to nomierināt. Paskaidrot bērnam savas
rīcības patiesos motīvus vajadzētu tikai pēc tam, kad pāridarījuma sajūta jau būs rimusi.
Vardarbība TV ekrānos 1
Ieteicamās frāzes
• Te īsti vietā būtu vecāku rīkojumi bērnam. Sākot ar šodienu, tu televīzijas raidījumus drīkstēsi skatīties tikai
laikā starp...
• Sākot ar šodienu, tu drīksti skatīties tikai šīs programmas.
• Šajā raidījumā reliģija tiek padarīta par izsmieklu. Bet joti daudziem cilvēkiem, to skaitā arī man, tā ir joti
nozīmīga. Ko tu par to domā?
• Māciet bērnus saskatīt atšķirību starp realitāti un fantāziju. Zinātniskos pētījumos konstatēts, ka bērni ar
emocionāliem un uzvedības traucējumiem ne tikai biežāk televizora ekrānā dod priekšroku agresīviem
varoņiem, bet nereti arī tic, ka izdomātais notiek īstenībā. Vai kāds patiešām varētu izlēkt no lidmašīnas bez
izpletņa un sveiks un vesels nokļūt zemē? vai arī Braucot ar automašīnu tik milzīgā ātrumā un izdarot tik
bīstamus manevrus, patiešām iespējams izvairīties no avārijām? Vai dzīvē tā notiek?
• Piedāvājiet saviem bērniem televīzijas raidījumu un videospēļu vietā ko citu. Pozitīvs rezultāts būs
redzams pat tad, ja televīzijas pārraižu skatīšanās tiks saīsināta kaut vai tikai par trīsdesmit minūtēm dienā,
veltot to mācībām vai arī kopīgām aktivitātēm ar pārējiem ģimenes locekļiem. Parādiet, ka spējat saprast
bērna sākotnējo vilšanos sakarā ar televīzijai atvēlētā laika samazināšanu. Es saprotu, ka bez televizora tev
dzīve sākumā liksies garlaicīga, jo grāmatu lasīšana nepieder pie tavām prioritātēm. Bet es ceru, ka tu šo laiku
izmantosi, lai uzspēlētu kādu spēli, iemācītos kaut ko jaunu vai arī lai pabūtu kopā ar mani.
•
•
•
•
•
•
Vardarbība TV ekrānos 2
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
Nekad nesakiet ko tādu, kas varētu mazināt jūsu autoritāti, izklausītos nepārliecinoši vai arī ļautu jūs ignorēt
kā vecākus.
Ko tu skaties to draņķi? Šī replika noteikti ir labi domāta, bet ko tieši jūs savam bērnam vēlaties pateikt? Ja
gribat, lai bērns televizoru izslēdz, tad tieši tā arī jāpasaka. Ja gribat bērnam paskaidrot, kāpēc jums šis
raidījums nepatīk, dariet to. Bet neuzdodiet jautājumus, kuri paliek bez atbildes. Pusaudžiem un jaunāka
gadugājuma bērniem parasti uz visu mēdz būt gatavas atbildes, un tiem jau gēnos ieliktas iemaņas būt
prasmīgiem advokātiem.
Es negribētu, ka tu skaties šo raidījumu. Rīkojumu vajadzētu izteikt bezierunu tonī. Jums taču ir sava
autoritāte, ar kuru bērns spiests rēķināties.
Vai esi pārliecināts, ka tā filma tavam vecumam ir piemērota? Bērnam noteikti tā liekas. Bet jūs tomēr esat
citādās domās. Jums filma šķiet bērnam nepiemērota. Tā absolūti neatbilst jūsu personiskajai vērtību
sistēmai. Šādā situācijā jūs varētu iztikt arī bez bērna viedokļa noskaidrošanas. Viņam taču šķiet pieņemami
arī sarkani mati un riņķi vēdera galā.
Cik ilgi tu vēl taisies spēlēt to videospēli? Vai tev jāmācās nemaz nav? Šāds vecāku aizrādījums ir īsti vietā un
izklausās ļoti saprātīgs. Bet bērnam vajadzētu skaidri pateikt, cik ilgi viņš drīkst spēlēt videospēli. Bērnam
nevajag atļaut sēdēt pie datora neierobežotu laiku. Turklāt vēlams padarīt par obligātu nosacījumu, ka
vispirms skolas uzdevumi, bet spēles un izklaide tikai pēc tam. «Kad televīzijas raidījums pēc desmit minūtēm
beigsies, lūdzu, izslēdz televizoru un sāc gatavot mājas darbus. Es zinu, ka rīt tev ir kontroldarbs.»
Ietiepība un činkstēšana 1
Ieteicamās frāzes (1)
• Bērnu no tiepšanās iespējams atradināt, īstenojot četru pakāpju audzināšanas stratēģiju. Vispirms
nepieciešams bērnam darīt zināmu, ka viņa tiepšanās jūs nervozē:
• Tu ar savu balsi man burtiski sit kā ar āmuru.
• Tiepjas tikai mazi bērni. Tu taču esi jau liels.
• Tiepties pēc tam, kad esmu pateikusi nepārprotamu nē, nozīmē
• to, ka tu mani neklausi.
• Man no tavas činkstēšanas sāp galva.
• Pēc tam vajadzētu bērnam pastāstīt, kā to pašu iespējams panākt bez činkstēšanas. Ja tu kaut ko loti
gribi, bet es to atsakos pirkt, tu taču varētu censties mani pierunāt: «Bet man tik ļoti to gribas. Varbūt mēs
pēc pusdienām varētu par to aprunāties vēlreiz?»
• Tu varētu mēģināt mani pierunāt arī citādi: Mammu, es esmu noguris un tāpēc gribētu iet uz mājām. Tas
noteikti izklausās labāk nekā: Mammu, iesim tūlīt uz mājām!
• Iespējams arī šāds variants: Man žēl, ka citi bērni drīkst to filmu skatīties, bet es ne. Lūdzu padomā. Varbūt
tu man tomēr atļausi to noskatīties?
• Pēcāk bērnu vajadzētu pamudināt izmēģināt problēmu atrisināt bez tiepšanās. Nu iedomājies, ka tu kaut
ko ļoti gribi, bet es tam nepiekrītu. Kā tu mani varētu pierunāt? Neaizmirsti, ka tiepties nav atļauts.
•
•
•
•
Ietiepība un činkstēšana 2
Ieteicamās frāzes (2)
Izvairieties no situācijām, kurās bērna tiepšanās varētu vēl tikai notikt, pārrunājot to ar bērnu jau laikus.
Kad atrādīsimies lielveikalā, iepirkšanās prasīs vairāk laika, nekā tev gribētos. Es apsolu visu izdarīt iespējami
ātri. Vai atceries, kā es tevi mācīju izteikt savus lūgumus bez tiepšanās? Pamēģini veikalā tos atkārtot.
Iepērkoties veikalā, vecākiem nekad nevajadzētu aizmirst uzslavēt bērnu par to, ka tas netiepjas. Turklāt
nevajadzētu nogaidīt atgriešanos mājās, bet darīt to turpat veikalā. Starp citu, dažkārt ieteicams uzslavas
vietā bērnam nopirkt kādu našķi, piemēram, saldējumu.
Ja bērns savu lūgumu izteicis ļoti saprātīgi un pieklājīgi, bet jūs to tomēr nevarat apmierināt, esiet
uzmanīgi. Iespējams, ka bērnam nekas cits, izņemot tiepšanos, neatliek. Tāpēc pareizāk būtu darīt bērnam
zināmu, ka vecāki spēj bērna situācijā iejusties, un mēģināt bērna izteikto vēlēšanos, ja ne pilnībā, tad
vismaz daļēji tomēr apmierināt. Tev taisnība. Te iekšā ir karsts, un mēs te esam uzturējušies pārāk ilgi. Bet
man te šis tas vēl jānopērk. Es tevi nevainoju par to, ka jūties noguris un neapmierināts. Ko mēs varētu
izdomāt, lai tev būtu vieglāk izturēt līdz beigām? Varbūt mēs varētu sagādāt tev kādu mazu prieciņu?
Bērns ne vienmēr var dabūt to, ko uzdomājis, arī tad, kad pārtraucis tiepties. Tad vecākiem vajadzētu darīt
bērnam zināmu, ka tie spēj tā izjūtas saprast, un tad pateikties par izrādīto pretimnākšanu. Es saprotu, ka
tu jūties apbēdināts tāpēc, ka mēs šo nedēļas nogali nevarēsim pavadīt pie tava brālēna. Tu šo braucienu ļoti
gaidīji. Nāc, padomāsim, kad mēs to tuvākajā laikā varētu ieplānot. Paldies, ka tu izturies tik saprotoši.
Ietiepība un činkstēšana 3
•
•
•
•
•
Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties
Beidz činkstēt! Šāda frāze uz bērnu nekādā veidā neiedarbojas. To jūs droši vien jau esat pamanījuši. Ja
agrāk esat bērna vēlmēm izdabājuši, tad tagad tam atteikt kļuvis jau ievērojami grūtāk. Nesamierinieties ar
bērna neadekvātu uzvedību. Lieciet, lai viņš papūlas iemācīties manipulēt ar jums - ai, nē - izturēties pret
jums pieklājīgāk.
Ja tu tūlīt nebeigsi tiepties, es... Pirmajā brīdī piedraudējums var nostrādāt, bet jums pie rokas ir saīdzis un
neapmierināts bērns, kurš, jādomā, atliks tiepšanos uz vēlāku laiku. Tāpēc šo problēmu vajadzētu risināt
pārdomāti un konsekventi, proti, izvērtējot, vai agrāk vienmēr esat bērnu par pieklājīgu izturēšanos
uzslavējis, un mācot arvien jaunus lūguma izteikšanas veidus.
Kad tu vienreiz būsi pieaugusi? Tas laiks nekur nepaliks. Jūsu meita brauks vaļējās mašīnās ar puišiem uz
randiņiem, izjūtot katrā organisma šūnā hormonu raisītās vētras, un Dievs vien zina, kuras ķermeņa vietas
tiks papildus izdaiļotas ar metāla greznumiem. Un jūsu vienīgā vēlēšanās tad būs meiteni redzēt atkal
pavisam mazu. Tikai septiņus gadus vecu - un visīstāko tiepšu. Vecāku vēlmes mēdz būt tikpat mainīgas kā
meteoroloģiskā biroja prognozes.
Tu mani padarīsi traku! Tieši tāds jau ir bērna nodoms. Tāpēc vecāki rīkotos pareizi, ja bērna tiepšanos
ignorētu, nevis atzītos savā nevarībā.