Tehniski-Ekonomisko pamatojumu izstrāde
Download
Report
Transcript Tehniski-Ekonomisko pamatojumu izstrāde
EIROPAS SAVIENĪBA
Izmaksu – ieguvumu analīze
TEP IZSTRĀDE
TEHNISKI-EKONOMISKIE PAMATOJUMI
Tehniskais pamatojums
Finanšu pamatojums
Ekonomiskais pamatojums
Mērķi:
prezentēt planu un tā detaļas
pierādīt nepieciešamību
demonstrēt lietderību
VADLĪNIJAS
CBA Guide 2002
CBA Guide 2008
RAPLM vadlīnijas
LVC metodika
Citu nozaru ministriju vadlīnijas un metodikas
GUIDE TO COST BENEFIT ANALYSIS OF
INVESTMENT PROJECTS, 2008
CBA JĒGA UN NEPIECIEŠAMĪBA
Naudas izlietojuma ietekmes prognozes
Projektu salīdzināšana
Lēmumu pieņemšana, izvēles
Rezultātu novērtēšana
Jaunu projektu formulēšana
PAMATĀ PAREDZĒTA “LIELIEM” PROJEKTIEM
Kopumā 50 milj. EUR
Vides projektiem 25 milj. EUR
Pirmiestāšanās 10 milj. EUR
Ieteicama jebkuriem projektiem ar būtisku
ietekmi
LABA IZVĒRTĒJUMA SEŠI SOĻI
•
•
•
•
•
•
Konteksts un mērķi
Projekta norobežošana (saistība ar citiem
posmiem, fāzēm, īpašniekiem)
Projekta iespējamības un alternatīvu izvērtējums
Finanšu analīze (ieņēmumi, izdevumi, investīcijas,
finanšu avoti)
Ekonomiskā analīze (korekcijas, externalities)
Risku analīze (laiks, izmaksas, resursi)
CBA JĀPIERĀDA
Ka projekts ir vēlams (ENPV>0)
Ka projekts nav peļņu nesošs (FNPV<0), ar
izņēmumiem
PIEPRASĪJUMA ANALĪZE
ļauj noteikt investīciju nepieciešamību
pašreizējo pieprasījumu (izmantojot faktiskos
datus)
prognozēto pieprasījumu (no makroekonomikas
un nozaru prognozēm, modeļiem)
DATI, KAS NEPIECIEŠAMI ANALĪZEI
Tehniskie projekta dati
Statisktika, prognozes
Novērtējumi, analīzes
Sistemātisks darbs ar statistiku un
prognozēm
Datu apkopošana un pieejamība
Individuālu pētījumu kopējais ietvars
ATBALSTA LIKMJU APRĒĶINI
R = DIC – DNOR / DIC
R = MaxCRpa x (DIC - (DNOR + DRV) x N )/ DIC
NAUDAS PLŪSMA, NPV, IRR
Naudas plūsma salīdzinot ar
peļņas/zaudējumu aprēķinu
Diskonēšana – risks, likme, laiks
IRR – apgriezta diskontēšana
DISKONTA LIKMES
Finanšu diskonta likme: 5%
Ekonomiskā diskonta likme: 5.5%
FINANŠU ANALĪZE
Investīcijas
Ieņēmumi un izdevumi
Finansējuma avoti
• Atdeve uz investīcijām FNPV(c)
• Finansiālā dzīvotspēja
• Atdeve uz kapitālu FNPV(k)
FINANŠU APRĒĶINI
Metodika: diskontētā naudas plūsma (DCF)
Noteiktā pārskata periodā tiek ņemtas vērā
tikai naudas plūsmas (t.i. – netiek ņemta vērā
amortizācija, rezerves neparedzētiem
gadījumiem, u.c.)
Naudas plūsmas tiek diskontētas uz
pašreizējo brīdi
PĀRSKATA PERIODS
Nozare
Enerģētika
Ūdenssaimniecība un
vide
Dzelzceļš
Ceļi
Rūpniecība
Citi pakalpojumi
Pārskata periods
15-25
30
30
25-30
10
15
NĀKOTNES NAUDAS PLŪSMAS DISKONTĒŠANA
Kādēļ?
Šodien 1 EUR ir vairāk vērts nekā 1 EUR rīt
(kapitāla alternatīvās izmaksas)
Kā?
Nosakiet (t.i. diskontējiet) nākotnes vērtības
pašreizējo vērtību:
kur:
P = pašreizējā vērtība
F = nākotnes vērtība
r = diskonta likme
n = gadu skaits
F
P
n
1 r
NPV UN IRR
Tīrā tagadnes vērtība (NPV)
n
CFt
CFn
CF1
CF2
NPV
...
t
1
2
n
1 r 1 r
1 r
t 1 1 r
Iekšējā atdeves likme (IRR)
n
CFt
NPV
0
t
t 1 1 IRR
kur CFt ir naudas plūsma t gadā
EKONOMISKĀ ANALĪZE
Konversija uz tirgus vērtībām
Ārējo efektu monetizācija
Diskontēšana
Rādītāju aprēķini (ENPV, ERR)
ALGU KONVERSIJAS
Shadow wage
SW = FW*(1-u)*(1-t)
SW ir ēnu alga
FW ir finanšu (tirgus) alga
u ir reģionālais bezdarba līmenis
t ir sociālās apdrošināšanas maksājumu likme
un attiecīgie nodokļi
ĀRĒJO IEGUVUMU MONETIZĒŠANA
Willingness to pay
Alternatīvās izmaksas
Trešo pušu izdevumi/ ieņēmumi
PRINCIPS „PIESĀRŅOTĀJS MAKSĀ”
Ūdenssaimniecība
Atkritumi
Ceļi
PROJEKTU TIPI
Transports
Transporta tīkli
Ostas, lidostas
Vide
Atkritumu apstrāde
Ūdens un kanalizācija
Industrija, telekomunikācijas, enerģija
Ražošanas kapacitāte
Enerģijas transports un sadale
Enerģijas ražošanas un atjaunojamie resursi
Citi sektori
Izglītība
Muzeji un kultūras pieminekļi
Slimnīcas un medicības infrastruktūra
Parki un meži
Industriālās zonas un tehnoloģiskie parki
TRANSPORTA PROJEKTI
Ietaupītais laiks
Ietaupītās automašīnu ekspluatācijas izmaksas
Samazināts avariju risks
ESTIMATED VALUES OF TRAVEL TIME SAVINGS FOR BUSINESS
TRIPS AND ROAD AND RAIL FREIGHT, LATVIA
Business passenger trips (€2002 per passenger per hour)
AIR: 16.15;
BUS: 9.41;
CAR&TRAIN: 11.73
Freight trips (€2002 per freight tonne per hour)
ROAD: 1.78;
RAIL: 0.73
RECOMMENDED VALUES FOR CO2 EMISSIONS,
(€/TON CO2)
Lower
Central
Higher
2010
7
25
45
2020
17
40
70
2030
22
55
100
2040
22
70
135
2050
20
85
180
ESTIMATED VALUES FOR CASUALTIES AVOIDED,
€2002 PURCHASING POWER PARITY
Fatality: 534,000
Severe Injury: 72,300
Slight Injury: 5,200
LVC METODIKA, 2006 GADS
http://www.lvceli.lv/LV/?i=107&DirID=58
Ietaupītā laika vērtība
Automašīnu ekspluatācijas izmaksu
samazinājums
Satiksmes negadījumu novērtējums
VIENĀ VIEGLAJĀ AUTOMOBILĪ BRAUCOŠO
LAIKA IZMAKSA, PIEMĒRAM
Darba braucieni
Braucieni uz/no darba
Iepirkšanās braucieni
Braucieni brīvajā laikā
Vidēji
LVL/ h
6.41
0.96
0.80
0.98
3.29
AUTOKILOMETRA IZMAKSAS APRĒĶINS
DAŽĀDIEM BRAUKŠANAS APSTĀKĻIEM,
PIEMĒRS
Profils 16 / 4
Satiksmes intensitāte: 15 tk. automašīnu/ 24h
Vieglās automašīnas
Labs segums: 0,177 Lvl/km
Apmierinošs segums: 0,194 Lvl/km
CSNG VĒRTĒJUMS 2005. GADAM PĒC CSDD
APRĒĶINIEM
LVL
viena cilvēka bojāeja
252’000
viena cilvēka ievainojums
3’850
viena cilvēka smags
ievainojums
5’440
viena cilvēka viegls
ievainojums
65
3.6.1.1.AKTIVITĀTES „NACIONĀLAS UN REĢIONĀLAS NOZĪMES
ATTĪSTĪBAS CENTRU IZAUGSMES VEICINĀŠANA LĪDZSVAROTAI
VALSTS ATTĪSTĪBAI” PROJEKTA
IZMAKSU EFEKTIVITĀTES ANALĪZES METODIKA, RAPLM
METODIKAS ĪSS APRAKSTS
Attiecas uz konkrētā konkursa pietiekumiem
Dod precizējumus attiecībā uz iekļaujamajiem
rādītējiem, analīzes elementiem
5.PIELIKUMS MINISTRU KABINETA 2007.GADA 26.JŪNIJA NOTEIKUMIEM NR.419:
INDEKSU PROGNOZES
%
Paterina
cenu
inflacija
IKP deflators
Kopeja
pamatkapitala
veidošanas
deflators
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Videji
20072013
Videji
20142033
7,8
10,5
5,5
7,8
4,2
6,0
3,4
5,0
2,7
4,0
2,5
3,5
2,5
3,0
4,1
5,7
2,5
2,5
15,0
7,0
6,2
6,2
4,0
3,5
3,0
6,4
2,5
IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA
http://esfondi.izm.gov.lv/1275.html
Ieguvumi no izglītības kvalitātes
paaugstināšanas
Ieguvumi no kopējās algas gadā pieauguma
Ieguvumi no produktivitātes pieauguma
Papildu izmaksas - līdzekļi augstākās izglītības
programmu īstenošanai
SAULKRASTU APVEDCEĻA PROJEKTS
PROJEKTA IDEJA
Saulkrastu apvedceļš
Uzlabot satiksmes drošību
Samazināt braukšanas izmaksas
PROJEKTA FINANSES UN SEI
Finanšu plūsmas
apkopojums, milj. LVL
Investīcijas, t.sk.
Attiecināmās
Atlikusī vērtība, t.sk.
Attiecināmās
Uzturēšanas izmaksu pieaugums
EK atbalsts
Finanšu plūsma (C)
Finanšu plūsma (K)
2002
1.06
-
2003
0.36
-
2004 2005 2006 2007
2008 2009
1.22 19.03 40.90 21.70
7.04 0.55
- 14.67 33.42 18.10
0.43
0.03
0.46 0.51
28.13
- - 14.67 - 33.42 - 18.14 - 0.89 - 0.51
- - 14.67 - 33.42 - 18.14 27.24 - 0.51
Ekonomiskās korekcijas, milj.
LVL
Laika ietaupījuma novērtējums
Ekspluatācijas izmaksu ietaupījuma novērtējums
Negadījumu riska samazinājuma novērtējums
Kopējais ekonomiskais ieguvums (C)
Kopējais ekonomiskais ieguvums (K)
-
-
0.09
0.53
0.19
- - 14.67 - 33.42 - 17.32
- - 14.67 - 33.42 - 17.32
1.22
6.50
0.49
7.32
35.45
1.15
6.97
0.53
8.14
8.14
RĀDĪTĀJI
Diskonta likme
FNPV(c)
FNPV(k)
FRR (c)
FRR (k)
5.00%
-Ls 51.18
-Ls 31.19
-5.24%
-3.08%
Diskonta likme
ENPV(c)
ENPV(k)
ERR (c)
ERR (k)
5.50%
Ls 56.31
Ls 75.65
13.02%
17.76%
MIERA PARKA PROJEKTS
PROJEKTA IDEJA
Parku rekonstrukcija: Miera, Ziedoņa, 1905.
gada, piegulošas ielas
Sakopt infrastruktūru
Veicināt rajona attīstību, drošību,
uzņēmējdarbību
PROJEKTA FINANSES
Gads
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Naudas plūsmas pozīcijas
Kopējie ieņēmumi (+)
1
Ieņēmumi
LVL
0
0
0
0
0
0
0
2
Ietaupītās izmaksas
LVL
0
0
0
0
0
0
0
3
Projekta atlikusī vērtība
LVL
0
0
0
0
0
0
0
Kopējās izmaksas (-):
4
Darbības izmaksas
LVL
(105 062)
5
Finansēšanas izmaksas
LVL
0
0
0
0
0
0
0
6
Aizņēmuma pamatsumma un procenti
LVL
0
0
0
0
0
0
0
7
Projektā ieguldītais kapitāls
LVL
(2 000 000)
(540 000)
0
0
0
0
0
7.1. Projekta iesniedzēja kapitāls
LVL
(2 000 000)
(540 000)
0
0
0
0
0
7.2. Valsts līdzfinansējums
LVL
0
0
0
0
0
0
0
7,3. Cits kapitāls
LVL
0
0
0
0
0
0
0
LVL
(2 105 062)
8
Neto naudas plūsma
(105 062) (105 062) (105 062) (105 062) (105 062) (105 062)
(645 062) (105 062) (105 062) (105 062) (105 062) (105 062)
PROJEKTA SEI
2012
Uzņēmumu skaits
bez projekta
1%
ar projektu
10%
Apdzīvojamās platības apjoms, m2
bez projekta
ar projektu
6% kopā
Apdzīvojamās platības vidējā cena,
lvl/m2
bez projekta
1%
ar projektu
20%
Vidējie pašvaldības ieņēmumi no
iedzīvotāja, gadā
-2.9%
Vidējie valsts ieņēmumi nodokļos no
uzņēmuma, 2006 gadā
-2.6%
Vidējie valsts ieņēmumi no darbavietas,
gadā
-2.9%
2013
projekta
beigas
232
234
232
258
2014
2015
236
286
239
318
362 000
362 000
362 000
362 000
362 000
365 620
362 000
372 932
280
280
283
283
286
339
288
411
1.9%
69
67
69
70
2.1%
797
774
789
804
1.9%
260
253
257
262
Ieguvumi pašvaldībai no
uzņēmumējdarbības intensificēšanās
3 150
6 809
11 045
Ieguvumi valstij no uzņēmumējdarbības
intensificēšanās
29 961
64 755
105 046
Ieguvumi no nekustamā īpašuma vērtības
palielināšanās
194 510 1 148 208
Kopējie ieguvumi
33 112 266 074 1 264 299
* divas darbavietas katrā jauradītā uzņēmumā
** ieguvums valstij no darbavietas nodokļiem un no uzņēmēja nodokļiem (bez iin)
*** ieguvums pašvladībai no darbavietas iin
KOPĒJIE FINANŠU UN EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI
FNPV(c)
FRR(c)
FNPV(k)
FRR(k)
(5’541’265)
Negatīva
(3’947’219)
Negatīva
Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV)
Ekonomiskā ienesīguma vērtība (ERR)
Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C)
185’ 330.84
5.94%
1.03