Transcript Slide 1

Faktiskie apstākļi
Lauris Liepa
Saturs:
1.
Kas ir Būtiskie Faktiskie apstākļi?
2.
Kā noskaidrot Lietā būtiskos faktiskos
apstākļus?
3.
Kā novērtēt faktiskos apstākļus?
Faktiskie apstākļi
Prof. Karl Engisch:
Konkrēta dzīves gadījuma / faktiskā sastāva
uztveršana;
 Konstatēšana, ka faktiskais sastāvs tiešām ir
noticis;
 Faktiskā sastāva izvērtēšana atbilstoši likuma
pazīmēm.

Juridiskais siloģisms
Faktiskais sastāvs piepilda tiesisko
sastāvu.
 Lielā premisa – tiesiskie apstākļi.
 Mazā premisa – faktiskie apstākļi.
 Slēdziens = subsumcija.

Subsumcija

Faktiskā sastāva detalizēta izvērtēšana,
pamatojoties uz tiesību normas sastāva
pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais
sastāvs F ir viens no normas sastāva
gadījumiem N.
 F=N.
Faktiskais jautājums un juridiskais
jautājums


Juridiskais jautājums – kāds saturs ir
noteikts, lai paredzētu tiesiskās sekas;
Faktiskais jautājums – vai šie apstākļi
faktiski ir pastāvējuši.
Faktiskie apstākļi nošķirami no
vērtējuma
Divējādā loma:
1.
Pamats subsumcijai;
Faktiskie apstākļi, kas piepilda normatīvo sastāvu.
2.
Pamatojums sprieduma argumentācijai.
Fakti, kas pamato tiesību piemērošanu.
Lietā Būtiski Faktiskie Apstākļi:
Jebkādi apstākļi, kas nozīmīgi subsumcijai.
(piepilda ties. Sastāvu).
Apstākļi, kas pamato spriedumu.
(daļa no argumentācijas virknes).
Kas ir Fakts?
Par faktiem jāuztver ne tikai tās fiziskās norises,
apstākļi, kas notikuši “dabā”, bet arī iekšējas,
subjektīvas (emocionālas) norises, t.p. nodoms,
pārliecība, priekšstats, viedoklis.
Arī informācija (ziņa) var tikt kvalificēta kā fakts.
Fakti nodibināmi ar pierādījumiem.
Kā noskaidrot Lietā Būtiskos
Faktiskos Apstākļus?
Tiesas izmeklēšanas procesā:
1. Procesa dalībnieki sniedz tiesai
informāciju par LBFA;


2.
Fakta
tieša
uztvere,
“nepastarpināts”
sniegums.
Netieša uztvere - No viena fakta secināts cits.
Tiesa patstāvīgi izzina LBFA.
Relācijas metodes izmantošana:
Metodisks process faktisko apstākļu atlasei
un secīgai sakārtošanai tabulas veidā;
 Būtisko Faktisko apstākļu atlase;
 Iegūtie faktiskie apstākļi tiek grupēti pēc to
pazīmes, papildinot ar argumentiem:

Neapstrīdēti;
 Apstrīdēti.

Faktisko apstākļu iegūšanas
papildjautājumi:

Prasījuma metodes piemērošana;
Atšķirīgie fakti procesuālajiem oponentiem;

Pierādījumu iegūšanas kārtība, līdzekļi,
ticamība.
Tiesas darbs ar Faktiskajiem
apstākļiem
Ja tieša faktu uztvere nav iespējama,
pieļaujams faktus iegūt, tos atvasinot no
zināmajiem faktiem.
 Lieko faktu “atmešana”. Tiesai vienmēr
jāpamato izvēle.
 Faktiskais sastāvs – tikai tādi fakti un
darbības, kuru pamatā ir reāli pastāvējis
notikums.

Faktisko apstākļu izmantošana

Lietas “jēlmateriāls” un “jurista valoda”

Fakta izteikšana “juridiskā valodā”.
Faktisko apstākļu vērtējums

Faktiskie apstākļi:
1.
2.

Subsumcijā izmantojamie;
Argumentācijā izmantojamie.
Faktisko Apstākļu vērtējums: izvēlei jābūt
pamatotai ar vispārpieņemtiem
argumentiem.
Faktisko apstākļu konkurence

Vienlaikus nevar pastāvēt divi, uz izskatāmo
lietu attiecināmi, tomēr savstarpēji izslēdzoši
Faktiskie apstākļi.
Piemēram: CSN vainojamā persona pamanīja/
nepamanīja cietušo uz ceļa.

Izslēgšanas kritēriji:
1.
2.
Loģiskā nesavienojamība;
Atšķirīgs normatīvais vērtējums.
Faktisko apstākļu izvēle

“Dialoga Metode”:
Pamatota izvēle par labu vienam no strīdīgiem
faktiskiem apstākļiem.
Izvērtējami visi pretrunīgie argumenti.

Vispārzināmie faktiskie apstākļi:
Nav jāpierāda.
APL 18.nodaļa, 251.p.