Transcript 30 - Smiltene

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Apmācības notiek projekta „Smiltenes novada pašvaldības
darbinieku kapacitātes stiprināšana ES struktūrfondu un pārējo
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu
īstenošana” ietvaros (ID Nr.SND2012/27/M/ESF).
100% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.
Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar
Sabiedrības integrācijas fondu.
APMĀCĪBU SEMINĀRS
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZE
(cost-benefit analysis)
JURIS PĒTERSONS
2
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS,
DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ
LIKUMDOŠANĀ
 COUNCIL REGULATION (EC) No 1083/2006 of 11
July 2006 laying down general provisions on the
European Regional Development Fund, the
European Social Fund and the Cohesion Fund and
repealing Regulation (EC) No 1260/1999.;
 Guide to Cost Benefit Analysis of Investment
Projects (2008)
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS,
DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ
LIKUMDOŠANĀ
 Eiropas Komisijas Reģionālās politikas
ģenerālsekretariāts, Jaunais plānošanas periods 2007
-2013, Metodiskie darba dokumenti, 4.darba
dokuments „Metodiskie norādījumi izmaksu un
ieguvumu analīzes veikšanai” (2006);
 Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbības iestādēm
Eiropas Savienības struktūrfondu projektu izmaksu
efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu
analīzes pamatprincipi ( Latvijas Republikas
Finanšu ministrija 2011)
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS,
DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ
LIKUMDOŠANĀ
 Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010.gada
11.septembra noteikumi Nr.1041 „Kārtība, kādā
paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto
projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un
izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”
 Atbilstīgie aktivitāšu ieviešanas LR MK noteikumi,
piemēram, 28.07.2008. MK noteikumi Nr. 606 par 3.4.1.1. „Ūdenssaimniecības
infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000”,
10.07.2008. LR MK noteikumi Nr. 426 par 3.2.1.3.1. „Satiksmes drošības
uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” utt.
INVESTĪCIJU PROJEKTU
IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA
 Atbalstāmās darbības – visas darbības (no plānošanas
līdz ieviešanai), kuras ir nepieciešams veikt, lai
sasniegtu investīciju projekta mērķus;
 Attiecināmās izmaksas – izmaksas, kuras saskaņā ar
Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem tiek līdzfinansētas no ES fondiem;
 Neattiecināmās izmaksas – izmaksas, kuras rodas
projekta realizācijas gaitā, bet netiek līdzfinansētas no
ES fondiem, piemēram, PVN, ja to ir iespējams atgūt.
KĀDIEM PROJEKTIEM VEIC
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZI
 Lielie projekti (50 milj.eiro);
 Projekti, kas nav lielie projekti, kuros kopējais
paredzētais finansējums pārsniedz 1 milj.eiro*;
 Vispārējās regulas 55.pantā minētajiem, ieņēmumus
nesošajiem projektiem, lai noteiktu finansējuma
deficīta likmi, kas attiecināms finansēšanai no ES
fondiem.
*LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbības iestādēm - Eiropas Savienības fondu
projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi (2011.g.)
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
IZSTRĀDES MĒRĶIS
Pamatot projekta nepieciešamību no ekonomiskā
viedokļa, izvērtējot projekta finansiālo ilgtspēju un
nepieciešamo ES finansējuma apjomu. IIA ietvaros
projekta iesniedzējam jādefinē un jāanalizē projekta
finanšu un sociālekonomiskos ieguvumus, ieņēmumus
un izdevumus, kas rodas, realizējot projekta
paredzētās darbības.*
*Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem –
Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
IZSTRĀDES MĒRĶIS
Veikt publiskā sektora investīciju projektu vērtēšanu,
kur projekta izmaksas un ieguvumi tiek aprēķināti
naudas izteiksmē fiksētā laika periodā un tiek
salīdzinātas ieguvumu un izmaksu diskontētās naudas
plūsmas.
IIA ietver: alternatīvu analīzi, finanšu analīzi,
ekonomisko analīzi, jūtīguma analīzi un risku analīzi.*
*LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbības iestādēm - Eiropas Savienības fondu
projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi (2011.g.)
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
IZSTRĀDES MĒRĶIS
FINANŠU ANALĪZE
a) investīciju izmaksas;
b) darbības izmaksas un ieguvumi;
c) peļņa;
d) projekta finansētāji un to ieguldījums;
e) projekta dzīvotspēja;
f) Aprēķināt finanšu iensīgumu (FNPV)
FNPV>0
Šim projektam nav nepieciešams
Eiropas līdzfinansējums, jo tas jau
tā pat ir pieteikami iensesīgs
FNPV<0
Šim projektam ir nepieciešami
papildus finanšu stimuli Eiropas
līdzfinansējuma ieguldījuma formā
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
IZSTRĀDES MĒRĶIS
EKONOMISKĀ ANALĪZE
a) Ekonomisko ieguvumu un
zaudējumu novērtēšana;
b) Citu netiešo ieguvumu iekļaušana;
c) Ekonomisko ieguvumu
diskontēšana;
d) Aprēķināt ekonomisko ienesīgumu
(ENPV)
ENPV<0
Sabiedrībai būs labāk bez
šī projekta
ENPV>0
Projektu ir nepieciešams
realizēt
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
IZSTRĀDES MĒRĶIS
RISKU NOVĒRTĒŠANA
a) Jūtīguma analīze;
b) Varbūtību analīze;
c) Risku analīze un novērtēšana;
d) Jāveic pretrisku pasākumi
Guidline to Cost benefit analysis
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
PRINCIPI
 Saimnieciskuma princips - lai resursi, ko iestādes lieto
savas darbības veikšanai, būtu pieejami noteiktajā
laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko
cenu;
 Lietderības princips - saistīts ar labāko attiecību starp
izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu;
 Efektivitātes princips - saistīts ar konkrētu nosprausto
mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.
LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas (2011.g.)
Guidline to cost benefit analysis (2008.g.)
IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES
PRINCIPI
Finanšu un ekonomisko analīzi veic, salīdzinot divus
projekta īstenošanas scenārijus: situāciju bez projekta
un situāciju ar projektu. Šo metodi sauc par papildu
izmaksu metodi, jo tiek ņemtas vērā tikai papildu
izmaksas un ieguvumi, kas radīsies projekta ieviešanas
rezultātā.
IETEICAMIE PROJEKTA DZĪVES
CIKLI (gadi)
Ūdenssaimniecība,
vide
Dzelzceļi
30
Enerģētika
25
Ostas un lidostas
25
Ceļi
25
Rūpniecība
10
Pārējie pakalpojumi
15
30
Veicot finanšu vai ekonomisko analīzi, ir
jāpiemēro projekta diskontētās naudas plūsmas
princips projekta dzīves cikla laikā*
*Regulas (EK) Nr. 1083/2006 55.panta 2.punktu
DISKONTĒTĀS NAUDAS
PLŪSMAS PRINCIPA PAZĪMES
 a) Naudas plūsma ietver projekta dzīves cikla laikā
plānotās izmaksas un ieņēmumus;
 b) Naudas plūsmā iekļauj projekta kopējās (attiecināmās
un neattiecināmās) izmaksas;
 c) Naudas plūsmas perioda garums atbilst projekta dzīves
ciklam (gadi), kurā ir ieskaitīts arī projekta īstenošanas
periods;
 d) Ja projekta īstenošanas laikā iegādāto vai radīto aktīvu
ekonomiski derīgais periods pārsniedz projekta dzīves
ciklu, naudas plūsmas pēdējā gada ieņēmumu daļā ir
jānorāda investīciju atlikusī vērtība. Investīciju atlikušo
vērtību ieteicams noteikt atbilstoši grāmatvedības
nolietojuma aprēķināšanas metodikai saskaņā ar LR
normatīvajiem aktiem vai arī prognozētajai tirgus
vērtībai pēdējā projekta dzīves cikla gadā;
DISKONTĒTĀS NAUDAS
PLŪSMAS PRINCIPA PAZĪMES
 e) Projekta ieņēmumu un izdevumu plūsmu diskontē,
piemērojot diskonta faktorus vai arī izmantojot
programmatūru ar standarta funkcijām projekta atdeves
indikatoru aprēķināšanai. Diskonta likmes izvēlas
saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības (PPP) mājas
lapas sadaļas „Tiesību akti” apakšsadaļu
„Makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes” prasībām.
 f) Naudas plūsmā nedrīkst iekļaut grāmatvedības
nolietojuma izmaksas (amortizācija). Drīkst paredzēt
neparedzētos izdevumus, ja tie nav lielāki par 5%
(lielajiem projektiem 10%) no projekta kopējām tiešajām
attiecināmajām izmaksām. Šo neparedzēto rezervi
jāiekļauj finanšu deficīta likmes aprēķinā, kas tiek balstīts
uz plānotajām projekta izmaksām;
DISKONTĒŠANA

DISKONTĒŠANA
Gads
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
15
20
25
30
Diskonta koeficients, ja r=5%
1
0,9523
0,9070
0,8638
0,8227
0,7835
0,7462
0,7106
0,6768
0,6446
0,5051
0,3957
0,3101
0,2426
KAS IR IZMAKSU IEGUVUMU
ANALĪZE
 Investīciju ieguldījumu rezultātā radītās jaunās situācijas
salīdzinājums pret esošo situāciju – vai tā ir finansiāli
atbalstāma un vai tā sniedz ekonomiskus ieguvumus;
 Situācijas salīdzinājums konkrēta laika periodā;
 Situācijas salīdzinājums, veicot nākotnes ieguvumu
diskontēšanu;
 Investīciju projekta deficīta apjoma aprēķināšana , lai
noteiktu ES vai valsts līdzfinansējuma apjomu.
INVESTĪCIJU IZMAKSU
SAGATAVOŠANA
 Pārliecināties, ka būvdarbu izmaksas ietver visas investīciju
projekta izbūvei, palaišanai un nodošanai ekspluatācijā
paredzētās izmaksas, t.sk., rezervi, ja nepieciešams;
 Izdalīt un aprēķināt pārējās ar projekta realizāciju saistītās
izmaksas (tehniskā projekta sagatavošana, autoruzraudzība,
būvdarbu uzraudzība, IVN sagatavošana utt.);
 Veikt investīciju izmaksu aprēķināšanu to realizācijas gada
cenās;
 Atsevišķi aprēķina PVN, ja izmaksas ir atgūstamas.
(ja PVN izmaksas nav atgūstamas, tad PVN tiek ieskaitīts
investīciju izmaksās).
INVESTĪCIJU IZMAKSU
SAGATAVOŠANA
PARAUGS, pieņemot, ka inflācija ir 2% gadā
Aktivitātes
Plānošanas
gads
Būvdarbu izmaksas 1 000 000
Projekta
realiz.
gads
-
Projekta
realiz.
gads +1
520 200
Projekta Kopā
realiz.
gads +2
530 604 1 050 804
Tehniskā projekta
sagatavošana
30 000
Autoruzraudzība
5 000
-
2 601
2 653
5 254
40 000
-
41 616
42 448
84 064
Būvdarbu
uzraudzība
KOPĀ: 1 075 000
30 600
30 600
1 170 722
DARBĪBAS IZMAKSAS UN
IEGUVUMI
IZMAKSAS:
Esošo izmaksu precīzs uzskaitījums un sadalījums pa
grupām - materiālu un remontdarbu izmaksas;
elektroenerģijas, siltuma, ūdens un kanalizācija, gāzes
izmaksas; administrācijas izmaksas; citas mainīgās
izmaksas; darba algas un nodokļi.
Sagatavots detalizēts pamatojums izmaksu apjoma
izmaiņām nākamajam gadam pēc projekta realizācijas.
Situācijas ar projektu izmaksu aprēķins pa grupām.
Visu izmaksu aprēķināšana, projekta dzīves ciklam
piemērojot inflācijas pieaugumu.
DARBĪBAS IZMAKSAS UN
IEGUVUMI
IZMAKSAS
projekta real
250
Projekta
realiz
270
Projekta reali Projekta reali Pēc projekta
+1
+2
realizācijas
230
280
286
755
830
810
890
112
99
95
90
330
750
414
550
3300
3900
4200
4000
250
270
230
280
755
830
810
890
112
99
95
90
330
750
414
550
3300
3900
4200
4000
170
1100
92
660
5600
0
0
0
0
1 695
Izdevumi bez projekta Pirms
Mater., remontdarbi
Elektrība u.c.
Administrācija
Citas mainīgās izmaksas
Darba algas un nodokļi
Izdevumi ar projektu
Mater., remontdarbi
Elektrība u.c.
Administrācija
Citas mainīgās izmaksas
Darba algas un nodokļi
Starpība
908
92
561
4080
DARBĪBAS IZMAKSAS UN
IEGUVUMI
IEGUVUMI:
Esošās situācijas precīzs ienākumu uzskaitījums –
patērētāju skaits, viena patērētāja vidējais patēriņa apjoms,
vienas vienības izmaksas, kopējie ienākumi;
Sagatavots detalizēts pamatojums ienākumu apjoma
izmaiņām situācijā pēc projekta realizācijas;
Situācijas ar projektu apjomu un kopējo ienākumu
izmaiņu aprēķins gadā pēc projekta realizācijas;
Ienākumu aprēķināšana, projekta dzīves ciklam
piemērojot inflācijas pieaugumu.
DARBĪBAS IZMAKSAS UN
IEGUVUMI
IEGUVUMI
Ienākumi bez projekta Pirms
projekta
realizācijas
Patērētāju skaits
500
Viena patērētāja vidējais 30
patēriņa apjoms
Vienas vienības cena
1,12
Projekta
realizācijas
gadā
480
28
Projekta
realizācija
+1
460
27
Projekta
realizācija
+2
450
26
Pēc
projekta
realizācijas
440
26
1,18
1,27
1,30
1,30
500
30
480
28
460
27
450
26
450
26
1,12
1,18
1,27
1,30
1,33
Kopējie ienākumi
Ienākumi ar projektu
Patērētāju skaits
Viena patērētāja vidējais
patēriņa apjoms
Vienas vienības cena
Kopējie ienākumi
PEĻŅA
 Situācijas ar projektu salīdzinājumā pret situācijas bez
projekta ienākumu pārsvars (+);
 Situācijas ar projektu salīdzinājumā pret situācijas bez
projekta izdevumu pārsvars (-);
 Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība (+);
 Investīciju izmaksas (-).
PEĻŅA
Ienākumi Pirms
projekta
realizācijas
Kopējie
0
ienākumi
Izdevumi
Saimnieciskās 0
darbības
izdevumi
Pamatlīdzekļu
atlikusī
vērtība
Investīciju
izmaksas
Peļņa 0
Projekta
realiz.
Projekta
realiz. + 1
Projekta
realiz. + 2
Pēc projekta
realizācijas
0
0
0
689
0
0
0
1695
... (- 150 tk.
pēc projekt.
realiz + 30 g)
30 600
564 417
575 705
-30 600
-564 417
-575 705
- 1 006
PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO
IEGULDĪJUMS
 Ja, piemērojot investīciju projektam Peļņas
diskontēšanas aprēķinus, tiek konstatēts, ka FNPV<0,
tiek noteikti projekta finansētāji.
 Ja projektam paredzēts ES vai Valsts līdzfinansējums,
tiek veikts projekta deficīta aprēķins un projekta deficīta
likmes noteikšana.
DEFICĪTA LIKMES
APRĒĶINĀŠANA
Finansējuma deficīts ir daļa no kopējām izmaksām
(diskontētām), ko nesedz tīrie ieņēmumi (diskontētie)
Aprēķina:
Tīrie ieņēmumi (diskontētie) / Kopējās attiecināmās
izmaksas (diskontētās)
DEFICĪTA LIKMES
APRĒĶINĀŠANA
Tīrie ieņēmumi (disk.) =
(Ieņēmumi (disk.) – izmaksas (disk.) + ieguldījumu
atlikusī vērtība (disk.)) *
(ieguldījumi attiecināmās izmaksās (disk.) /
ieguldījumu izmaksu kopsummas (disk))
DEFICĪTA LIKMES APRĒĶINĀŠANA
Galvenie parametri
1. Pārskata periods, gados:
2. Finansiālā nominālā diskonta likme, %:
3. Ieguldījumu izmaksu kopsumma atbalstāmajās
darbībās (LVL, nediskontēta, bez PVN):
4. Ieguldījumu izmaksu kopsumma atbalstāmajās
darbībās (LVL, diskontēta, bez PVN):
Ieguldījumu attiecināmo izmaksu kopsumma (LVL,
nediskontēta)
Ieguldījumu attiecināmo izmaksu kopsumma (LVL,
diskontēta)
5. Atlikusī vērtība (LVL, nediskontēta)
6. Atlikusī vērtība (LVL, diskontēta)
7. Ieņēmumi (LVL, diskontētie)
8. Darbības izmaksas (LVL, diskontētas)
9. Tīrie ieņēmumi (LVL) =
(diskontētie ieņēmumi - diskontētas darbības
izmaksas + diskontēta atlikusī vērtība) x (diskontēta
ieguldījumu attiecināmo izmaksu kopsumma /
diskontēta kopējo ieguldījumu summas atbalstāmajās
darbībās) =
((7)-(8)+(6))x(4)/(4)
10. Attiecināmās izmaksas =
ieguldījumu attiecināmās izmaksas - tīrie ieņēmumi
(LVL) =
(4)-(9)
11. Finansējuma deficīta likme (%) =
(10)/(9)
Nediskontētā vērtība Diskontētā vērtība
30
5%
1 170 172
983 217
1 170 172
983 217
150 000
36 390
1 132 418
937 586
231 122
751 995
76,483116%
PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO
IEGULDĪJUMS
 Deficīta apjoma noteikšana vai Lēmuma summas
(DA) aprēķināšana = Attiecināmās izmaksas (EC) *
Finansējuma deficīta likme (R).
1 170 172 * 76,483116% = 894 984
Tātad aprēķinātie projekta tīrie ienākumi būs 1 170 172 –
894 984 = 275 188
PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO
IEGULDĪJUMS
ERAF (Kohēzijas fonda) ieguldījuma aprēķins = DA *
MaxCRpa (85%)
894 984 * 85% = 760 736
Valsts ieguldījuma aprēķns = DA * MaxGRpa (10%)
894 984 * 10% = 89 499
Pašu ieguldījumu aprēķins = DA * MaxBRpa (5%)
894 984 * 5% = 44 749
PROJEKTA DZĪVOTSPĒJA
 Projekta peļņas zaudējumu aprēķins – visa projekta
aprēķina laikā ir jānovērtē situācijas ar projektu
ienākumu pārsvars pār izdevumiem, papildus pieskaitot
ienākumus no projekta, kas ir dāvinājuma daļa, atņemot
kredītmaksājumus un nolietojumu;
 Projekta saimnieciskās darbības naudas plūsmas
aprēķins – visa projekta aprēķina laikā ir jānovērtē
situācijas ar projektu saimnieciskās darbības naudas
plūsma, t.i., peļņa pirms nodokļiem + (- debitoru parādi)
+ pamatlīdzekļu nolietojums + (- citi ieņēmumi,
investīciju projekta dāvinājuma daļa). Saimnieciskās
darbības naudas plūsma nevienu gadu nedrīkst būt
negatīva. Tas ir drauds projektam.
EKONOMISKĀ ANALĪZE




Ekonomisko ieguvumu un zaudējumu novērtēšana;
Citu netiešo ieguvumu iekļaušana;
Ekonomisko ieguvumu diskontēšana;
Aprēķināt ekonomisko ienesīgumu (ENPV)
EKONOMISKO IEGUVUMU UN
ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA
 Ieguvumi – pakalpojuma kvalitātes paaugstināšanās;
sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās (slimības,
mirstība); apkārtējās vides uzlabošanās; patērēto dabas
resursu samazinājums; iedzīvotāju individuāli izdevumu
samazinājums (remonti, atjaunošanas, ilgstošāka
lietošana); saimnieciskās pamatdarbības ieņēmumi.
 Zaudējumi – zemes zaudēto iespēju izmaksas; ar
projekta realizāciju saistītās darbības traucējumi;
saimnieciskās pamatdarbības izdevumi; ieguldījumu
izmaksu kopsumma.
EKONOMISKO IEGUVUMU UN
ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA
Izmaksu ieguvumu analīze prasa detalizētu katra
ekonomiskajā analīzē iekļautā mainīgā lieluma
pamatojumu – gan apjomu, gan vienas vienības izmaksas.
EKONOMISKO IEGUVUMU
DISKONTĒŠANA
Līdzīgi kā finanšu ieņēmumu un izdevumu diskontēšanu
veic arī ekonomiski ieguvumu un zaudējumu
diskontēšanu.
Lai to būtu iespējams veikt, projekta dzīves cikla ietvaros
katru gadu atsevišķi jāanalizē gan ekonomiskie ieguvumi,
gan ekonomiskie zaudējumi.
Ja diskontētie ekonomiski ieguvumi (ENPV) ir > 0, tad
projekts ir atbalstāms un ir nepieciešams veikt risku
analīzi.
RISKU ANALĪZE
Risku analīze ietver vairāku iespējamo risku novērtēšanu,
izmantojot divas galvenās metodes:
Jūtīguma analīze;
Varbūtību analīze;
JŪTĪGUMA ANALĪZE
 Jūtīguma analīze ir vairāku finanšu modelī iekļauto
mainīgo ietekmes aprēķināšana uz projekta rezultātu, t.i.,
cik būtiski kāda faktora apjoma izmaiņas (+/-) par 10%
un 20% ietekmē kopējo projekta rezultātu.
 Investīciju projektā var izdalīt sekojošus finanšu
mainīgos, kuriem var būt ietekme uz projekta rezultātu –
ieguldījuma apjoma izmaiņas; izmaksu izmaiņas;
pakalpojuma patēriņa apjoma izmaiņas; pakalpojuma
saņēmēju skaita izmaiņas; ERAF (Kohēzijas fonda)
ieguldījuma apjoma izmaiņas; diskonta likmes izmaiņas
utt.
 Būtiska ietekme ir tiem faktoriem, kura apjoma izmaņas
par 1% maina rezultātu par 5%.
JŪTĪGUMA ANALĪZE
PARAUGS
Izmaiņas
Indikatori
Bez izmaiņām
1. Ieguldījumu izmaksu
Palielinājums
izmaiņas, %
3. Plānotās pieslēgto
mājsaimniecību skaita
izmaiņas pēc projekta
realizācijas, %
FNPV/C, LVL
0%
-2,50%
-4 359 262
10%
-10%
-20%
0%
-2,53%
-2,45%
-2,41%
-2,50%
-4 823 450
-3 897 696
-3 438 594
-4 359 262
10%
-10%
-20%
0%
-2,81%
-2,26%
-2,12%
-2,50%
-4 438 865
-4 321 881
-4 307 416
-4 359 262
10%
-10%
-20%
-2,33%
-2,71%
-2,95%
-4 333 759
-4 405 393
-4 453 818
0
Samazinājums
Samazinājums
Bez izmaiņām
2. Pakalpojuma
sniegšanas izmaksu
izmaiņas, %
FRR/C, %
Starpība
Palielinājums
Samazinājums
Samazinājums
Bez izmaiņām
Starpība
Palielinājums
Samazinājums
Samazinājums
VARBŪTĪBU ANALĪZE
Projekta sagatavotājam ir jāspēj izvirzīt tādas situācijas
attīstības varbūtības, kuras var ietekmēt projekta gaitu vai
rezultātu: (1) finanšu riski (debitoru apjoma pieaugums
pēc maksas palielināšanas, izmaksu sadārdzinājums lielāks
kā plānots utt.), (2) ekonomiskie riski (valsts attīstība;
uzņēmuma attīstība, nodarbinātība valstī, patērētāju
maksātspēja utt.), (3) tehniskie riski (projekta kļūdas,
projekta unikalitāte, izvēlētās tehnoloģijas, jaudas utt),
(4) institucionālie riski (uzņēmuma vadība, projekta
vadība, aizvietojamība utt.), (5) projekta īstenošanas riski.
RISKU ANALĪZE
 Pēc visu finanšu un ekonomisko risku identificēšanas ir
nepieciešams veikt to analīzi – kura riska iestāšanās ir
iespējama, kura mazāk iespējama un kuriem riskiem ir
liela ietekme uz projekta rezultātu.
 Visiem būtiskiem riskiem, kuru varbūtība ir iespējama,
jāveic pretriska pasākumi – pasākumu kopums, kuru
realizāciju apņemas nodrošināt projekta ieviesējs.
Radušās izmaksas ir neattiecināmas, un tās sedz projekta
ieviesējs.
TEHNISKI EKONOMISKAIS
PAMATOJUMS
 Pirms nozīmīgu investīciju projektu uzsākšanas ir jānovērtē
vai ir nepieciešams Tehniski ekonomiskais pamatojums. Ko
tas var dot? Vai sniegtās atbildes ir nozīmīgas?
 Ja nozīmīgu investīciju projektu realizācijā ir paredzēts
piesaistīt ES vai Valsts budžeta līdzekļu līdzfinansējumu, ir
jāpārliecinās vai nav izvirzīta prasība par Tehniski
ekonomiskā pamatojuma vai Izmaksu – ieguvumu analīzes
sagatavošanu.
 Ja tiek pieņemts lēmums par investīciju projekta tehniski
ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu, būtisks būs lēmums kas sagatavos TEP. No TEP sagatavotāja būs atkarīgs
investīciju projekta rezultāts.