Transcript Projekta īstenošanas alternatīvu analīze
Valsts reģionālās attīstības aģentūra
2011. gada 20. aprīlis
Finanšu analīzes un izmaksu efektivitātes analīzes metodiku pielietojums projektu iesniegumu sagatavošanas procesā
2
Saturs 1. Finanšu analīzes (FA) metodikas raksturojums 2. Izmaksu efektivitātes analīzes (IEA) metodikas raksturojums
3
Finanšu analīzes (FA) metodikas raksturojums
4
FA metodikas mērķis un pielietojums
► ► ► FA metodikas galvenie mērķi: ► ► novērtēt, vai projektam ir nepieciešams ES līdzfinansējums un cik liels ir nepieciešamā ES līdzfinansējuma apjoms novērtēt, vai projekta kopējie ieņēmumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā (B/C rādītājs > 1) FA metodika saistoša 3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu iesniedzējiem
Finanšu analīze veicama projektiem, kuros ir paredzēti ieņēmumi
. Projektiem, kuros nav paredzēti ieņēmumi, projekta iesniedzējam jāveic izmaksu efektivitātes analīzi
5
FA metodikas ierobežojumi
► ► ► ► Projektiem, kam tiek veikta FA, jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi (ENPV > 0) un jāveicina ES reģionālās politikas mērķu sasniegšana FA izmantojamā projekta alternatīvu finanšu analīzes metode ir papildu naudas plūsmas metode FA veic reālajās (salīdzināmajās) cenās, izmantojot reālās diskonta likmes Metodikas sagatavošanas brīdī aktuālās diskonta likmes: ► reālā finanšu diskonta likme ir 5% ► reālā sociālā diskonta likme ir 5.5%
Finanšu analīzes posmi
6
1. posms Projekta īstenošanas alternatīvu analīze
1. solis – Projekta iznākumu un ietekmes definēšana 2. solis – Projekta identificēšana 3. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
2. posms Finanšu analīze
1. solis – Projekta finanšu darbības rādītāju aprēķināšana 2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana
3. posms Sociālekonomiskā analīze
1. solis – Sociālekonomisko rādītāju noteikšana 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana
4. posms Jutīguma un riska analīze
1. solis – Jutīguma analīze 2. solis – Risku analīze
7
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
8
1. solis Projekta iznākumu un ietekmes definēšana
► ► Vispārējā mērķa definēšana (sabiedrībai kopumā) Tiešā mērķa definēšana (projekta mērķa grupai) ► ► Sasniedzamo rezultātu definēšana
(angļu val. outputs)
Projekta iznākumu definēšana
(angļu val. results)
Prasības tiek izpildītas, aizpildot projekta iesnieguma veidlapu
9
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
2. solis -
Projekta identificēšana
►
Projekta papildinātība ar citiem projektiem
PIV veidlapa
► ► ► Investīciju veidu identificēšana
FA veidlapa
Projekta atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem
FA veidlapa
Projekta īstenošanas ģeogrāfiskās atrašanās vietas identificēšana (attiecīgās pašvaldības teritorijas ietvaros)
PIV veidlapa
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
3. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana
► Alternatīvas „Situācija ar projektu” izvēles pamatojums ► Alternatīvu analīze – salīdzinājums un apraksts: ► ► Sociālekonomiskā ietekme Finanšu izmaksas un ilgtspēja ► ► Tehniskie aspekti Institucionālā iespējamība 10
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Naudas plūsmu sagatavošanas metodes definēšana: ► ► ► ► ► ►
Analīzē piemēro papildu naudas plūsmas metodi
Tiek salīdzinātas šādas projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmas – naudas plūsma alternatīvai „Situācija ar projektu” un naudas plūsma alternatīvai „Situācija bez projekta” Ienākošās un izejošās pozīcijas naudas plūsmā, kā arī visi finanšu dati, kas tiek izmantoti FA, tiek vērtēti no finansējuma saņēmēja pozīcijas Ja finansējuma saņēmējs var atgūt PVN maksājumus, tad FA naudas plūsmu pozīcijās jāiekļauj PVN atgūšanas maksājumi Ja finansējuma saņēmējs nevar atgūt PVN maksājumus normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā, PVN maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas Finanšu analīzē izmanto diskontēto naudas plūsmu pieeju 11
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana Alternatīva “Situācija ar projektu” Alternatīva “Situācija bez projekta” Papildu naudas plūsma
► ► ► ► ► Ieņēmumi Darbības izmaksas Investīciju izmaksas Projekta atlikusī vērtība Neto naudas plūsma ► ► ► ► ► Ieņēmumi Darbības izmaksas Investīciju izmaksas Projekta atlikusī vērtība Neto naudas plūsma ► ► ► ► ► Ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (Rv) Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (O) Investīciju izmaksas (papildu (-)) (IC) Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (Res) Neto papildu naudas plūsma 12
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► FA pieņēmumu definēšana un papildu naudas plūsmas sagatavošana ► ► ► ► ► ► ► Projekta dzīves cikls Finanšu diskonta likme Ieņēmumi Darbības izmaksas Investīciju izmaksas Projekta atlikusī vērtība Neto naudas plūsma 13
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► ► Projekta dzīves cikls: ► ► Projekta dzīves cikls šīs aktivitātes projektu FA ietvaros ir
20 gadi pēc pirmā infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā gada
Finanšu analīze ir
jāveic par visu projekta dzīves ciklu
Finanšu diskonta likme (r): ► ► Finanšu analīzes aprēķinos jāpiemēro
reālā
– 5%. finanšu diskonta likme Diskonta likme tiek izmantota naudas plūsmu diskontēšanā, lai aprēķinātu noteiktu naudas plūsmu tīro šodienas vērtību jeb neto tagadnes ienesīgumu 14
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Ieņēmumi: ► ► ► Projekts, no kura gūst ieņēmumus ir jebkura darbība, kas saistīta ar ieguldījumiem infrastruktūrā,
kuras izmantošanas maksu tieši sedz lietotāji
, vai jebkura darbība, kas ietver zemes vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, vai jebkuru citu pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. FA jāiekļauj tikai operatīvos ieņēmumus, kas attiecas tieši uz projekta ieviešanu un rezultātiem bez subsīdijām, papildus pārskaitījumiem un citiem līdzīgiem avotiem Projekta iesniedzējam FA veidlapā jāraksturo arī: ► ► ► ieņēmumu veidus vai maksa atšķirsies dažādiem lietotājiem kādu daļu no projekta darbības izmaksām (kuru no pozīcijām; piemēram, nolietojumu) sedz ieņēmumi u.c.
15
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Darbības izmaksas ►
Ietver:
visas īstenojamā projekta ekspluatācijas, apgūšanas un uzturēšanas izmaksas, ieskaitot ikdienas un neparedzamās uzturēšanas izmaksas ►
Neietver:
► ► ► ► nolietojuma izmaksas izmaksas, kas nav izsakāmas naudas izteiksmē izmaksas, kas saistītas ar aizņēmumiem (kredītiem) rezervju veidošanas izmaksas 16
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Investīciju izmaksas ► ► ► ►
Ietver:
paredzamās kopējās investīciju izmaksas – gan attiecināmās, gan neattiecināmās Investīciju izmaksās var ietvert neparedzētos izdevumus - atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 neparedzētie izdevumi nevar pārsniegt 5% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām) Radušās projekta īstenošanas laikā (kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 ir laika posms līdz 2015. gada 15. jūlijam) Projekta izmaksas, kas ir radušās līdz 2011. gada 1. janvārim, jāpieskaita izmaksām, kas radušās/ plānotas 2011. gadā 17
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Projekta atlikusī vērtība ► ► ► Projekta atlikušo vērtību, kas jānosaka FA ietvaros, var novērtēt, izmantojot 2 pieejas finanšu grāmatvedības pieeju vai vadības grāmatvedības pieeju FA ietvaros projekta atlikušās vērtības noteikšanai ieteicams izmantot vadības grāmatvedības pieeju Vadības grāmatvedības pieejas izmantošana ļauj definēt savu vērtējamo pamatlīdzekļu nolietojuma likmi, nolietojuma termiņu (atbilstoši prognozētajam pamatlīdzekļa kalpošanas periodam) un nolietojuma aprēķina metodi 18
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
► Neto naudas plūsmas alternatīvai “Situācija ar projektu” un alternatīvai “Situācija bez projekta” ► Neto naudas plūsma = Ieņēmumi - Darbības izmaksas Investīciju izmaksas + Projekta atlikusī vērtība 19
1. posms analīze Projekta īstenošanas alternatīvu
4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
20
Papildu naudas plūsma
► ► ► ► ► Ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (Rv) Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (O) Investīciju izmaksas (papildu (-)) (IC) Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (Res) Neto papildu naudas plūsma
Diskontēšana Diskontētā papildu naudas plūsma
► ► ► ► ► Diskontētie ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (DRv) Diskontētās darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (DO) Diskontētās investīciju izmaksas (papildu (-)) (DIC) Diskontētā projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (DRes) Diskontētā neto papildu naudas plūsma
2. posms – Finanšu analīze
21
2. posms – Finanšu analīze
1. solis – Projekta finanšu darbības rādītāju aprēķināšana
► Finansiālais investīciju neto tagadnes ienesīgums (FNPVc) FNPVc diskontēto projekta papildus naudas plūsmu summa un norāda tīro ieņēmumu spēju segt investīciju izmaksas, neatkarīgi no projekta finansējuma avotiem. Parasti ES līdzfinansētajiem projektiem šis rādītājs ir negatīvs.
► Finanšu iekšējā investīciju peļņas norma (FRRc) ► Skaidrojums par finanšu rādītājiem 22
2. posms – Finanšu analīze
2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana
Finansējuma deficīta likmes aprēķins: ► ► ►
Diskontētie tīrie ieņēmumi (DNR)
► • • • DNR = DRv – DO + Dres, kur DRv Diskontētie ieņēmumi DO Diskontētās darbības izmaksas Diskontētā projekta atlikusī vērtība
Finansējuma deficīta likme –
norāda, kādam apjomam no kopējām projekta investīcijām nepieciešams līdzfinansējums (investīciju daļa, ko nesedz paredzamie ieņēmumi)
Diskontētie projekta atbilstīgie izdevumi (EE)
► • EE = DIC – DNR, kur DIC diskontētās investīciju izmaksas
Projekta finansējuma deficīta likme (R)
► R = EE/DIC 23
2. posms – Finanšu analīze
2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana
Lēmuma summas (DA) aprēķins: ► • • DA = EC x R, kur EC projekta attiecināmās izmaksas R projekta finansējuma deficīta likme
Lēmuma summa –
summa, uz kuru attiecas konkrētā prioritārā virziena un aktivitātes noteiktā maksimālā līdzfinansējuma likme.
Maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķins: ► • Maksimālais ES finansējuma apjoms = CRpa x DA = 85% x DA, kur CRpa maksimālā līdzfinansējuma likme = 85% 24
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
25
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
Vispārējs raksturojums
► Sagatavojot projekta sociālekonomisko naudas plūsmu un aprēķinot sociālekonomiskās analīzes rādītājus, tiek ņemti vērā: ► ►
finansiālie ieņēmumi/ ieguvumi un zaudējumi/ izmaksas
visā projekta dzīves ciklā; plānotie
sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi
visā projekta dzīves ciklā.
► ► ► Sociālekonomiskās analīzes ietvaros tiek izmantota
5,5% reālā sociālā
diskonta likme Rādītāji var būt
kvalitatīvs kvantificējami
novērtējums. , taču gadījumos, kad to ietekme nav viennozīmīgi nosakāma, FA ietveros jāveic sociālekonomisko rādītāju Kvantificējamie rādītāji jāiekļauj finanšu un sociālekonomiskajā naudas plūsmā.
26
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
1. solis -
Sociālekonomisko rādītāju noteikšana
► FA metodika sniedz piemērus sociālekonomiskajiem rādītājiem vairākās projektu jomās: ► Izglītības infrastruktūra
Sociālekonomisko rādītāju piemēri –
► Satiksmes infrastruktūra Ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam ► ► ► Tūrisma infrastruktūra Sociālā infrastruktūra Uzņēmējdarbības infrastruktūra Ieguvumi no dzīvojamās vides attīstības Ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonas iekārtošanas ► ► Kultūras infrastruktūra Pazemes komunikāciju infrastruktūra Ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas 27
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
1. solis -
Sociālekonomisko rādītāju noteikšana
► Raksturojot
kvantificējamos rādītājus
FA veidlapas 3.1 sadaļā, jānorāda: ► ► ► Rādītāja nosaukums Sociālekonomiskajā naudas plūsmā iekļautais apjoms kopā (nediskontēts) Rādītāja aprēķina skaidrojums, t.sk.: ► Vispārējs raksturojums (t.sk., kāpēc rādītājs ir saistošs analizējamajam projektam) ► ► Aprēķinā izmantotie pieņēmumi / informācijas avoti Aprēķina raksturojums – jāatspoguļo rādītāja aprēķins, ņemot vērā definētos aprēķina pieņēmumus. ► Raksturojot
kvalitatīvos rādītājus
FA veidlapas 3.2 sadaļā, jānorāda kvalitatīvo rādītāju nosaukums un jāsniedz to vispārējs raksturojums, pamatojot rādītāju saistību ar analizējamo projektu 28
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana
► Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV) ENPV diskontēto projekta
finanšu un sociālekonomisko naudas plūsmu summa
un norāda sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un ieņēmumu spēju segt ar projektu saistītos sociālekonomiskos un finansiālos zaudējumus un izmaksas ► Ekonomiskā ienesīguma vērtība (ERR) ERR raksturo projekta ienesīgumu. Ja ERR ir lielāka par sociālo diskonta likmi, tad projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai (ERR > reālā sociālā diskonta likme (5.50%)) 29
3. posms – Sociālekonomiskā analīze
2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana
► Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) ► ► B/C rādītājs raksturo sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un ieņēmumu attiecību pret sociālekonomiskajiem un finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām Ja rādītājs B/C ir lielāks par 1, tad
projekts ir ekonomiski ienesīgs
, norādot, ka sociālekonomiskie un finansiālie ieguvumi un ieņēmumi ir lielāki par sociālekonomiskajiem un finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām.
30
4. posms Jutīguma un risku analīze
31
4. posms Jutīguma un risku analīze
1. solis – Jutīguma analīze
► Tiek veikta, lai: ► ► novērtētu projekta sagaidāmo rezultātu atkarību (jutīgumu) no to ietekmējošo parametru svārstībām apzinātu projekta kritiskos mainīgos ► Jutīguma analīze ietver: ► ► ► Mainīgo parametru (mainīgo) identifikāciju Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšanu Kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšanu 32
4. posms Jutīguma un risku analīze
1. solis – Jutīguma analīze
► Mainīgo parametru (mainīgo) identifikācija
Mainīgo kategorija
Pieprasījuma mainīgie Investīciju izmaksas Ekspluatācijas izmaksas Uzturēšanas izmaksu kvantitatīvie parametri Izmaksu un ieguvumu kvantitatīvi parametri
Mainīgo piemēri
Iedzīvotāju skaits apkārtnē, demogrāfiskā pieauguma rādītājs, satiksmes intensitāte, pasažieru plūsma Celtniecības ilgums (termiņu kavēšana), zemes iegādes izmaksas, transporta izmaksas, celtniecības materiālu patēriņa pieaugums, veicamo darbu apmēra palielinājums, papildus izmaksu rašanās Izmantoto materiālu apjoma pieaugums, energoresursu (elektroenerģijas, gāzes, degvielas) patēriņa pieaugums, papildus izmaksu rašanās Specifiskais enerģijas, citu preču un pakalpojumu patēriņš, nodarbināto cilvēku skaits Izmantojamā platība, pievienotā vērtība vienam ceļa kilometram ► Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana – jācenšas izmantot pēc iespējas neatkarīgus mainīgos, aprēķinos izslēdzot mazāk nozīmīgu mainīgo 33
4. posms Jutīguma un risku analīze
1. solis – Jutīguma analīze
► Kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšana ► ► ► Jutīguma pārbaude - katra identificētā mainīgā vērtību izmaina par 1% (+1% un -1%) un nosaka: ► ► kāda ir ENPV rādītāja vērtība pēc izmaiņām; cik liela ir novirze salīdzinājumā ar sākotnējo ENPV vērtību (bez mainīgā izmaiņām).
Kritisko mainīgo noteikšana un atlase - m ainīgais ir atzīstams par kritisko mainīgo, ja tā izmaiņas par 1% rezultējas ENPV rādītāja izmaiņās par vismaz 1% Pārslēgšanās punktu noteikšana (tikai kritiskajiem mainīgajiem): ► Pārslēgšanās punkts ir kritiskā mainīgā vērtība, pie kuras ENPV = 0 ► Ieteicams izmantot MS Excel iebūvēto komandu
Goal Seek
34
4. posms Jutīguma un risku analīze
2. solis – Risku analīze
► Tiek veikta, lai: ► ► ► identificētu būtiskos ar projekta īstenošanu saistītos riskus novērtētu risku iestāšanās sekas definētu risku vadības pasākumus ► Risku analīze ietver: ► ► ► ► Kritisko mainīgo iespējamo vērtību varbūtības sadalījuma noteikšanu Kritiskā mainīgā paredzamās vērtības noteikšanu ENPV paredzamās vērtības noteikšanu Risku pārvaldības pasākumu definēšanu 35
4. posms Jutīguma un risku analīze
2. solis – Risku analīze
► Kritisko mainīgo iespējamo vērtību varbūtības sadalījuma noteikšana: ► ► Kvantitatīvā pieeja – vēsturisko datu pielietojums, statistisko metožu izmantošana Kvalitatīvā pieeja – ekspertu vērtējums
Kritiskais mainīgais Iekšējo būvdarbu izmaksas Mainīgā izmaiņas (%)
-15% 0% 15%
Varbūtības pakāpe
5% 70% 25% 36
4. posms Jutīguma un risku analīze
2. solis – Risku analīze
► Kritiskā mainīgā paredzamās vērtības noteikšana ► ► a i –mainīgā vērtības iespējamo izmaiņu lielums (procentos vai mainīgā absolūtā vērtība); p i – atbilstošo mainīgā vērtības iespējamo izmaiņu iestāšanās varbūtība.
Kritiskais mainīgais Iekšējo būvdarbu izmaksas Mainīgā izmaiņas (%)
-15% 0% +15%
Varbūtības pakāpe
5% 70% 25%
Mainīgā paredzamā vērtība
+3.00% 37
4. posms Jutīguma un risku analīze
2. solis – Risku analīze
► ENPV paredzamās vērtības noteikšana – ENPV vērtības noteikšana pie aprēķinātās kritiskā mainīgā paredzamās vērtības
Kritiskais mainīgais Mainīgā izmaiņas (%) Varbūtības pakāpe Mainīgā paredzamā vērtība ENPV paredzamā vērtība Iekšējo būvdarbu izmaksas
-15% 0% +15% 5% 70% 25% +3.00% 136 321 LVL ► Risku pārvaldības pasākumu definēšana - jāraksturo risku pārvaldības pasākumi, ko plānots veikt projekta ietvaros, lai novērstu risku iestāšanos vai mazinātu to ietekmi.
38
Izmaksu efektivitātes analīzes (IEA) metodikas raksturojums
39
IEA metodikas mērķis un pielietojums
► ► ► IEA metodikas galvenie mērķi: ► ► ► novērtēt, vai projektam ir nepieciešams ES līdzfinansējums un cik liels ir nepieciešamā ES līdzfinansējuma apjoms novērtēt, vai projekta kopējie ieguvumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā (B/C rādītājs > 1) novērtēt, vai analizējamā projekta īstenošanas alternatīva ir optimālākā no izmaksu efektivitātes viedokļa IEA metodika saistoša 3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu iesniedzējiem
Izmaksu efektivitātes analīze veicama projektiem, kuros nav paredzēti ieņēmumi
40
IEA metodikas mērķis un pielietojums
► IEA metodika
nav piemērojama projektiem
, kuros tiek paredzēti ieguldījumi ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras izbūvei satiksmes pārvadu, tiltu, ielu un ceļu būves vai rekonstrukcijas projektu ietvaros 41
FA un IEA metodiku savstarpējais salīdzinājums
42
IEA 1., 2. un 3. posms
1. posms Projekta īstenošanas alternatīvu analīze
1. solis Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana 2. solis Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana
2. posms aprēķins Finanšu rādītāju
1. solis Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana
3. posms analīze Sociālekonomiskā
1. solis – Sociālekonomisko rādītāju noteikšana 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana 43
Attiecīgo posmu un to soļu izpildes pieeja identiska Finanšu analīzes metodikā raksturotajai
4. posms aprēķins Izmaksu efektivitātes indikatoru
1. solis – Labuma vienību definēšana
► ► Labuma vienības var būt: ► ► ► projekta mērķa grupas pārstāvis, piem.: ► izglītības infrastruktūras projektiem – izglītojamais, izglītības iestādes darbinieks ► satiksmes infrastruktūras projektiem – satiksmes dalībnieks, kas izmanto analizējamo satiksmes infrastruktūras objektu kvadrātmetrs kopējās (vai lietderīgās) telpu platības, piem.: ► pašvaldības ēku renovācijas, rekonstrukcijas vai jaunbūves pabeigšanas projektiem analizējamā infrastruktūras objekta kilometrs (metrs), piem.: ► satiksmes infrastruktūras būvniecības vai rekonstrukcijas projektos – ceļu kilometrs Jānorāda analīzē izmantotās labuma vienības (vismaz viena labuma vienība) un to kopējais skaits katrā no alternatīvām. Tāpat nepieciešams pamatot labuma vienību izvēli un labuma vienību skaita vērtību 44
4. posms aprēķins Izmaksu efektivitātes indikatoru
2. solis – Izmaksu efektivitātes indikatoru definēšana
► Atbilstoši noteiktajām labuma vienībām, izmaksu efektivitātes indikatorus var definēt kā: ► ► ► Kopējās izmaksas uz vienu projekta mērķa grupas pārstāvi Kopējās izmaksas uz vienu kvadrātmetru kopējās (vai lietderīgās) telpu platības Kopējās izmaksas uz vienu kilometru (metru) analizējamā infrastruktūras objekta 45
4. posms aprēķins Izmaksu efektivitātes indikatoru
3. solis – Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins
► ► Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķinā ņem vērā: ► ► alternatīvu „Situācija ar projektu” un „Situācija bez projekta” diskontētās neto naudas plūsmas (nevis diskontēto neto papildu naudas plūsmu) aprēķināto projekta ENPV Ja projekta ENPV ir pozitīva, tā uzskatāma par alternatīvas „Situācija bez projekta” zaudētajiem ieguvumiem (ja projekta ENPV būtu negatīva, tā būtu uzskatāma par alternatīvas „Situācija ar projektu” zaudētajiem ieguvumiem 46
4. posms aprēķins Izmaksu efektivitātes indikatoru
4. solis – Alternatīvu savstarpējais salīdzinājums
► Alternatīva „Situācija ar projektu” ir efektīvāka, ja visas alternatīvas izmaksu efektivitātes indikatoru vērtības
ir zemākas
par attiecīgo indikatoru vērtībām alternatīvā „Situācija bez projekta” 47
5. posms – Risku analīze
► ► ► Būtisko ar projekta īstenošanu saistīto risku
identificēšana
► Ar projekta īstenošanu saistītos riskus var iedalīt četrās grupās: ► ► ► ►
Tehniskie riski
, piemēram: rekonstrukcijas darbu izpildes termiņu pagarinājums
Finanšu riski
, piemēram: ERAF maksājumu kavēšanās
Vides un sabiedrības riski
, piemēram: negatīva sabiedrības attieksme pret īstenojamo projektu
Neplānotie riski
, piemēram: politiskās nostājas maiņa Riska
iespējamības
novērtēšana – zema, vidēja augsta Riska
ietekmes
novērtēšana – zema, vidēja, augsta ► Riska pārvaldības pasākumu definēšana - jāraksturo risku pārvaldības pasākumi, ko plānots veikt projekta ietvaros, lai novērstu risku iestāšanos vai mazinātu to ietekmi.
48