Transcript KLKI-izglītības-redzējums1 - Kustība par latvisku kultūru izglītībā

Solvita Lodiņa
KLKI vadītāja
15.01.2012.
Laikmeta izglītība
cilvēkam, kurš grib
būt laimīgs, apzināties un izprast sevi, savu
identitāti, savas dzīves jēgu, sūtību un mērķi
būt mīlēts un veidot harmonisku ģimeni
būt noderīgs sabiedrībai, tautai, valstij, cilvēcei
izprast eksistences jēgu un Visuma radīšanas
Nodomu
Laikmeta izglītība Latvijas cilvēkam :
• sniegs metodiku, kā apzināties un izprast sevi
• ieaudzinās domāšanas, jušanas, attieksmju,
uzvedības un rīcības kultūru, izmantojot
etniskās kultūras tēlu, simbolu sistēmu
• dos iespēju apgūt vismodernākās zināšanas,
kuras ir nepieciešamas dzīves sūtības īstenošanai
Pabeidzis obligāto izglītību, audzēknis:
• spēs sevi apzināties, kontrolēt, motivēt, izvērtēt
• apjautīs savas dzīves sūtību un spēs mērķtiecīgi
nospraust tās īstenošanas uzdevumus
• būs nobriedusi radoša personība, kas mīl savu ģimeni,
tautu, valsti, cilvēci
• spēs apstrādāt milzīga apjoma informāciju, domājot tēlos
• mācēs iegūt un izmantot informāciju galvenokārt
intuitīvā, nepastarpinātā veidā
• nojautīs cilvēces evolūcijas virzību un izpratīs
cēloņsakarību likumības (kopveseluma redzējuma spēja)
Laikmeta izglītības uzbūve
Pasaules uzskatu
veido sapratne par
Visuma rašanos
Visuma eksistences (Dabas) likumībām
sevi pašu, ģimeni, sabiedrību, tautu, cilvēci
vērtībām
Pasaules uzskats kā tāds
jeb cilvēks Dabā, sabiedrībā un Mūžībā
• Pasaules uzskats ir atbilžu kopība par dzīves uzdevumu, jēgu, mērķi,
atzinumiem par pasauli kā totalitāti. (Z.Mauriņa)
• Pasaules uzskats – ir cilvēka pieņemta zināšanu un uzskatu sistēma par pasauli
un cilvēka vietu tajā, cilvēka attieksmi pret pasauli un sevi. Pasaules uzskats
nosaka cilvēka dzīves pamatpozīcijas, viņa pārliecību, ideālus, mērķus un
vērtību orientāciju. Pasaules uzskats ir daļa no indivīda identitātes, ar tā
palīdzību viņš kontrolē mijiedarbību ar vidi.
Pasaules uzskatam ir vairāki uzdevumi indivīda dzīvē:
1.tas ievieš dzīvē kārtību;
2.palielina pārliecību par drošību un pareizo ceļu dzīvē,
3.apvienojot vienādi domājošos indivīdus, pasaules uzskats uztur sociālo
kārtību;
4.ar ideoloģiju var aizsargāties no sevis apdraudošajām parādībām (piemēram:
politisks pasaules uzskats daudziem ir svarīgs drošības avots).
Holistiski-etniskais
pasaules uzskats:
mītiskā un zinātniskā harmonisks
veselums
• Viengabalainība. Pasaules jaunajā vīzijā viena patiesība
netiek konfrontēta ar citām, nodēvējot tās par maldiem,
zinātne netiek pretnostatīta mistikai, ārējā pasaule un
subjektīvā (t.i. uztveres un domāšanas radītā) realitāte
tiek savstarpēji integrētas, norobežotu un relatīvi
neatkarīgu “daļiņu” vietā tiek saskatīti “kustībā esoši
lauki” utt. Šī viengabalainība tiek atspoguļota jaunā
pasaules uzskata nosaukumā - holistiskā paradigma.
• Holistiskā paradigma - tā nav tikai pasaules apraksta,
koncepcijas izmaiņa… tā (pirmām kārtām!) nozīmē
domāšanas veida izmaiņu. Un atšķirībā no tradicionālās
Dekarta-Ņūtona zinātnes, holistiskajā paradigmā īpaša
nozīme ir pasaules izjūtai. Ne velti slavenais dāņu
fiziķis Nilss Bors reiz teica: “Ja kvantu mehānika nav
satriekusi jūs līdz dvēseles dziļumiem, tad tas nozīmē,
ka jūs to vēl neesat sapratis”.
• Nevar aprakstīt kultūru tikai “uzskaitot faktus” ir nepieciešama parādību interpretācija,
mēģinājumi noskaidrot, ko šīs parādības
nozīmē, kāda jēga tajās slēpjas
• Holistiski-etniskā paradigmaatrodot jēgu etniskajās tradīcijās, uzskatos,
tie tiek bagātināti ar starpdisciplināro
zinātņu jaunākajiem atklājumiem. Tā
pasaules veselums tiek pārdzīvots jaunā
veidā
Tēlu un simbolu nozīme
pasaules uzskata veidošanas procesā
• Savā apkārtējā Dabā redzamos tēlus- būtnes, parādības, lietas, cilvēks
uztver ar savām maņām, pārvēršot šo informāciju subjektīvās sajūtās un,
veidojot savu attieksmi, nofiksē to savā apziņā, piešķirot šim tēlam
simbolisku nozīmi.
• Ja šajā pašā vidē dzīvojošiem vairākiem indivīdiem rodas līdzīga rakstura
procesi, tad viens un tas pats tēls var kļūt par kopējo objektīvo simbolu ar
vairākām nozīmēm
• Koncentrējoties uz simbolu, var izsaukt tā jēgas pārdzīvojumu vairākos
līmeņos. Tādā veidā individuālā apziņa tiek paplašināta līdz kolektīvajai
apziņai.
• Simbolos ir ietverti tautas indivīdu jušanas, uztveres, domāšanas, rīcības
arhetipi, algoritmi, kas ir pamats pasaules uzskata veidošanai
• Kad cilvēka zemapziņā ir atlasīti raksturīgākie, nozīmīgākie jušanas, uztveres,
domāšanas un rīcības algoritmi, apziņā iesakņojas vērtības, kas arī ir pasaules
uzskata galvenais balsts
Izglītības filosofijas
matrica
• Laikmeta izglītības galvenā iezīme ir spēja pašizglītoties
jeb būt sev pašam par skolotāju gan garīgā, gan citās
nozīmēs. Tas ir īsts pētnieka un radoša radītāja Gars,
kuram ir vajadzīgi tikai domubiedri un dažreiz konsultanti.
Un tikpat labi, var sacīt, ka jaunā laikmeta cilvēkam visi
apkārtējie cilvēki un notikumi ir kā pieredzes skolotāji.
• Laikmeta izglītībā svarīgākais pamatprincips ir garīgais
pārdzīvojums, kurš ir neatņemama mātes Dabas
sastāvdaļa. Tieši tam ir jābūt izglītības galvenajai
motivācijai, kura liks izzināt sevi kopsakarībās ar Dabu un
Visuma eksistenci. Ja līdz šim sevis izziņa bija atdalīta no
Dabas izziņas, tad Jaunajā laikmetā tas neizbēgami
apvienosies vienotā veselumā. Tieši tas būs pamats
būtiskām psihofizioloģiskām cilvēces izmaiņām.
• Jaunā laikmeta izglītībā neizbēgami dominēs domāšana,
kura spēj operēt ar tēliem un simboliem tā, kā tas līdz šim
ir dabīgā veidā noticis cilvēka zemapziņā sapņu laikā. Šī
situācija izmainīs arī cilvēka spēju regulēt savu noguruma
pakāpi. Iemācoties operēt ar informāciju
daudzdimensionālu tēlu, simbolu veidā, cilvēce var nonākt
līdz ļoti augstai koncentrēšanās spēju attīstīšanas pakāpei.
Tas nodrošinās īsta radošuma attīstīšanos, kurš spējīgs
nemitīgi ģenerēt inovatīvas idejas.
• Tas viss nav iedomājams bez etniskās kultūras tēlu
sistēmas, kura ir radusies vietējā vidē. Pārdzīvot virtuālu
vidi ar visiem maņu orgāniem objektīvi nav iespējams. No
šī viedokļa TV un citi virtuālās vides raidītāji deformē
personības un līdz ar to arī dezorientē viņu zemapziņas
vērtību izstrādāšanas procesā. Rezultātā - katra indivīda
pasaules uzskats individualizējas un nerod neko kopīgu ar
citiem šajā pašā vidē dzīvojošiem indivīdiem. Sāk dominēt
subjektīvisms, egoisms un līdz ar to priekšplānā parādās
seklas vērtības, piezemēta, bezjēdzīga kultūra. Pasaules
uzskats vairs neietvert attieksmes pret mūžīgajām
vērtībām, jo indivīds nav spējīgs izjust kolektīvo, kopīgo.
Izglītības filosofijas Matricas
sastāvdaļas
Būtība
Dimensijas
Mērķi
Konteksti
Jēga
Izglītības vērtības
Kultūras vērtības
Personības veidošanas nosacījumi
Izglītības īstenošanas principi
Izglītības filosofijas matricas
īstenošanas sistēma
Būtība
Izglītības Augstākā Būtība
ir sevis apzināšanās un pilnveidošanās ceļš, process ar
nolūku redzēt sevī Radītāju un atkal kļūt ar To vienotam
Apziņā
Izglītības Zemākā Būtība
ir apzinātas piepūles, koncentrēšanās rezultātā mainīt
esošo pašapziņas stāvokli nolūkā sasniegt izvirzīto mērķi
personiskajā vai sociālajā kontekstā
Dimensijas
•
•
•
•
•
•
Transcendentālā
Psihiskā
Mentālā
Emocionālā
Vitālā
Fiziskā
• Cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, tādēļ, izglītības saturu
veidojot, ir jāņem vērā ne tikai mentālā un fiziskā dimensija,
bet viss cilvēka kopums
Mērķi:
•
•
•
•
•
Transcendentālais- izpaust Garu Matērijā
Eksistenciālais – izpaust dievišķā Nodoma saturu dievišķā formā
Globālais – virzīt cilvēces evolūciju, saskaņā ar Dabu
Kolektīvais – īstenot inteliģentu harmoniju sadarbībā
Individuālais - realizēt Dievapziņu, izpaužot dvēseli ķermenī;
pilnveidot Personību, paplašinot to līdz spējai
kalpot ģimenei, tautai, cilvēcei
Konteksti
•
•
•
•
•
Visuma eksistence
Dabas un cilvēces globālā evolūcija
Radītāja Nodoms - Sapnis indivīdā
Ģimenes labklājība
Sabiedrības vajadzības – tautas
kultūrvērtības, Valsts attīstība
Jēga
• Meklēt Mūžīgo Mainīgajā (Visuma eksistence)
• Būt Saskaņā ar Radītāja Dzīvo Nodomu (Dabas un cilvēces globālā
evolūcija)
• Apzināties sevi, īstenot Radošo potenciālu, pašam
mācoties kļūt par Radītāju (Radītāja Nodoms,- Sapnis indivīdā)
• Apgūt nepabeigtās mācības (Ģimenes labklājība)
• Dzīvot samērīgi, būt devējam, uzņemties atbildību,
iepriecināt un paplašināt savu apziņu Ierobežotajā līdz
sākotnējai Bezrobežībai (Sabiedrības vajadzības – Tautas kultūrvērtības, Valsts attīstība
Izglītības vērtības
• Garīgās – mīlestība, prieks, līdzjūtība, miers, vienotība
• Intelektuālās – informācija, zināšanas, ieinteresēta
attieksme, radošums
• Emocionālās – labvēlīgums, atvērtība, sadarbība,
iedvesma
• Vitālās – griba, veselīga dzīvesveida ieradumi
• Materiālās – piemērotas telpas, attīstošs aprīkojums,
pietiekams finansējums, labi organizēts process
Kultūras vērtības
• Dainas, dziesmas, rotaļas,spēles, mīklas, pasakas,
teikas, sakāmvārdi, parunas, ticējumi
• Rituāli - Gadskārtu ieražu svētki, Mūža godi
• Dzīvesveida tradīcijas (iešana pirtī, ēšanas, ģērbšanās
paradumi, tautas medicīna, mājokļa un vides
iekārtojums)
• Amatniecība visplašākajā nozīmē – nodarbošanās,
darbs, brīvā laika saturīga pavadīšana, darinot pūru
Personības attīstības pamatnosacījumi
• Spēja pārvaldīt fiziskā ķermeņa motorās funkcijas
(kustības,žestikulācija, mīmika, runa, balss intonācija, tembrs,
rakstība).
• Spēja apzināti vadīt un kontrolēt elpu
• Spēja apzināties savu maņu orgānu uztveres īpatnības
• Spēja apzināties emocijas un vadīt jūtas
• Spēja analizēt un vērtēt savu uztveri, sajūtas, domāšanu, uzvedību un
rīcību
• Spēja apzināti vadīt jebkuru mentālo procesu no vērotāja pozīcijas
• Spēja ideju pārvērst darbībā un sasniegt mērķi
• Spēja uzklausīt un ņemt vērā vērtējumu no sabiedrības
• Spēja redzēt kopsakarības, komunicējot ar sabiedrību
• Izpratne par zemapziņas darbību un instinktiem
• Spēja komunicēt ar virsapziņu jeb dvēseli (lūgšana)
• Spēja koncentrēties, meditēt, apcerēt.
Izglītības īstenošanas principi
•
•
•
•
•
•
•
Meditācija
Koncentrēšanās
Jušana
Domāšana
Disciplīna
Pareiza rīcība
Vērtēšana
Izglītības filosofijas matricas
materializācijas sistēma
Ārējie komponenti
• Politiskās pamatnostādnes, partiju
programmas
• Valsts stratēģija (nacionālā)
• Likumi, MK noteikumi, normatīvie akti
• IZM pārvaldības modelis
• Valsts budžets izglītībai
• Mācību iestādes veids un pakāpe
• Izglītības pakāpes apguves laiks
Iekšējie komponenti
• Mācību iestādes vadītājs, skolotāji,
personāls
• Mācību saturs, formas, process,
metodoloģija, metodes, paņēmieni, līdzekļi
• Skolēns un viņa ģimene
• Sadarbība ar sabiedrību
Izglītības sistēma
Esošā izglītības sistēma ietver:
• Noteikumus par mācību gada garumu, sadalījumu pa semestriem,
brīvlaiku garumu, stundu skaitu nedēļā, dienā, vienas stundas
ilgumu
• Jautājumus , no cik gadiem skolēniem uzsākt mācības, pabeigt
noteiktās izglītības pakāpēs
• Izglītības veidus – pirmskolas, sākumskolas, pamatskolas,
vidusskolas, augsskolas, profesionālo
• Noteikumus par to, kādi ir apgūstamie priekšmeti –obligātie,
izvēles, sākot no kuras klases
• Noteikumus par eksāmenu un pārbaudījumu skaitu pa mācību
priekšmetiem
• Nosacījumus par programmu beigšanas diplomiem, līmeņiem,
grādiem
• Atzīmju un vērtēšanas sistēmu
Atzīmju esošā sistēma
Apguves līmenis
ļoti augsts
augsts
Atz.
Aptuv. ECTS
atzīme
10
izcili (with distinction)
A
9
teicami (excellent)
A
8
ļoti labi (very good)
B
7
labi (good)
C
6
gandrīz labi
D
( almost good)
vidējs
5
viduvēji (satisfactory)
E
4
gandrīz viduvēji
E/FX
(almost satisfactory)
zems
3-1
negatīvs
vērtējums (unsatisfactor
y)
Fail
Vēlamās izmaiņas esošajā izglītības sistēmā
• Mācību gads beidzas īsi pirms Jāņiem
• Katra mācību iestāde izvēlas savu specifiku atkarībā no bērnu vajadzībām
• Vispārējā izglītībā ir viens galvenais priekšmets, kurš saucas :
“Kultūra” un ietver sevī :

garīgo kultūru

jūtu kultūru,

domāšanas kultūru,

uzvedības, rīcības, fizisko kultūru,
kas ir raksturīga valstsnācijas pamattautai – latviešiem.
• Mācību process pamazām pilnībā pāriet uz projektu izstrādes principu.
• Laikmeta izglītības filosofiskā matrica pieprasa citu vērtēšanas
sistēmu, kuras galvenais akcents ir nevis uz zināšanu un prasmju
novērtēšanu ar atzīmi, bet uz personības attīstības vērošanu pēc
noteiktiem kritērijiem, kā arī uz iegūto zināšanu pielietošanu praksē.
Vēlamo izmaiņu pamatojums
• Kultūras priekšmeta saturs tematiski nosaka pārējo mācību priekšmetu
saturu. Skolēniem ir viena galvenā grāmata, kura ietver latvisko
pasaules uzskatu pilnā mērā. Šīs grāmatas tematika ir sasaistīta ar
visiem mācību priekšmetiem un norāda mītiskā un zinātniskā satura
sasaistes principus holistiski – etniskā pasaules uzskata veselumā.
Galvenajā grāmatā ir ietverts zināšanu minimums un pašu svarīgāko
jēdzienu apguve. Pārējais skolēniem ir jāizpēta padziļināti, meklējot
informāciju visādos resursos.
• Skolēni izvēlas, kuru no priekšmetu blokiem tie apgūs pastiprināti
noteiktā perioda (mēneša) laikā, pētot, meklējot informāciju, dodoties
ekskursijās, sadarbojoties ar zinātniekiem, uzņēmējiem, sabiedriskajām
organizācijām. Noslēgumā informācija un pieredze tiek apkopota un
prezentēta saviem vienaudžiem. Tādā veidā pastarpināti skolēni priekš
skolēniem kļūst par skolotājiem, bet galvenā priekšmeta: “Kultūra”
tematika ir pilnībā izzināta no visiem viedokļiem. Skolotāji patiešām
veic tikai konsultantu pienākumus un ir sabiedrotie radošā procesā, arī
paši izzinot visjaunākos zinātnes sasniegumus visā pasaulē. (Atrisinās
skolotāju jautājums par laika trūkumu, gatavojot kvalitatīvas stundas).
•
Jau pirmskolā – 5-6 gadnieki apgūst burtus , apzinoties savu ķermeni kā veselumu, savu dzīvojamo
telpu kā veselumu, vidi kā veselumu utt.
Galvenais priekšmets
Kultūra
Tēma
Tēli
Latviešu
valoda,
literatūra
Vēsture
Filosofija
Dabas
Zinības
Bioloģija
Matemātika
Fizika
Ķīmija
Mūzika,
Ekonomika
Mūzikas
MājsaimInstrumentu
niecība
spēle
Vizuālā
Māksla
Sports
(ietver
Mājturība
Pašun
kontroles
amatniecība sistēmu:
“Vingro ar
Dainām”
Vēlamā vērtēšanas sistēma:
1)
2)
3)
4)
5)
6)
Skolēns novērtē sevi, savu paveikto darbu, stāstot citiem par savām sajūtām,
pārdzīvojumiem dzīvi un atrakstīvi. Tad viņš analizē sava pētījuma pozitīvās
un negatīvās puses, izdara secinājumus
Skolēna vienaudži izsaka savu subjektīvo vērtējumu, kura laikā skolotāja
loma ir vērtēt un analizēt skolēnu spēju objektīvi vērtēt, loģiski domāt un arī
emocionālo sasaisti ar vērtējamo biedru.
Skolotājs novērtē skolēnu publiski, uzsverot mutiski tikai pozitīvās puses un
vēlamo nākotnes situāciju
Savā skolotāja dienasgrāmatā veic savu subjektīvo vērtējumu, kura
izpaušana var tiktuzskatīta, kā ētikas kodeksa pārkāpums
Skolotājs vecākiem arī sniedz informāciju tikai par pozitīvo sasniegumu
bērna personības attīstībā un zināšanu, prasmju apguvē.
Vecākiem tiek sniegta informācija, kādas prasmes, iemaņas, attieksmes
viņiem būtu mājās jāvērtē kā bērna spēja iegūtās zināšanas pielietot
ikdienas praksē. Vecāki šo vērtējumu dara zināmu skolotājiem, kuri,
savukārt, izdara secinājumus par savām izvēlētajām pedagoģiskajām
metodēm bērna apmācībā – tādējādi - pašnovērtējot arī paši sevi.
Latviskas izglītības saturs
Pieci apziņas līmeņi:
fiziskais – kustība
vitālais - griba
emocionālais - jūtas
mentālais – zināšanas
garīgais - pārdzīvojums
Standartu vietā vadlīnijas
Mācību uzdevumu trīs pakāpes:
1. pakāpe – reproducējošā:
skolēns spēj uztvert mācību saturu
un reproducēt to
2. pakāpe – interpretējošā:
skolēns spēj padziļināti uztvert
mācību saturu un interpretēt to,
attīstot savu gribu un izkopjot
attieksmes, uzskatus
3.pakāpe – radoši-inovatīvā:
skolēns spēj radoši, intuitīvi
pielietot mācību saturu atbilstoši
mūsdienu situācijai (situativitāte),
garīgi pārdzīvo atklāsmes
Dažādo apziņas līmeņu īpatsvars izglītības pakāpēs
Apziņas līmeņi
Pirmskolā
100%
Sākumskola
100%
Pamatskolā
100%
Vidusskolā
100%
Augstskolā
100%
Arodskolā
100%
Mākslas un
mūzikas
skolā
100%
fiziskais
15
15
20
25
25
40
30
vitālais
10
15
15
20
10
10
10
emocionālais
40
30
20
10
10
10
30
mentālais
15
20
25
30
45
20
10
garīgais
20
20
20
20
20
20
20
Mācību satura uztveres un pielietošanas spēju
vēlamais īpatsvars izglītības pakāpēs
spējas
Pirmskolā
100%
Sākumskola
100%
Pamatskolā
100%
Vidusskolā
100%
Augstskolā
100%
Arodskolā
100%
Mākslas un mūzikas
skolā
100%
reproducējošā
70
60
50
40
30
50
20
interpretējošā
20
25
30
35
40
30
40
radoši-inovatīvā
10
15
20
25
30
20
40
Latviskais pasaules uzskats gadskārtās –
tematiskā satura pamats
Praktisks piemērs:
Zirga tēls gadskārtu ciklā
1.Ziemassvētki
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu
Līdz zemei krēpes vilka
Ledaināmi kājiņāmi.
5. Jāņi
2.Meteņi
Uz Meteni tālu braucu
Lai liniņi gari aug.
Uz Lieldienu šūpojosi
Lai telītes barojās.
6.Māras
3. Lieldienas
Iebrauca Saulīte ābeļu dārzā
Deviņi ratiņi, simts kumeliņi
Neguli ,Saulīte, ābeļu dārzā,
Tur tevi ziediņi apbirdināsi.
4.Ūsiņi
Ūsiņam gaili kāvu
9 cekuliem,
Lai tek mans kumeliņš
9 celiņiem.
Ai, Jānīti, Dieva dēlsi
Tavu augstu kumeliņu,
Auga rudzi, auga mieži
Apakš Tavu kumeliņu.
Jaunas meitas, jauni puiši,
Metat kokus no celiņa:
Dieviņš brauca, mīļa Māra
Svētu rītu baznīcâ.
7.Jumis
Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar klaipu kustināt.
8.Mārtiņi
Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanâm kājiņâm,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.
Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā ierībināja,
9ratiņi,
Simts klumeliņi
300 sulaiņi
Bruņotu vīru.
Veļu zirgi
Jūdzat bērus, jūdzat raudus,
Vedat mani kalniņâ,
Pāries jūsu bēri, raudi,
Es jums vairs nepāriešu,
Es jums vairs nepāriešu
Jūsu duru virinàt,
Jūsu duru virinàt,
Jūsu kannu klabinàt.
Dabā
(sasaiste ar botāniku)
Pār kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
Zirgs Dabā
Reto krāsu zirgi
(sasaiste ar zooloģiju)
Bēri-dārks
Melnis
Lāsumains
Palss
Loss zirgs
Dābolains sudrabskaris
Bēri salns zirgs
Paldies par uzmanību!