Doktora programmu realizācija un Zalcburgas principi - EUA pieredze

RTU rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis

RTU Doktorantūras skolas seminārs «Īsais doktorantūras kurss» 2011. Gada 27. augustā

Saturs

I. Zalcburgas principi II. Pamatā ir pētniecība III. Veiksmes atslēga IV. Šķēršļu pārvarēšana V. Secinājumi

I. Zalcburgas principi:

Boloņas procesa oficiālais seminārs Zalcburgā 2005. gada 3 -5. februāris

1. Zināšanu apguve caur pētniecību

– ir galvenais uzsvars doktorantu izglītībā. Vienlaikus Doktorantūras studiju programmām jāatbilst arī darba tirgus prasībām.

2.

Iestrādnes augstskolu stratēģijās

un darbības plānos: Universitātēm jāuzņemas atbildība, lai doktorantūras programmas un pētnieciskā darbība atbilst jaunajiem izaicinājumiem un lai tajos ir iekļautas profesionālās karjeras izaugsmes iespējas.

3.

Doktorantūras programmu daudzveidība Eiropā

ir to galvenā priekšrocība. Šai daudzveidībai jābalstās kvalitātē un labā praksē.

4.

Doktoranti - jaunie zinātnieki

viņi jāuzskata par profesionāļiem, kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā.

5. Uzraudzībai, vadībai un vērtēšanai ir izšķirošā loma

: vienošanās par doktorantu vadību un vērtēšanu jābūt balstītai uz skaidri noteiktu atbildības sadalījumu un caurskatāmām līgumattiecībām starp doktorantu, viņa vadītāju un universitāti .

6. Sasniegt kritisko masu

: doktorantūras programmām ir jāsasniedz kritisko masu un tajās ir jāievieš daudzveidīgās inovatīvās pieejas, kuras tiek izmantotas Eiropas universitātēs.

Sākot ar “Doctoral school“ izveidi universitātēs līdz pat universitāšu sadarbībai starptautiskā, nacionālā un reģionālā mērogā.

7. Ilgums:

Doktorantūras studiju programmām jābūt vienotam ilgumam – trīs līdz četri gadi pilna laika studijām ( četri gadi inženierzinātnēs).

8. Inovatīvu struktūru veicināšana

ir nepieciešama, lai nodrošinātu starpdisciplināru apmācību un pētniecībā vai praksē iegūto iemaņu tālāko attīstību.

9. Mobilitātes veicināšana:

doktorantūras programmām ir jāpiedāvā ģeogrāfiska, starpdisciplināra un starpsektoru mobilitāte, kā arī starptautiska sadarbība universitāšu un citu partneru starpā.

10. Finansējuma piesaiste:

kvalitatīvu doktorantūras studiju programmu izveidei ir nepieciešams pastāvīgs un pietiekošs finansējums.

II. Pamatā ir pētniecība

Piecus gadus pēc Zalcburgas principu pasludināšanas Eiropā ir notikušas pārmaiņas doktora studiju programmu realizācijas politikā.

Saskaņā ar pirmo Zalcburgas principu, doktorantūras mērķis ir attīstīt uz pētniecību vērstu domāšanu, lai panāktu uzskatu elastību, radošumu un intelektuālu neatkarību, veicot oriģinālu pētījumu projektus.

Vide

Doktorantūras pētījumi notiek pētniecības vidē, kurā doktora grāda kandidāti tiek iesaistīti kā zinātniskais personāls un ir kolēģi, nevis studenti. Šāda nostādne prasa, lai institūciju doktorantūras stratēģija ir pamatota ar tās pētniecības iespējām, kritisko masu, daudzveidību un spēju radīt vidi, lai doktora grāda kandidātus piesaistītu esošajiem pētījumiem kā aktīvus to dalībniekus.

Trešais Boloņas cikls ir atšķirīgs,

tādēļ ir svarīgi, ka doktorantūras attīstība tiek nodalīta no Boloņas pirmā un otrā cikla, un notiek citā virzienā, izmantojot atšķirīgus instrumentus

.

Doktorantūras Skolas I

Atbalsta struktūru izveide ir saistīta ar institucionālās atbildības uzņemšanos par apmācību ar pētījumu palīdzību, kā noteikts otrajā Zalcburgas principā.

Doktorantūra ir individuāls ceļš un struktūrvienībām jāsniedz atbalsts individuālai doktora grāda kandidātu attīstībai, nevis jārada vienveidība vai prognozējamība.

Doktorantūras atbalsta struktūru radīšanas mērķiem ir jābūt daudzveidīgas un ietverošas pētniecības vides radīšana, kura ir balstīta uz kvalitāti. Tas ietver kritisko masu, caurspīdīgu uzņemšanas procesu un kvalitatīvu doktora grāda kandidātu vadību.

Doktorantūras Skolas II

Doktorantūras strukturēšana nozīmē panākt atbalsta struktūru elastību, lai parādītu jaunajiem zinātniekiem to iespējas, nodrošinot personīgo un profesionālo izaugsmi un sniedzot institucionālu atbalstu karjeras attīstībai un mobilitātei.

Kursi, kurus piedāvā apgūt doktorantiem, ir jāuztver kā individuālas profesionālās attīstības atbalsts doktora grāda kandidātiem.

III. Veiksmes atslēga

Kritiskā masa un kritiskā daudzveidība

Doktorantūra ir atkarīga no pētniecības vides. Universitātēm ir jāattīsta pētniecības kritiskā masa un pētniecības daudzveidība, lai piedāvātu doktora grāda kandidātu izglītošanu augstā kvalitātē. Kritiskā masa nozīmē pētījumu kvalitāti un nevis pētnieku skaitu.

Saskaņā ar sesto Zalcburgas principu, Eiropas universitātes ir attīstījušas daudzveidīgas stratēģijas, lai nodrošinātu kritisko masu un dažādību, nosakot prioritāros virzienus, kuros tās ir spēcīgas, balstoties uz mērķtiecīgu pētniecisko stratēģiju un iesaistoties lielākos pētniecības vai sadarbības tīklos, vai reģionālos klāsteros.

Rekrutēšana, uzņemšana un statuss

Rekrutēšanas stratēģijām jābūt saistītām ar skaidri noformulētiem rezultātiem, precīzi identificējot prasības kandidātiem. Nosakot prasības, ir jāņem vērā kvalitātes daudzveidība un jānodrošina vienlīdzīgas iespējas.

Nosakot rekrutēšanas politiku, jāņem vērā tādi kritēriji kā starptautiskā rekrutēšana, dzimumu vienlīdzība, sociālais stāvoklis un vecuma grupas.

Rekrutēšanas procesā jāvērtē kandidātu zinātniskais potenciāls, ņemot vērā gan viņu iepriekšējo darbību, gan viņu potenciālu nākotnē sekmīgi darboties doktorantūrā

Uzņemšana

Uzņemšana doktorantūras programmās ir institucionāla atbildība, kura paredz nopietnu zinātniskā personāla iesaistīšanu. Uzņemšanas politikai jābūt caurspīdīgai un saprotamai, un tai jāatspoguļo augstskolas pētniecības, vadības un finansiālās iespējas.

Uzņemšanas politikai jānodrošina zināmas manevrējamības iespējas attiecībā uz promocijas darba vadītāja izvēli. Atklātība un saprotamība tiek nostiprināta nodrošinot vienu noteiktu vietu, kurā pieteikties , vismaz doktora studiju programmas līmenī.

Uzņemšanai jābalstās uz noteiktu, atklāti pieejamu kritēriju kopumu. Augstskolām jāuzņemas risks, uzņemot doktora grāda kandidātus, ļaujot tiem demonstrēt savu potenciālu, vienlaikus sekojot līdzi to progresam ar monitoringa sistēmas palīdzību.

Statuss

Doktora grāda kandidāti jāuztver kā agrīnā profesionālās attīstības posma pētnieki ar atbilstošām tiesībām un pienākumiem. Neskatoties uz viņu juridisko statusu, pret viņiem jāattiecas kā pret profesionāļiem, kā tas ir noteikts ceturtajā Zalcburgas principā .

Vadība I

Atbilstoši piektajam Zalcburgas principam, doktora grāda kandidātu vadīšanai ir ļoti nozīmīga loma. Vadībai jābūt kopējiem centieniem ar skaidri noteiktiem un uzrakstītiem doktora grāda kandidāta vadītāja, vadītāju komandas, doktora grāda kandidāta, doktorantūras skolas, pētniecības grupas un augstskolas pienākumiem, atstājot iespējas doktorantūras kandidātu individuālai attīstībai.

Vadība II

Augstskola ir atbildīga par vadītāju profesionālo attīstību, kuru var organizēt formālas apmācības veidā vai darbiniekiem neformālā vidē daloties pieredzē.

Doktorantūras skolu prioritātei jābūt kopējās vadītāju kultūras attīstībai attiecībā uz vadītājiem, doktorantūras skolu vadītājiem un doktora grāda kandidātiem.

Vadītājiem ir aktīvi jādarbojas pētniecībā

Rezultāti

Būtiskākais doktorantūras rezultāts ir jaunie zinātnieki un viņu ieguldījums sabiedrības labā caur viņu zināšanām, spējām un prasmēm, kā arī izpratni un atvērtību pret citām disciplīnām. Viņu pētījumu rezultātam jāapliecina pētījumu oriģinalitāte un tai

jābūt piemērotai, lai ar to iepazīstinātu zinātnisko sabiedrību.

Karjeras izaugsme

Lai nodrošinātu atbalstu doktora grāda kandidātu karjerai, jāņem vērā viņu individuālie mērķi, motivācija un karjeras iespēju apzināšana.

Augstskola ir atbildīga par atbalsta nodrošināšanu doktora grāda kandidātu profesionālajai attīstībai.

Doktora grāda kandidātu profesionālā attīstība ietver prasmju, kas iegūtas veicot pētījumus, kā arī karjeras iespēju apzināšanos. Sadarbība ar citām nozarēm var sekmēt komunikāciju ar potenciāliem darba devējiem un rekrutētājiem.

Kredītpunkti

Kredītpunktu sistēmas izmantošana nav priekšnoteikums sekmīgai doktora programmas realizācijai.

Atsevišķās universitātēs kredītpunktu sistēmu piemēro doktorantūras teorētiskajam kursam, īpaši starpinstitūciju doktora studiju programmām.

Kredītpunktu sistēmu pētniecības komponentes vai pētniecības

rezultātu izplatības novērtēšanai izmantot nevajadzētu. Turklāt, stingri nosacījumi kredītpunktu piemērošanai var būt traucējoši neatkarīgu profesionālu zinātnieku izaugsmei.

Kvalitatīvai doktorantūrai ir nepieciešama stimulējošā pētniecības vide, kuru vada entuziasms, zinātkāre un radošums, nevis motivē

kredītpunktu skaita savākšana.

Kvalitāte un atbildība

Doktorantūrā ir nepieciešams ieviest augstskolas zinātniskās

darbības stratēģijai atbilstošas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Kvalitātes novērtējumam vienlīdz svarīgi ir novērtēt pētniecisko darbību un pētniecības vidi, uz kuras balstās doktorantūra.

Akadēmiskās kvalitātes novērtējumu veic eksperti, ņemot vērā nozares specifiku.

Lai novērtētu doktora studiju programmu kvalitāti, ir ieteicams izstrādāt indikatorus atbilstoši institūcijas prioritātēm. Novērtējumā ņem vērā gan personas profesionālo attīstību, gan pētījuma projekta progresu.

Internacionalizācija I

Internacionalizācija ir veids, kā paaugstināt doktorantūras un institūcijas pētniecības kvalitāti. Doktorantūrā internacionalizācija var būt dažāda, sākot ar internacionalizāciju pašā augstskolā, piesaistot doktora grāda kandidātus, vieslektorus no ārzemēm, iesaistoties starptautisku pasākumu organizēšanā. Tās var būt kopējas doktora studiju programmas, kā arī starptautiskas apvienotās doktora programmas.

Internacionalizācija II

Atbilstoši devītajam Zalcburgas principam, doktorantūrā vajadzētu būt iespējai gūt mobilitātes pieredzi. Starptautiskās sadarbības modeļa izvēlei jābūt atbilstošai institūcijas zinātniskās darbības stratēģijai un doktora grāda kandidātu individuālām vajadzībām.

Mobilitātes nepieciešamību un raksturu nosaka konkrētais pētījuma projekts.

IV. Šķēršļu pārvarēšana

Doktorantūras skolu izaugsme Eiropā ir bijusi ļoti iespaidīga. Daudz kas ir ticis darīts, lai īstenotu reformas un doktorantūru nepārtraukti attīstītu.

Universitātes ir pierādījušas, ka viņām ir vēlēšanās un pieredze, lai veiktu vispārēju doktorantūras modernizāciju, taču universitāšu iecerēm joprojām ir vairāki šķēršļi, kurus ir nepieciešams pārvarēt: - finansējums; - autonomija; - tiesiskais ietvars; - starpsektoru sadarbība.

Finansējums

Desmitais un pēdējais Zalcburgas princips uzsver nepārtraukta un pietiekoša finansējuma nozīmi. Līdz šīm gan universitātes, gan doktora grāda kandidāti ir nepietiekami finansēti.

Augstas kvalitātes doktorantūra prasa adekvātu, ilgtspējīgu un doktorantūrai raksturīgu finansējumu.

Lai sekmīgi darbotos, ir nepieciešams finansējums ne vien doktora grāda kandidātu atalgojumam vai stipendijām un zinātniskajai infrastruktūrai, arī stratēģiskā vadība, atbalsta nodrošināšana un karjeras attīstība prasa resursus. Līdzīgi tas ir ar darba apstākļu nodrošināšanu katras doktorantūras programmas doktora grāda kandidātiem.

Autonomija

Institūcijām ir jāpiešķir autonomija, lai tās varētu izveidot (un būt atbildīgas) daudzveidīgas struktūras ar atšķirīgu pētījumu stratēģiju un stiprajām pusēm. Ir jābūt iespējai autonomi pieņemt lēmumus, radot un izvēloties doktora studiju programmu profilam un doktora grāda kandidātu vajadzībām atbilstošus instrumentus.

Tiesiskais ietvars I

Gan nacionālajam, gan Eiropas tiesiskajam ietvaram jādod institūcijām iespēja iesaistīties inovatīvās doktora studiju programmās un uzņemties atbildību. Institūcijām jābūt iespējām veidot kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmu neatkarīgi no nacionālā regulējuma. Institūcijām jābūt iespējai brīvi noteikt kvalitātes indikatorus gan atsevišķām nozarēm, gan institucionālās stratēģijas ietvarā.

Tiesiskais ietvars II

Lai sekmētu starptautisko sadarbību, ir nepieciešams pārskatīt nacionālo likumdošanu attiecībā uz apvienoto ( angl. Joint) vai

divejādo ( angl. Dual) doktora grādu nosaukuma piešķiršanu, kuras mērķis būtu radīt sasaisti un caurspīdību doktora studiju programmu izveidē apvienoto grādu piešķiršanai

Starpsektoru sadarbība

Visas ieinteresētās puses jāiesaista tādā mērā, lai veicinātu sadarbību

starp doktorantūras nodrošinātājiem un neakadēmisko sektoru, kas

radītu labumu visiem partneriem. Ir būtiski apzināties doktora grāda kandidātu kvalitāti un panākt uzticību starp universitātēm un citiem sektoriem. Uzticību var veidot ar noteiktu, taču elastīgu pētījumu treniņu kopīgu izstrādi, universitātei sadarbojoties ar industriju, piemēram tie var būt apvienoti pētniecības projekti vai citas līdzīgas shēmas.

V. Secinājumi

 Doktorantūra ieņem nozīmīgu vietu Eiropas Pētniecības zonā un Eiropas Augstākajā izglītībā. Tās pamatā ir pētniecība, kas to pašos pamatos padara atšķirīgu no pirmā un otrā cikla.

 Doktora grāda kandidātiem ir jāļauj būt neatkarīgiem un radošiem, lai veicinātu viņu izaugsmi. Doktorantūra ir izteikti individuāla un promocijas darbs pēc definīcijas ir oriģināls pētījums. Katra doktora grāda kandidāta doktorantūras pētījuma sagatavošanas, gan profesionālās izaugsmes ceļš ir unikāls.

 Universitātēm ir jāuzņemas atbildība par pētnieciskās vides izveidošanu un jārada elastīgi noteikumi, lai radītu speciālas struktūras un instrumentus un turpinātu Eiropas doktorantūras progresu

PALDIES PAR UZMANĪBU !