Transcript Prezentācijas nosaukums

Nodokļu sloga salīdzinošā analīze Baltijas
valstīs
Konference: Uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs
Diāna Kļuškina
Vecākā nodokļu menedžere
2011. gada 14. oktobris
Saturs
1. Salīdzinošā analīze par nodokļu ieņēmumiem Baltijā:
• Tiešie nodokļu,
• Netiešie nodokļi
2. Nodokļu salīdzinājums
3. Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai:
4. Inovatīvi risinājumi
5. Diskusijas
Page 2
Baltijas valstu nodokļu ienākumi 1. pusgadā*
4
3,5
3
2,5
3,56
3,52
3,23
2,59
2,24
2,77
2,23 2,35
2,27
Igaunija
Latvija
Lietuva
2
1,5
1
0,5
0
2009
* Milj. EUR
Page 3
2010
2011
Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*
1000
800
600
865
794
584
537
601
631
545
400
200
123
81
0
2010
* Milj. EUR
Page 4
2011
610
IIN
UIN
PVN
VSAOI
Pārejie nodokļi
Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*
2011.gads (1.pusgads)
610
545
IIN
123
UIN
PVN
VSAOI
Pārējie nodokļi
866
* Milj. EUR
Page 5
630
Nodokļi ienākumi Igaunijā (1.pusgadā)*
1000
923
900
882
839
800
700
565
600
IIN
621
615
UIN
500
400
PVN
320
322
358
322
347
306
300
200
100
NĪN
89
Pārējie nodokļi
97
67
30
16
20
0
2009
* Milj. EUR
Page 6
VSAOI
2010
2011
Nodokļi ienākumi Lietuvā (1.pusgadā)*
1800
1635
1600
1481
1397
1400
1280
1200
1017
1000
IIN
1099
UIN
PVN
800
VSAOI
600
506
446
440
400
200
Pārējie nodokļi
156
198
56
155
124 91
60
97
68
0
2009
* Milj. EUR
Page 7
NĪN
2010
2011
Nodokļu ieņēmumu salīdzinājums
Tiešie nodokļi
UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās uzņēmumu peļņa, attiecīgi arī
UIN ieņēmumi budžetā. 2011 neliela augšupeja. Būtu pārskatāma UIN
atvieglojumu lietderība un zaudējumu izmantošanas ierobežojumi.
IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās atalgojuma apmērs, liels
bezdarba procents, aplokšņu algas, attiecīgi samazinās ieņēmumi arī budžetā.
Latvijas IIN slogs nav būtiski lielākais starp Baltijas valstīm, tomēr ņemot vērā
Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, šī nodokļa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu
lietderīga. Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un veicinātu ēnu ekonomikas
attīstību.
NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiņas, un visdrīzāk tā slogs palielināsies. Fiskālā
ietekme no šī nodokļa kopumā nav īpaši liela.
Page 8
Nodokļu ieņēmumu salīdzinājums
Netiešie nodokļi
PVN – ietekmē patēriņa cenas un arī patēriņu apjomu. PVN likmes šobrīd ir
vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3
procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokļa ienākumu kritumu,
kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos.
Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokļa politika galvenokārt tika īstenota
akcīzes nodokļa likmju saskaņošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju
palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma
tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes
precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja
preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada
rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās. Daļēji
akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes
preču tirdzniecību.
Page 9
Nodokļu salīdzinājums
Pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs
Standarta likme
Samazinātā likme
Latvija
22%
12%
Lietuva
21%
9%
Igaunija
20%
9%
Page 10
Ienākumu veidi
• Ienākums no komercdarbības – ražošana, tirdzniecība, pakalpojumi
• Pasīvie ienākumi – dividendes, procenti, samaksa par intelektuālo
īpašumu
• Darba alga/individuālie pakalpojumi – fiziska persona saņem samaksu
par darbu/pakalpojumiem
• Citi ienākumi
Client name - Event - Presentation title
Nodokļu salīdzinājums
Uzņēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs
Standarta likme
Samazinātā
likme/mikrouzņēmumu
ienākumu nodoklis
Zaudējumu pārnešana
Latvija
15%
9%
8 gadi
Lietuva
15%
5%
mazie un vidējie uzņēmumi
Neierobežoti
Igaunija
0; 21
-
-
Page 12
Nodokļu salīdzinājums
Darba algas nodokļi Baltijas valstīs
Darba ņēmēja
VSAOI*
Darba devēja VSAOI*
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis
Latvija
11%
24.09%
25%
Lietuva
3%
27.98%
15%
Igaunija
2.8%
34,4%
21%
Page 13
Nodokļu salīdzinājums
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs
Latvija
Standarta
likme
Dividendes
Procentu
ienākums
(tajā skaitā
depozītu %)
25%
10%
10%
Ienākums no
ieguldījumiem
privātajos pensiju
fondos
Ienākums no dzīvības
apdrošināšanas (ar
līdzekļu uzkrāšanu)
10%
10%
15% / 0% (ja līgums ar
Lietuva
Igaunija
15%
21%
20%
0%
0%* / 15%
0%** / 21%
pensiju fondu ir vismaz 5g;
izmaksa notiek pēc vismaz
pēc 5g.kad saņēmējs ir
pensijas vecumā)
21%/ 10% (no ES vai EFTA
valstīs reģistrētiem pensiju
fondiem)
15% / 0% (ja ievēroti
vairāki nosacījumi)
21%
*- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kā
pēc 366 dienām.
** - procentiem, kas saņemti no ES vai EFTA valstīs reģistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām
pārstāvniecībām, kas reģistrētas ES vai EFTA valstīs.
Page 14
Nodokļu salīdzinājums
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla pieauguma
Standarta
likme
IIN likme ienākumam
no nekustamā īpašuma
pārdošanas
IIN likme ienākumam no
kapitāldaļu pārdošanas
15%
Latvija
25%
(izņemot no NĪ, kas īpašumā
60 mēnešus un 12 mēnešus
līdz atsavināšanai ir
deklarētā dzīvesvieta)
Igaunija
Page 15
15%
21%
15%
15%
(izņemot ienākumu no ES
15%
15%
(izņemot mājokļa pārdošanu
un NĪ pārdošanu, kas
īpašumā vismaz 3g. un NĪ
pārdošana nav personas
saimnieciskā darbība)
(izņemot, kas īpašumā ilgāk
par 366 dienām un personai
ir piederējuši ne vairāk kā
10% no attiecīgā uzņēmuma
kapitāla 3g.periodā pirms
kapitāldaļu atsavināšanas
gada beigām)
(izņemot, kas īpašumā ilgāk
par 366 dienām un personai
ir piederējuši ne vairāk kā
10% no attiecīgā uzņēmuma
kapitāla 3g.periodā pirms
vērtspapīru atsavināšanas
gada beigām)
21%
21%
(izņemot mājokļa
pārdošanu, kas ir pastāvīgā
dzīvesvieta, un vasarnīcu
pārdošanu, kas īpašumā
ilgāk nekā 2g.)
(izņemot ienākumu no
kapitāla daļu apmaiņas
kompāniju reorganizācijas,
apvienošanās vai sadalīšanās
rezultātā)
15%
Lietuva
IIN likme ienākumam
no vērtspapīru
pārdošanas
un EFTA valstu un
pašvaldību parādzīmēm)
21%
Nodokļu salīdzinājums
Nekustamā īpašuma nodoklis Baltijā
Latvija
Lietuva
Igaunija
Page 16
Objekts
Nodokļa likme
- Zeme, saimnieciskajā
darbībā izmantojamās
ēkas, inženierbūves
-1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par
- Neapstrādāta
lauksaimniecības zeme
-3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru
- Dzīvojamās mājas un
dzīvokļi
-0.2-0.6% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem un
- Zeme
- Saimnieciskajā
darbībā izmantojamās
ēkas
-Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.
- Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā
-Zeme
katru objektu.
objektu.
minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.
teritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no
nodokļa.
0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā
teritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības
lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%.
Nodokļu salīdzinājums
Ieturējuma nodoklis no dividendēm
ES / EEZ
Valsts, ar kuru
noslēgta nodokļu
konvencija
“Melnā saraksta”
valsts (ofšors)
Standarta likme
Latvija
0%
5% / 10%
10%
10%
Lietuva
0%
5 – 15%
15%
20%/0%
Igaunija*
0%
5 – 15%
21%
21%
•Igaunijā nepastāv ieturējuma nodoklis no dividendēm ierastajā izpratnē; dividenžu izmaksa tiek
aplikta ar peļņas izmaksas nodokli, kas 2011.gadā ir 21% no bruto izmaksām.
•Lietuvā likme atkarīga no īpašumā esošo daļu/akciju procenta un ilguma
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 17
Nodokļu salīdzinājums
Ieturējuma nodoklis no procentiem
ES / EEZ
Valsts, ar kuru
noslēgta nodokļu
konvencija
“Melnā saraksta”
valsts (ofšors)
Standarta likme
0%
(nesaistītiem)
5% / 10%
5%
5%
Latvija
0%
0%
(no 2013.gada jūlija)
(ar Lietuvu)
15%
(bankas – saistītiem)
10%
(saistītiem)
Lietuva
0%
0/5/10%
10%
10%
0%
Igaunija
0%
5/10%
0%
21%
(pārsniedzot tirgus likmi)
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 18
Nodokļu salīdzinājums
Ieturējuma nodoklis no samaksas par intelektuālo īpašumu
ES / EEZ
Valsts, ar kuru
noslēgta nodokļu
konvencija
“Melnā
saraksta”
valsts (ofšors)
15%
5%
Latvija
0%
Standarta likme
5 -10%
15%
(par literāriem un
mākslas darbiem)
5%
(no 2013.gada jūlija)
(pārējie veidi)
Lietuva
0%
5 -10%
10%
10%
21%
Igaunija
0%
5 - 10%
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 19
21%
(pārsniedzot tirgus
cenu)
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai
Eksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti:
 normatīvo aktu bāzes stabilitāte;
 normatīvo aktu bāzes prognozējamība;
Normatīvo aktu interpretācija
 strīdu izskatīšanas efektivitāte;
 taisnīga, ātra tiesa.
Nodokļu lietu izskatīšanas ilgums:
12-30 mēneši 1.instances tiesā
12-18mēneši apelācijas tiesā
Secinājums: rezultātā nodokļu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. Nodokļu lietu izskatīšanas
ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās.
Page 20
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai
Atlaides / atvieglojumi / stimuli:
 stimuls peļņas ieguldīšanai uzņēmuma attīstībā:
- nodokļa maksātājs peļņu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu
uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirmstaksācijas
periodu nesadalītās peļņas reizinājumu.
 stimuls pamatlīdzekļu nomaiņai:
- Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja
mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi
izmantojams pamatlīdzeklis.
12
 stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai Latvijā:
- Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru
rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu
izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
 stimuls jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei:
- Jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009. līdz
2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas iekārtas iegādes
vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai
izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
 speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas.
Page 21
Nodokļi kā instruments ekonomikas
stimulēšanai
Lielo investīciju atlaide
 Atlaide 25% no ieguldījumu summas ieguldījumiem no 5-35 milj LVL;
 Atlaide 15% no ieguldījumu summas ieguldījumiem virs 35 milj LVL.
Nosacījumi:
 Atbalstāma nozare;
 MK lēmums par ieguldījumu projektu pieņemts līdz 2013.gada 31.decembrim;
 Ieguldījuma minimums 5 milj. 3.gadu laikā;
 Atlaide jāizmanto 16.gadu laikā;
 Tālākā «uzvedība» (nodokļu parādi, p/k samazināšana).
Page 22
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai
UIN izmaiņas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros:
UIN likmes salīdzinājums ES valstīs:
Valsts
Latvija
Lietuva
Igaunija
Malta
Kipra
Lielbritānija
Nīderlande
UIN
likme
15%
15%
26,6%
5%
10%
21- 29,75%
20 – 25,5%
(peļņas
sadales
gadījumā)
(efektīvā
likme)
atkarībā no
apliekamā
ienākuma
apmēra
atkarībā no
apliekamā
ienākuma
apmēra
Nepieciešamās izmaiņas, lai Latvija kļūtu pievilcīga no UIN viedokļa:
 UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%);
 Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā;
Atlaides uzņēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir tikai koeficients radīto nemateriālo
ieguldījumu vērtības norakstīšanai
Holdinga režīma ieviešana, samazinot nodokli kas maksājams saņemot dividendes,
procentus, maksājumus par intelektuālo īpašumu, akciju atsavināšanas ienākuma
atbrīvojums no nodokļa
Page 23
Inovatīvu risinājumu trūkums
Eiropas mazo valstu nodokļu politikas pozitīvs piemērs
Svarīgi - jāvērtē Eiropas mazo valstiņu nodokļu politikas veiksmes atslēgas!
KAS KOPĪGS VISĀM VALSTĪM ???
Luksemburga
Attīstīta ražošana / rūpniecība?
Malta
Nīderlande
Ekonomiskā/finanšu krīze ?
Kipra
HOLDINGA REŽĪMS!!!
Page 24
Inovatīvu risinājumu trūkums
Ienākumu no holdinga režīma budžetā aprēķins
Izmaksas,
EUR
Nīderlandes
Malta
Kipra
Luksemburga
Uzturēšanās
izmaksas
15 000
8 000
7 000
17 000
> 13 000
~51 320
~105 000
15 535
(~2 800
katru gadu)
(~5 000
katru gadu)
195 000 000
410 560 000
735 000 000
233 025 000
25%
35%
10%
28,6%
Kompānijas ar
ārzemju
kapitālu
Ienākumu
apjoms
Nodokļa likme
(iekļaujot municipālo)
(virs 200 000 EUR)
Nodoklis
48 750 000
143 696 000
Datu avots: Internet vidē publiski pieejamie resursi
Page 25
73 500 000
66 645 150
Inovatīvu risinājumu trūkums
Līdzīgu valstu nodokļu politikas pieredze
Holdinga režīma neesamība Latvijā
Neizmantota iespēja pelnīt miljonus
nodokļu ieņēmumos!!!
Page 26
Diskusijas
Page 27
Atbildība
Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieņemtajiem
profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lūdzam ņemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un
neatsaucamies uz īpašiem apstākļiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas,
Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā
vispārīga norāde.
Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu
secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.
Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem.
Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu
dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.
Page 28
Kontakti
Diāna Kļuškina
Vecākā nodokļu menedžere
“BDO Zelmenis & Liberte”
Zvērinātu advokātu birojs
Alberta 1-2, Rīga, LV-1010
Tel: (+371) 67222237
E-mail: [email protected]
Page 29