Transcript Uzņēmumu 2013. gada pārskata sagatavošanas problēmjautājumi. Iespējamās kļūdas un problēmas 2014.gada 16.aprīlis Ieva Liepiņa SIA Ievas Liepiņas birojs Zvērināta revidente Sertificēta nodokļu konsultante www.liepinasbirojs.lv Normatīvie dokumenti (1) Gada pārskatu likums Līdz.

Uzņēmumu 2013. gada pārskata
sagatavošanas problēmjautājumi.
Iespējamās kļūdas un problēmas
2014.gada 16.aprīlis
Ieva Liepiņa
SIA Ievas Liepiņas birojs
Zvērināta revidente
Sertificēta nodokļu konsultante
www.liepinasbirojs.lv
Normatīvie dokumenti (1)
Gada pārskatu likums
Līdz 2011.gada 30.jūnijam – Latvijas grāmatvedības standarti (LGS)
No 2011.gada 1.jūlija LR Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.481 «Noteikumi par
naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un
sagatavošanas kārtību»
LR Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 «Gada pārskatu
likuma piemērošanas noteikumi»
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
2
Normatīvie dokumenti (2)
Gada pārskatu likums
1.pants
(5) Komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu
sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības
standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk šajā pantā - starptautiskie grāmatvedības standarti):
No 2011.gada 1.jūlija Latvijas grāmatvedības standarti nav obligāti
piemērojami, bet ir izmantojami, kā labās prakses piemērs, ja tie nav
pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
3
Darbības turpināšanas princips (1)
Gada pārskatu likuma 25.panta pirmā daļa
1. princips. Jāpieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk.
Līdz 01.07.2011
LGS Nr.1 IV nodaļa skaidroja, ka parasti finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot,
ka uzņēmums darbosies arī turpmāk, ja vien
• vadībai nav nolūka to likvidēt vai
• pastāv citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu.
“2009. gadu sabiedrība noslēgusi ar ievērojamiem zaudējumiem, jo, pasliktinoties
ekonomiskajai situācijai valstī, būtiski samazinājies sabiedrības apgrozījums.
Sabiedrības vadība uzskata ka šī situācija ir pārejoša un dara visu iespējamo, lai
palielinātu ieņēmumus, pēc iespējas tos tuvinot 2008. gada līmenim. Ja esošā
situācija tomēr ieilgtu, sabiedrībai varētu būt nepieciešams finansiāls atbalsts.
2010. gada 15. februārī sabiedrība ir saņēmusi sava nozīmīgākā kapitāla daļu
īpašnieka SIA Eksports apliecinājumu par finansiālā atbalsta sniegšanu gadījumā,
ja tāds būtu nepieciešams kreditoru saistību savlaicīgai segšanai.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
4
Darbības turpināšanas princips (2)
Ja
sabiedrības finanšu pārskats
turpināšanas principu, jāpiemēro
nav
sagatavots
ievērojot
darbības
LR Ministru kabineta 2003. gada 21.oktora noteikumi Nr.583 “Uzņēmuma
mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un
atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības
darbība tiek izbeigta”.
Šie
noteikumi neattiecas uz sabiedrībām, kuras likvidē koncerna
reorganizācijas procesā, ja likvidējamās sabiedrība aktīvus un saistības
pilnībā pārņem cita koncerna sabiedrība.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
5
Darbības turpināšanas princips (3)
MK not.Nr.488
6. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā sabiedrība
izbeidz savu darbību, tās finanšu pārskata
sagatavošanā
un
posteņu
novērtēšanā
nepiemēro
pieņēmumu,
ka
sabiedrība
darbosies arī turpmāk.
Šādā gadījumā attiecīgi piemēro grāmatvedību
reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto
kārtību, kādā sagatavo slēguma finanšu
pārskatu un novērtē un atspoguļo finanšu
pārskata posteņos sabiedrības mantu, arī
prasījumus un saistības, ja sabiedrības darbība
tiek izbeigta.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
6
Darbības turpināšanas princips (4)
1. Starptautiskais finanšu pārskatu sagatavošanas standarts (SFPS)
24. Novērtējot to, vai darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, vadība ņem
vērā visu pieejamo informāciju par nākamajiem periodiem vismaz divpadsmit
mēnešus pēc bilances datuma. Apsvēršanas pakāpe ir atkarīga no faktiem
katrā konkrētā gadījumā. Ja uzņēmuma darbība ir bijusi rentabla un tam ir
viegli pieejami finanšu līdzekļi, secinājumu par to, ka darbības turpināšanas
princips ir atbilstīgs, var izdarīt bez sīkas analīzes. Citos gadījumos vadībai,
iespējams, būs jāņem vērā plašs faktoru diapazons, kuri saistīti ar pašreizējo
un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksas grafikiem un potenciālajiem
aizstāšanas finansējuma avotiem, pirms tā var pārliecināties, ka darbības
turpināšanas pieņēmums ir atbilstīgs.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
7
Grāmatvedības politikas maiņa (1)
Gada pārskatu likuma 25.panta pirmā daļa
2. princips. Jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas
iepriekšējā pārskata gadā.
MK not.Nr.488
9. Sabiedrība maina grāmatvedības politiku tikai tad, ja ir mainījies
normatīvais regulējums vai ja saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās
grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst likuma prasībai par
patiesu un skaidru priekšstatu.
10. punktā uzskaitītas situācijas, kad 9. punkta ierobežojumi nav piemērojami:
• ja sabiedrība pieņem jaunu grāmatvedības politiku;
• tiem saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem, kas pēc
būtības atšķiras no sabiedrības iepriekšējiem saimnieciskajiem
darījumiem, faktiem un notikumiem vai ja tie līdz šim bijuši nebūtiski;
• attiecībā uz vadības lēmumu noteiktu ilgtermiņa ieguldījumu daļu turpmāk
novērtē, izmantojot pārvērtēšanas metodi.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
8
Grāmatvedības politikas maiņa (2)
Situācijas:
1.
Par
aizņēmumiem
aprēķināto
procentu iekļaušana vai neiekļaušana
pamatlīdzekļu vērtībā;
2.
Pamatlīdzekļa
lielums;
3.
Peļņas vai zaudējumu aprēķina
shēmas un naudas plūsmas pārskata
sagatavošanas metodes maiņa;
4.
Krājumu ražošanas vai iegādes
pašizmaksas noteikšanas metodes
maiņa;
vienības
atzīšanas
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
9
Kļūdu labošana (1)
Ne MK not.Nr.488, ne Gada pārskatu likums
neparedz kļūdu būtiskuma novērtēšanu.
1. SFPS
Būtisks: Posteņu neuzrādīšana vai nepareiza
uzrādīšana ir būtiska, ja tā var individuāli vai
kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju
saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi
pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.
Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādīšanas vai
nepareizas uzrādīšanas apjoma un veida, ko
novērtē saistītajos apstākļos. Noteicošais
faktors varētu būt posteņa lielums, veids vai
abu minēto faktoru kombinācija.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
10
Kļūdu labošana (2)
Līdz 01.07.2011:
• Iepriekšējo periodu būtiskās kļūdas –
labojumus uzrāda un skaidro finanšu
pārskatā, koriģē atbilstošo periodu UIN
deklarācijas;
• Iepriekšējo periodu nebūtiskās kļūdas –
grāmato tekošajā periodā, koriģē atbilstošo
periodu UIN deklarācijas.
No 01.07.2011:
Finanšu pārskatā uzrāda un skaidro visu kļūdu
labojumus un koriģē atbilstošo periodu UIN
deklarācijas.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
11
Aplēšu izmaiņas (1)
MK 488
16. Sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma
summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu
izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos,
kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai
zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu.
17. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam.
Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā
pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus,
grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos
normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai –
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu.
GPL 19.pants
(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas.........
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
12
Aplēšu izmaiņas (2)
MK 488
19. Jauno grāmatvedības aplēsi piemēro finanšu pārskata posteņu
novērtēšanai tajā pārskata gadā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses
izmaiņas, un
attiecīgos gadījumos (piemēram, ja grāmatvedības aplēse sagatavota saistībā
ar pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma aprēķināšanas
metodes maiņu) – arī nākamajos pārskata gados.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
13
Aplēšu izmaiņas (3)
MK 488
20. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:
20.1. ja jaunā aplēse attiecas tikai uz vienu pārskata gadu, tad tā gada finanšu
pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas
finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas;
20.2. ja jaunā aplēse attiecas uz vairākiem pārskata gadiem, tad tā gada finanšu
pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas
finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas, bet attiecīgos nākamajos pārskata
gados jauno aplēsi ņem par pamatu finanšu pārskata posteņu vērtības
noteikšanai.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
14
Notikumi pēc bilances datuma
MK 488
4. Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz
pārskata gadu, finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās
summas vai iekļaujot jaunus posteņus.
Piemēram, uz pārskata gadu attiecas gada pārskata sagatavošanas laikā
pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai
iepriekšējos pārskata gados, šajā laikā iegūta informācija par aktīva vērtības
samazinājumu bilances datumā, pirms bilances datuma iegādāta aktīva iegādes
izmaksu lielumu vai pirms bilances datuma pārdota aktīva pārdošanas
ieņēmumu lielumu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
15
Ieņēmumu atzīšanas kārtība (1)
MK not.Nr.488
36. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām
atspoguļo šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos:
36.1. procentus par naudas ilgtermiņa noguldījumiem un aizdevumiem –
postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši
ilgtermiņa ieguldījumus";
36.2. procentus par īstermiņa aizdevumiem un prasījumiem – postenī "Pārējie
procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi"; .......
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
16
Ieņēmumu atzīšanas kārtība (2)
LGS Nr.6 pielikuma 18. punkts noteica:
“Dividendes ieņēmumos atzīst tad, kad uzņēmums (akcionārs vai dalībnieks) ir
tiesīgs tās saņemt. Uzņēmums (akcionārs vai dalībnieks) ir tiesīgs dividendes
saņemt tikai pēc tam, kad tās ir apstiprinātas.
Ja paziņojums par apstiprinātajām dividendēm tiek saņemtas pēc uzņēmuma
bilances datuma, bet pirms gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai,
uzņēmums šo dividenžu summu uzrāda pārskata gada finanšu pārskatā. Ja
paziņojums par apstiprinātajām dividendēm tiek saņemts pēc uzņēmuma
bilances datuma un pēc gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai,
uzņēmums dividenžu ieņēmumus uzrāda nākamajā pārskata gadā.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
17
Ilgtermiņa ieguldījumi (1)
GPL 15. pants nosaka, ka līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti
ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi, pārējie līdzekļi ir
apgrozāmie līdzekļi.
Iegādes pašizmaksa = pirkšanas cena + izdevumi, kas saistīti ar objekta iegādi
līdz ekspluatācijā nodošanas brīdim
Piemēram, ar pamatlīdzekļu iegādi saistītas izmaksas var būt:
• transporta pakalpojumi;
• komisijas maksa, piemēram, māklerim;
• atlīdzība starpniekam par pamatlīdzekļa atrašanu;
• valsts nodeva, piemēram, par nekustamā īpašuma reģistrāciju Zemes
grāmatā;
• izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa uzstādīšanas vietas sagatavošanu –
materiāli, pakalpojumi, darba alga, u.t.t.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
18
Ilgtermiņa ieguldījumi (2)
Ražošanas pašizmaksa = izejvielas, materiāli + citi ar konkrētā objekta
izgatavošanu saistīti izdevumi
Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši
saistītas ar objekta
Citas ar objekta izgatavošanu saistītas izmaksas var būt, piemēram:
• darba alga strādniekiem, kuri piedalās objekta izveidošanā;
• amortizācija pamatlīdzekļiem, kuri piedalās objekta izveidošanā
GPL 26. panta ceturtā daļa nosaka:
“Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par periodu līdz
objekta pieņemšanai ekspluatācijā var iekļaut jaunizveidotā objekta
pašizmaksā. Šādā gadījumā pielikumā sniedz ziņas par pamatlīdzekļu
sastāvā iekļauto procentu apmēru.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
19
Ilgtermiņa ieguldījumi (3)
Pārvērtējot ilgtermiņa ieguldījumu vērtības:
• pieaugumu atspoguļo bilances pasīvā “Ilgtermiņa ieguldījumu
pārvērtēšanas rezerve”;
• samazinājumu atzīst par izmaksām peļņas vai zaudējumu aprēķinā postenī
“Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības
norakstīšana”.
GPL 29. panta 4. daļa nosaka:
“Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs,
izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot
sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
20
Ilgtermiņa ieguldījumi (4)
Pārskata
gads
Vērtības
izmaiņas,
summa, Ls
Finanšu pārskata daļa, postenis
2008
Samazinājums, Peļņas vai zaudējumu aprēķins,
230
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa
vērtspapīru vērtības norakstīšana
Debets 230
2009
Palielinājums,
600
1) Peļņas vai zaudējumu aprēķins, situācijai
atbilstošā postenī;
2) Bilance, Ilgtermiņa ieguldījumu
pārvērtēšanas rezerve
Kredīts 230
Kredīts 370
2010
Samazinājums, 1) Bilance, Ilgtermiņa ieguldījumu
910
pārvērtēšanas rezerve;
2) Peļņas vai zaudējumu aprēķins,
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa
vērtspapīru vērtības norakstīšana
Debets 370
Debets 540
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
Korekcija,
Ls
21
Ilgtermiņa ieguldījumi (5)
MK 488
60. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā:
60.1. pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu vai kategoriju, pie kuras
pamatlīdzeklis pieder;
60.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo
pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām.
Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances
vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana nākamajā pārskata gadā.
Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi
trijos vai piecos gados.
Zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas vērtību nosaka sertificēts
nekustamā īpašuma vērtētājs;
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
22
Ilgtermiņa ieguldījumi (6)
MK 488
60.3. pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar
pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk –
pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība), kas ir vienāda ar tā patieso vērtību
pārvērtēšanas datumā;
60.4. gadījumā, ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir
ierobežots, pakāpeniski noraksta (amortizē) tā jauno uzskaites vērtību.
Pamatlīdzekļa nolietojumu katru gadu aprēķina atbilstoši tā jaunajai
uzskaites vērtībai un tādās pašās summās iekļauj izmaksās (peļņas vai
zaudējumu aprēķinā);
60.5. pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības pieauguma uzskaitei, ilgtermiņa
ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves izveidošanai vai samazināšanai un
informācijas sniegšanai finanšu pārskata pielikumā attiecīgi piemēro Gada
pārskatu likuma 29.panta otro, trešo, ceturto un sesto daļu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
23
Pamatlīdzekļi (1)
MK 488
39. Sabiedrības grāmatvedībā kā pamatlīdzekļus uzskaita kustamas vai nekustamas
ķermeniskas lietas, ja tās atbilst visiem šādiem nosacījumiem (turpmāk –
pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi):
39.1. sabiedrība tās tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai
izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai (kustamas
ķermeniskas lietas) vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai
citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības
pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes
nodrošināšanai);
39.2. sabiedrība tās paredz izmantot ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to
turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;
39.3. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls;
39.4. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
24
Pamatlīdzekļi (2)
MK 488
42. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības
kritēriju (latos) un uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā tikai tādas kustamas vai
nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
42.1. tās atbilst pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;
42.2. to vērtība vai grāmatvedības politikā noteikta lietu kopuma vērtība
pārsniedz šo kritēriju.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
25
Pamatlīdzekļi (3)
MK 488
64. Ja paredzams, ka, atsavinot pilnīgi nolietotu pamatlīdzekli tā lietderīgās
lietošanas laika beigās, iespējami būtiski ieņēmumi (piemēram, no atsevišķu
daļu, detaļu vai lūžņu pārdošanas), aprēķina un, izmantojot atbilstošu
nolietojuma aprēķināšanas metodi, pakāpeniski noraksta (amortizē) šā
pamatlīdzekļa sākotnējās vai citas uzskaites vērtības un aplēsto būtisko
atsavināšanas ieņēmumu (turpmāk – pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība)
starpību.
66. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tajā pārskata gadā, kad
pamatlīdzeklis nodots ekspluatācijā. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis
netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta,
rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma
aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes
atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var
pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
26
Pamatlīdzekļi (4)
1) Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi
MK 488
68. Zemesgabalus, ēkas un būves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja
tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai
būve, neietekmē šīs ēkas vai būves lietderīgās lietošanas laiku.
Sadalīšanas metodēm jābūt pamatotām un tās konsekventi jālieto visās
līdzīgās sabiedrības darbības situācijās. Iespējami divējādi risinājumi:
• sabiedrība lūdz sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju atsevišķi novērtēt
zemi un ēku. Pirkuma vērtība tiek sadalīti proporcionāli zemes un ēkas
vērtējumiem;
• iegādāto īpašumu vērtību sadala proporcionāli zemes un ēkas noteiktajām
kadastrālajām vērtībām
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
27
Pamatlīdzekļi (5)
Piemērs
Zemes un ēkas pirkuma cena noteikta Ls 10 000 vērtībā.
Valsts Zemes dienesta noteiktā
zemes kadastrālā vērtība pirkuma brīdī ir Ls 245 un
ēkas kadastrālā vērtība Ls 5 467.
Jāveic šādi aprēķini:
• Īpašuma kopējā kadastrālā vērtība = 245 + 5 467 = Ls 5 712
• Zemes kadastrālās vērtības īpatsvars = 245 / 5 712 / 100 = 4,29%
• Atdalītā zemes iegādes vērtība = 10 000 x 4,29% = Ls 429
• Ēkas kadastrālās vērtības īpatsvars = 5 467 / 5712 / 100 = 95,71%
• Atdalītā ēkas iegādes vērtība = 10 000 x 95,71% = Ls 9 571
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
28
Pamatlīdzekļi (6)
2) Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos
Ja SIA veic remontdarbus sev nepiederošā nekustamajā īpašumā, t.i., nomātā
vai patapinātā, tad visus ar remontu saistītos izdevumus (šajā situācijā arī
darbā pieņemtā remontstrādnieka algu un valsts sociālās apdrošināšanas
izmaksas) atbilstoši Gada pārskatu likuma 10. pantam uzskaita
pamatlīdzekļu kontu grupā, kā “Ilgtermiņa ieguldījumus nomātos
pamatlīdzekļos”.
Ja SIA remontē nomātu vai patapinātu īpašumu, nav būtiskas nozīmes, vai tiek
veikts atjaunojošs, vai kapitāls remonts, un visas ar remontu saistītās
izmaksas sākotnēji jāuzkrāj kontā “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos
pamatlīdzekļos”.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
29
Pamatlīdzekļi (7)
Piemērs
2009. gads
Uzsākti remontdarbi. Finanšu uzskaitē iegrāmato remonta izmaksas:
Debets “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos pamatlīdzekļos”
Kredīts “Norēķini ar piegādātājiem” vai cits atbilstošs konts
2010. gads
Remontdarbi pabeigti. Pēc remonta pabeigšanas telpas izmanto saimnieciskās
darbības veikšanai un nomas līgums noslēgts līdz 2025. gadam, telpu
iznomātās remonta izdevumus nekompensē. Katru gadu uzkrātās izmaksas
proporcionāli mēnešiem vienlīdzīgās daļās attiecina uz saimnieciskās
darbības izdevumiem grāmatojot:
Debets Atbilstošs izdevumu konts Peļņas vai zaudējumu aprēķinā
Kredīts “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos pamatlīdzekļos”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
30
Pamatlīdzekļi (8)
Kā rīkoties situācijās, kad telpu nomas līgums noslēgts uz vienu, 99 gadiem vai
nomas termiņš vispār nav noteikts? Šādās situācijās jāizvērtē, pēc cik ilga
laika būs nepieciešams līdzvērtīgs remonts un norakstījumi jāveic savā
aplēstajā periodā.
Piemērs
SIA Imports pieder trīs kafejnīcas – Pirmā, Otrā un Trešā.
Visas atrodas nomātās telpās un noslēgti šādi nomas līgumi:
• Pirmā – nomas līgums no 2009. līdz 2019. gadam;
• Otrā – nomas līgums no 2009. līdz 2010. gadam, katru gadu līgums tiek
pagarināts atkal uz vienu gadu;
• Trešā – noma līgumam konkrēts termiņš nav noteikts.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
31
Pamatlīdzekļi (9)
2009. gadā kafejnīcās tika veikti šādi remontdarbi:
Notikuma apraksts
Risinājums finanšu uzskaitē
Pirmajā kafejnīcā pārkrāsoja
sienas, šādi darbi jāveic vismaz
vienreiz gadā
Šādas telpu uzturēšanas izmaksas noraksta
izdevumos tajā pārskata periodā, kad darbi veikti
Otrajā kafejnīcā
2009. gadā pārbūvēja grīdu un
griestus
Ls 40 000 vērtībā
Tā kā pieredze liecina, ka pēc būtības SIA Imports
nomātajās telpās atradīsies ilgāk nekā vienu gadu,
sabiedrības vadība nolemj, ka šāda veida pārbūves
darbi būs nepieciešami ne ātrāk kā pēc 7 gadiem
un attiecīgi izmaksas Peļņas vai zaudējumu
aprēķinā tiek iekļautas turpmāko 7 gadu laikā
Trešajā kafejnīcā
2009. gadā paplašināja zāli mainot
sienu izvietojumu, remonta
izmaksas
Ls 30 000
Arī šajā situācijā, kad telpu nomas līgums noslēgts
uz nenoteiktu laiku, sabiedrības vadība pieņem
lēmumu pastāvīgi, piemēram, nomāto telpu
remonta izmaksas iekļaut Peļņas vai zaudējumu
aprēķinā 10 gadu laikā
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
32
Ieguldījuma īpašumi (1)
71. Kā ieguldījuma īpašumus sabiedrības grāmatvedībā uzskaita tikai tādus
zemesgabalus, ēkas, būves vai šo objektu daļas, kas atbilst visiem šādiem
nosacījumiem:
71.1. tie atbilst termina "ieguldījuma īpašumi" skaidrojumam Gada pārskatu
likumā;
71.2. sabiedrība tos paredz turēt ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to
turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;
71.3. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.
GPL skaidro, ka “Ieguldījuma īpašumi ir: zemes gabali, ēkas, būves, vai šo
objektu daļas,
ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai
iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības
pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai,
administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
33
Ieguldījuma īpašumi (2)
MK 488
74. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus ieguldījuma īpašumu
uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
34
Ieguldījuma īpašumi (3)
SIA Imports pieder 3 nekustamie īpašumi:
Nekustamā
īpašuma
veids
Nekustamā īpašuma
izmantošanas veids
Nekustamā īpašuma klasifikācija
finanšu pārskatā, klasifikācijas
pamatojums
Ēka
Pusi no ēkas aizņem apavu
ražotne, otrā ēkas pusē atrodas
SIA Imports administrācija.
Pamatlīdzeklis, jo ēka tiek
izmantota preču ražošanai un
administrācijas vajadzībām
Zeme
Uz zemes gabala plānots uzcelt
jauno ražošanas ēku. Būvatļauja
vēl nav saņemta.
Ieguldījuma īpašums, jo
būvatļauja vēl nav saņemta un
turpmākais zemes pielietojums
vēl pilnībā nav skaidrs
Biroju ēka
Ēkas būvniecība pabeigta
2009. gada martā. 30% no ēkas
kopējās platības ir iznomāti
Ieguldījuma īpašums, jo ēka
paredzēta nomas maksas gūšanai
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
35
Ieguldījuma īpašumi (4)
LGS Nr.9 astotais punkts noteica:
“Īpašums var ietvert daļu, kuru izmanto nomas maksas nopelnīšanai vai
kapitāla vērtības palielināšanai, un daļu, kuru izmanto preču ražošanai,
pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā.
Ja šīs daļas ir iespējams pārdot atsevišķi (vai iznomāt atsevišķi saskaņā ar
finanšu nomu), sabiedrība uzskaita šīs daļas atsevišķi. Ja daļas nav iespējams
pārdot atsevišķi, īpašums ir ieguldījuma īpašums tikai tad, ja nenozīmīga tā
daļa tiek izmantota preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai
administratīvā nolūkā.”
SIA Eksports pieder ēka, kura sadalīta trīs birojos. Katram birojam noformēta
atsevišķa zemesgrāmatas apliecība.
Biroja izmantošanas veids
Biroja klasifikācija finanšu pārskatā
1.birojs
Iznomāts SIA Imports
Ieguldījuma īpašums
2.birojs
Izmanto SIA Eksports administrācijas
vajadzībām
Pamatlīdzeklis
3.birojs
Brīvs, sabiedrības vadība plāno pārdot
Ieguldījuma īpašums
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
36
Ieguldījuma īpašumi (5)
MK 488
80. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas sabiedrības grāmatvedībā ieguldījuma
īpašumu objektu uzskaita un novērtē, attiecīgi piemērojot kārtību, kāda
noteikta pamatlīdzekļiem (šo noteikumu 5.1.3.apakšnodaļa).
82. Sabiedrība var izvēlēties ieguldījuma īpašumus pēc to sākotnējās vērtības
noteikšanas novērtēt, pamatojoties uz patieso vērtību (turpmāk – patiesās
vērtības metode), tikai tad, ja attiecībā uz visiem ieguldījuma īpašumu
objektiem tiek ievērots viens no Gada pārskatu likuma 55.5 panta pirmajā
daļā minētajiem nosacījumiem.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
37
Bioloģiskie aktīvi (1)
GPL skaidro:
“Bioloģiskie aktīvi ir dzīvnieki vai augi, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu
lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus.
Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir arī mežsaimniecība, zivsaimniecība vai
cita tāda pamatdarbība, kas ietver dzīvnieku vai augu bioloģiskās pārveides
– to augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesa –
pārvaldību.”
No tā varam secināt, ka bioloģiskie aktīvi ir tādi aktīvi, kuru vērtība pieaug
dabīgā ceļā.
Bioloģiskos un pazemes aktīvus sākotnēji uzskaita to iegādes vai izveidošanas
vērtībā.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
38
Bioloģiskie aktīvi (2)
Piemērs
Sabiedrības uzskaitē iekļauts mežs kopā ar meža zemi 30 000 Ls vērtībā. Tā kā
mežs ir bioloģiskais aktīvs, bet zeme ir amortizācijai nepakļauts objekts,
meža vērtība jāatdala no zemes vērtības un jāuzskaita atsevišķi.
Zemes aktuālā kadastrālā vērtība sadalīšanas brīdī ir Ls 10 000, bet meža
inventarizācijas vērtība, kura noteikta 2008. gadā, ir Ls 3 000.
Meža un meža zemes vērtība tiek sadalīta pamatojoties uz zemes kadastrālās
vērtības un meža aktuālās inventarizācijas vērtības attiecību, t.i.,
10 000 / 3 000 = 76.92% / 23.08%
Meža uzskaites vērtība = 30 000 x 23.08% = 6 924 Ls
Meža zemes uzskaites vērtība = 30 000 x 76.92% = 23 076 Ls
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
39
Bioloģiskie aktīvi (3)
Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, veic mežaudžu vērtības
aktualizāciju atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Ja inventarizācijas
rezultātā konstatēts vērtības:
• palielinājumu atzīst ieņēmumus Peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
• samazinājumu atzīst izdevumus Peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Atbilstoši “Meža likuma” 29. panta 2. daļai:
“Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā vai tiesiskajā
valdījumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju
un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
40
Krājumu uzskaites metodes un novērtēšana
Gada pārskatu likuma 31. pants
(1) Krājumu iegādes vai ražošanas pašizmaksu var noteikt kā vidējo svērto
cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO).
(2) Ja, lietojot šā panta pirmajā daļā norādītās metodes, izveidojas vērtība,
kas būtiski atšķiras no tirgus cenas bilances datumā, starpība par katru
attiecīgo krājuma posteni jāpaskaidro pielikumā.
Gada pārskatu likuma 32. pants
(1) Apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances
datumā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.
(2) Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas pašizmaksai
vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem
rādītājiem ir zemāks.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
41
Krājumu kustības grāmatošana
Nepārtrauktā inventarizācijas metode
• Saņem materiālus
D Materiāli / K Norēķini
• Saražo preci atbilstoši normatīviem, receptēm, kalkulācijām. Šeit jābūt
iekļautiem arī plānotajiem zudumu normatīviem
D Preces / K Materiāli
• Preces pārdošana
D Izdevumi PZ / K Preces
Periodiskā inventarizācijas metode (nav attaisnojums krājumu analītiskās
uzskaites neveikšanai)
Materiālu un krājumu atlikumu korekcijas grāmato ne retāk kā vienu reizi
gadā.
D vai K Krājumu, preču atlikumu izmaiņas PZ
Ikdienā saņemtos materiālus grāmato D 7110, preces D 7120
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
42
Krājumu uzskaite dažādās nozarēs
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Kokapstrāde;
Metāla uzpirkšana;
Preču vairumtirdzniecība;
Mazumtirdzniecības veikals – mazumtirdzniecības cenu metode;
Pārtikas rūpniecība;
Celtniecība;
Ceļu būve;
Ķīmisku vielu ražošana;
Spirta rūpniecība;
MK noteikumi Nr.585
19. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā
satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un
analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus
reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites
reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem
naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites
vienībām – arī natūrā.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
43
Inventarizācija (1)
Likums “Par grāmatvedību” 11. pants.
Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas
uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī
salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību
summas.
Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī
prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī
izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta
lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
44
Inventarizācija (2)
Inventarizācijas rezultātus apkopo sarakstā. Ieteicams saglabāt arī
inventarizāciju melnrakstus!!!
Zudumi un pārpalikumi:
1.
Noskaidro cēloņus;
2.
Pieņem lēmumu par turpmāko rīcību.
Zudumu normas – jaundibinātā uzņēmumā jāprognozē, citos gadījumos
jāņem vērā iepriekšējo gadu pieredze.
Zādzības:
1.
Noliktavā;
2.
Mazumtirdzniecības veikalā.
Jāpārliecinās, vai krājumu uzskaites datorprogramma strādā pareizi!
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
45
Zudumu normas
MK noteikumi Nr. 556
46. Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav
ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un
norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto
zudumu normatīvus taksācijas periodam.
Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties
uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos.
Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības
veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču
sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina,
pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un
ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir
noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu
normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
46
Zādzības
MK noteikumi Nr.556
47. Nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu
summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja
saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina,
ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu
iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo
nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par
kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt
kriminālprocesu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
47
Nepabeigtās ražošanas novērtēšana
Nepabeigtos ražojumus un pasūtījumus novērtē zemākajā pašizmaksā vai
tirgus vērtībā.
Pašizmaksa ietver:
• Materiālu, palīgmateriālu izmaksas;
• Tiešās darba spēka izmaksas (drīkst aprēķināt izmantojot analītiskas
procedūras);
• Ārējo pakalpojumu izmaksas;
• Izmantoto pamatlīdzekļu amortizāciju (drīkst aprēķināt izmantojot
analītiskas procedūras).
Celtniecības darbu vadītāju izmaksas???
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
48
Debitori (1)
Sagatavojot sabiedrības finanšu pārskatu jāveic gan debitoru gan kreditoru
norēķinu atlikumu inventarizācija, t.i., grāmatvedības uzskaites dati jālūdz
apstiprināt darījumu partnerim.
To nosaka Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585
“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 48. punkts:
“Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu
dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību
summas.”
Tāpat noteikumi skaidro, ka norēķinu izlases veida inventarizāciju drīkst veikt
tikai kredītiestādes.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
49
Debitori (2)
GPL 37. panta pirmais punkts nosaka:
“Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma
dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt
saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances
datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības
datiem….”
MK 488
26. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad ir ievēroti visi šādi
nosacījumi:
26.1. preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks
par to bojāšanos vai bojāeju un visi varbūtējie ieguvumi no šīm precēm
(ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam;
26.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu un izmaksu summas, kas
radušās vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem;
26.3. sagaidāms, ka samaksa par precēm tiks saņemta.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
50
Debitori (3)
MK not.Nr.488
38. Ja rodas šaubas par iepriekšējos pārskata gados peļņas vai zaudējumu
aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) iekļautas
summas samaksu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā
veidojami uzkrājumi nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu
kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Parādu uzskata par nedrošu, piemēram,
• ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un kļuvis maksātnespējīgs,
• ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī
• pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts,
• ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības,
• kā arī citos gadījumos.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
51
Debitori (4)
Nākamo periodu izmaksas
GPL 17. panta pirmā daļa definē, ka
“Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem
gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā….”
Visbiežāk nākamo periodu izdevumu postenī iekļauj samaksātu:
• nomas maksu;
• abonēšanas maksu;
• apdrošināšanas izmaksas.
Celtniecības apdrošināšana – izņēmums!
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
52
Uzkrājumi (1)
Uzkrājumu nepieciešamību, aprēķināšanas un uzskaites pamatprincipus nosaka GPL
19. pants un LGS Nr.8.
93. Sabiedrība veido uzkrājumus, lai segtu noteikta veida saistības, kas attiecas uz
pārskata gadu vai iepriekšējiem pārskata gadiem un gada pārskata
sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu
saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms.
Uzkrājumu veidošanas pamatprincipi:
• uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. No tā varam secināt, ka
uzkrājumiem jābūt mazākiem, bet maksimāli pietuvinātiem nepieciešamajām
summām;
• uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības, t.i., šaubīgo debitoru summu,
pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma u.t.t., koriģēšanai;
• par uzkrājumiem neuzskata summas, kas radušās pārskata gadā, ja precīzs šo
izmaksu apjoms vai maksājuma datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir
precīzi zināms. Šādas summas finanšu pārskatā iekļauj bilances pasīva postenī
“Uzkrātās saistības”;
• uzkrājumus neatzīst izmaksām, kuras radīsies nākotnē (noteica LGS Nr.8 10.
punkts), izņemot gadījumu, kad izmaksu rašanos nākotnē nosaka bilances
datumā jau radies publisks, juridiski pamatots pienākums
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
53
Uzkrājumi (2)
Pamatā izšķir divas atvaļinājuma kompensācijas aprēķina metodes:
• Neizmantotā atvaļinājuma dienas un vidējo izpeļņu nosaka karam
darbiniekam atsevišķi;
• Analītiskās nepieciešamo uzkrājumu aprēķināšanas metodes – atbilstoši
sabiedrībā apstiprinātajai individuālai metodikai.
Ja sabiedrībā bilances datumā ir zināms katra atsevišķa darbinieka neizmantoto
atvaļinājuma dienu skaits, būtu jāizmanto šī metode, jo iegūtais aprēķinu
rezultāts ir visprecīzākais.
LGS Nr.8 25. punkts nosaka:
“…Uzkrājumus koriģē, izmantojot tos pašus peļņas vai zaudējumu aprēķina
posteņus, kādi tika izmantoti, šos uzkrājumus veidojot.”
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
54
Uzkrātās saistības
MK 488
104. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "Īstermiņa kreditori" 15.postenī
"Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret piegādātājiem
un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem,
par kurām piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumu vai citu iemeslu
dēļ bilances datumā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments (rēķins). Šīs
saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un
faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem.
105. Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu
apmaksu postenī "Uzkrātās saistības" var iekļaut tikai tad, ja ir skaidri zināms
maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē
izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotā
atvaļinājuma dienām. Ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri
zināms, veidojami attiecīgi uzkrājumi šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā noteiktajā
kārtībā.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
55
Ilgtermiņa līgumu veidi (1)
• Īstermiņa līgumi – darbus sāk un pabeidz vienā pārskata periodā. Piemēram,
līgums par autostāvvietas sarga mājiņas izbūvi.
• Ilgtermiņa līgumi – darbus sāk vienā pārskata periodā un pabeidz citā
pārskata periodā. Izpildes laiks ir ilgāks par vienu gadu.
Piemēram, līgums par daudzdzīvokļu mājas celtniecību.
Jauns termins - būvlīgumi
LGS Nr.5 noteica, 3.1. ilgtermiņa līgums - līgums par aktīva vai aktīvu kopuma
(vairāki aktīvi, kas ir cieši saistīti vai savstarpēji atkarīgi to projekta,
tehnoloģijas un funkciju vai to galīgā nolūka vai lietojuma dēļ) izveidošanu, un
veiktās darbības rakstura dēļ līguma izpildes sākuma un beigu datums ir
dažādos pārskata periodos.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
56
Ilgtermiņa līgumu veidi (2)
MK 488
108. Sabiedrība, kura kā darbuzņēmējs ir noslēgusi līgumu par būvdarbu veikšanu,
būves nojaukšanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju vai vides atjaunošanu pēc būves
nojaukšanas, vai ar būvniecību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk –
būvlīgums) un būvlīgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata
gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus un
izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
Citi ilgtermiņa līgumi:
129. Sabiedrība, kura kā darbu izpildītājs ir noslēgusi līgumu par finanšu
informācijas sistēmas ieviešanu vai par projekta vadītāju pakalpojumiem
informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā un tajā paredzētā projekta
īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu
saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā vai šo
noteikumu 30. un 31.punktā noteiktajā kārtībā.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
57
Ilgtermiņa līgumi (1)
Ilgtermiņa līgumu iegrāmatošana, parasti, ir būtisks priekšnosacījums, lai
finanšu pārskati sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības
saistībām, līdzekļiem un finansiālo stāvokli.
Šie līgumi, parasti tiek noslēgti par ievērojamām summām un pārskata
perioda noslēgumā nepabeigto darbu apjomi var būt būtiski finanšu
pārskatu lietotājiem.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
58
Ilgtermiņa līgumi (2)
Līgumā ieteicams norādīt sekojošu informāciju:
1.
Kopējo līguma summu;
2.
Nosacījumus attiecībā uz iespējamiem līgumsodiem
kavējumiem, nekvalitatīvi veiktiem darbiem u.t.t.);
3.
Garantijas nosacījumus un termiņus (summas, apdrošināšanas polišu
iesniegšanas kārtību);
4.
Nosacījumus attiecībā uz līguma summas palielināšanos, piemēram.,
tirgus cenu izmaiņu vai veicamo darbu apjoma pieauguma rezultātā;
5.
Līgumdarbu sākšanas un beigšanas datumi.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
(termiņu
59
Ilgtermiņa līgumi (3)
Lai pareizi veiktu ilgtermiņa līgumu uzskaiti, nepieciešami šādi dokumenti:
-
-
Līgums;
Līguma tāme un sabiedrības iekšējā līguma plānoto izmaksu tāme (budžeta
tāme);
Darbu pieņemšanas nodošanas akti (2.un 3.forma)
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
60
Ilgtermiņa līgumi (4)
LGS Nr.5 noteica:
3.2. nemainīgas cenas līgums - līgums, kurā darbuzņēmējs piekrīt nemainīgai
līgumcenai vai nemainīgai likmei par ražojuma vienību, kam dažos gadījumos
var tikt piemēroti izmaksu pieauguma vai samazinājuma noteikumi;
Cena + izmaksu pieauguma vai samazinājuma noteikumi
3.3. izmaksu ar uzcenojumu līgums - līgums, kurā darbuzņēmējam atmaksā
pieļaujamās vai citādi noteiktas izmaksas, pieskaitot procentuālu daļu no šīm
izmaksām vai nemainīgu maksu.
Izmaksas + uzcenojums (%-tos no izmaksām vai nemainīga summa)
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
61
Ilgtermiņa līgumi (5)
6......Ilgtermiņa līgumam var būt gan nemainīgas cenas līguma, gan izmaksu ar
uzcenojumu līguma pazīmes,
piemēram, ja izmaksu ar uzcenojumu līgumā ir noteikta maksimālā cena.
Līguma summa faktiskās izmaksas + 5% (ne vairāk kā 20 000 Ls)
Tādos gadījumos darbuzņēmējs apsver visus 24. un 25. punkta nosacījumus,
lai noteiktu, kad atzīt ar līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
62
Ilgtermiņa līgumdarbu pieņemšana (1)
Var būt dažāda ilgtermiņa līgumdarbu pieņemšanas kārtība:
1.
Katru mēnesi – pasūtītājs un izpildītājs paraksta F-2 formu, norāda
periodu kādā darbs veikts un datumu kādā akts parakstīts;
2.
Pēc katra konkrētu darbu izpildes posma – pasūtītājs un izpildītājs
paraksta F-2 formu, norāda periodu kādā darbs veikts un datumu kādā
akts parakstīts;
3.
Darbus pieņem vienu reizi pēc visu ilgtermiņa līgumā paredzēto darbu
veikšanas
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
63
Izpildes apjoma noteikšana (1)
MK 488
121. Būvlīguma izpildes pakāpi bilances datumā nosaka, izmantojot darbu
izpildes procenta metodi (attiecīgi piemēro šo noteikumu 30.punktu).
Ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus saskaņo ar izdevumiem attiecīgajos
pārskata gados, kuros tiek veikti ar projekta īstenošanu saistītie līgumdarbi.
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgos posteņos norāda to ar būvlīgumu
saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kuru var attiecināt uz attiecīgajā
pārskata gadā pabeigto līgumdarbu daļu.
31. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma
izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā
summā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās
saistībā ar šo līgumu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
64
Izpildes apjoma noteikšana (2)
MK 488
125. Ja nav iespējams ticami aplēst būvlīguma izpildes rezultātus:
125.1. ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā summā, kādā sagaidāms, ka
pasūtītājs atlīdzinās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo līgumu;
125.2. ar šo līgumu saistītos izdevumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā
attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tie radušies.
126. Ja sagaidāms, ka būvlīguma kopējie izdevumi būs lielāki par tā kopējiem
ieņēmumiem, aplēsto zaudējumu summu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā
attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kad tie konstatēti. Šis nosacījums
attiecas arī uz tādu būvlīgumu, kurā paredzētie līgumdarbi vēl nav uzsākti.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
65
Izpildes apjoma noteikšana (3)
LGS Nr.5 noteica:
36. Ja ir ticams, ka ar līgumu saistītās kopējās izmaksas pārsniegs kopējos
ieņēmumus, gaidāmos zaudējumus uzreiz atzīst par izdevumiem.
37. Šādu zaudējumu summu nosaka neatkarīgi no:
37.1. tā, vai līgumdarbs ir uzsākts vai ne;
37.2. līgumdarba izpildes apjoma procentos;
37.3. peļņas summas, kāda sagaidāma no citiem līgumiem, kurus neuzskata par
vienu ilgtermiņa līgumu saskaņā ar 9. punktu.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
66
Izpildes apjoma noteikšana (4)
MK 488
128. Lai aplēstu to ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kas
iekļaujama attiecīgā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sabiedrība
sagatavo grāmatvedības aplēsi.
Izmantojot darbu izpildes procenta metodi kārtējā pārskata gada grāmatvedības
aplēses sagatavošanā, līgumdarbu izpildes apjomu procentos nosaka, attiecinot
ar būvlīgumu saistītos izdevumus, kas radušās no projekta īstenošanas
uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, pret kopējo ar būvlīgumu saistīto
izdevumu summu bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo
precizēto summu).
Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šo noteikumu
20.punktā noteiktajā kārtībā.
Nepabeigtie pasūtījumi?????
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
67
Izpildes apjomu noteikšanas metodes (1)
Piemērs 1
Pamatojoties uz faktisko izmaksu attiecību pret aplēstajām izmaksas. Metode
piemērota, ja darbus pieņem izpildes beigās ar vienu darbu pieņemšanas
nodošanas aktu
Līguma summa
Plānotās izmaksas
Faktiskās izmaksas
Izmaksas, kuras radīsies
turpmākajā līguma izpildē 60 000
Līguma izpilde %-tos
100 000
90 000
30 000
33%
Pārskata periodā atzīstamie ieņēmumi
100 000 x 33% = 33 000 Ls
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
68
Izpildes apjomu noteikšanas metodes (2)
Piemērs 2
Līguma summa
Plānotās izmaksas
Plānotā peļņa
100 000
85 000
15%
Ieņēmumi atbilstoši
pieņemšanas aktiem
92 000
Izpildes pakāpe
92 000 x 100 / 100 000 = 92%
Pieļaujamie izdevumi
85 000 x 92% = 78 200
Faktiskās izmaksas
83 000
Faktisko izmaksu pārsniegums
pār pieļaujamām
83 000 – 78 200 = 4 800 Ls
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
69
Izpildes apjomu noteikšanas metodes (3)
Piemērs 2 (turpinājums)
Rodas jautājumi:
1)
Vai budžeta tāme sastādīta pareizi, vai iekļautas visas nepieciešamās
izmaksas?
2)
Vai nav radušās kādas iepriekš neparedzētas izmaksas, kura būtu
jāatlīdzina pasūtītājam?
3)
Jāatzīst uzkrātie ieņēmumi?
4)
Jāatzīst nepabeigtie pasūtījumi?
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
70
Pamatkapitāls (1)
Negatīva pašu kapitāla vērtība:
• Īslaicīgi;
• Ilgstoši.
Aktīvu pārvērtēšana
Pamatkapitālu palielina:
• Iemaksājot naudu;
• Veicot mantisko ieguldījumi un kapitalizējot:
– Nesadalīto peļņu;
– Kreditoru prasījumus;
• Veicot mantisko ieguldījumu – ieguldot kapitālā jaunus aktīvus
Cesijas ceļā iegūtu prasījuma tiesību kapitalizēšana
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
71
Pamatkapitāls (2)
Komerclikums
197.pants. Pamatkapitāla palielināšana
(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:
1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot
ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu
daļu skaitu;
2) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika
posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai
izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo
starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un
rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla
palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem
piederošajām daļām. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši
likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.
(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad pilnībā apmaksātas visas
esošās daļas.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
72
Pamatkapitāls (3)
Komerclikums
161.pants. Dividendes
(1) Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu.
(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu
nominālvērtību summai.
(3) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām
daļām.
(4) Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata
izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.
(5) ……………. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz
lēmumu par peļņas sadali.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
73
Naudas plūsmas pārskats (1)
Noteikumos nav iekļautas norādes par saņemto
subsīdiju, dotāciju, dāvinājumu vai ziedojumu
uzrādīšanu.
LGS Nr.2
23.
Saņemto valdības palīdzību (piemēram,
subsīdijas, dotācijas) un tai pielīdzināmu
finanšu palīdzību, kas domāta ilgtermiņa
ieguldījumu
finansēšanai,
uzrāda
kā
finansēšanas darbības naudas plūsmu.
Dotācijas un subsīdijas, kas saņemtas, lai
kompensētu kādas pamatdarbības vai citas
izmaksas, kas nav saistītas ar ilgtermiņa
ieguldījumiem (piemēram, par pasažieru
pārvadājumiem, par procentu izmaksām
saistībā ar graudu iepirkumu, par peļņas
zaudējumu, ko izraisījušas dabas katastrofas),
uzrāda pie tās naudas plūsmas, kurā iekļauts
konkrētais izmaksu veids.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
74
Naudas plūsmas pārskats (2)
MK 481
9. ...... Ja pārskata gadā ir bijuši naudas ieņēmumi, maksājumi vai izdevumi
ārvalstu valūtās,
šo ietekmi uzrāda atsevišķi no pamatdarbības naudas plūsmas,
ieguldīšanas darbības naudas plūsmas un finansēšanas darbības naudas
plūsmas īpašā rindā pirms naudas un naudas ekvivalentu neto pieauguma
vai samazinājuma summas.
Konsolidētā naudas plūsma
26.2. naudas plūsmas pārskatu posteņos norādītās naudas ieņēmumu,
maksājumu un izdevumu summas pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas
noteiktā ārvalsts valūtas kursa darījuma dienā. Par darījuma dienu
uzskata attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienu.
LGS Nr.2 paredzēja pārskata perioda vidējā valūtas kursa izmantošanu!
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
75
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Jaunie noteikumi paredz tādu posteņu
izkārtojumu, kāds izmantots EDS.
Posteņu izkārtojuma veids nav obligāts
nosacījums!!!
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
76
Parakstīšana, apstiprināšana, iesniegšana (1)
Pēc gada pārskata sagatavošanas jāveic tā legalizēšanas procedūras:
• jāparaksta;
• jāpārbauda – gadījumos, kad to paredz likumdošana vai vēlas dalībnieki vai
īpašnieki;
• jāapstiprina;
• jāizsludina iesniedzot pilnvarotajā iestādē.
Kapitālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu paraksta visi valdes
locekļi. Tomēr, ja kāds no valdes locekļiem kaut kādu apstākļu dēļ (piemēram,
atrodas ārpus Latvijas) nevar personīgi parakstīt gada pārskatu, viņam gada
pārskata parakstīšanai jāizsniedz pilnvara citai personai, piemēram, citam
valdes loceklim.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
77
Parakstīšana, apstiprināšana, iesniegšana (2)
VID EDS iesniegts gada pārskats?!
Gada pārskatu likuma 66.pants:
(1) ..... Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība
iesniedz papīra formā vai elektroniski.
Gada pārskatu likuma 61.pants:
(2) Gada pārskatu paraksta:
4) kapitālsabiedrības gada pārskatu — valde;
(3) Ja personālsabiedrības biedrs, kapitālsabiedrības
vai kooperatīvās sabiedrības valdes loceklis uzskata,
ka gada pārskats nav apstiprināms, vai izvirza
iebildumus, viņš savu atšķirīgo viedokli norāda
īpašā piezīmē.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
78
Parakstīšana, apstiprināšana, iesniegšana (3)
Gada pārskata apstiprināšana
Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas kārtību
nosaka Komerclikuma 179. panta pirmā daļa un
gada pārskats tiek apstiprināts šādā kārtībā:
• gada pārskats ar revidenta atzinumu (ja atzinums
nepieciešams);
• sabiedrības
padomes
apstiprinājums
sabiedrībai izveidota padome);
(ja
• dalībnieku sapulces apstiprinājums.
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
79
Lai optimisms
darbā un
iedvesma
atpūtā!
Ievas Liepiņa, 16.04.2014
80