Transcript LLSA_prezentacija - Latvijas Lauku forums
Projekts tiek līdzfinansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Īstermiņa ekspertu fonds"līdzekļiem
„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana” Pētījuma galvenie rezultāti Dace Dance
Pārstrādes produktu ražošana
Zemnieku saimniecību citu ekonomisko aktivitāšu īpatsvara salīdzinājums ES-27 valstīs kopumā un Latvijā 2005. un 2007. gadā
Latvija 2005 2007 Kopējais rādītājs Tūrisms Lietišķā māksla Pārtikas produktu pārstrāde Mežsaim niecības pārstrādes produktu ražošana Akva kultūras
12.1% 13.4% 1.0% 0.7% 0.2% 0.2%
0.3% 0.2%
0.7% 0.7% 0.2% 0.2%
Līgumdarbi Atjauno jamās enerģijas ražošana Citas darbības
0.0% 0.0% 2.9% 3.1% 9.0% 10.3%
ES-27 2005 2007
13.3% 13.5% 1.3% 1.4% 0.1% 0.1%
6.8% 8.0%
0.3% 0.3% 0.2% 0.1% 0.4% 0.5% 2.1% 2.1% 5.3% 2.9% Avoti: Eurostat. 2008, (2005. gada dati); Eurostat. 2009, (2007. gada dati)
Pārstrādes produktu ražošana
Zemnieku saimniecību darbības diversifikācija Pārstrādes produktu ražošana 2007. gadā 2.4% 0.7% 9.1% 0.2% 1.4% 1.3% 1.7% 0.9% 1.3% 0.8% 7.8% 4.0% 11.2% 9.3% 3.2% 1.3% 5.6% 0.3% 2.1% 8.8% 0.2% 0.1% 41.4% 0.2% 0.7% 7.5% 6.3% Datu avots: Eurostat. European Commission 2009. Agricultural statistics. Main results – 2007-2008.
Latvijas stāsts
Pētījuma apraksts
• Pētījums – I daļa “Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju” – II daļa “Situācijas par mājražošanas nozari apzināšana Latvijas laukos” – III daļa “Pētījums par Lietuvas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju” • Metodes – Kvantitatīvā pētījumu metode: Anketēšana – Kvalitatīvā pētījumu metode: Ekspertu intervijas – Sekundāro datu analīze (politikas dokumenti, normatīvie akti, publikācijas) • Laiks: 2009. gada maijs - oktobris
Mājražošana = primāro produktu pārstrāde + mājas apstākļos + nelielā daudzumā + vietējā tirgus vajadzībām + produkts nonāk pie galapatērētāja tiešajā tirdzniecībā
Mājražotāju reģistrācija
• • • • Lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas sava rajona PVD pārvaldē, un uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā Šobrīd nav noteikta obligāta uzņēmējdarbības forma, kas drīkst vai nedrīkst būt mājražotājs Mājražotāju reģistrā ar kodu 45 „Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos” reģistrē tikai pārstrādes produktu mājražotājus (primāriem produktu ražotājiem jāreģistrējas atsevišķi) Lai reģistrētu pārstrādes produktu mājražošanu, jādodas uz savu PVD teritoriālo iestādi – Reģistrēšanās izmaksas ir 8 Ls par pašu reģistrēšanās faktu. Papildus izmaksas ir inspektora vizīte – 9.50 Ls/stundā plus ceļa izdevumi (0.17Ls/km) – Reģistrēšanās process vidēji aizņem 2 nedēļas no pieteikuma saņemšanas brīža – Pārtikas mājražotājiem ir jāreģistrē arī transporta līdzeklis (MK noteikumi Nr.486, 10.07.2007)
Mājražotāju reģistrs
Mājražotāju reģistrs
Reģistrēto pārtikas mājražotāju ģeogrāfiskais pārklājums
Bauskas rajonā: 26 augu izcelsmes produktu mājražotāji; 20 piena pārstrādes produktu mājražotāji; 9 gaļas produktu un maltas gaļas izstrādājumu mājražotāji; 3 maizes un miltu izstrādājumu ražotāji
Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/ Jūlijs, 2009
Mājražotāju reģistrs
Latvijā reģistrēto mājražotāju kvalitāte/ PVD pēdējās pārbaudes rezultāti
C 0% A 28% B 72%
Bāze: visi reģistrētie mājražotāji, kuriem bijusi pārbaude, n=476 PVD inspektori pēdējās pārbaudes laikā konstatējuši, ka uzņēmums: A – pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām B - atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu C – neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/ Jūlijs, 2009
Mājražotāju reģistrs
Latvijā reģistrēto mājražotāju kvalitāte/ PVD pēdējās pārbaudes rezultāti/ BAUSKĀ
A 28% B 72%
Bāze: visi reģistrētie mājražotāji, kuriem bijusi pārbaude, n=476 PVD inspektori pēdējās pārbaudes laikā konstatējuši, ka uzņēmums: A – pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām B - atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu C – neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/
Mājražotāju reģistrs
Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/
Likumdošanas ietvars
Sektori Gaļas produktu, izstrādājumu un maltas gaļas ražošana mājas apstākļos Piena produktu ražošana mājas apstākļos Zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos Augu eļļu un tauku ražošan a mājas apstākļ os Augu izcelsmes produktu ražošana mājas apstākļos Maizes un miltu izstrādāju mu ražošana mājas apstākļos Olu produktu ražošana mājas apstākļos Dzīvnieku izcelsmes specifisko pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos Bezalkoho lisko dzērienu un ledus ražošana mājas apstākļos LV ES
MK noteikumi Nr.964. 23.11.2004 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” MK noteikumi Nr. 235. 29.04.2003 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība MK noteikumi Nr.203.01.06.1999. Dezinsekcijas, dezinfekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība MK noteikumi Nr. 158. 27.02.2007. Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam MK noteikumi Nr.409. 14.06.2005. Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības MK noteikumi Nr. 494. 27.11.2001. Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm MK noteikumi Nr.486. 10.07.2007. Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai
Regula Nr. 852/2004, 29.04.2004. Par pārtikas produktu higiēnu LR likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998.) Regula 853/2004 (29.04.2004)
N/A
Regula 853/2004 (29.04.2004.)
N/A 1935/2004, 27.10.2004. Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EK un 89/109/EEK atcelšanu 1924/2006, 20.12.2006. Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem; 1925/2006, 20.12.2006. Regula par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai 178/2002, 28.01.2002. Regula, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
Likumdošanas ietvars
Regula 852/2004, II pielikums III NODAĻA PRASĪBAS PĀRVIETOJAMĀM UN/VAI PAGAIDU TELPĀM (PIEMĒRAM, TIRDZNIECĪBAS TELTĪM, TIRGUS STENDIEM, TIRDZNIECĪBAS VIETĀM PĀRVIETOJAMOS TRANSPORTA LĪDZEKĻOS), TELPĀM, KO GALVENOKĀRT IZMANTO KĀ PRIVĀTMĀJAS, BET KUR REGULĀRI LAIŠANAI TIRGŪ TIEK GATAVOTA PĀRTIKA, UN TIRDZNIECĪBAS AUTOMĀTIEM 1. Ciktāl praktiski iespējams, telpas un tirdzniecības automāti jānovieto, jāprojektē, jāveido un jāuztur tīri un labā kārtībā un tādā stāvoklī, lai izvairītos no piesārņojuma riska, jo īpaši tā, ko rada dzīvnieki un kaitēkļi.
2. Īpaši vajadzības gadījumā: a) jābūt pieejamām attiecīgām iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu (tostarp higiēniskām roku mazgāšanas un nosusināšanas iekārtām, higiēniskam sanitārajam aprīkojumam un ģērbtuvēm); b) virsmām, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jābūt labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto gludi, mazgājami, pret koroziju izturīgi un netoksiski materiāli, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši; c) atbilstoši jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana un vajadzības gadījumā dezinfekcija; d) atbilstoši jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no pārtikas uzņēmuma darbībām; e) jābūt pieejamai atbilstošai karstā un/vai aukstā dzeramā ūdens apgādei; f) jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam un/vai iekārtām bīstamo un/vai neēdamo vielu un atkritumu (šķidro vai cieto) higiēniskai uzglabāšanai un iznīcināšanai; g) jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām un/vai aprīkojumam piemērotu pārtikas temperatūras uzturēšanai un uzraudzībai; h) ciktāl praktiski iespējams, pārtikas produkti jānovieto tā, lai izvairītos no piesārņojuma riska.
Likumdošanas ietvars
• EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā
„3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības.
4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi: i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos vai arī ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem; b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”
Mājražotāju pētījums
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Mājražotāju pētījums
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Mājražotāju pētījums
Latvijas mājražotāja “portrets”..
Sieviete (81%); vecumā no 36 līdz 55 gadiem (64%); nav pieejams internets (81%); ir augstākā (39%) vai vidējā speciālā izglītība (37%); pamatā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu (71%), bet cenšas arī pievienot vērtību savam darbam, proti, nodarbojas arī ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (51%); nav oficiāli reģistrēts mājražošanas statuss (72%); mājražošanas procesā ir iesaistījusies pati un vēl arī ģimenes locekļi (63%); pieved savus ražojumus klientiem tieši klāt (75%), kā arī pārdod produktus tiem, kas atbrauc paši pakaļ (56%), dažreiz aizved savu produkciju arī uz tirgu (47%); uzskata, ka cilvēki laukos arvien vairāk nodarbojas ar mājražošanu (74%), un ka pārtikas mājražošana ir vienīgais veids kā izdzīvot laukos (81%); kā galveno šķērsli mājražošanas nozares attīstībai valstī viennozīmīgi sauc likumdošanas un birokrātijas barjeras (82%); mazākas likumdošanas barjeras uztvertu kā motivatoru vismaz padomāt par sava rūpala legalizāciju; aktīvi seko līdzi arī tirgus pieprasījumam un zināmā mērā uzskata to par šķērsli mājražošanas attīstībai (51%); negribīgi, bet tomēr atzīst, ka viņai pietrūkst zināšanas, kā attīstītu pārtikas mājražošanu (51%); visticamāk, ka būtu gatava apmeklēt kādu informatīvo semināru (58%), kā arī prasītu padomu lauku konsultantiem (53%); maz ticams, ka viņa būs gatava veidot kooperatīvu (26%), varbūt viņa varētu iesaistīties kooperatīvā kā biedrs ar citiem mājražotājiem (38%); bet skaidrs ir viens – viņa ir apņēmības pilna mācīties un papildināt savas zināšanas šajā jomā (85%).
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Mājražotāju reģistrācija
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Mājražotāju pētījums
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Lietuvas stāsts
Terminu lietošana
• Lietuvas likumdošanas ietvars atšķiras no Latvijas – Joma, ko Latvijā dēvē par “mājražošanu”, Lietuvā netiek īpaši izdalīta vai uzsvērta; normatīvajos aktos tā parādās kā sīkražošana – Likumdošanas akti vērsti uz to, lai ar pārstrādes produktu ražošanu nodarbotos pamatā zemnieku saimniecības, tādā veidā pievienojot vērtību savam darbam un palielinot ekonomisko atdevi • Termins “mājražotājs” nav Lietuvas dokumentos. Tam atbilstošas ir dažādas ražotāju grupas, kas ražo attiecīgo produkciju – Lauksaimnieks (zemnieks) (liet.val.-Ūkininkas) - fiziska persona, kurš viens pats vai kopā ar partneriem nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un mežsaimniecību, bet viņa saimniecība ir reģistrēta Lauku saimniecības reģistrā. (“Zemnieku saimniecību likums”, 04.06.1999) – Amatnieks (liet.val.-Amatininkas) - tā ir persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Oficiālais termins: Tradicionālais amatnieks- fiziska persona, kas nodarbojas ar tradicionālo amatu
Likumdošanas ietvars
• „Pārtikas likums” (spēkā ar 04.04.2000).
(01.06.1999). “Lauksaimniecības, pārtikas “Pārtikas drošības likums” un lauku ekonomikas attīstības likums” (25.06.2002). Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
• Lauksaimniecības ministrija izdevusi “Rekomendāciju apraksts par pašmāju lauksaimniecības produkciju tirdzniecību” (15.05.2009) • Noteikumi saistībā ar piena produktu nelielu daudzumu apriti iekļauj arī piena pārstrādes produktus (24.04.2008) un attiecas uz piena ražotājiem, kas nepārstrādā vairāk kā 1000 kg svaigpiena dienā • Tradicionālā mantojuma produktu likums (26.06.2007)
Tradicionālā mantojuma likums
• Likuma mērķis: Nacionālo vērtību saglabāšana un aizsardzība • Reģistrējušies ap 100 izstrādājumi (papīra izstrādājumi, ēdieni, lauksaimniecības pārstrādes produkti, mēbeles, sēklas u.c.) • Reģistrācijas kārtība: – Pieteikums brīvā formā un pievienoti materiāli (autentiskuma apliecinājums) – 2-3 reizes gadā komisija izskata pieteikumus – Produktiem var tikt piešķirta A un B kategorija (A kategorija nemaksā par reģistrāciju) • Ekonomiskās priekšrocības – PVN atlaides – Bezmaksas tirdzniecības vietas gadatirgos – Publicitāte (datu bāze) – Iespēja saņemt ES atbalstu (75%)
Lietuvas “mājražotāji”
Piena sīksaimniecība. Biržu rajons. “Druseiki”. Saimniece – Jolanta Janušauskiene.
Lietuvas “mājražotāji”
Piena sīksaimniecība. Biržu rajons. “Druseiki”. Saimniece – Jolanta Janušauskiene.
Galvenie izaicinājumi
Galvenie izaicinājumi
• • • • Pārtikas mājražošanas sektora pozīciju definēšana – Kam jāražo?
– Kas jāražo?
– Kāpēc?
Nacionālās likumdošanas sakārtošana. Kā izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā?
Kā mazināt baumu un interpretācijas līmeni un palielināt izglītības un informētības līmeni?
Kā risināt mājražotājam svarīgus jautājumus – Prasības un kontrole – Tirgus pieprasījums un iedzīvotāju pirktspēja – Tiešā tirdzniecība un atšķirība starp reģistrētu un nereģistrētu mājražotāju • Vilks paēdis un kaza dzīva!