Transcript Gada pārskats

Gada pārskats
M.Ķuda M.soc.oec. 2010
M.Ķuda 2010
1
Gada pārskata sastādīšanu
reglamentējošie normatīvie akti
Likums „Par grāmatvedību”
 „Gada pārskata likums”
 Latvijas grāmatvedības standarti (turpmāk
LGS)
 Ministru kabineta noteikumi.

M.Ķuda 2010
2
LGS
•
•
•
•
•
Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir
jāpiemēro 9 LGS ,
Nr.1 „Finanšu pārskatu sagatavošanas
pamatnostādnes”
Nr.2 „Naudas plūsmas pārskats”
Nr.3 „Notikumi pēc bilances datuma”
Nr. 4 „Grāmatvedības politikas maiņa,
grāmatvedības aplēšu izmaiņas un
iepriekšējo periodu kļūdas”
M.Ķuda 2010
3
LGS
Nr. 5 „ Ieguldījuma īpašumi”,
 Nr. 6 „Ieņēmumi”
 Nr. 7 „Pamatlīdzekļi”
 Nr. 8 „Uzkrājumi, iespējamās saistības un
iespējamie aktīvi”
 Nr.9 „Ieguldījuma īpašumi”

M.Ķuda 2010
4
SFPGS
•
•
•
No 1995.gada – komercbankas,
apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījuma
fondi,
No 2005.gada – uzņēmumi, kuru akcijas kotē
ES biržās un to meitas uzņēmumiem,
Pārējie uzņēmumi, ja LGS un Latvijas
normatīvie dokumenti nevar dot izsmeļošus
norādījumus par konkrēto grāmatvedības
jautājumu, tad ieteicams piemērot SFPS tiktāl
cik tie nav pretrunā ar Latvijas normatīviem
dokumentiem.
M.Ķuda 2010
5
Gada pārskata pamatprasības
 Gada
pārskatam ir jāsniedz patiess un
skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem,
saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai
zaudējumiem un naudas plūsmu.
 Ja atbilstoši šim likumam sastādītā gada
pārskatā ietvertā informācija nedod
pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par
sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija
gada pārskata pielikumā.
M.Ķuda 2010
6
Gada pārskata pamatprasības
 Gada
pārskats ir jāsagatavo atbilstoši
uzņēmuma grāmatvedības politikas
prasībām, ko uzņēmuma vadība izvēlas un
piemēro atbilstoši LGS prasībām.
 Grāmatvedības politika ir konkrēti
principi, nostādnes, metodes, noteikumi
un prakse, ko uzņēmums lieto sagatavojot
finanšu pārskatu.
M.Ķuda 2010
7
Bilances aktīvu novērtēšana
 Ilgtermiņa
ieguldījumus novērtē summās,
kas atbilst šo objektu paredzamajiem
tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem
 Debitorus, uzkrātos
ieņēmumus novērtē
atbilstoši summām, kuras būs iespējams
iekasēt.
M.Ķuda 2010
8
Bilances pasīvu novērtēšana
 Saistības, uzkrājumus, nākamo
periodu
ieņēmumus un uzkrātās saistības novērtē
atbilstoši summām, kuru lielums ir
saskaņots ar kreditoriem un kuras ir
pienākums segt,
 Pastāvot strīdīgam kreditoru prasījumam,
novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem
M.Ķuda 2010
9
LGS Nr. 1
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
LGS Nr. 1 norāda, ka finanšu pārskata
sagatavošanā ir jāievēro:
Darbības turpināšanas princips,
Uzkrāšanas princips,
Uzrādīšanas un klasifikācijas
konsekvence,
Būtiskums un posteņu apvienošana,
Posteņu savstarpēja ieskaitīšana,
Salīdzināmā informācija.
M.Ķuda 2010
10
Darbības turpināšanas princips

Finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot, ka
uzņēmums turpinās savu darbību, ja vien
vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastāv
citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību
likvidēt uzņēmumu. Ja uzņēmumam līdz
bilances sastādīšanas datumam rodas
šaubas par darbības turpināšanu par to ir
jāpaskaidro pielikumā.
M.Ķuda 2010
11
Uzkrāšanas princips

Uzņēmums finanšu pārskatu, izņemot
naudas plūsmas pārskatu, sagatavo
saskaņā ar uzkrāšanas principu.
M.Ķuda 2010
12
Uzrādīšanas un klasifikācijas
konsekvence
Posteņu uzrādīšanas un klasifikācijas veids finanšu
pārskatos saglabājas nemainīgs no perioda
periodā, izņemot šādus gadījumus:
• 1. nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbības veidā
vai uzņēmuma finanšu pārskata analīze parāda, ka,
izmainot posteņu uzrādīšanas veidu, notikumi vai
darījumi tiks atklāti pareizāk;
• 2. izmaiņas pieprasa likums “Gada pārskatu
likums” vai likums “Konsolidēto gada pārskatu
likums”, vai arī kāds Latvijas grāmatvedības
standarts.
•
M.Ķuda 2010
13
Būtiskums un posteņu apvienošana
Finanšu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri
būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju
novērtējumu un lēmuma pieņemšanu.
 Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri
būtiski nemaina gada pārskatu, bet parāda to
pārāk detalizētu( apvieno posteņos).
 Nosakot posteņu būtiskumu, posteņu raksturu un
lielumu novērtē vienlaikus. Noteicošais raksturs
var būt posteņa raksturs vai lielums.

•
M.Ķuda 2010
14
Kritēriji būtiskuma līmeņa
noteikšanai
Kritēriji
Peļņa pirms
nodokļiem
Neto apgrozījums
Ražošanas izmaksas
Ražošanas izmaksas
Pašu kapitāls
Finanšu pārskata
rādītāji
0-300 000
300 000 un vairāk
0-300 000
300 000 un vairāk
0-2 000 000
2 000 000 un vairāk
0-2 000 000
2 000 000 un vairāk
0-300 000
300 000 un vairāk
Būtiskuma līmenis
%
10%
5%
2%
1%
2%
1%
2%
1%
10%
5%
M.Ķuda 2010
15
Posteņu savstarpējā ieskaitīšana
•
1.
2.
3.
Aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita
tikai tad, ja to pieprasa vai atļauj :
Likums ”Gada pārskatu likums”,
Likums „Konsolidēto gada pārskatu
likums”,
Latvijas grāmatvedības standarts
M.Ķuda 2010
16
LGS Nr.1
•
•
1.
2.
3.
4.
5.
6.
LGS Nr. 1 nosaka, ka ieguvumus, zaudējumus un saistītos
izdevumus, kas rodas no vienādiem darījumiem un nav būtiski
apvieno, bet būtiskos posteņus uzrāda atsevišķi.
Neto vērtībā uzrāda ieguvumus un zaudējumus no:
Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšanas,
Valūtas kursa svārstības
Ieguvumus un zaudējumus no valūtas konvertācijas
Ieguvumus un zaudējumus no soda naudām,
Izmaksas saskaņā ar līgumsaistībām ar trešo personu
(apakšīres līgumi)
Finanšu instrumentiem, kas paredzēti pārdošanai, uzrāda
neto vērtībā, izņemot gadījumus, kad citā Latvijas
grāmatvedības standartā ir noteikts citādi.
M.Ķuda 2010
17
Salīdzināmā informācija
Finanšu pārskatā uzrāda iepriekšējo
periodu salīdzināmo informāciju.
 Salīdzināmo informāciju iekļauj izklāsta un
aprakstošajā daļā, ja tas palīdz saprast
kārtējā perioda finanšu pārskatu.

M.Ķuda 2010
18
Piesardzības princips
 ieņēmumi
ir jānorāda tikai tad , kad tie jau
saņemti vai to saņemšana ir droši
paredzama, bet izdevumi jāparāda jau tad,
kad tie paredzami
 jāaprēķina un jāiegrāmato visas vērtības
samazināšanās un nolietojuma summas,
 jāievēro, lai aktīvi un ieņēmumi netiktu
novērtēti par augstu, bet saistības un
izdevumi par zemu.
M.Ķuda 2010
19
Gada pārskata sastāvdaļas, to
uzbūve un raksturojums
Gada pārskats sastāv no :
 finanšu pārskats,
 vadības ziņojums.
Finanšu pārskata sastāvs:
1. bilance,
2. peļņas vai zaudējuma aprēķins,
3. naudas plūsmas pārskats,
4. pašu kapitāla izmaiņu pārskats,
5. pielikumi
M.Ķuda 2010
20
Gada pārskata likuma 2009. gada
grozījumi
1.
2.
3.
nosaka, ka var nesagatavot naudas plūsmas
pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu,
neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā
atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas
2009. gada pārskatā uzņēmumiem, kuru
finansiālie rādītāji nepārsniedz divus no tālāk
minētiem rādītājiem: .
bilances kopsumma — 250 000 latu;
neto apgrozījums — 500 000 latu;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā —
25.
M.Ķuda 2010
21
Finanšu pārskata struktūra un
noformējums
 finanšu
pārskatu nodala no vadības
ziņojuma,
 finanšu pārskatu sagatavošanā ievēro LGS
prasības.
 Katru finanšu pārskata sastāvdaļu skaidri
identificē. Uzskatāmi uzrāda zemāk
minēto informāciju un, ja tas nepieciešams,
atkārto:
M.Ķuda 2010
22
Finanšu pārskata struktūra un
noformējums
1. uzņēmuma nosaukumu;
 2. pārskata nosaukumu (finanšu pārskats
vai konsolidētais finanšu pārskats);
 3. bilances datumu;
 4. periodu, ko aptver finanšu pārskats;
 5. pārskatā lietoto naudas vienību;
 6. pārskata sastāvdaļas nosaukumu.

M.Ķuda 2010
23
Finanšu pārskata periods
parasti ir 12 mēneši, ja finanšu pārskats
sagatavots par periodu, kas ir garāks vai īsāks
par 12 mēnešiem, uzņēmums pielikumā
norāda:
• 1. iemeslu, kāpēc tiek lietots cits pārskata
periods;
• 2. faktu, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina,
pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas
plūsmas pārskata un attiecīgo pielikumu
atbilstošās summas par iepriekšējiem
periodiem nav salīdzināmas.
•
M.Ķuda 2010
24
Bilance
 bilance
ir finanšu pārskats, kas pēc
stāvokļa uz noteiktu datumu parāda
uzņēmuma līdzekļus, saistības un pašu
kapitāla apmērus,
 bilances shēma ir noteikta Gada pārskata
likuma 10.pantā
 bilance galvenokārt raksturo uzņēmuma
finansiālo raksturu.
M.Ķuda 2010
25
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
 atspoguļo
uzņēmuma ieņēmumus un
izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos
zaudējumus,
 pamatshēma ir noteikta Gada pārskata
likuma 11-14 pantam,
 shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās
pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz 2
gadus pēc kārtas
 šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma
saimnieciskās darbības rezultātiem.
M.Ķuda 2010
26
Naudas plūsmas pārskats
(ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi,
kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto
revidentu auditu)
• Naudas plūsmas pārskats – atspoguļo naudas
ieņēmumus un izdevumus sadalījumā pa
noteiktiem darbības virzieniem, kā arī naudas
un tās ekvivalentu pieaugumu un
samazinājumu pārskata periodā,
• NPP- sagatavo atbilstoši LGS Nr.2 prasībām.
•
M.Ķuda 2010
27
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
(ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi,
kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto
revidentu auditu)
 Dod datus par uzņēmuma pašu kapitāla un
tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu
saimniecisko darījumu ietekmē pārskata
periodā, kā arī par šā perioda neto ienākuma
vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī
tieši kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās
summas.
 Sagatavo atbilstoši LGS Nr.1 prasībām.
•
M.Ķuda 2010
28
Pielikums
Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras
lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā,
kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības
samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina
metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu
valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas
vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.
 Dažreiz ir nepieciešams paskaidrot naudas plūsmas
pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata summas,
 Pielikuma saturu nosaka Gada pārskata likuma
6.nodaļa.

M.Ķuda 2010
29
Vadības ziņojums

sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību, darbības
finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par
būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība
saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu
sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā
stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un
sarežģītībai. Lai izprastu sabiedrības attīstību, darbības finansiālos
rezultātus un finansiālo stāvokli, šajā analīzē iekļauj:
1) finansiālo rezultātu rādītājus;
2) tiktāl, ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari
raksturojošos nefinanšu rādītājus - informāciju par vides aizsardzības
prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem (piemēram, piemērotā
nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts darbiniekiem) vai citu
informāciju;
3) ja iespējams, atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un
papildu skaidrojumus par tām
M.Ķuda 2010
30
Bilances posteņi un to novērtēšana
1. uzņēmuma darbības turpināšanas
princips,
 2.saskaņotības princips,
 3.konsekvences princips,
 4. piesardzības princips,
 5. uzkrāšanas princips,
 6. būtiskuma princips,
 7. formas pakļaušana saturam.

M.Ķuda 2010
31
Ilgtermiņa ieguldījumi

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai
ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa
ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie
līdzekļi.

M.Ķuda 2010
(GPL 15.pants)
32
Ilgtermiņa ieguldījumu pazīmes



1. izmanto uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgāk
par gadu,
2. tie pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību.
Vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj
saimnieciskās darbības izmaksās,
3. bilancē uzrāda atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina
sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot
palielinājumus( iegāde, pārvērtēšana,
rekonstrukcija)un atskaitot samazinājumus(
pārvērtēšana, likvidācija) pārskata gadā un
uzkrāto nolietojumu gada beigās.
M.Ķuda 2010
33
Ilgtermiņa ieguldījumi
1. nemateriālie ieguldījumi
 2. pamatlīdzekļi,
 3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi,
 4. ieguldījuma īpašumi,
 5. bioloģiskie aktīvi.

M.Ķuda 2010
34
Nemateriālie ieguldījumi

Jāizmanto 38. SFPS “Nemateriālie aktīvi” un GPL 18.pants

(1) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu
postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības".
(2) Pētniecības izmaksas un dibināšanas izdevumus nedrīkst kapitalizēt.
Attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī
"Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:
1) sabiedrība ir paredzējusi pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu sabiedrības
pašas vajadzībām vai pārdotu;
2) sabiedrībai ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tai ir pieejami atbilstoši
tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu
sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu;
3) sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no šā aktīvu
objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;
4) sabiedrība spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru.
M.Ķuda 2010
35
Datorprogrammas.
Ja nemateriālie aktīvi ir saistīti ar fizisku
formu( kompaktdisks- datoru
programmatūras gadījumā), ja datora
programmatūra ir neatņemama datora
sastāvdaļa to uzskata par pamatlīdzekli.
 Ja programmatūra nav attiecīgās
datortehnikas neatņemama sastāvdaļa to
uzskata par nemateriālu aktīvu.

M.Ķuda 2010
36
Pamatlīdzekļi
Materiāli aktīvi, kas paredzēti izmantot;
1. Preču ražošanā,
2. Pakalpojumu sniegšanā,
3. Iznomāšanā,
4. Administrācijas vajadzībām.

Lietošanas laiks ilgāks par 1 gadu,
Nav iegādāti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma
pamatdarbību.
M.Ķuda 2010
37
Novērtēšana
Pamatlīdzekļu uzskaitei uzņēmums var
izvēlēties:
 1.1. pēc to sākotnējās atzīšanas- iegādes
izmaksu metodi,
 1.2. pārvērtēšanas metodi.

Izvēlēto metodi izmanto vienas
kategorijas pamatlīdzekļu uzskaitei
M.Ķuda 2010
38
Iegādes izmaksu metode

Ja piemēro iegādes izmaksu metodi,
pamatlīdzekli pēc sākotnējās atzīšanas
uzskaita iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto
nolietojumu un jebkuru uzkrāto vērtības
samazinājumu

(LGS 7 32.p.)
M.Ķuda 2010
39
Pārvērtēšanas metode


Ja piemēro pārvērtēšanas metodi, pamatlīdzekli,
kura patieso vērtību iespējams novērtēt ar
pietiekamu pārliecību, pēc sākotnējās atzīšanas
uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā
patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot
uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības
samazināšanās.
Pārvērtēšanu veic pietiekami regulāri, lai bilances
vērtība būtiski neatšķirtos no tās, kuru noteiktu,
lietojot patieso vērtību bilances datumā.
 LGS 7 33.p.
M.Ķuda 2010
40
Pamatlīdzekļu remonta izmaksas



Atsevišķiem pamatlīdzekļu veidiem ir nepieciešama daļu vai
detaļu nomaiņa noteiktā laika periodā, bet citos gadījumos
notiek vienreizēja ilgstoši lietojamu pamatlīdzekļa daļu
aizstāšana.
Šādos gadījumos no jauna uzstādītās daļas vai detaļas tiek
atzītas, pievienojot attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai to
iegādes vērtību, savukārt nomainītās daļas un detaļas tiek
izslēgtas no pamatlīdzekļu sastāva to bilances vērtībā.
Ja bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā
pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā
pamatlīdzekļa, tad izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas
novērtēšanai izmanto amortizētās aizstāšanas izmaksas.
M.Ķuda 2010
41
Amortizētās aizstāšanas izmaksas

pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta,
atskaitot no jauna, līdzvērtīga
pamatlīdzekļa iegādes vērtības
nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa
nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu
par tik ilgu laika periodu, cik ilgi
uzņēmums izmantojis aizstāto
pamatlīdzekli.
M.Ķuda 2010
42
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo
pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām.
 Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski
atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama
turpmāka pārvērtēšana.
 Dažu pamatlīdzekļu patiesā vērtība var nozīmīgi un
ātri mainīties, tādējādi radot nepieciešamību veikt
pārvērtēšanu katru gadu.
 Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja
pamatlīdzekļu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tādā
gadījumā pārvērtēt var reizi trijos vai piecos gados.

M.Ķuda 2010
43
Pamatlīdzekļu izslēgšana
Nolietojumu rēķina līdz nākamā mēneša
pirmajam datumam, kas seko pēc tā
izslēgšanas,
 Noraksta uzkrāto nolietojumu,
 Ja pamatlīdzeklis ir bijis pārvērtēts, tad
noraksta ilgtermiņa ieguldījumu
pārvērtēšanas rezervi,
 Ja pamatlīdzekli paredzēts tālāk pārdot
uzskaita krājumu sastāvā

M.Ķuda 2010
44
Atsavināšanas rezultāts


Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu
atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai
zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi
atzīšanas pārtraukšana (ja vien cits standarts
nenosaka citādi, piemēram, pārdošana un
saņemšana atpakaļ nomā).
Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu
atsavināšanas atzīst postenī „Pārējie uzņēmuma
saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai „Pārējās
uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas”.

M.Ķuda 2010
45
Ieguldījuma īpašumi

Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas,
būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur
(kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar
finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu
vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības
pieaugumu), nevis lai izmantotu preču
ražošanai, pakalpojumu sniegšanai,
administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā
saimnieciskās darbības gaitā.
M.Ķuda 2010
46
Pārdošanai turēti ilgtermiņa
ieguldījumi

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi
ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks
atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas
izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem
klasifikācijas kritērijiem:
1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai
pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu
pārdošanas nosacījumiem;
2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības
lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts
pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu
gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas).
M.Ķuda 2010
47
Pārdošanai turēti ilgtermiņa
ieguldījumi
Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to pārdodot, nevis
izmantojot saimnieciskajā darbībā, un kurš nav ieguldījuma
īpašums, finanšu pārskatos uzrāda atsevišķi kā pārdošanai
turētu aktīvu.
 Pamatlīdzekli uzskata par pārdošanai paredzētu aktīvu, ja tas
ir sagatavots tūlītējai pārdošanai, uzņēmuma vadība ir
pieņēmusi lēmumu to pārdot un ir uzsākusi aktīvu šā
lēmuma īstenošanu.
 Bilancē pārdošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozāmo
līdzekļu sastāvā.
 Pārdošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemākajā no
bilances vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas,
kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu.

M.Ķuda 2010
48
Pielikumā

Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā
jāietver šāda informācija:
1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada
bilancei;
2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā;
3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā;
4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā;
5) pārvērtēšana pārskata gadā;
6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot
5.punktā norādīto;
7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;
8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas
korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu
nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras;
9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances
datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto.
M.Ķuda 2010
49
Apgrozāmie līdzekļi

(1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai
ražošanas pašizmaksu.
(2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot
izdevumus, kas saistīti ar pirkumu.
(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu,
pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes
izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā
ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī
attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma
izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika
posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas
pašizmaksā.

M.Ķuda 2010
GPL 30.p.
50
Apgrozāmo līdzekļu sastāvs
1. krājumi
 2. pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi
 3. debitori
 4.īstermiņa finanšu ieguldījumi
 5. nauda

M.Ķuda 2010
51
Krājumu novērtēšana


Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes
vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām
tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā,
kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
Īpašos gadījumos — ja krājumu vienības ir
bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai
nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas
vai pārdošanas izmaksas — attiecīgās
krājumu vienības novērtē atbilstoši neto
pārdošanas vērtībai.
M.Ķuda 2010
52
Iztrūkumi vai izlaupījums dēļ
radušās zaudējuma summas

Nodokļu maksātājam summas uzskata par
izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu
maksātāja saimniecisko darbību un par to
summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja
nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos
pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos vai
izlaupījumos zaudētās vērtības un par
notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas
iestādēm, un ir pieņemts lēmums par
kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu
uzsākt kriminālprocesu
(MK 556, 47.p.)
M.Ķuda 2010
53
Plānotie zudumi



. Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav
ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces
zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu
maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam.
Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina,
pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos
taksācijas periodos.
Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās
darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai
pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu
normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas
gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja
preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā,
nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar
speciālajiem normatīvajiem aktiem.
 MK 556 46.p
M.Ķuda 2010
54
Debitori

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.
2. Radniecīgo sabiedrību parādi.
3. Asociēto sabiedrību parādi.
4. Citi debitori.
5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.
6. Īstermiņa aizdevumi akcionāriem un dalībniekiem un
vadībai.
7. Nākamo periodu izmaksas.
8. Uzkrātie ieņēmumi.
M.Ķuda 2010
55
Debitori





Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši
attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem
jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances
datumā.
Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem.
Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas
apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem.
Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no
šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot
nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.
Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto
uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu
(zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no
nedrošiem parādiem izveidotajiem
 GPL 37.p.
M.Ķuda 2010
56
Debitori

Katram debitoru parādu postenim
bilancē atsevišķi norāda summas, kas
saņemamas gada laikā un kas saņemamas
vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

M.Ķuda 2010
GPL 17.p.
57
Nauda
1.
2.
3.
Skaidra nauda kasē,
Bezskaidras naudas līdzekļi norēķinu
kontos bankā.
Nauda ceļā
Kredītlīnijas un overdrafti bankas izrakstos ir
ar mīnus zīmi, bilancē jāuzrāda kā īstermiņa
saistības pret banku bilances pasīvā.
M.Ķuda 2010
58
Pašu kapitāls
Izmaiņas pamatkapitālā veic tikai tad, kad
saņemts lēmums no Komercreģistra.
 Negatīvs pašu kapitāls
1. Nedrīkst aprēķināt dividendes,
2. Maksātnespējas draudi
3. Dalībniekiem nedrīkst veikt izmaksas.

M.Ķuda 2010
59
Uzkrājumi

(1) Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu noteikta veida saistības, kuras attiecas uz pārskata
gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai
zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri
zināms.
(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu
vērtības koriģēšanai. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu
posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada
sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot
iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes.
(3) Postenī "Citi uzkrājumi" ietvertās summas pielikumā parāda sadalījumā pa uzkrājumu
veidiem un sniedz šā panta otrajā daļā norādīto informāciju.
(4) Neatkarīgi no rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma uz uzkrājumiem nav
attiecināmas izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma
datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms.
M.Ķuda 2010
60
Saistības
Īstermiņa saistības ir parādi piegādātājiem un darbiniekiem
un līdzīgas saistības, kas rodas uzņēmuma pamatdarbības cikla
ietvaros. Šādas saistības klasificē kā īstermiņa saistības arī tad,
ja norēķināšanās termiņš par tām iestājas vēlāk kā 12
mēnešu laikā pēc bilances datuma.
 Īstermiņa saistībās ietver arī tādas saistības, par kurām
norēķinās 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma, kaut arī
norēķināšanās nenotiek uzņēmuma pamatdarbības cikla
ietvaros, piemēram, kārtējā maksājamā daļa no kredīta,
bankas kredītlīnija, dividendes, nodokļi un citi kreditoru
parādi. Saistības, kuru maksāšanas termiņš ir garāks par 12
mēnešiem un kuras paredzētas apgrozāmo līdzekļu
finansēšanai vai īstermiņa saistību segšanai, ir ilgtermiņa
saistības.

M.Ķuda 2010
61
Saistības
Aizņēmuma līgumos var būt ietverti nosacījumi,
ka saistības kļūst atmaksājamas pēc pieprasījuma,
ja tiek pārkāpti zināmi nosacījumi. Ja šādi
nosacījumi ir pārkāpti, saistības klasificē kā
ilgtermiņa tikai tad, ja:
 1. pirms finanšu pārskata sagatavošanas aizdevējs
ir piekritis nepieprasīt maksājumu, ko tas būtu
tiesīgs pieprasīt aizņēmēja pārkāpuma dēļ;
 2. nepastāv liela varbūtība, ka nākamajos 12
mēnešos pēc bilances datuma šādi pārkāpumi
varētu atkārtoties.


M.Ķuda 2010
62
Peļņas vai zaudējuma aprēķins

Visus ienākumu un izdevumu posteņus, kas atzīti pārskata
periodā, iekļauj perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja
vien likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Par
konsolidētajiem gada pārskatiem”, vai cits Latvijas
grāmatvedības standarts neliek vai neatļauj rīkoties citādi.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņus var
klasificēt šādi:
 1. pēc perioda izmaksu (izmaksu būtības) metodes;
 2. pēc apgrozījuma izmaksu (izmaksu funkcijas) metodes.


M.Ķuda 2010
63
Peļņas vai zaudējuma aprēķins

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu
nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas
shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz
divus gadus pēc kārtas.
M.Ķuda 2010
64
Peļņas vai zaudējuma aprēķins

Ieņēmumu novērtēšana jāpiemēro LGS
Nr. 6 “Ieņēmumi” vai Nr. 5 “Ilgtermiņa
ieguldījumi”

Ienākumu un izdevumu saskaņošanas
princips nosaka, ka vienlaikus ir jāatzīst
gan ienākumi, gan izdevumi, kas rodas no
vieniem un tiem pašiem darījumiem vai
notikumiem
M.Ķuda 2010
65
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats saskaņā ar
“Gada pārskata likuma” doto definīciju ir
finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā
sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un
tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu
saimniecisko darījumu ietekmē pārskata
periodā, kā arī par šā perioda neto
ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā
ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai
no tā norakstītās summas.
M.Ķuda 2010
66
Gada pārskata pielikums
uzrāda informāciju par finanšu pārskata
sagatavošanas pamatnostādnēm un attiecībā uz
nozīmīgiem darījumiem un notikumiem pieņemto
grāmatvedības politiku;
 2. skaidro likumā “Par uzņēmumu gada
pārskatiem”, likumā “Par konsolidētajiem gada
pārskatiem” un Latvijas grāmatvedības standartos
pieprasīto informāciju, kas nav uzrādīta citur
finanšu pārskatā;
 3. sniedz papildu informāciju, kas nav uzrādīta
bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet ir
nepieciešama patiesas informācijas sniegšanai.

M.Ķuda 2010
67
Gada pārskata pielikums

Informācijai finanšu pārskata pielikumā ir jābūt sistematizētai.
Ja attiecībā uz bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, pašu
kapitāla izmaiņu pārskata vai naudas plūsmas pārskata
posteni pielikumā ir ietverta papildu informācija, pie tās
norāda attiecīgu atsauci.

Finanšu pārskata pielikums ietver bilances, peļņas vai
zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu
kapitāla izmaiņu pārskata posteņu detalizāciju, kā arī papildu
informāciju, piemēram, par iespējamām saistībām. Tie ietver
skaidrojumus, kurus pieprasa un iesaka Latvijas grāmatvedības
standarti, un citus nepieciešamos skaidrojumus.
M.Ķuda 2010
68
Gada pārskata pielikums







Lai finanšu pārskata lietotāji vieglāk izprastu un varētu salīdzināt finanšu
pārskatu ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem, pielikumā ietvertās
informācijas secība parasti ir šāda:
1. norāde par finanšu pārskata atbilstību likumam “Par uzņēmumu gada
pārskatiem” vai likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, citiem
grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas
grāmatvedības standartiem.
2. finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmantotās metodes un
grāmatvedības politika;
3. papildu informācija par bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pašu
kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem
posteņiem;
4. citi skaidrojumi, tajā skaitā:
4.1. nenoteiktības, nākotnes saistības (commitments) un citi finanšu
skaidrojumi;
4.2. nefinansiāla rakstura skaidrojumi, piemēram, darbinieku skaits.

M.Ķuda 2010
69
Gada pārskata pielikums









Pielikumā uzrāda grāmatvedības politiku, kuras skaidrojums finanšu
pārskata lietotājiem palīdz saprast darījumu un notikumu
uzrādīšanas veidu. Uzņēmums uzrāda grāmatvedības politiku
šādiem jautājumiem, ja tie attiecas uz uzņēmumu:
1. ieņēmumu atzīšana;
2. neto apgrozījums;
3. konsolidācijas principi, tajā skaitā meitas uzņēmumiem un
asociētiem uzņēmumiem;
4. biznesa apvienošana;
5. kopuzņēmumi;
6. pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atzīšana un
nolietojums/amortizācija;
7. aizņēmumu izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija;
8. būvlīgumi un citi ilgtermiņa līgumi;

M.Ķuda 2010
70
Gada pārskata pielikums
9. finanšu ieguldījumi;
10. finanšu instrumenti un citi ieguldījumi;
11. līzinga darījumi;
12. pētniecības darbu un attīstības izmaksas;
13. krājumi;
14. uzņēmumu ienākuma nodoklis, arī atliktais
nodoklis;
 15. uzkrājumi;
 16. ārvalstu valūtas pārvērtēšana un riska
ierobežošana;
 17. nauda un tās ekvivalenti;
 18. dotācijas.






M.Ķuda 2010
71