Semināra prezentācija

Download Report

Transcript Semināra prezentācija

TIESISKIE
FINANSĒJUMA IEGUVES
VEIDI NVO DARBĪBAI
Dr.iur., Bc.paed. Kitija Bite
2014.gada 22.janvārī
NVO finansējuma veidi
TIEŠĀ VEIDĀ
DELEĢĒTI UZDEVUMI
- ar likumu vai līgumu
valsts deleģē NVO kāda
uzdevuma veikšanai
PROJEKTU
ĪSTENOŠANA
- atklātie konkursi;
- ministriju
pasūtījums
NETIEŠĀ VEIDĀ
DEMOKRĀTIJAS
KVOTAS
- priekšlikumu
iesniegšana likumam
par budžetu
PAKALPOJUMI
- valsts slēdz līgumu par
pakalpojumiem (p,
sociālā aprūpe, izglītība,
veselība, apmācība,
informācija, konsultācijas
u.c.)
NODOKĻU ATLAIDES:
- piemēro NVO
- piemēro ziedotājiem
1. Finansējuma
ieguves veidi no valsts
1. Deleģētā funkcija vai pārvaldes
uzdevums
• Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka biedrība
un nodibinājums saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta
likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem
dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību
akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu
konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta
mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai.
Piemēri normatīvā akta deleģējumam:
• Valsts pārvaldes uzdevumu izpildei Latvijas Studentu
apvienībai ir deleģēti uzdevumi Augstskolu likuma 64.panta
kārtībā.
• LSA ir nevalstiska organizācija, kurai piešķirts sabiedriskā
labuma statuss.
• Augstskolu likumā noteikts, ka LSA ir studējošo pašpārvalžu
koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu
studējošo pašpārvalžu pārstāvji, kuru izveido studējošo
pārstāvībai un viedokļa paušanai.
• UZDEVUMI: Organizācijai ir jādeleģē pārstāvji Augstākās
izglītības padomei un citās ar likumu noteiktajās institūcijās, kā
arī jāsniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar
studējošo intereses, un savas kompetences ietvaros jārisina
citus ar studējošo pārstāvību saistītus jautājumus.
• Latvijas Zvērinātu advokātu padome
• Nav nevalstiska organizācija, reģistrējusies kā nodokļu
maksātājs
• Izpilda Advokatūras likumā noteiktos uzdevumus
• Likumā noteikto uzdevumu izpilde ļauj valstij paredzēt
finansējumu
Līguma/vienošanās slēgšana par valsts
finansējuma piešķiršanu
• Par līdzdalību tiek slēgts līgums, kurā, ja tiek piešķirti
budžeta līdzekļi, norāda šo līdzekļu izlietojuma un finanšu
pārskata iesniegšanu.
• Par finanšu līdzekļu piešķiršanu (ziedošanu), uzdevumu
deleģēšanu, līguma slēgšanu u.c. darbībām, būs atbildīgs
iestādes vadītājs, kurš ne tikai pārvalda iestādes finanšu,
personāla u.c. resursus, bet arī atbild par iestādes
administratīvo darbu un iestādes funkciju izpildi.
Piemērs: līgumam/vienošanās
• Labklājības ministrija 2013.gada grozījumi līgumos par
valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanu – sociālās
aprūpes jomā.
• Pieejams: http://mail.lm.gov.lv/web/library.nsf
2. Dalība konkursos
• Atklātie konkursi
• Ministriju konkursi
Atklātie konkursi
• Valsts ar ministriju vai to iestāžu palīdzību izsludina
-
•
•
iepirkuma konkursu, kas piedāvā tirgū veikt:
būvdarbus;
preču piegādi;
pakalpojumu sniegšanu.
Visi iepirkumi atrodami Iepirkumu uzraudzības biroja
mājas lapā: http://www.iub.lv/?object_id=7 (Projekta
apmācību semināra organizēšana vai Apmācības
«Projektu vadība»)
Procedūra notiek saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.
Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=133536
Ministriju, to iestāžu konkursi
• Ārvalstu finanšu instrumenti, kas tiek noformēti Ministru
kabineta noteikumu veidā un izsludināti ministriju mājas
lapās.
• Piemēram, Kultūras ministrijas izsludinātais projekts:
„Atbalsts romu kopienas integrācijai un līdzdalības
veicināšanai”. Pieejams:
http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/konkursi.html
• Sabiedrības integrācijas fonda (ar likumu izveidots
nodibinājums) uzraugāmie projekti. Pieejams:
http://www.sif.lv/
• ES fondu aktivitātes un projekti. Pieejams:
http://www.esfondi.lv/page.php?id=654
Piemērs iestāžu pakalpojumu
iepirkumam:
• LR Ģenerālprokuratūra izsludināja iepirkuma procedūru
par apmācību prokuroriem, kuri strādā ar nepilngadīgām
personām.
• Pakalpojumu nodrošina Centrs «Dardedze».
• Abas puses turpina sadarbību arī citās jomās.
3. Demokrātijas kvotas
• Ideja: budžeta un budžeta grozījumu likumprojektā tiek
•
-
iestrādāts finansējums, ko novirza nozares ministrijai, kas ar
NVO slēdz līgumu par pakalpojumu vai NVO darbības
finansēšanu.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka iesniegt priekšlikumus
likumprojektam, t.sk., arī budžeta likumprojektam, var:
Valsts prezidents;
Saeimas komisija;
Saeimas frakcija;
deputāts vai deputātu grupa;
ministrs;
parlamentārais sekretārs,
Saeimas juridiskais birojs;
Tiesībsargs.
Procedūra:
• Budžeta likumprojekts vai grozījumi Budžeta likumā tiek
nodoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
kura apkopo iesniegtos priekšlikumus un virza tos
izskatīšanai Saeimai;
• Saeimas debatēs deputāti vai citi subjekti skaidro
nepieciešamību šo priekšlikumu iekļaut likumprojektā vai
grozījumos;
• Saeima balso par priekšlikumu atbalstīšanu vai
neatbalstīšanu.
2013.gada situācija:
• 2012.gada budžeta likumā Saeima atbalstīja
nevalstiskajam sektoram Ls 3 172 953 2013.gadā;
• 2013.gada likumprojektam tika iesniegti vairāk kā 800
priekšlikumi, no kuriem Saeima atbalstīja 3 803 090 eiro,
t.s., nevalstiskajam sektoram.
• Pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/WEBAllKA
?OpenView&count=1000&RestrictToCategory=948/Lp11|1
• Teorētiski – iespēja ir, praktiski – liela konkurence.
2. Finansējuma
ieguves veidi no
pašvaldības
Pašvaldība var:
1. Izveidot vai dibināt nevalstisku organizāciju vai izmantot
jau dibinātas nevalstiskās organizācijas, lai realizētu kādu
jautājumu (NVO kā līdzeklis);
Deleģēšana, pilnvaru sniegšana uzdevumu
veikšanai; pakalpojumu pirkšana
2. Atbalstīt nevalstisko organizāciju sektoru kopumā (NVO
kā mērķis)
Projektu konkursi; administratīvo izmaksu
segšana, telpu īre…
1. Izpildot deleģētu funkciju/uzdevumu vai
nodrošinot pakalpojumu
• Likums «Par pašvaldībām» 4.pants nosaka, ka
pašvaldība, realizējot vietējo pārvaldi, tiesīga slēgt
publisko tiesību līgumu.
• Piemēram, sadarbības līgums (NVO piešķir tiesības veikt
kādu konkrētu pārvaldes uzdevumu. Pašvaldība paralēli
var to veikt arī pati),
• Deleģēšanas līgums (NVO tiek nodotas tiesības pieņemt
pārvaldes lēmumu. Pašvaldībai jābūt pārliecinātai, ka
NVO uzdevumu veiks efektīvāk),
• Līdzdarbības līgums (NVO un pašvaldība sadarbojas
uzdevuma izpildē, bet nepieņem lēmumu).
2. Dalība konkursos
• Konkursu izsludināšanai var būt visdažādākie mērķi:
- atbalstīt NVO vispār,
- stiprināt to kapacitāti,
- atbalstīt jaunās NVO,
- atbalstīt tās NVO, kuru mērķis sakrīt ar pašvaldības
autonomajām funkcijām – izglītība, kultūra, sociālā joma utt.
- interešu aizstāvības NVO utt.
• Pašvaldība izsludina konkursu, izstrādājot nolikumu un
paredzot finanšu atskaites kārtību.
• Valstī nav vienota regulējuma, kā organizējami šie konkursi,
vienīgi nolikumā jānorāda pašvaldības mēķis atbalstīt NVO, lai
īstenotu vietējo iedzīvotāju intereses un vajadzības.
Piemēram:
• http://www.stopini-salaspils.lv/lv/ezk/ezf-projektu-
konkursi/izsludinatie-konkursi/
• http://www.krustpils.lv/lv/nevalstiskas-organizacijasbiedribas
Pakalpojumu pirkšana (PIeL)
• Abpusēji izdevīgs darījums;
• Jānošķir no projektu konkursiem. Galvenā pazīme –
finanšu interese no pašvaldības puses.
• Pašvaldība iegūst labāko pakalpojumu par zemāko cenu:
tas būs iepirkums.
• Ja pašvaldība grib atbalstīt NVO kopumā un uzlabot
vietējās kopienas sabiedrisko dzīvi, tad tas būs projektu
konkurss.
Atvieglota procedūra iepirkumiem
• Ja tiek slēgts līgums par:
- izglītības un profesionālās apmācības,
- veselības un sociālās aprūpes,
- atpūtas,
- kultūras un sporta,
- juridiskiem atbalsta,
- palīgtransporta pakalpojumiem,
• tad nevajag publiskā iepirkuma procedūru, bet pietiek ar
uzsaukumu mājas lapā un piedāvājuma iesniegšanas termiņu.
• Par pakalpojumu tiek slēgts jebkura veida civiltiesisks līgums –
uzņēmuma, piegādes, nomas, pakalpojuma utt.
• Svarīgs ir līguma saturs ne nosaukums.
3. Citi pašvaldības atbalsta veidi
• Mantas atsavināšana un telpu īre – nozīmīgs atbalsts
NVO.
• Atsavināšana – publiskas personas mantas pārdošana,
mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana
bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas
atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
• Pašvaldībām iespēja neizmantotās vai nolietotās mantas
nodot NVO.
• Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz
tikai valsts iestādēm nodot kustamo mantu bezatlīdzības
lietošanā sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā
(43.1p.).
• Pašvaldība (arī valsts) var mantu bezatlīdzības lietošanā
•
•
•
•
•
sabiedriskā labuma organizācijām par pazeminātu cenu
vai ar patapinājuma līguma starpniecību
Šeit darbojas «Publiskas personas finanšu līdzekļu un
mantas izšķērdēšanas novēršanas likums».
Mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā kopā ar
pārvaldes uzdevumu vai deleģējumu.
Lēmumu pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome.
Šāds piešķīrums/patapinājums var ilgt:
kamēr NVO ir sabiedriskā labuma statuss;
bet, ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Likums neaizliedz mantu
nodot bezatlīdzības lietošanā atkārtoti.
Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības
lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī
sedz ar to saistītos izdevumus.
3. Finansējuma ieguve
no fiziskas personas
vai juridiskas personas
1. Dāvinājuma un ziedojuma jēdzieni
• Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības
piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību
(Civillikums 1912.p.).
• Ziedojums – ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona
bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos,
nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto
mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu
atvieglojumus (SLOL 9.p.).
Biedrībai un nodibinājumam
varēs dāvināt, bet SLO –
ziedot.
Kur slēpjas atšķirība?
• Biedrībai un nodibinājumam var dāvināt bez jebkādiem
•
-
-
-
ierobežojumiem saskaņā ar Civillikumu;
SLO kā speciālā tiesību norma paredz ziedojuma
ierobežojumus:
Tikai SLO tiesīgas saņemt ziedojumus;
Ziedot var gan mantu, gan finanšu līdzekļus;
Ziedotājs var būt gan fiziska persona, gan juridiskas persona;
Par ziedojumu netiek saņemta nekāda veida atlīdzība (t.sk.,
reklāma);
Par ziedojuma nodošanu un saņemšanu ir jāslēdz vienošanās;
Ziedojumu var izlietot tikai organizācijas mērķu sasniegšanai;
Ziedotājs ir tiesīgs saņemt nodokļu atviegolojumus.
2. Ziedojumu ierobežošana
• Ierobežojums summā: ja ziedotāja ziedojums vienai
SLO pārsniedz 10 min. mēnešalgas vai ziedojumu
kopsumma kalendārajā gadā – 10 min.mēneša darba
algas – jāslēdz rakstveida līgums, lai varētu izmantot
nodokļa atvieglojumus;
• Līgums jāslēdz par tiem ziedojumiem, kas pārsniedz 10
min.mēneša darba algas;
• Min. mēneša darba alga no 2014.g. – 320 eiro (3 200
eiro).
• Ierobežojums apjomā – ziedot nevar publiskai personai
piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas
kapitālsabiedrībās u.tml.)
• Ierobežojums subjektā – publiska persona, izņemot
likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši
paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu
līdzekļus un mantu.
• Likumi, kas atļauj ziedošanu, ir Publiskas personas
finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas
likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36190
• Tas notiks Publiskas personas mantas atsavināšanas
likuma IV nodaļas kārtībā. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=68490
Ziedot var valsts un pašvaldības
kapitālsabiedrības, bet tikai publiskai personai
Kapitālsabiedrība likuma noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai
mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi
nosacījumi:
1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas,
zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā
arī sociālās palīdzības veicināšanai;
2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir
samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un
darbiniekiem izmaksājusi algas;
4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir
strādājusi ar peļņu.
4. Civiltiesiski darījumi
finansējuma iegūšanai
1. Civiltiesisku darījumu puses
• Darījuma dalībniekiem jābūt tiesībspējai un rīcībspējai;
• Fiziska perona tiesībspējas iegūst ar dzimšanu, bet
rīcības spēju ar pilngadības sasniegšanu;
• Juridiska persona tiesībspēju un rīcībspēju iegūst ar
reģistrāciju UR vai VID kā nodokļu maksātājs;
• Biedrība – ar reģistrēšanos UR.
• Gribas izteikums – lai tiesisks darījums būtu spēkā,
nepietiek, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, ir vajadzīgs,
lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai
spaidiem.
2. Civiltiesisku līgumu veidi
• Dāvinājuma līgums – tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz
•
•
•
•
devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību
(Civillikums 1912.p.).
Patapinājuma jeb lietošanas aizdevuma līgums – ar kuru
kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar
nosacījumu atdot to pašu lietu (Civillikums 1947.p.).
Maiņas līgums – divu personu abpusējs apsolījums dot vienu
priekšmetu pret otru, izņemot naudu (CL 2091.p.).
Piegādes līgums – viena puse (piegādātājs) uzņemas
piegādāt otrai pusei (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu (Civillikums 2107.p.).
Uzņēmuma līgums – viena puse uzņemas izpildīt otrai par
zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu
pasūtījumu izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
(Civillikums 2212.p.).
3. Dāvinājuma/Ziedojuma pieņemšanas
noformēšanas paraugs
• Vairāku līgumu paraugi:
http://nometnes.gov.lv/customimg/6c1d1873676d15c98ffb59
94fbdbb7cc.pdf
http://sadarbibasabc.lv/ligumu-un-dokumentu-paraugi/
http://www.e-tiesa.lv/docs.html
Ziedojuma pieņemšana
• Ziedotāja nosaukums – fiziska persona/juridiska persona
• Ziedojuma mērķis – mērķziedojums vai ziedojums vispār,
•
•
•
•
•
•
piemēram, iestādei, tās struktūrvienībai
Ziedojuma veids (nauda/manta) –
grāmatas/drēbes/telpas…..
Ziedojumu novērtējuma summa (eiro) –
Detalizēts izvērtējuma pamatojums iestādes vajadzībām –
ziedojums tiks izlietots….jāskatās no mērķa
Ziedojuma pieteikšanas datums –
Apliecinu, ka ziedojuma saņemšanā ir ievēroti likuma
«Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā» 14.panta nosacījumi.
Ziedojuma saņēmēja paraksts.
5. Netiešais atbalsts
nevalstiskajām
organizācijām
1. Nodokļu atlaides ziedotājiem
• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – fiziskām personām līdz
20% no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.
• Izdevumi, kas tiek atskaitīti no aplikšanas ar nodokli:
- summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota
budžeta iestādei vai LR reģistrētai biedrībai,
nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei,
kurai piešķirts SLO statuss;
- nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona nodod bez
atlīdzības organizācijai tās statūtos, satversmē vai
nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.
• Uzņēmuma ienākuma nodoklis – juridiskām personām.
• Nodokļa atlaidi piemēro 85% apmērā no ziedotajām
summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts
kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas
deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī LR reģistrētām
biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām
vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma
organizācijas statuss;
• Piemērojamā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no
nodokļa kopējās summas.
• Ziedotājiem nedrīkst būt nodokļa parādu;
• Ziedotāji nevar prasīt pretpienākumu, t.sk., reklāmu.
2. Nodokļu atlaides nevalstiskajām
organizācijām
• Pievienotās vērtības nodoklis – piemēro
saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir sistemātiska,
patstāvīga darbība par atlīdzību, t.sk., jeburu ražotāju,
tirgotāju vai pakalpojuma sniedēju darbība.
• Saimnieciskās darbības veikšanu paredz arī BNL
• No nodokļa atbrīvojamas SLO, kuras veic preču
piegādes un pakalpojuma sniegšanu bērnu un
jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem.
• PVN nemaksā tās NVO, kuru sniegto pakalpojumu
vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi
50 000 eiro.
• Nekustamā īpašuma nodoklis – MKN nosaka, kuras
•
-
•
NVO netiek apliktas ar NĪN. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=258347
Pārējām NVO ir noteikti kritēriji, pēc kuriem nepiemēro
NĪN:
īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas
zemesgrāmatā;
ēkas un būves pieder biedrībai, kurai ir piešķirts SLO
statuss vai invalīdu biedrībai;
ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma
darbības jomā, kas noteikta lēmumā par SLO statusa
piešķiršanu.
Ja zūd kaut viens no šiem kritērjiem, ir jāpiemēro NĪN.
• Izložu un azatrspēļu nodoklis – NVO netiek aplikta ar šo
nodokli, ja tās organizē likumā noteiktās vietējā mēroga
vienreizēja rakstura izlozes.
Paldies par
uzmanību
[email protected]