Transcript Guntars Staune, VDI - Valsts Darba Inspekcija

RĪGA, 2014
Tiesu prakse nelegālās nodarbinātības jomā –
tendences dinamikā 2009.-2013.
G.Staune
700
Pārsūdzību skaits VDI dirketoram 2009 – 2013
608
600
501
500
400
300
358
354
306
311
61,1%
51,1%
240
200
71
100
141
150
39,8%
41,9%
29,6%
0
2009
2010
kopējais pārsūdzību skaits
2011
2012
2013
pārsūdzības par sodiem par NN
Galvēnās tiesu prakses atziņas NN lietās
a) Sodu par darba līguma nenoslēgšanu var uzlikt tad, ja raksveidā nav noslēgts darba līgums;
b) darba līgums ir slēdzams tad, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības;
c) darba tiesiskās attiecības pastāv tad, ja pastāv darba tiesisko attiecību pazīmes.
Darba tiesisko attiecību pazīmes
darba tiesiskās attiecības
darba līgums
Darba tiesisko attiecību pazīmes (Darba likuma 28.p. 2.d.):
1) darbinieka pakļaušanās noteiktai darba kārtībai;
2) darba samaksa;
3) (darba devējs darbinieku nodrošina ar darba rīkiem).
Darba tiesisko attiecību pazīmju pierādīšana NN lietās ir svarīgākais uzdevums.
Kā galvenais pierādīšanas līdzeklis NN fakta pierādīšanai kalpo NN personas liecības, kurās tā
norāda uz darba tiesisko attiecību pazīmēm, proti, norāda darba laiku, darba samaksu, veicamo
darbu, cik ilgi strādā, vai ir noslēgts rakstveida līgums.
Lai arī bieži NN personas lietas izskatīšanas laikā maina savas liecības, tomēr Augstākās tiesas
Senāts ir atzinis, ka uzreiz notikuma brīdī sniegtajiem paskaidrojumiem ir piešķirama augstāka
ticamība, nekā vēlāk sniegtiem paskaidrojumiem, kad personai bija iespēja pārvērtēt situāciju.
Šobrīd no aptaujātajām personām tiek pieprasīti paraksti par to, ka viņi ir informēti par
kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonai, kas vēl vairāk pastiprina
sniegto ziņu ticamību.
Augstākās tiesas Senāts 2010.gadā ir atzinis, ka Valsts darba inspekcijai ir tiesības
vērtēt pušu starpā pastāvošo civiltiesisko attiecību saturu arī tad, ja starp pusēm
pastāvošās tiesiskās attiecības nav nosauktas par darba tiesiskajām attiecībām, bet,
piemēram, par uzņēmuma līguma tiesiskajām attiecībām.
Augstākās tiesas Senāts ir norādījis:
«To, vai tiesiskās attiecības ir darba tiesiskās attiecības, noteic inspekcija neatkarīgi
no tiesisko attiecību dalībnieku viedokļiem. Pretējā gadījumā inspekcijas darbs būtu
paralizēts, jo ikreiz, kad tā mēģinātu īstenot savus kontroles pasākumus, tiesisko
attiecību dalībnieki celtu ierunu par to, ka attiecības nav darba tiesiskās attiecības»
Tiesas ir skatījušas arī vairākas lietas saistībā ar nodarbināšanu bez atlīdzības, kā arī
darba veikšanu personisko attiecību ietvaros, piemēram, palīdzēšanu, bezatlīdzības
apmācībām vai praksi, brīvprātīgo darbu, pilnvarojumu utt.
Tiesa ir atzinusi, ka bezatlīdzības darbs personisko attiecību ietvaros, vai
bezatlīdzības apmācības vai prakse normatīvajos aktos nav aizliegtas, proti, ir
pieļaujamas. Ja valsts amatpersona nav pierādījusi darba tiesisko attiecību pazīmes
konkrētajās attiecībās, tad administratīvā soda uzlikšana ir nepamatota.
Augstākās tiesas Senāts ir atzinis:
Par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu neliecina tikai darba veikšana, bet līguma pusēm
jāvienojas arī par darba samaksu un darbinieka pakļautību darba devēja rīkojumiem. Darba
veikšana, kaut arī par to pretī tiek saņemts kāds labums, pati par sevi vēl neliecina par to, ka
persona atrodas darba tiesiskajās attiecībās. Piemēram, noteiktus darbus ģimenē veic bērni,
saņemot par to vecāku aprūpi vai kādu dāvanu; darbu var veikt arī, izpalīdzot citiem cilvēkiem,
draugiem, piemēram, talkā, kas var noslēgties ar kādu kopīgu talkotāju pasākumu, pusdienām.
Taču minētajās situācijās nav pamata uzskatīt, ka noteikto darbu veicējs nodibinājis darba tiesiskās
attiecības.
Tādējādi, lai atzītu, ka persona ir ieguvusi darba ņēmēja (darbinieka) statusu, ir jāiegūst
pārliecinoši pierādījumi ne tikai par noteikta darba veikšanu, bet arī par to, ka notikusi vienošanās
par darba samaksu un pakļautību darba devējam.
Pie kam, tiesu praksē ir atzīts, ka fiziska persona var palīdzēt arī juridiskajai personai
(piemēram, sieva sava vīra īpašumā esošam uzņēmumam).
Darba tiesisko attiecību pazīmju pierādīšana palīdzēšanas gadījumos ir liels izaicinājums
kontrolējošām iestādēm!
Tiesu praksē ir atzīts, ka gadījumos, kad darba devējs savlaicīgi ir ziņojis valsts
nodokļu administrācijai (Valsts ieņēmumu dienestam) par darbinieka pieņemšanu
darbā, bet rakstveida darba līgumu nav noslēdzis, ir pamats administratīvo
pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un izteikt mutvārdu aizrādījumu.
Tāpat arī gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis paziņojuma iesniegšanu par
darbinieku nodokļu administrācijā, bet ir novērsis šo pārkāpumu pirms Valsts darba
inspekcijas pārbaudes un nokavējuma termiņš vai nepaziņoto personu skaits nav
nesamērīgi liels, tad arī ir pamats pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un izteikt
mutvārdu aizrādījumu.
Paldies par uzmanību!