Transcript Madaras Lapsas prezentācija - Liepājas Neredzīgo biedrība

Publiskie pakalpojumi,
ieteikumi sociālo pakalpojumu pilnveidē
Mg.oec., Mg.soc.d. Madara Lapsa
2012.gada 30.maijā
1
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākumu kopums, kas
vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai
uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un
iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas
dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā.*
* Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
2
Sociālo pakalpojumu kvalitāte ir
atkarīga no…
… darbiniekiem
un viņu:
•
•
•
•
•
•
profesionālās kompetences;
spējām;
prasmēm;
vērtībām;
mīlestības pret darba «objektu»;
spējas darboties dinamiskā, mainīgā vidē.
3
Liepājas Neredzīgo biedrības
klientu vērtējums par darbiniekiem:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Vēlēšanās palīdzēt;
Uzmanība;
Zināšanas savā darbā;
Prasme klausīties
Pieklājība;
Izglītība;
Patiesums;
Individuāla izpratne;
Atklātība;
Uzticamība;
Klienta viedokļa nozīmīguma novērtēšana.
4
Sociālo pakalpojumu kvalitāte ir
atkarīga no…
… darbinieku un klientu attiecībām,
kuras balstās:
• ideja «palīdzēt klientam palīdzēt pašam sev»;
• profesionālās ētikas kodeksa normām un vērtībām;
• tirgus ekonomikas apstākļu principos.
5
Efektīva saskarsme
tirgus ekonomikas apstākļos ietver:
•
•
•
•
•
•
pakalpojumu raksturojumu, apjomu, pieejamību, izpildes laiku;
informāciju par pakalpojuma izmaksām;
informāciju par iespējamām problēmām un to atrisinājumu;
informāciju par klienta iespējām ietekmēt pakalpojuma kvalitāti;
pieejamu un efektīvu saskarsmes līdzekļu nodrošināšanu;
piedāvātā pakalpojuma un klienta vēlmju atbilstības
noskaidrošanu.
6
Mārketinga daļa prasīja…
7
Mārketinga daļa prasīja…
Pārdošanas daļa pasūtīja…
8
Pārdošanas daļa pasūtīja…
Sistēmu analītiķis uzprojektēja…
9
Sistēmu analītiķis uzprojektēja…
Programmētājs izstrādāja…
10
Programmētājs izstrādāja…
Klientam tika uzstādīts…
11
Klientam tika uzstādīts…
Klientam bija vajadzīgs…
12
Pakalpojumu kvalitātes saturiskās
pazīmes:
•
•
•
•
•
•
•
•
apsolītā pakalpojuma uzticamība;
gatavība un spējas izpildīt klientu vēlmes tiktāl, cik tas iespējams;
darbinieku kompetence;
darbinieku pieklājība;
darbinieku solījumu ticamība;
personiska drošības sajūta, saņemot pakalpojumu;
pakalpojumu saņemšanas ērtums, pieejamība;
saprotama informācija par visiem klientam nozīmīgajiem
pakalpojumiem;
• klienta personisko vajadzību izprašana;
• labs iespaids, kuru rada telpas, personāls, informatīvie materiāli
un darbs.
13
Sociālo pakalpojumu jomā kvalitāte divkārši
ir atkarīga no klientiem:
• no vērtējuma;
• no sadarbības (mijiedarbības).
14
Pakalpojumu kvalitātes radīšana un
nodrošināšana, neņemot vērā klientus
Galvenie iemesli:
• organizāciju struktūras un profesionālisms;
• problēmas, kas saistītas ar vajadzību definēšanu;
• problemātiskā attieksme pret klientiem.
15
Apmierinātības skalas daļas:
• Tehniski – profesionālā (darbinieku tehniskās prasmes,
zināšanas un rūpīgums);
• Pedagoģiskā (klientu apmierinātība ar profesionalitāti saistībā
ar mācīšanu un informēšanu);
• Konfidenciālo attiecību (apmierinātība ar
klientu/darbinieku attiecībām un humānismu attieksmē pret
klientu).
16
Pienākums rūpēties par ikviena Latvijas iedzīvotāja sociālo
nodrošinājumu ir valsts atbildība.
Atbildība par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu Latvijā ir
deleģēta pašvaldībām (atbilstoši likumam «Par pašvaldībām»).
Pašvaldībām ir dota iespēja noteikt sociālo pakalpojumu formu
un struktūru, kā arī izvēlēties starp iespējām nodrošināt sociālos
pakalpojumus ar savu institūciju palīdzību vai arī tos iepirkt no
privātiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām.
17
Pašvaldību funkcijas
Pašvaldībām:
• jāpilda autonomās funkcijas;
• jāpilda uzdotās jeb deleģētās funkcijas;
• ir paredzētas iespējas īstenot brīvprātīgās iniciatīvas.*
• Autonomās funkcijas ir tās, kuras pašvaldība realizē patstāvīgi un ir
arī par tām atbildīga. Funkcijas tiek pildītas, lai iedzīvotāji varētu
realizēt savas vietējās intereses.
• Deleģētās funkcijas pašvaldība veic valsts uzdevumā un valsts par
tām atbild. Pēc būtības tās ir valsts funkcijas, taču efektīvas valsts
pārvaldes vajadzībām tās ir nolemts pilnībā vai daļēji deleģēt
pašvaldībām.
• Brīvprātīgās iniciatīvas ļauj pašvaldībām brīvi realizēt savas ieceres
jomās, kas nav izslēgtas no to kompetences un nav arī ekskluzīvi
piešķirtas nevienam citam valsts varas atzaram.
18
* Atbilstoši likumam «Par pašvaldībām»
Nevalstiskā organizācija –
mērķis vai līdzeklis?
NVO kā mērķis
NVO kā līdzeklis
Ja pašvaldība vēlas atbalstīt
nevalstisko sektoru un tā
iniciatīvas.
Ja pašvaldība vēlas, lai
nevalstiskā organizācija
nodrošina atsevišķas tās
funkcijas.
Pieeja balstīta uz „Likuma par
pašvaldībām” 12.pantu –
pašvaldība tās iedzīvotāju
interesēs var brīvprātīgi
realizēt savas iniciatīvas
ikvienā jautājumā.
Pieeja balstīta uz „Likuma par
pašvaldībām” 15.pantu - no
katras autonomās funkcijas
izrietošu pārvaldes
uzdevumu pašvaldība var
deleģēt privātpersonai vai
citai publiskai personai.
19
Nevalstiskā organizācija –
mērķis vai līdzeklis?
NVO kā mērķis
NVO kā līdzeklis
Pašvaldība var izvēlēties:
Pašvaldība var izvēlēties:
• rīkot projektu konkursus;
• pirkt pakalpojumus no
nevalstiskās organizācijas;
• sniegt cita veida materiālo un
nemateriālo atbalstu, ievērojot
atklātības un vienlīdzīgu iespēju
principus.
• deleģēt nevalstiskajai
organizācijai kādu no funkcijā
ietvertajiem uzdevumiem;
• pilnvarot kāda uzdevuma
veikšanai;
• pirkt pakalpojumu no
nevalstiskās organizācijas;
• rīkot saturisku projektu
konkursus;
• sniegt cita veida materiālo un
nemateriālo atbalstu funkcijas
īstenošanai, ievērojot atklātības
un vienlīdzīgu iespēju principus.
20
Nevalstiskās organizācijas
kā sociālo pakalpojumu sniedzēji
Priekšrocības
• Apvieno ekspertus
• Pārzina iedzīvotāju specifiskās
vajadzības
• Ir informētas par cilvēkiem, kuriem
atbalsts nepieciešams
• Spēj piesaistīt papildus finansējumu
• Piedāvā lētākus pakalpojumus
• Spēj piesaistīt, apmācīt un koordinēt
brīvprātīgos
• Apgūst un ievieš ārvalstu pieredzi
• Attīsta klientiem komfortablu vidi
• Problēmu risināšanā iesaista pašus
klientus
• Piedāvā pielāgotus, uz cilvēka
vajadzībām orientētus pakalpojumus
• Drīkst izmantot līdzekļus elastīgāk, nekā
tas atļauts pašvaldībai
Trūkumi
• Nevalstisko organizāciju sniegtos
pakalpojumus pašvaldībai ir grūtāk
kontrolēt un ietekmēt
• Pašvaldība riskē palikt bez pakalpojuma,
ja tas tiek būtiski balstīts uz ārējo
finansējumu un brīvprātīgo darbu un ja
organizācija nespēj piesaistīt papildu
līdzekļus no citiem avotiem organizācijas
ilgtspējas un pakalpojuma ilgtermiņa
nodrošināšanai
• Ja nav kvalitātes kontroles mehānisma
un alternatīva pakalpojuma sniedzēja,
pašvaldība kļūst par sociālā
pakalpojuma sniedzēja «ķīlnieku»
21
Projektu konkursi
• Projektu konkursi var tikt rīkoti nevalstisko organizāciju
iniciatīvu atbalstam un administratīvo izmaksu segšanai.
• Efektīvs mehānisms, ar kura palīdzību pašvaldība var aktualizēt
kādu tēmu vietējā kopienā un veicināt esošās pilsoniskās
aktivitātes.
• Nepastāv formāli normatīvi priekšraksti.
22
Pakalpojumu pirkšana
• Pēc būtības nav sadarbības forma, bet gan abpusēji izdevīgs
saimniecisks darījums.
• Pakalpojumu pērk, ja pašvaldībai ir skaidri zināms, kāds
pakalpojums nepieciešams funkcijas veikšanai un to var
aprakstīt tehniskajā specifikācijā.
• Galvenais normatīvais akts, kas regulē iepirkumu procedūru ir
„Publisko iepirkumu likums”.
23
Uzdevumu deleģēšana
• Deleģēšana - uzdevumu un pilnvaru nodošana citai personai, kas
kļūst atbildīga par to izpildīšanu.*
• Deleģēšana no valsts pārvaldes viedokļa raugoties ir subsidiaritātes
principa īstenošanas veids – tas dod iespēju pieņemt lēmumus
sniegt pakalpojumus iespējami tuvu iedzīvotājiem.
• Deleģēšanas gadījumā nevalstiskajai organizācijai tiek nodotas
tiesības pieņemt pārvaldes lēmumus.
• Deleģēšanas līgumu slēgšanas likumiskā puse ir noteikta „Valsts
pārvaldes iekārtas likumā”.
24
* Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Deleģēšanas līgums
Līguma pozitīvās puses
Līguma negatīvās puses
• Sabiedrība iesaistās valsts pārvaldes
uzdevumu realizēšanā
• Nevalstiskā organizācija, ar kuru tiek
slēgts šāds līgums, ir atzīta par
uzticamu un efektīvu
• Likumdevējs skaidri noteicis pušu
atbildību
• Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt
gatavai uzņemties atbildību par
sekām
• Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt
pietiekami spēcīgai un sakārtotai, lai
spētu šādu līgumu realizēt
• Nevalstiskā organizācija nokļūst
padotās iestādes statusā, un uz tās
darbību (tikai attiecībā uz konkrēto
uzdevumu) tiek attiecinātas «Valsts
pārvaldes iekārtas likuma» normas
• Sociālos pakalpojumus ar šādu līgumu
varēs nodot tikai tādām
nevalstiskajām organizācijām, kas
reģistrētas Sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā.
25
Līdzdarbības līguma slēgšana
• Līdzdarbība ir viena no līdzdalības formām, kura izpaužas kā
pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās publiskās varas
uzdevumu formulēšanā, apspriešanā, īstenošanā un
novērtēšanā.
• Līdzdarbības gadījumā pašvaldības uzdevums, ko tā pilnvaro
veikt nevalstiskajai organizācijai, nevar ietvert pašvaldības
lēmumu pieņemšanu un sagatavošanu.
• Līdzdarbības līgumu slēgšanas likumiskā puse ir noteikta
„Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un Ministru kabineta
noteikumos „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz
līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas
kārtība”.
26
Līdzdarbības līgums
Līguma pozitīvās puses
Līguma negatīvās puses
• Sabiedrība iesaistās valsts
pārvaldes uzdevumu realizēšanā
• Nevalstiskā organizācija, ar kuru
tiek slēgts šāds līgums, ir atzīta
par uzticamu un efektīvu
• Nevalstiskajai organizācijai ir
jābūt gatavai uzņemties atbildību
par sekām
• Nevalstiskajai organizācijai ir
jābūt pietiekami spēcīgai un
sakārtotai, lai spētu šādu līgumu
realizēt
• Sociālos pakalpojumus ar šādu
līgumu var nodot tikai tādām
nevalstiskajām organizācijām, kas
reģistrētas Sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā.
27
Nevalstiskā organizācija par deleģēšanas vai līdzdarbības līguma
subjektu var būt tikai tad, ja tā ir uz to tiesīga, un deleģēšanas
gadījumā – spēj uzdevumu veikt efektīvāk nekā pašvaldība, bet
pilnvarošanas gadījumā – spēj uzdevumu veikt vismaz tikpat
efektīvi (tas ir, ne sliktāk) kā pašvaldība.
28
Sadarbības līgums
• Sadarbības līguma būtība izriet no „Civillikuma” 2241.panta,
kas paredz, ka abas līgumā iesaistītās puses apvienojas kopēja
mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
29
Līdzdalība pašvaldības
lēmumu pieņemšanas procesā
Sabiedrības līdzdalība - ikvienas personas (fiziskas un juridiskas)
tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā izmantojot
dažādus legālus instrumentus.
•Dalība nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē.
•Ekspertes nevalstisko organizāciju un sabiedrības integrācijas
lietās konsultācijas.
•Nevalstisko organizāciju pārstāvju dalība Domes komiteju,
komisiju darbā.
•Nevalstisko organizāciju pārstāvju dalība Liepājas pilsētas un
Kurzemes reģiona plānošanas dokumentu izstrādē.
30
Kritēriji labas nevalstisko organizāciju –
pašvaldības sadarbības prakses sniegšanā
• Pašvaldības sociālās politikas plānošana;
• Skaidri sadarbības nosacījumi;
• Skaidri nosacījumi finansējuma saņemšanai;
• Atbalsta formu dažādība, atbilstoši konkrētām vajadzībām.
31
Nevalstiskās organizācijas un
pašvaldības sadarbība
dialogs
uzticēšanās
nevalstiskās
organizācijas
un
pašvaldības
sadarbība
atklātība
32
33
paldies par uzmanību!
34