Transcript Slide 1

VALODU APGUVES TEORIJU PAMATI
Vita Kalnbērziņa, dr.phil.
Laika
periods
20g.s
pirmā
puse
1960ie
gadi
Valodniecības
teorijas
Strukturālisms
Psiholoģijas
teorijas
Biheiviorisms
1970ie
gadi
Funkcionālisms
1980ie
gadi
1990ie
gadi
Principu
un Konnekcionisms
parametru teorija
Minimalisma
Procesabilitātes
programma
teorija
Tranformējošā/Ģen Neirolingvistika,
eratīvā gramatika Informācijas
apstrāde
Sociālās teorijas
Sociokulturas
teorija
Komunikācijas
modeļi, etnogrāfija,
Humānisma modeļi Akulturācijas
teorija,
Sociālā psiholoģija
STRUKTURĀLISMS (SOSĪRS,
JAKOBSONS, BLŪMFILDS)
• Sosīrs (1857-1913):
– Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu
(signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda
organiska sakara,
– tāpēc jebkuru valodas elementu var definēt tikai
pēc tā atšķirībām no citiem elementiem (Ideju
vārdnīca, 1994):
• Jakobsons, Strauss, Prāgas skola:
• radīt struktūru sistēmu, kas varētu klasificēt
visas valodas
• valodu koki, radniecīgās valoda
• kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca
salīdzinot un pretstatot)
Audio-lingvālā metode
• 1950tie gadi: ASV armijas Audiolingvālā
metode, balstās uz biheiviorismu
• Valodas apguve ir mehānisks paradumu
apguves komplekss
• runātā valoda ir primāra
• 1960tie gadi: tehnoloģijas:
• valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika,
filmu projektori, mikrofoni
• dzimtās valodas lietotāji ienāk valodu klasēs ar
ierakstu palīdzību
• skolēni var sevi ierakstīt un analizēt savu runu
• Principi:
• precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru
klasifikāciju
• dzimtās valodas lietotāja uzmanīga
modelēšana un atcerēšanās
• atkārtošana, atkārtošana un atkārtošana
• 1.solis: Skolotājs nolasa dialogu
• Skolēni atkārto katru rindiņu, garākās rindiņas
tiek atkārtotas sākot no beigām
• 2.solis: skolēni atbild korī vienu no lomām,
intonācijas imitēšana,
• 3.solis: skolēni lasa pa pāriem
• 4.solis: skolēni mainās lomām
• 5.solis: Vingrinājumu ķēde: es pa logu redzu…,
The dialogue
• Good morning, Ann!
• How are you?
• Fine. Where are you
going?
• I am too, shall we go
together?
• Good morning, Sally!
• Fine, thanks, and
you?
• I am going to the post
office!
• Sure, let’s go!
Pārveidošana
• Are you going to the
post?
• No, I am going to the
More transformation
• Are you going to the
wood?
• No, I am going to the
• Paplašināšana:
• Es eju uz veikalu, jo man vajag
dažus/nedaudz…
• skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras
• Alfabēta vingrinājums:
• Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus
• es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz
biezpiena
• Principi:
• valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta
struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs
valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar
pareizajiem
• Kļūdas:
• Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni
jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons),
galvenais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz
automatizācijai
• Pozitīvais:
• Strukturālisms izveidoja valodniecības
zinātniskos pamatus, izveido metalingvistiku
• vienota struktūru sistēma visām valodām,
visas valodas ir vienlīdz kompleksas,
• relativizē sakarību starp zīmi un nozīmi
(balstītu sociālajā pieredzē)
• Problēma: neizskaidroja kapēc valoda mūs tā
ietekmē
• Valoda kā reliģija:
– Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un
Vārds bija Dievs. (Jāņa ev. 1:1)
• Valoda kā mākslas un kultūras pamats:
– Tautasdziesmas un Rainis
– tabū vārdi
• Valoda kā politika:
– diglosijas situācijā nepareizas valodas izvēle tiek
uzskatīta par musināšanu pret pastāvošo varu
(Džozefs, Valoda un politika 2008)
•
•
•
•
•
•
Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas:
Valodas standartizācijas kustība Eiropā:
1582 Accademia della Crusca in Florence,
1617 Fruchtbringende Gesellschaft,
1635 Académie Française,
1713 Real Academia de la Lengua in Madrid
UNIVERSĀLĀ GRAMATIKA
(ČOMSKIS 1970)
Behaviourist view
• Čomskis (1950):
• Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu:
mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet
konstanti radām jaunas struktūras
• Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr
bērnu valoda ir loģiska, arī t.s. kļūdas faktiski ir
pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants
(idiolekts vai starpvaloda)
Valodnieciskais
iedevums
Universālā
gramatika
gramatika ko veido
apgūtie principi ,
parametri un
leksikons
• bērni piedzimst are uztveres sistēmu, kas ir
piemērota runas uztverei
• O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam
pierādīt, ka bērni dod priekšroku cilvēka balss
skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu
dienu vecuma c.f. Piaget
• O’Greidijs and Arčibalds (2007)
• Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un
mēneša vecumā atšķir valodas skaņas
• viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un
nebalsīgos līdzskaņus
• pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns
maina zīšanas ritmu
O’Grady and Archibald 2007
• bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas
(skaņas ar vārdveidojošu nozīmi) un ignorēt
attiecīgās valodas allofonus
• 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas
pieder citām valodām no dzimtās valodas
skaņām
Loss of ability
• Principi un parametri
• Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns
jau ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La,
tāpat kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot
par japāņu valodas lietotāju
• Leksikona izveide
• Neišens and Verings (1997) Bērni iemācās
apmēram 1000 vārdus gadā
• tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000
vārdu
• Šmits 2000:
• 20 gadus vecs universitātes students zina 20
tūkstošus vārdu
• mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag un
aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi
• Ja mēs iemācamies jaunu valodu, mūsu vārdu
krājums dubultojas
• Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu
apguvei
• piecas hipotēzes (Krašens 1983):
– Apguves/mācīšanās hipotēze
– Dabiskās kārtības hipotēze
– Iedevuma hipotēze (n+1)
– Monitora hipotēze
– Afektīvā filtra hipotēze
• Otrās valodas apguve:
• Vaits ( 2000) and Gass and Selinkers ( 2001)
Universālās gramatikas pieejamības hipotēze
nosaka mūsu apguves līmeni
• ja mēs mācāmies otro valodu kamēr pirmā vēl
nav nostiprinājusies, abas valodas būs
dzimtās, No transfer from L1, Full access to UG
•
• ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies, un mēs
to izmantojam kā pamatu otrai valodai,
• rezultāts ir starpvalodas gramatika,
• kuru veido daži pirmās un daži otrās valodas
parametri
• Full transfer of L1, partial access of UL
•
• Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu
psiholoģisku vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj
piekļūt Universālajai gramatikai.
• Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme
un pilnvērtīga otrās valodas gramatika
• Partial transfer of L1, Full access to UG
• Psiholoģijā balstītas valodas apguves metodes,
kuru mērķis ir padarīt afektīvo filtru
caurlaidīgu
– Totālā fiziskās reakcijas metode
– Suģestopēdija
Fiziskās reaģēšanas pieeja
Total Physical Response approach
Context
• 1960-70ie gadi, Džeims Ašers
• Prinicipi: Valodas apguves pamats ir Saprasts
iedevums
• Pati svarīgākā prasme: klausīšanās
• Valodu apguves metodēm jāatdarina valodas
apguves procesus bērnībā
• Larsena Frīmena (2000)
• Pirmais solis:
• Skolotājs jau no pirmās stundas runā
apgūstamajā valodā, pats dod pavēles, pats
izpilda:
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties!sasist plaukstas!
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties! sasist plaukstas!
• Otrais solis:
• Skolotājs izvēlas 4 brīvprātīgos, atkārto
komandas, bet pats paliek sēžam, četri
izvēlētie skolēni izpilda komandas,
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties!sasist plaukstas!
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties! sasist plaukstas!
• Trešais solis:
• Skolēns dod pavēles, skolotājs izpilda:
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties!sasist plaukstas!
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties! sasist plaukstas!
• Ceturtais solis:
• Viens skolēns dod pavēles, skolotājs un klase
izpilda:
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties!sasist plaukstas!
– celties! sasist plaukstas!
– sēsties! sasist plaukstas!
• Piektais solis:
• skolotājs uzraksta komandas uz tāfeles un
katru darbību nodemonstrē
• Skolēni noraksta no tāfeles savās burtnīcās un
izpilda secību vēlreiz
• TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena
2000):
• Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves
pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action
theory)
• Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns
sāks runāt kad būs tam nobriedis
• Kļūdas labojam kopīgi, skolēni mācās viens
imitējot
• Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās
abas smadzeņu puslodes)
• Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā
prieku nevis trauksmi
• Atsevišķa zināšanu pārbaude nav
nepieciešama, jo progress ir acīmredzams
• Fiziski darbojoties
samazinām stresu
• Izbaudam
komunikācijas prieku
• Motivējam turpmāku
valodas apguvi
Suģestopēdija,
Georgijs Lozanovs (1970)
• Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti,
cepures, maskas, atpūtas krēsli
• Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi:
izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju,
• skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos
vārdus, uzdod jautājumus par viņu dzīves
vietu, viņi atbild ar jā vai nē
•
•
•
•
•
1.solis:
Mācību materiāls iesācējiem:
20 lappušu teksts: gribēt ir varēt!
1.lpp. dialogs ar tulkojumu
2.lpp. gramatikas skaidrojums
• 2.solis
• skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas
skaņu
• 3.solis
• skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta
ierakstu un lasa vēlreiz
• 4.solis
• Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret
Hendeļa Ūdensmuzikas ierakstu un lasa
dialogu vēlreiz
• 5.solis
• Mājas darbs: pārlasīt dialogu
• 6.solis
• Nākošā nodarbība, skolēni lasa dialogu
tērpušies maskās
• 7.solis:
• Skolēni sēž ap apaļu galdu uz galda ir
rotaļlietas, plakāti pie sienām
• 8. solis:
• Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās
vietas tekstā, dzied, runājas un klausās Baha
muziku
• Principi: Mācīšanās ir produktīvāka pozitīvā
atmosfērā
• Skolēni mācās neapzināti viens no otra
• Jauna identitāte rada skolēnos drošības sajūtu
• Universālās gramatikas ieguvumi:
• gramatika kā kompetence un performance
• Valodniecības uzdevums
– no preskriptīva: kopt un veidot valodu (piem.
Latvija, Francija)
– kļūst deskriptīvs: valodnieku uzdevums ir izprast
un izskaidrot valodu
FUNKCIONĀLISMS (AUSTINS,
HALIDEJS, HAIMS 1970TIE GADI)
• Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne,
• ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma,
• kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām
daļām,
• kuru savstarpējās sadarbības pamatā ir kopīga
vērtību sistēma,
• katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības
efektivitātes nodrošināšanā (Ideju vārdnīca
1994)
Halideja (1970:5) saziņas konteksta modelis
Vārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti
(laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem
un saziņas mērķi)
Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā
kontekstā ar attiecību palīdzību, piem, vecāki
bērniem, skolotāji skolēniem
Spoļska akulturizācijas modelis (1989)
Sociālais konteksts
Attieksmes un motivācija
Personība: vecums, spējas, pieredze
Indivīda valodas apguves un mācību iespējas
Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences
• Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot
atšķirības pirmās un otrās valodas apguvē:
– kapēc mēs visi iemācamies pirmo valodu, bet ne
visi apgūstam otro/svešvalodu
– kapēc katram cilvēkam nepieciešams citāds laika
posms valodas apguvei
9.klases eksāmens mazākumtautību skolās
A līmenis Otrajā attēlā (.) ir redzama meitene,
(.) kura cienājas ar torti. Viņai
priekšā (.) stāv klāts galds, (.) un,
manuprāt, (.) tas ir pikniks, jo
aizmugurē (.) ir redzami arī citi
cilvēki.
E
Ē, garastāvoklis ira, ka...
līmenis otrajā attēlā (.) viņi aktīvi
spēlē, nopietni (.), viņiem ļoti
patīk... bet... pirmajā attēlā
viņi ļoti nopietni.
• Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro
valodas apguves procesu, bet arī definē
valodas apguves mērķi: funkcionālo
(pragmatisko kompetenci)
• Ostina (1962) runas akta teorija (locution,
illocution, perlocution) (izskanējušais
izteikums, domātais izteikums, izteikuma
rezultāts)
• Valodas apguves pirmais jautājums ir: kādām
funkcijām bērnam tā ir nepieciešama
(Halidejs, 1978: 18-20).
• Informatīvai, Izdomas, Imperatīvai, Interakcijai
• Makro un mikrofunkcijas
• Runas stilu var novietot uz taisnes, no pilnīgi
paredzama un formalizēta runas stila
(frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai)
• Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas
formalizēšana, standartizēšana
• Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo
reizi runas stilu relativizē un validē neformālo
runāto valodu un dialektu
• Komunikācijas modeļi:
– Lineārais modelis
– Interaktīvais modelis
– Transaktīvais modelis
– Sistēmiskais modelis