Transcript 22.10.2014.
ISTehnoloģija – metamodeļa bāzēta pieeja informatīvo sistēmu izstrādē 22.10.2014 Saturs ISTehnoloģija – metamodeļa bāzēta pieeja informatīvo sistēmu izstrādē 1 Vēsture – kā radās tēma 2 Pieredze 3 IST ietvars, darbības princips 4 IST metamodelis 5 Uzturēšanai patērētā laika izvērtējums 6 MDSA idejas izmantošana dokumentācijas ģenerēšanā 7 IST kā biznesa modelēšanas rīks – domēnspecifiskās valodas izstrāde Lapa 2 no 37 Vēsture – kā radās tēma 1993. gadā Latvijas Bankā sākās Valūtas Operāciju Pārvaldes informatīvās sistēmas (VOPIS) izstrāde (vadītājs prof. M. Treimanis) Projekta izstrādes gaitā konstatētās problēmas: – Lietotāji nespēj definēt prasības – Prasības bieži mainās – Sistēmas prototips vai nu nevar tikt apstiprināts vai arī jāmaina sistēma, kas veidota pēc apstiprināta prototipa Risinājums – izstrādāta ISTehnoloģija - uz metamodli bāzēta tehnoloģija, kurā sistēmas funkcionalitāte tiek definēta datu bāzē un viegli maināma ISTehnoloģija kļuva par vienīgo IS izstrādes ietvaru Latvijas Bankā Kopš tā laika veikts un turpināts uz praktiskiem pielietojumiem orientēts pētījums, kā izveidot metodi un rīkus Informācijas sistēmu izstrādei, kas ļaut izstrādāt viegli konfigurējamas, augsti modulāras utt. informācijas sistēmas Lapa 3 no 37 Pieredze IST sistēmu izstrādes projekti (sākuma gads, banka, sistēma): – 2013. – Trasta komercbanka - Vērtspapīru uzskaites sistēma (VUS) – 2012. – Nordea Latvia, Nordea Lithuania, Nordea Estonia Vērtspapīru uzskaites sistēma (VUS) – 2011. – Citadele pensiju fonds - Pensiju fonda sistēma – 2008. – Hipo Fondi - Līdzekļu pārvaldes sistēma (LPS) – 2008. – Latvijas Hipotēku un Zemes banka - Vērtspapīru uzskaites sistēma (VUS) – 2007. – Reģionālā Investīciju banka - Vērtspapīru uzskaites sistēma (VUS) – 2006. – Norvik Investīciju fondi - Līdzekļu pārvaldes sistēma (LPS) – 2002. – SEB Wealth Management - Līdzekļu pārvaldes sistēma (LPS) – 2001. – SEB Latvia - Vērtspapīru uzskaites sistēma (VUS) – 2000. – SEB Pensiju fonds - Pensiju fonda sistēma – 1999. – Latvijas Republikas Valsts kase - Valsts kases sistēmas datu apmaiņas nodrošināšana ar Latvijas Bankas klīringa sistēmu – 1995. – SEB Latvia - Valūtas operāciju informatīvā sistēma (VOIS) – 1993. – Latvijas Banka - Valūtu operāciju pārvaldes informatīvā sistēma (VOPIS) Lapa 4 no 37 Pieredze IST izstrādātās sistēmas un instalāciju skaits: Vērtspapīru uzskaites sistēma Līdzekļu pārvaldības sistēma 5 3 Pensiju fondu sistēma Valūtas operāciju sistēma 2 2 Klīringa sistēma 1 Lapa 5 no 37 IST ietvars Datu bāze sastāv no biznesa specifiskiem objektiem un IST meta objektiem, kas definē sistēmas konfigurāciju Funkcionālā čaula interpretē konfigurāciju un izsauc biznesa specifiskos vienumus Biznesa specifiskie vienumi izstrādāti tradicionālā veidā Sistēmas biznesa specifiskā daļa ir modulāra, katrs vienums izstrādājams un maināms atsevišķi Biznesa vienums Lapa 6 no 37 IST DB Biznesa vienums Biznesa DB Biznesa vienums IST metamodelis Balstīts uz 6W ontoloģiju (latviski 6K). Izstrādājot modeli, lai iegūtu pilnīgu aprakstu, ir jāatbild uz 6 jautājumiem: – Kāpēc? – Kur? – Kas? – Ko? – Kā? – Kad? Lapa 7 no 37 IST metamodelis Lapa 8 no 37 Uzdevumu modulis (Kapēc?) Organizāciju modulis (Kur? un Kas?) Darba vietu modulis (Ko? un Kā?) Procesu modulis (Kad?) Novērojumu modulis Atskaišu modulis IST metamodelis Uzdevumu modulis (Kāpēc?) – Paredzēts sistēmas mērķu definēšanai un to ievērošanas kontorlei – Tika likvidēts, jo lietotāji to neizmantoja – Tagad varētu tikt izmantots, lai definētu prasības un prasību trasējamības nodrošināšanai Lapa 9 no 37 IST metamodelis Uzdevumu modulis – prasību apraksta piemērs Lapa 10 no 37 IST metamodelis Organizāciju modulis (Kur? un Kas?) – Paredzēts organizāciju, to struktūrvienību un darbinieku aprakstam – Apraksta sistēmas lietotājas organizācijas struktūru un darbiniekus – Apraksta partnerorganizācijas un to kontaktpersonas – Tika pārvietots uz biznesa specifisko datu bāzi (tika izslēgts no IST metamodaļa – Darbinieku klase Employee palikusi un tā apraksta sistēmas lietotājus (LOGIN). Lapa 11 no 37 IST metamodelis – lietotāju administrēšana Lapa 12 no 37 IST metamodelis Darba vietu modulis (Ko? un Kā?) Lapa 13 no 37 – Definē sistēmas funcionālās čaulas darbību – Nosaka sistēmas lietotāja saskarni – sistēmas galvenā loga saturu – Galvenais, visvairāk izmantotais un visnemainīgākais modulis visās sistēmās, visā IST lietošanas laikā. IST metamodelis Darba vietu modulis (Ko? un Kā?) Lapa 14 no 37 IST metamodelis Darba vietu modulis (Ko? un Kā?) Lapa 15 no 37 IST metamodelis Procesu modulis (Kad?) – Definē biznesa objektiem darba plūsmas procesu – Nosaka stāvokļu pārejas diagrammas – Uzglabā stāvokļu maiņas vēsturi – Definēšana un konfigurācijas ievadīšana apgrūtināta, izjūtams ērtu (grafisku) redaktoru trūkums. Tikai tādēļ no šī moduļa izmantošanas esam atteikušies, kaut tā funkcionalitāte ir nepieciešama un noderīga. – Priekšlikums procesu moduli aizstāt ar biznesa procesu Lapa 16 no 37 IST metamodelis Procesu modulis (Kad?) Lapa 17 no 37 IST metamodelis Novērojumu modulis – Definē biznesa objektiem auditācijas žurnāla veidošanu – Saglabā datu izmaiņu vēsturi – Atbilst FKTK noteiktajām prasībām bankām. Lapa 18 no 37 IST metamodelis Novērojumu modulis Lapa 19 no 37 IST metamodelis Atskaišu modulis – Definē no sistēmas drukātās atskaites – IST ietvarā ietilpstošais rīks DIREPO spēj ģenerēt atskaites MS Word, MS Excel un PDF formātos – Modelis apraksta atskaites struktūru – tabulu, tabulas kolonas, tekstu formātu – Plaši lietots, apmēram 90% visu biznesu atskaišu ir veidoti ar šo rīku. Lapa 20 no 37 Atskaites – piemēri Lapa 21 no 37 Atskaites – piemēri Lapa 22 no 37 Atskaites – piemēri Lapa 23 no 37 Uzturēšanai patērētā laika izvērtējums Izmaiņu pieprasījumu analīze Lapa 24 no 37 – Kopš 2003. gada rudens, izmaiņu pieprasījumi tiek reģistrēti Bugzilla sistēmā. Tas ļāva veikt patērētā laika analīzi. – Izmaiņu pieprasījumi tika sadalīti kategorijās pēc tā, ko prasa mainīt. Biznesa specifiskos vienumus Sistēmas modeli, konfigurāciju Atskaites Datus Pašu IST, tās komponentes Uzturēšanai patērētā laika izvērtējums Kopējais izmaiņu pieprasījumu skaits Prasa mainīt Biznesa specifiskos vienumus Modeli Atskaites Pieprasījumu skaits 427 80 114 Datus 50 IST komponentes 23 Lapa 25 no 37 Uzturēšanai patērētā laika izvērtējums Kopējais patērētais laiks izmaiņu pieprasījumiem Prasa mainīt Biznesa specifiskos vienumus Patērētās stundas 2643 Modeli 255 Atskaites 663 Datus 160 IST komponentes Lapa 26 no 37 58 Uzturēšanai patērētā laika izvērtējums Komponenšu īpatsvars (Pensiju fonda sistēma) Lapa 27 no 37 MDSA idejas izmantošana dokumentācijas ģenerēšanā IST MDSA kontekstā: – IST metamodelis ir PIM. Funkcionālā čaula tiek izveidota konkrētai platformai – Koda ģenerēšana nenotiek vispār (PIM tiek interpretēts konkrētā platformā) Transformējot IST modeli uz dokumentācijas modeli, iegūstam automātiski ģenerētu sistēmas dokumentāciju. IST modelis Transformācija uz dokumentācijas moduli Dokumentācija Dokumentācijas ģenerēšana: – Būtiski ietaupa dokumentācijas izstrādes laiku – Atbilst sistēmas aktuālai versijai – Efektīva, ja netiek prasīta perfekti lasāma dokumentācija Lapa 28 no 37 MDSA idejas izmantošana dokumentācijas ģenerēšanā Datu bāzes projektējuma apraksta ģenerēšana: Datu bāzes sistēmas tabulas DIREPO Datu bāzes projektējuma apraksts DIREPO Lietotāju ceļvedis Lietotāju ceļveža ģenerēšana: IST darba vietu modulis Ekrāna attēlu veidotājs Lapa 29 no 37 IST kā biznesa modelēšanas rīks Biznesa modeļa piemērs populārā notācijā, ko lieto bankās Lapa 30 no 37 IST kā biznesa modelēšanas rīks IST domēnspecifiskā biznesa modeļa metamodelis Lapa 31 no 37 IST kā biznesa modelēšanas rīks IST domēnspecifiskā biznesa modeļa grafiskie elementi Process KLASE KLASE Ārējs process Process ieliek objektu vienā no stāvokļiem (rada vai maina stāvokli) KLASE KLASE KLASE KLASE Process saņem kā parametru objektu noteiktā stāvoklī Stāvoklis Beigu stāvoklis KL1 Objekts likvidēts KL1 Lapa 32 no 37 Laika pāreja – objekts maina stāvokli bez procesa, ejot laikam IST kā biznesa modelēšanas rīks IST domēnspecifiskā biznesa modeļa grafiskie elementi KL1 Procesu virkne (lai objekts mainītu stavokli secīgi jāizpilda vairāki procesi) Process, mainot klases KL1 objekta stāvokli, papildus rada jaunu klases KL2 objektu KL1 Lapa 33 no 37 KL2 KL2 KL1 Process, mainot klases KL2 objekta stāvokli, papildus nomaina saistīta klases KL1 objekta stāvokli IST kā biznesa modelēšanas rīks Ja būtu izstrādāts biznesa modelsi iepriekš aprakstītajā notācijā, tas dotu iespējas autmatizēt kontroles procesus: – Sasaistot biznesa procesa stāvokļus ar skatiem procesus ar operācijām (darba vietu modulī) ārējos procesus ar manuālu stāvokļa maiņas operāciju Iegūst iespējas automatizēti pārskatīt Vai definēto biznesa modeli ir iespējams izpildīt sistēmā (vai sistēmā var atrast objektus visos stāvokļos, vai visiem proecsiem atbilst operācijas, kas tos veic) Var identificēt nevajadzīgas konfigurācijas daļas, kas radušās sistēmas izmaiņu rezultātā. Šādas automatizētas pārbaudes nepieciešamas sistēmas izplatīšanā – sistēmai ir vairākas instalācijas un katrā tiek realizēts savādāks biznesa process, savādāka konfigurācija. Lapa 34 no 37 Secinājumi IST pastāv kā uz metamodeli bāzēts ietvars informatīvu sistēmu veidošanai un uzturēšanai finanšu sektrā IST sevu lietošanu attaisno, sistēmas joprojām tiek lietotas, tās attīstās IST sistēmām samazināts uzturēšanas gaitā viektām izmaiņām veiktais laiks, pateicoties funkcionalitātes definēšain konfigurācijā Pateicoties universālu komponentu lietošanai, samazināts laiks migrācijai uz citu izstrādes platformu Pastāv iespējas IST uzlabot kā biznesa modelēšanas rīku, kas ļautu definēt biznesa modeli un kontrolētu sistēmas atbilstību tam No sistēmas modeļa iespējams automatizēti veidot modelim atbilstošu (aktuālu) sistēmas dokumentāciju. Lapa 35 no 37 Nākotnes ieceres Izstrādāt interaktīvu lietotāju apmācības rīku, kurā lietotāji var vērot definēto biznesa procesu un no tā iegūt norādes, kur attiecīgais objekts atrodams un kur attiecīgais process veicams sistēmā Aplūkot iespējas IST nepieciešamo konfigurācijas informāciju ģenerēt automātiski no biznesa modeļa Paplašināt IST pielietojumu iespējas, piemēram, izveidot IST WEB versiju, kas paredzēta WEB inforamtīvo sistēmu izstrādei. Lapa 36 no 37 Jautājumi? Lapa 37 no 37