Transcript Kaspars Bikše

Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
1
Kaspars Bikše ©
Apziņa
Starpapziņa
Zemapziņa
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
2
Kaspars Bikše ©
Tātad:
1. Mēs paši radām to pasaules modeli, kurā
dzīvojam
2. Mums jāuzņemas atbildība par savu pasauli
3. Starp pašu realitāti un mūsu realitātes
aprakstu pastāv liela atšķirība
4. Mēs paši radām konfliktus, nepatiku
5. Bet, ja mēs paši radām savu pasauli, tad tikai
mēs paši to varam mainīt
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
3
Kaspars Bikše ©
Tātad:
1. Pasaule ir mūsu domu atspoguļojums
2. Zemapziņas galvenā funkcija- dzīvot šajā pasaulē un
rūpēties, lai paša realitātes modelis pēc iespējas vairāk
atbilstu pasaules realitātes modelim
3. Lai kaut ko mainītu saskarsmē, pirmām kārtām
mainīsimies paši
4. Lai mainītos, mainīsim domas
5. Savukārt, lai mainītu domas, aizvien biežāk
nepieciešams sazināties ar savu iekšējo saprātu. Vēl
vairāk- to cilvēkam vajadzētu mācīt kopš bērnības, tāpat
kā lasīt un rakstītprasmi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
4
Kaspars Bikše ©
Konflikts kā saprātīgs brīdinājums (1)
1. Vispirms mainīsim savu attieksmi pret
konfliktu kā tādu un citu neadekvāto
uzvedību
2. Tradicionālajā uzskatu sistēmā cīņa pret
neadekvāto uzvedību vairumā cieš
neveiksmi. Kāpēc?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
5
Kaspars Bikše ©
Oficiālajā uzskatu sistēmā (1)
valdošais modelis
1. Ir labā un sliktā pasaule, ļaunais un labais,
pareizais un nepareizais
2. Mums nemitīgi uzbrūk ļaunie spēki (atrodamies
aplenkuma stāvoklī): nabadzība,
kriminālnoziegumi u.tml.
3. Mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot ar
varu un ar aizliegumiem
4. Ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti,
nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamas un
grūti saprotamas tēmas, svarīgas un nesvarīgas
jomas
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
6
Oficiālajā uzskatu sistēmā (2)
valdošais modelis
Kaspars Bikše ©
1. Dzīve - tā ir grūta, pacietīga cīņa
2. Citādāka uzvedība ir traucēklis
3. Mūsu uzdevums – palīdzēt pieveikt
nesekmību, jānosauc vārdā nesekmības
“ienaidnieki” un pēc tam jānozīmē nežēlīgas
cīņas paņēmieni
4. Nesekmība- tas ir ļaunums ar kuru jācīnās
visiem spēkiem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
7
Kaspars Bikše ©
Neveiksmju slēptais nolūks
1. Nekas nenotiek tāpat vien
2. Jebkura uzvedībai (tai skaitā pasīvo pretošanos,
tas ir, nemācīšanos) kontekstā ir arī sava
pozitīvā funkcija
3. Otra funkcija- pašaizsardzība
4. Tas, ka mēs ar slimības palīdzību īstenojam
savus nolūkus, nav nekā slikta
5. Reizēm vienkārši nav citas labākas izejas
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
8
Kaspars Bikše ©
1. Doma- tā ir enerģijas forma, kam piemīt gan
radošs, gan postošs spēks
2. Kontroljautājumi:
- Kādas postošas domas pastāvīgi rodas mums?
- Cik bieži dusmojamies, rājamies un par ko?
- Cik bieži klaji pamācām, pasakām, ka tas ir
nepareizi, kritizējam, noliedzam, žēlojam?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
9
Kaspars Bikše ©
Iedvesmas spēks
1. Daudzas domas vienkārši ir iedvestas
2. Tātad- mūsu zemapziņas programma ir
radīta iedvesmas vai pārliecināšanas ceļā
ar citu cilvēku palīdzību
3. Zemapziņa visu uztver burtiski
4. Tagad padomāsim, kādas frāzes mēs
saskarsmē lietojam
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
10
Kaspars Bikše ©
Galvenie problēmu radīšanas
mehānismi
• Mūsu agresīvās domas: problēma kā
postošo domu un uzvedības ārējais
atspoguļojums
• Sāpīga pagātnes pieredze, pārdzīvots
emocionāls satricinājums
• Iedvesmas efekts- problēmu radīšana
iedvesmas ceļā
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
11
Kaspars Bikše ©
Ko sēsi, to pļausi
1. Ikviens zina Dabas likumu attiecībā uz enerģijuto nevar iznīcināt, to var pārvērst tikai citā veidā,
tāpēc:
2. Ja mēs sūtām negatīvas domas, tad atgriezīsies
atpakaļ (līdzīgs pievelk līdzīgu)
3. Tad atkal tiecas atbrīvoties no negatīvā, to
nosūtot vēlreiz vai citam
4. Tas turpinās tik ilgi, kamēr šo burvju loku
nepārtrauks vēl lielākas problēmas vai pat
traģēdija
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
12
Kaspars Bikše ©
Lepnība un augstprātība (1)
1. Nereti tieši mūsu personiskā svarīguma izjūta ir
problēmu un konfliktu cēlonis un avots
2. Ja cilvēks sāk sevi uzskatīt par gudrāku, labāku,
tad viņš parasti sāk nosodīt, kritizēt, dusmoties,
izvirzīt pretenzijas
3. Tas rada vēlēšanos pazemot
4. Svarīguma izjūta rada milzīgu zemapziņas
agresiju, kas pēc tam pārvēršas pret pašu autoru
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
13
Kaspars Bikše ©
Mūsu lepnība un augstprātība (2)
Šāds cilvēks uzskata, ka viņa izpratne ir tā vienīgā pareizā
Tiecas pakļaut sev- nereti vardarbīgi
Jebkura neatbilstība viņa uzskatiem izraisa agresijas vētru
Nepieļauj nobīdi no viņam izdevīgā kursa, jo baidās
nokļūt neērtā situācijā
5. Cīnoties tieši vai netieši un pierādot savu taisnību,
iztērējam savu enerģiju
6. Šāds cilvēks ir aizvērts, jo nevēlas pieņemt otra pasauli
1.
2.
3.
4.
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
14
Kaspars Bikše ©
Lepnība un augstprātība (3)
1. Būtu jāmācās ikvienu saskarsmes situāciju bez
pretenzijām un aizvainojuma
2. Izjust savu vērtību, tikai paceļoties pār citiem, - tas
nozīmē zemapziņā izauklēt citu pasauļu
iznīcināšanas programmu
3. Ja viens ir labāks, tad citi, likumsakarīgi, - sliktāki
4. Lepnībai, protams, ir arī savs pozitīvais nolūks- tā
ir tiekšanās pēc pilnības, vēlēšanās justies mierīgi
un ērti, vēlēšanās pavēstīt par sevi visai pasaulei
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
15
Pretenzijas, neapmierinātības un
kritika (1)
Kaspars Bikše ©
1. Kritika- tas ir negatīvs spriedums
2. Ja vēlamies, lai visi atbilstu kādam priekšstatam,
vienkārši aizmirst, ka dzīvo tikai savā pasaulē
3. Ar savu kritizēšanu viņi izrāda neapmierinātību ar otra
cilvēka pasauli
4. Zemapziņas līmenī uzbrūk citām pasaulēm
5. Vai tiešām ar pretenzijām un neapmierinātību iespējams
mainīt uzvedību?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
16
Pretenzijas, neapmierinātības un
kritika (2)
Kaspars Bikše ©
1. Kritikas labie nolūki: vēlēšanās, lai
cilvēks mainītu uzvedību, attieksmi u.tml.
2. Nolūki labi, bet vai labs veids, kā to
īstenot?
3. Faktiski ar agresiju iznīcina otra unikālo
pasauli
4. Agresija izsauc atbildes agresiju
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
17
Pretenzijas, neapmierinātības un
kritika (3)
Kaspars Bikše ©
1. Viss ir vienkārši- paužot neapmierinātību, cilvēks izpauž
savu neapmierinātību ar sevi
2. Ja cilvēks kādu kritizē, tad patiesībā viņš neko labu no
otra jau negaida
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
18
Kā atbrīvoties no šādas postošas
uzvedības?
Kaspars Bikše ©
1. Būsim elastīgi savās domās un uzvedībā, tas ir,
mācīsimies pieņemt citas pasaules
2. Cienīsim, jo katrs cilvēks dod kādu svarīgu zīmi,
atklājumu, svarīgu informāciju
3. Atcerēsimies atzīt un uzslavēt, tas ir, cilvēkos
saskatīt labo
4. Sajūsmināsimies par citu cilvēku unikālajām
pasaulēm
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
19
Kaspars Bikše ©
Nosodīšana
1. Ja kritizējam, izsakām neapmierinātību ar sevi
2. Nosodījums ir bīstamāks, jo, nosodot otru, mēs
viņiem piedēvējam to, kas ir mūsos
3. Nav ne labu, ne sliktu cilvēku - ir tikai dažādi mēs paši viņus pataisām par tādiem vai
citādiem- pataisām par savām domām
4. Ja mēs kādu nosodām, tad drīz vien pats tādi arī
kļūsim
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
20
Kaspars Bikše ©
Nicinājums
1. Ja cilvēka zemapziņā ir nicinājums un nosodījums,
tad ar šīm domām, jūtām, emocijām pievilks
negodīgus un zemiskus cilvēkus
2. Ja cilvēks nicina negodīgu vai netikumīgu cilvēku,
tas nozīmē, ka viņš savu godīgumu un tikumību
vērtē augstāk var visu
3. Ja vēlamies atbrīvoties no negodīgiem cilvēkiem pārtrauksim dalīt tos godīgajos un negodīgajos
4. Saskatīsim cilvēkā vispirms pašu cilvēku, nevis
mūsu radīto tēlu
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
21
Kaspars Bikše ©
Antipātija, riebums
1. Ja cilvēks savus cēlos nodomus īsteno
caur kaut kā neatzīšanu, spēcīgā agresija,
atstarodamās atgriežas atpakaļ
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
22
Kaspars Bikše ©
Naids
1. Neatzīšanas galējā izpausme; vēlēšanās
savas domas, jūtas, tikumību, godīgumu
pacelt pāri visam
2. Vienaldzība kā viena no naida izpausmēm
3. Bērni, kas ienīst vecākus, paši cieš no
nesakārtotas dzīves un tādu pašu attieksmi
saņem no saviem bērniem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
23
Kaspars Bikše ©
Dusmas, aizkaitinājums, niknums
• Tiklīdz jūtam emocionāli izvirdumu,
darīsim kaut ko ne visai patīkamu, bet
nepieciešamu.
• Ir svarīgi atbrīvoties no dusmām, bet arī
transformēt tās
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
24
Kaspars Bikše ©
Aizvainojums
1. Aizvainojums ir dziļi apspiests niknums, un
briesmīgs veids, kā mainīt citu attieksmi pret
sevi
2. Vienīgais veids- sākt piedot
3. Prakse apstiprina, ka tad, kad cilvēks sāk
mainīt savu attieksmi pret sevi, apbrīnojamā
kārtā mainās arī apkārtējā pasaule
4. Cilvēks, kurš apvainojas, pievelk sev
pāridarītājus. Pievelk ar savu attieksmi pret
sevi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
25
Kaspars Bikše ©
Mūsu sliktais garastāvoklis,
vilšanās
1. Tas ir aizkaitinājuma, sapīkuma,
neapmierinātības un bezspēcības izpausme
2. Tā ir zemapziņas agresija pašam pret sevi
3. Sliktais garastāvoklis rodas no
neizpratnes, ka nav uzvaru un zaudējumu;
ir vienkārši rezultāts; tas nav ne labs, ne
slikts
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
26
Kaspars Bikše ©
Mūsu ļaunās domas un valodas
1. Kad cilvēks domā par otru, tad starp
viņiem izveidojas informatīvi
enerģētiskais kanāls
2. Ar kādu domu cilvēks tiesās otru, ar tādu
tiks tiesāts pats
3. Ļaunas domas un valodas izraisa
enerģētiskā līmeņa krišanos, sagrauj mūsu
vidi ar negatīvismu
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
27
Kaspars Bikše ©
Sodīšana un vainas izjūta
1. Vainas izjūta- viena no postošākajām
parādībām
2. Vainas izjūta prasa sodu, bet sods meklē
savu upuri
3. Sods māca, ko nedrīkstēja darīt, bet
nemāca, ko darīt tā vietā
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
28
Kaspars Bikše ©
Kā atbrīvoties no vainas izjūtas?
1. Jāuzņemas atbildība (nevis vaina) par savu dzīvi
2. Nākamo reizi, kad mēģināsim kādu kaunināt, uzdosim
sev jautājumu: “Kāpēc es mēģinu viņu piespiest justies
vainīgam, ko man no viņa vajag?”
3. Piedosim sev, mīlēsim sevi, pieņemsim pasauli tādu,
kāda tā ir
4. Vaina un sodīšana nedod izvēles iespējas
5. Svarīgi ir ne tikai pārtraukt kaut ko darīt, bet iemācīties
kaut ko jaunu, daudz pozitīvāku nekā vecais
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
29
Kaspars Bikše ©
Paškritika, sevis nosodīšana,
neapmierinātība ar sevi
1. Tā ir agresija pašam pret sevi
2. Apkārtējo viedoklis tikai atspoguļo to, ko
cilvēks domā pats par sevi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
30
Kaspars Bikše ©
Bailes, nemiers, satraukums
1. Bailes ir patstāvīgs sasprindzinājums, kas
neļauj cilvēkam brīvi darboties
2. Vienmēr notiks tas, no kā mēs baidāmies
3. Pavaicāsim paši sev: “no kā es baidos?”
4. Priedēklis “ne”, noliegums, pavēle,
brīdinājums, baidīšana ir hipnotiska
pavēle saprātam izdarīt tieši to
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
31
Kaspars Bikše ©
Šaubas, pārliecības trūkums
1. Tās ir bailes kļūdīties, tāpēc sev
iedvesīsim, ka jebkurš rezultāts ir
vienkārši rezultāts
2. Pārliecība ir atvasinājums no ticības sev
3. Viss notiek pēc mūsu ticības
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
32
Kaspars Bikše ©
Žēlošana
1. Žēlums ir agresīvas jūtas
2. Atbrīvojoties no žēluma, cilvēks kļūst ļoti
uzmanīgs un jūtīgs
3. Jo vairāk mīlestības, labestības un
taisnīguma cilvēka dvēselē, jo vietas atliek
žēlumam
4. Žēlošana nozīmē “ciest kopīgi”
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
33
Kaspars Bikše ©
Skumjas, grūtsirdība, depresija
1. Cilvēka depresijas pamatā ir ilgā laika
posmā uzkrātās negatīvās domas attiecībā
pret sevi un apkārtējo pasauli – tādējādi
viņš pats rada sev depresiju
2. Grūtsirdība ir pret apkārtējo pasauli un
sevi vērstās agresijas atspoguļojums
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
34
Kaspars Bikše ©
Liekulība
1. Liekulības cēlonis- neticība sev un
apkārtējai pasaulei
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
35
Kaspars Bikše ©
Meli, glaimi
1. Meli ir normāla reakcija un nenormālu
situāciju
2. Melošana ir nespēja uzticēties
3. Ja cilvēkam bieži melo, tad tikai tāpēc, ka
pats tic tā esamībai
4. Glaimi- uzslava savtīgos nolūkos, kas sevī
nes zemapziņas agresiju
5. Glaimošana- arī cieņas trūkums pret sevi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
36
Kaspars Bikše ©
Vecais un jaunais apziņas modelis
1. Jaunais modelis piedāvā veidot aktīvu
dzīves saimnieka lomu
2. Jauno modeli mēdz dēvēt par “saimnieka”
modeli jeb “noteicēja” modeli
3. Vecais modelis “upuris – tirāns”
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
37
Kaspars Bikše ©
Modelis “upuris – tirāns” (1)
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
Kopš bērnības dziļi ielikts uzskats, ka cilvēks eksistē savrup no
apkārtējās vides
Ilūzija par šo sadalījumu rada sasprindzinājumu un stresu
Kopumā izglītība un zinātne veido filozofisku koncepciju, ka
cilvēks Visumā ir sīks un niecīgs puteklītis
Tāpēc no viņa maz kas atkarīgs, jo viņš pats ir atkarīgs no
apkārtējās pasaules
Šis modelis tiek nodots mantojumā
Kamēr vien eksistēs šis modelis, skolā visi jutīsies nelaimīgi
Apkārtējo pasauli uztver vai nu kā labo vai slikto pasauli
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
38
Kaspars Bikše ©
Modelis “upuris – tirāns” (2)
1. Jo vairāk cilvēks ārējā pasaulē saskata ārējos
ienaidniekus, jo nemitīgāk viņš tos “gaida”
2. Tātad – jo vairāk cilvēkam tiek “mācīts” par
cīņu ar “ļauno” pasauli, jo vairāk pieaug
iekšējais nemiers
3. Rezultātā esam nemitīgā “aplenkuma un kara
stāvoklī”
4. Ilgstoši atrodoties šādā stāvoklī, cilvēks
mācās saskatīt tikai negatīvo, jo “visapkārt ir
ienaidnieki”
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
39
Kaspars Bikše ©
Modelis “upuris – tirāns” (3)
1. Tātad, ja cilvēks uzskata, ka viņam ir nodarīts
pāri, viņš automātiski kļūst par upuri
2. Un ikviens upuris sapņo kļūt par tirānu (!)
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
40
Kaspars Bikše ©
Pārdomu vērti vārdi
par veco modeli
1. Ja cilvēks turpinās palikt upura vai tirāna
lomā, viņš nekad nevarēs uzkrāt spēkus,
bet tikai turpinās tos zaudēt
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
41
Kaspars Bikše ©
Modelis “noteicējs” (1)
1. Uzskata, ka apkārtējā pasaule ir tikai mūsu pašu
radītais
2. Atmet domu par pasaules dalīšanu draugos un
ienaidniekos
3. Ir pārliecināts, ka ārējo vidi veido ar savām domām,
emocijām, uzvedību attieksmi
4. Apzinās, ka dzīvo nevis pašā realitātē, bet gan pašu
izveidotajā modelī
5. Pārliecība, ka pasaulē nav nekā pareiza vai nepareiza
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
42
Kaspars Bikše ©
Modelis “Noteicējs” (2)
1. Pārliecināti tic, ka nav labu un sliktu cilvēku.
Katrs cilvēks dzīvo viņa paša radītajā pasaulē
un izpilda noteiktas funkcijas
2. Katrs cilvēks ir iekšējās pasaules
atspoguļojums, jo ārējais atspoguļo iekšējo, tas
ir, cilvēks ap sevi redz to, kas apslēpts viņā
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
43
Kaspars Bikše ©
Modelis “noteicējs” (3)
1. Viss, kas attēlots cilvēka dvēselē, atspoguļojas ārpus,
izpaužas notikumos
2. Mēs ap sevi redzam tikai to, kas apslēpts mūsos
3. Jebkura cilvēka agresīva uzvedība pret citiem un sevi
atspoguļojas notikumos
4. Apkārtējā pasaule taču ir mūsu pasaule
5. Šī modeļa galvenā ideja: ja apkārt notiekošais ir mūsu
iekšējās pasaules atspoguļojums
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
44
Kaspars Bikše ©
Modelis “Noteicējs” (4)
1. Cilvēks, rūpēdamies par savu nodomu
tīrību, rūpējas arī par savu veselību
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
45
Kaspars Bikše ©
Abu modeļu salīdzinājums
1. Vecajā modelī cilvēks sevi identificē ar
problēmu
2. Problēma sāk valdīt pār cilvēku
3. Tādējādi cilvēks ieprogrammē savu
zemapziņu uz situācijas pasliktināšanos
4. Bet jaunajā modelī – pārtrauc identificēt
sevi ar problēmu
5. Pārņem situācijas kontroli savās rokās
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
46
Kaspars Bikše ©
Jaunā modeļa 1. solis (1)
1. Uzņemties atbildību
2. To var izdarīt, izprotot, ka cilvēku izturēšanās- tā ir
apkārtējā pasaule, spoguļattēls, ko cilvēks izveidojis ar
savām domām, jūtām un attieksmi
3. Ja cilvēkam pasniedz ziedus, saka patīkamus vārdus,
tātad viņš sevi ciena un mīl, bet, ja aizvaino, dara pāri,
tad- viņam ir slikta attieksme pret sevi, nav apmierināts
ar sevi (tātad arī ar apkārt notiekošo)
4. Tātad viss, ko cilvēks redz, dzird un jūt ir viņa domu,
jūtu un pārliecību atspoguļojums
5. Tad arī atkritīs nepieciešamība, vēlēšanās vainot,
bārties un nemitīgi kritizēt
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
47
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (2)
1.
2.
3.
4.
5.
Ja spēj pieņemt situāciju bez kritikas, dusmām un
aizvainojuma, ar mieru, viņš saprot, ka vainīgo vienkārši
nav
Cilvēki tīšām izdomājuši vainas izjūtu, lai varētu
manipulēt savtīgos nolūkos
Bet jaunajā modelī nav upuru, nav labu vai sliktu cilvēku
Uzņemoties atbildību, cilvēks pārstāj spēlēt upura vai
tirāna lomu un pārstās vainot un sodīt pats sevi
Cilvēks rada, veido, ietekmēdami viņus ar savu domu un
nolūku enerģiju
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
48
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (3)
1. Cilvēks ir atspoguļojuma rezultāts
2. Lai apgūtu jauno modeli, sākumā
kontrolēsim savas domas un darbības,
vēlāk tas iespiedīsies zemapziņas līmenī
un kļūs automātisks
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
49
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (4)
(vingrinājums)
1. Atcerēsimies dažas nepatīkamas situācijas no
ikdienas, kur, piemēram, daži skolēni ar nekaunīgu
izturēšanos sabojājuši mūsu mācību stundu
2. Līdz šim brīdim mums šai sakarā bija pierastās
upura domas:
• Viņam nekā nav svēta
• Viņam par visu nospļauties
• Viņš dara visu iespējamo, lai man nodarītu pāri
• Šī klase ir neciešama
• Es netieku ar viņiem galā
• Kaut ātrāk beigtos stunda
Bikše,uz
www.2nieks.lv
• Kaut jel nebūtuKaspars
nācis
stundu vispār u.tml. 50
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (5)
(vingrinājums)
• Vingrinājuma galvenā jēga- iemācīties
domāt pa jaunam, izejot no atbildības
viedokļa
• Tātad jāmēģina uz šo situāciju paraudzīties
pretējās pozīcijās (šī ir mana pasaule, ko
pats esmu radījis ar savām domām, rīcību,
un tas viss ir mans zemapziņas
atspoguļojums ārējos notikumos)
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
51
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (6)
(vingrinājums)
• Un tad atkarībā no situācijas:
- Ja es pats esmu sevis nostādījis upura lomā,
tad ar savu slikto attieksmi, sliktām domām
pret sevi un apkārtējo pasauli, esmu
piesaistījis sev tirānu
- Ja kāds man sarunā rupjības, tātad,
izmantojot skolēna agresiju, atspoguļoju
savas agresīvās domas un attieksmi u.tml.
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
52
Kaspars Bikše ©
1. solis- uzņemties atbildību (7)
(vingrinājums)
•
1.
-
Šādu frāžu vietā, kā:
es esmu noguris
es esmu slims
man ir depresija
uzsvērti pateiksim sev:
ar savām domām esmu radījis sev nogurumu
ar savām domām esmu radījis sev depresiju, ar
savām domām esmu radījis sev slimību
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
53
Kaspars Bikše ©
2. solis –domas (1)
1. Tātad saskaņā ar pirmo soli esam gatavi
uzņemties atbildību
2. Otrā soļa pamatprincips ir izprast, ka galvenais
instruments apkārtējās pasaules radīšanā un
pārveidošanā ir mūsu domas
3. Jo viss, ko cilvēks redz, dzird un jūt ir viņa paša
iekšējās dvēseles stāvokļa atspoguļojums, nevis
reālā īstenība (ārējais atspoguļo iekšējo)
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
54
Kaspars Bikše ©
2. solis –domas(2)
•
1.
2.
3.
Tāpēc, ja ir cilvēks, kurš mūs kaitina, apvaino, pirms viņam
uzbrūkam, ielūkosimies sevī, jo, izrādās:
līdzīgs pievelk līdzīgu
viss, kas nepatīk otrā, ir mūsos
viss, kas patīk otrā, ir mūsos
Tātad atbildīgi ir abi. Nevis vainīgi, bet tieši atbildīgi
Nevis vainu uzveļam tikai “sliktākajiem”
Pārstājot vainot “sliktos” un žēlojot cilvēkus – upurus, sāksim
ticēt notiekošā taisnīgumam
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
55
Kaspars Bikše ©
2. solis –domas(3)
1. Viss, ko cilvēks demonstrē vai pasaka skaļi- ir
cilvēka zemapziņā
2. Tātad, kā cilvēks izturēsies pats pret sevi, tā pret
viņu izturēsies arī citi
3. Arī skolas “sliktākie” skolēni skolotāju “ārstē”,
tas ir, viņi dod iespēju skolotājam redzēt viņa
zemapziņas atspoguļojumu ārējos notikumos
4. Ir jābūt ļoti uzmanīgam un vērīgam un jāmāk
otru uzklausīt. Un viņš pastāstīs par sevi pašu
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
56
Kaspars Bikše ©
Jaunā modeļa 3. solis (1)
• Tātad esam izpratuši otrā soļa pamatideju,
tas ir, situācijas veidošanas un
pārveidošanas galvenais instruments ir
domas
• Trešais solis –pozitīvais nolūks
• Nav nejaušu notikumu- viss pasaulē ir
taisnīgi un likumsakarīgi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
57
Kaspars Bikše ©
3. solis- pozitīvais nolūks (2)
• Tāpēc katru reizi, kas sāk vajāt neveiksmes
un nelaimes jāuzdod šādi jautājumi:
- Ko šī situācija vēlas man pavēstīt
(brīdināt)?
- Kādu pozitīvu nolūku mana zemapziņa
cenšas īstenot?
- Kāda pozitīva mācībstunda man jāgūst no
šīs situācijas?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
58
Kaspars Bikše ©
3. solis- pozitīvais nolūks (3)
• Zemapziņa ar mums “sarunājas” dažādu situāciju
valodā
• Ja notikumi ir patīkami, tad cilvēks dzīvo saskaņā
ar sevi un apkārtējo pasauli
• Ja notikumi ir nepatīkami, tad cilvēks apstājas
savā attīstībā (jo nobloķējas), elastībā,
sasprindzinās un galu galā - “ieciklējas”
• Jebkura stresa situācija kaut ko saka priekšā
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
59
Kaspars Bikše ©
3. solis- pozitīvais nolūks (4)
• Uz cilvēku nav vērts apvainoties vai dusmoties
• Jo tā ir paša radīta situācija
• Un šķēršļi norāda uz vājajām pusēm, palīdz tās
atklāt un mainīties
• Bet ko darīt, ja nevar saprast, kādas domas un
emocijas pie situācijas rašanās?
• Informācija var rasties vēlāk, kad būsim
attālinājušies no nepatīkamajiem pārdzīvojumiem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
60
Kaspars Bikše ©
4. solis - jaunu uzvedības veidu radīšana (2)
1. Cilvēks saņem vienīgi to, ko domā par sevi un
citiem
2. Ko nozīmē mainīties?
3. Tas nozīmē radīt jaunu domāšanas veidu
4. Līdz ar to veidosies pozitīva
5. Tieši stresa situācijas norāda uz to, ko vajag
mainīt
6. Galvenais- uzņemties atbildību un sākt mainītes
pašam, nevis gaidīt, kad mainīsies citi
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
61
Kaspars Bikše ©
4. solis - jaunu uzvedības veidu
radīšana (3)
• Situāciju pārvalda tikai tas cilvēks, kuram ir
lielāka uzvedības elastība, tas ir, lielāka
uzvedības veidu izvēle
• Ja cilvēks ir gatavs jaunajiem veidiem, tiem
jābūt bez kaitīgām sekām, agresijas un
labvēlīgiem
• Te ir ietverta nodomu tīrība
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
62
Kaspars Bikše ©
Jaunā modeļa 5. solis (1)
• Esam apguvuši ceturto soli – jaunu uzvedības
veidu radīšanu
• Piektais solis – piedošana un pateikšanās
• Kādus cilvēkus mēs saucam par labiem, kādus
par sliktiem?
• Bet mēs taču paši veidojam savu pasauli, paši
radām sāpes, jo neviens cits nepievelk šādus
cilvēkus, kā vien mēs paši.
• Šādi cilvēki palīdz mums atklāt vājās vietas,
palīdz būt stiprākiem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
63
Kaspars Bikše ©
5. solis - piedošana un pateikšanās (2)
• Tad kāpēc mēs uz cilvēku dusmojamies un
apvainojamies?
• Dažkārt cilvēks pievelk tādus, kas rada
nemitīgas galvassāpes
• Patiesībā šādu cilvēku funkcija ir palīdzēt ātrāk
mainīties, kļūt gudrākiem un stiprākiem
• Tāpēc piedosim viņiem, palūgsim piedošanu,
ja pret viņiem bija radusies agresija un
pateiksimies par mācībstundu
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
64
Kaspars Bikše ©
5. solis - piedošana un pateikšanās (3)
• Grieķu valodā vārds “pateikties” burtiski
nozīmē dāvāt prieku
• Iznāk, ka apvainodamies uz citiem, cilvēks
posta gan sevi, gan apkārtējo vidi
• Bet pateikdamies sūta laba vēlējumu,
uzmundrinājumu sev pašam, gan skolēnam
• Tās ir radošas jūtas; tās noteikti atgriezīsies pie
skolotāja atpakaļ, atnesot labo
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
65
Kaspars Bikše ©
5. solis - piedošana un pateikšanās (4)
• Cilvēka spēja pateikties par mācībstundu maina
ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pilnībā
tiek vaļā no lepnības
• Tas atbrīvo situāciju, ļauj notikumiem risināties
pēc elastīgāka scenārija - tā ir zemapziņas priekšā
teikšana, ka jāmaina domas un uzvedība, ka esam
izjaukuši harmoniju
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
66
Kaspars Bikše ©
Jaunā modeļa 6. solis (1)
• Esam apguvuši piedošanas un pateikšanās soli
• Sestais solis – apdāvināšana
• Dosim cilvēkam to, kas viņiem vajadzīgs
visvairāk! Bet kā uzzināt, kas šobrīd ir vajadzīgs?
• Pajautājiet sev: “Kam cilvēks šobrīd uzbrūk? Ko
viņš ar savu darbību man cenšas atņemt?”
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
67
Kaspars Bikše ©
6. solis - apdāvināšana (2)
• Ja kāds mēģina atņemt pārliecību, tad viņam
pašam tās trūkst
• Ja cenšas atņemt prieku- trūkst prieka, ja
gandarījumu- trūkst tā
• Ja kāds skolēns stundas laikā sāk kaitināt
klasesbiedru vai skolotāju, viņš mēģina viņam
atņemt mieru
• Tas nozīmē, ka kaitinātājam šobrīd miera
trūkst visvairāk
• Tieši tas arī ir jāuzdāvina- tikai kā?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
68
Kaspars Bikše ©
6. solis – apdāvināšana (3)
• Šādos gadījumos dāvanas nosūta tēla veidā (tas
viss atkarīgs no mūsu fantāzijas un jaunrades
spējām)
• Tas ir radošs process- dāvanas tēlu veido tik ilgi,
kamēr sasniedz īpašu iekšējās saskaņas un
atzīšanas stāvokli
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
69
Kaspars Bikše ©
6. solis – apdāvināšana (4)
• Jo cilvēks vairāk kaut ko dāvina, jo vairāk
viņam tas kļūst pašam
• Jo vairāk dod, jo vairāk saņem
• Viss ir ļoti vienkārši- cilvēks pārstāj spēlēt
upura lomu, tātad “piebarot” skolēnus ar
negatīvām domām. No cilvēka sāk plūst
pavisam cita līmeņa informācija
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
70
Kaspars Bikše ©
6. solis – apdāvināšana (5)
(vingrinājums)
• Nosakiet, kāda cilvēka izraisītās nepatīkamās
izjūtas, un radiet to no jauna savā iztēlē
• Pārklājiet to ar atbilstošas dāvanas tēlu
• Izdariet to vēlreiz 5 - 10 reizes
• Veidojiet tēla parādīšanos līdz automātismam
• Pārbaude: tagad pamēģiniet iedomāties
nepatīkamo situāciju. Ja vingrinājums veikts
pareizi, tad to būs grūti izdarīt- nepatīkamās
ainas vietā “izlēks” dāvanas tēls
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
71
Kaspars Bikše ©
6. solis – apdāvināšana (5)
• Ar šī vingrinājuma palīdzību cilvēks var
dezorganizēt jebkuru nosacījuma refleksu
un uz tā bāzes radīt jaunu- pozitīvi noderīgu
• Tādējādi cilvēks gūst pieeju
nepieciešamajiem pozitīvajiem resursiem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
72
Kaspars Bikše ©
Kopsavilkums par jauno modeli
• Lai to pilnībā apgūtu, nepieciešams ik pa
brīdim pārskatīt mūsu ikdienas gaitas
• Pakāpeniski šis process kļūs automātisks un
cilvēkam radīsies jauna pasaules uztvere un
līdz ar to arī jaunas, elastīgas iespējas
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
73
Kaspars Bikše ©
1. solis
• Uzņemties atbildību
• Cilvēku uzvedība ir mūsu domu, jūtu un emociju
atspoguļojums
• Viss, kas ir mūsu zemapziņā, dvēselē, izpaužas
viņa attiecībās ar citiem
• Viss attiecībās ir likumsakarīgs- nav nekā nejauša
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
74
Kaspars Bikše ©
2. solis
• Atspoguļošanas likuma izmantošana
• Cilvēka pozitīvās domas izraisa labvēlīgas situācijas
• Cilvēku izturēšanās ir skolotāja iekšējā stāvokļa
atspoguļojums
• Agresīvs cilvēks pievelk citus agresīvus cilvēkus
• Ja kāds skolēns nemīl un neciena sevi, notiekti pievilks
kādu pāridarītāju
• Ja skolotājs ir dusmīgs, nav jābrīnās, ka gadās visādas
nepatikšanas
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
75
Kaspars Bikše ©
3. solis
• Cilvēka pozitīvais nolūks
• Zemapziņa runā dažādu situāciju valodā
• Ja attiecības ir pozitīvas, tad cilvēks dzīvo
saskaņā ar sevi un citiem
• Ja notikumi ir nepatīkami, cilvēks apstājies savā
attīstībā
• Jebkura konfliktsituācija ar citiem kaut ko norāda
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
76
Kaspars Bikše ©
4. solis
• Jaunu uzvedības veidu radīšana
• Tieši stresa un konfliktsituācijas vislabāk norāda, ko
cilvēkā vajag mainīt
• Pateicoties šādām situācijām, notiek aktīva cilvēka
pilnveidošanās
• Situāciju pārvalda tas, kam ir lielāka uzvedības veidu
dažādība
• Uzvedības veidiem jābūt labvēlīgiem un saskaņā ar
pozitīvajiem nolūkiem
• Jaunie veidi atkarīgi no cilvēka fantāzijas un radošā
gara
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
77
Kaspars Bikše ©
5. solis
• Piedošana un pateikšanās
• Dusmodamies cilvēks posta psiholoģisko vidi
• Pateikšanās par mācību, ko sniedz
“nepaklausīgākie” skolēni, maina ne vien
attieksmi pret situāciju, bet arī pašu situāciju
• Šādās reizēs skolotājs “atbrīvo” situācijas, tās
kļūst elastīgākas un vieglākas
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
78
Kaspars Bikše ©
6. solis
• Apdāvināšana
• Dosim to, kā trūkst
• Pasniegsim savdabīgas dāvanas tēlu veidā, kas
viņus “nomierinātu”
• Ko dāvināt? To var noskaidrot novērojot- ko
viņš ar savu darbību cenšas atņemt otram, tā
viņam trūkst
• Jo vairāk cilvēks dod, jo vairāk saņem
• Cilvēks sāk izstarot cita līmeņa informāciju
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
79
Kaspars Bikše ©
Zemapziņas brīdinājumi
• Ja skolotājs redz skolēnus priecājamies,
liecina, ka skolotāja zemapziņā jau ir prieks
un skolas ikdiena signalizē par tuvojošos
prieku
• Ja skolotājs skolēnos redz tikai slinkumu un
nesekmību, tas nozīmē, ka nelaime jau ir
skolotāja zemapziņā un skolas ikdiena
brīdina par tuvojošos drūmumu
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
80
Kaspars Bikše ©
Skolotāja domāšanas ieradumu
maiņas algoritms (1)
• Nosakiet, kāda veida zemapziņas
brīdinājumus esat saņēmuši! Par ko tas
varētu brīdināt?
• Kādas manas domas, uzvedība, kas man ir
pašlaik, var novest pie iespējamās
konfliktsituācijas ar skolēniem?
• Kāda mācībstunda man būtu jāizprot
iespējamajā konfliktā?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
81
Kaspars Bikše ©
Skolotāja domāšanas ieradumu
maiņas algoritms (2)
• Kāds pozitīvs nolūks būs iespējamajam
konfliktam, ja tas notiks?
• Kā es varu mainīt savas domas, uzvedību?
• Kādi varētu būt efektīvākie un drošākie
jaunie uzvedības veidi?
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
82
Kaspars Bikše ©
Galvenā skolotāju kļūda
1. Pārmērīgu sasprindzinājumu pedagoģiskajā situācijā rada
nevis skolēnu nodarījumi, bet gan vecais pedagoģiskais
modelis, kura ietvaros rodas skolotāja negatīvā reakcija
2. Ko nozīmē “skolēni dara pāri skolotājam”? Tas nozīmē
tikai to, ka skolotājs sevi identificē upura lomā, tas
nozīmē būt pastāvīgās sāpju gaidās
3. Bet jebkura upura lielākais sapnis ir kļūt par tirānu
4. Bērni nav vainīgi, ka skolotājam ir sabeigti nervi, slimības
vai kaut kā trūkst. Viss ir skolotāja paša radīts
5. Bet visu var mainīt, tikai jāsāk pašiem ar sevi, nevis
skolēniem
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
83
Kaspars Bikše ©
Mūsu domas kā instruments savas
pasaules radīšanai
1. Skolotāja pozitīvās domas rada labvēlīgu
situāciju, bet negatīvas – nesekmību,
neadekvātu uzvedību un vardarbību
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
84
Kaspars Bikše ©
Par skolotāja agresīvajām domām
• Cilvēks zemapziņas līmenī cits citu jūt, tai skaitā
arī dusmas
• Ja skolotājs būs noskaities uz kādu skolēnu,
iespējams, kāds cits viņam sarunās rupjības (vai
kolēģis sakliegs uz viņu tīrā nieka dēļ)
• Šādās situācijās skolotājs pievelk līdzīgu, tas ir, ar
savu aizkaitinājumu un dusmām radīja šo situāciju
• Skolēni atspoguļo skolotāju, skolotājs- skolēnus
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
85
Kaspars Bikše ©
Cīņa ar skolēnu slikto uzvedību
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
Šī nebeidzamā cīņa ir cīņa par izdzīvošanu skolā
(skolotājiem autoritatīvs apliecinājums)
Dažreiz mēs uzvaram “cīņā” ar skolēniem (parasti ar
vardarbību: piezīmes, “viesošanās” pie direktora u.tml.
Dažreiz uzvar skolēnu nekaunība
Bet, ja izdodas skolēnu “pielikt pie vietas”, tik un tā
zaudētāji vien esam un problēmu mazāk nekļūs
Kāpēc? Tāpēc, ka iedarbības spēks ir vienāds ar pretdarbības
spēku
Jo stiprāk mēs cīnīsimies ar skolēniem, jo grūtāk tos būs
“savaldīt”
Skolēns, kurš no mazotnes tiek radināts cīnīties ar naidīgo
pasauli, nevis dzīvō, bet izdzīvo
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
86
Kaspars Bikše ©
“Spēles noteikumi”
Kopš agras bērnības mēs iestudējam lomas
Mēs apgūstam tās noteikumus
Bet pēc tam aizmirstam, ka tā ir tikai spēle
Aizmirstam, ka noteikumus var mainīt
Aizmirstam, ka varam spēlēt arī citu spēli
Aizmirstam, ka varam spēlēt arī pēc mūsu
noteikumiem
7. Tātad – sākumā tiek izveidoti noteikumi, tad īstenību
piemērojam šiem noteikumiem un tad uztveram to, ko
esam izveidojuši
8. Šajā brīdī pārstājam dzīvi uztvert kā spēli un tāpēc mēs
vairs nespēlējam, bet spēlējas ar mums
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Kaspars Bikše, www.2nieks.lv
87