Transcript Pozitīvas attieksmes veidošanas pamati
Pozitīvas attieksmes veidošanas pamati
Ievads mūsdienu pozitīvajā pedagoģijā Kaspars Bikše, 28320454, [email protected]
Mērķi un plānotie rezultāti
1.
2.
3.
4.
Apgūt jauno modeli ar kuras palīdzību skolotāji spēs uzlabot savu attieksmi pret darbu skolā, kā arī pret skolēniem Izmantojot jauno modeli, skolotāja darbs sakņosies pozitīvismā, kas savukārt ir pamats pozitīvas attieksmes radīšanai skolēnos Viss jaunā modeļa jaukums ir tajā apstāklī, ka skolotājs pārtrauc zaudēt savu dārgo enerģiju stresa situācijās, ta ir, pārtrauc būt uzbrukumu gaidās, nesaspringst Stratēģijas ģenerālais mērķis – izskaust no skolas vides negatīvismu © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
2
Problēmu cēloņu meklējumos
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Kāpēc nemazinās nesekmība, neadekvāta uzvedība?
Kāpēc vairojas negatīvā attieksme un vardarbība?
Varbūt mēs nepietiekami cīnāmies ar ļaunumu (ja tā nekļūst mazāk)?
Kāds tam ir cēlonis?
Nonāksim bezdibeņa malā, ja cēloņu izskaidrojumus meklēsim apkārtējā pasaulē Visi cēloņi ir pašā skolotājā © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
3
Vecais un jaunais apziņas modelis
1.
2.
3.
Jaunais modelis piedāvā veidot aktīvu pedagoģiskā saimnieka lomu Jauno modeli mēdz dēvēt par “saimnieka” modeli jeb “noteicēja” modeli Vecais modelis “upuris – tirāns” © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
4
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
Modelis “upuris – tirāns”
(1) Kopš bērnības dziļi ielikts uzskats, ka cilvēks eksistē savrup no apkārtējās vides Ilūzija par šo sadalījumu rada sasprindzinājumu un stresu Skolā tiek iedvests, ka skolēni savā būtībā slinki, netikumīgi un grēcīgi Kopumā izglītība un zinātne veido filozofisku koncepciju, ka cilvēks Visumā ir sīks un niecīgs puteklītis Tāpēc no viņa maz kas atkarīgs, jo viņš pats ir atkarīgs no apkārtējās pasaules Šis modelis tiek nodots mantojumā Kamēr vien eksistēs šis modelis, skolā visi jutīsies nelaimīgi Apkārtējo pasauli uztver vai nu kā labo vai slikto pasauli © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
5
1.
2.
3.
4.
Modelis “upuris – tirāns”
(2) Jo vairāk skolēns ārējā pasaulē saskata ārējos ienaidniekus, jo nemitīgāk viņš “gaida” “uzbrukumus” no skolotāju puses Tātad – jo vairāk skolēnam tiek “mācīts” par cīņu ar “ļauno” pasauli, jo vairāk pieaug skolēna un skolotāja iekšējais nemiers Rezultātā skolēns un skolotājs atrodas nemitīgā “aplenkuma un kara stāvoklī” Ilgstoši atrodoties šādā stāvoklī, skolēns un skolotājs mācās saskatīt tikai negatīvo, jo “visapkārt ir ienaidnieki” © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
6
Modelis “upuris – tirāns”
(3) 1.
2.
Tātad, ja skolēns uzskata, ka viņam ir nodarīts pāri, viņš automātiski kļūst par upuri Un ikviens upuris sapņo kļūt par tirānu (!) © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
7
1.
Pārdomu vērti vārdi par veco modeli
Ja skolotājs turpinās palikt upura vai tirāna lomā, viņš nekad nevarēs uzkrāt spēkus, bet tikai turpinās tos zaudēt © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
8
Modelis “pedagoģiskais noteicējs”
(1) 1.
2.
3.
4.
5.
Uzskata, ka apkārtējā pasaule ir tikai mūsu pašu radītais Atmet domu par pasaules dalīšanu draugos un ienaidniekos Ir pārliecināts, ka ārējo vidi veido ar savām domām, emocijām, uzvedību attieksmi pret skolēniem Apzinās, ka dzīvo nevis pašā realitātē, bet gan pašu izveidotajā modelī Pārliecība, ka pasaulē nav nekā pareiza vai nepareiza © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
9
Modelis “pedagoģiskais noteicējs”
(2) 1.
Pārliecināti tic, ka nav labu un sliktu cilvēku, nav labu un sliktu skolēnu. Katrs cilvēks dzīvo viņa paša radītajā pasaulē un izpilda noteiktas funkcijas 2.
Katrs skolēns ir skolotāja iekšējās pasaules atspoguļojums, jo ārējais atspoguļo iekšējo, tas ir, skolotājs ap sevi redz to, kas apslēpts viņā pašā © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
10
1.
2.
3.
4.
5.
Modelis “pedagoģiskais noteicējs”
(3) Viss, kas attēlots skolotāja dvēselē, atspoguļojas ārpus, izpaužas notikumos Mēs ap sevi redzam tikai to, kas apslēpts mūsos Jebkura skolotāja agresīva uzvedība pret skolēniem un sevi pašu uzreiz atspoguļojas uz pašu skolotāju (tas pats attiecas arī uz agresīvām domām) Apkārtējā pasaule taču ir mūsu pasaule Šī modeļa galvenā ideja: ja apkārt notiekošais ir skolotāja iekšējās pasaules atspoguļojums, tad tikai viņš pats ir atbildīgs par to, kas notiek skolā, klasē © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
11
Modelis “pedagoģiskais noteicējs”
(4) 1.
Skolotājs, rūpēdamies par savu nodomu tīrību, rūpējas arī par savu un skolēnu, veselību © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
12
Abu modeļu salīdzinājums
1.
2.
3.
4.
5.
Vecajā modelī skolotājs sevi identificē ar problēmu Problēma sāk valdīt pār skolotāju Tādējādi skolotājs ieprogrammē savu zemapziņu uz situācijas pasliktināšanos Bet jaunajā modelī – pārtrauc identificēt sevi ar problēmu Pārņem situācijas kontroli savās rokās © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
13
1.
2.
3.
4.
5.
Jaunā modeļa 1. solis
Uzņemties atbildību (1) To var izdarīt, izprotot, ka skolēnu izturēšanās- tā ir apkārtējā pasaule, spoguļattēls, ko skolotājs izveidojis ar savām domām, jūtām un attieksmi pret skolēniem Ja skolotājam pasniedz ziedus, saka patīkamus vārdus, tātad viņš sevi ciena un mīl, bet, ja skolēni skolotāju aizvaino, dara pāri, tad- viņam ir slikta attieksme pret sevi, nav apmierināts ar sevi (tātad arī ar skolēniem) Tātad viss, ko skolotājs redz, dzird un jūt ir viņa domu, jūtu un pārliecību atspoguļojums Tad arī atkritīs nepieciešamība, vēlēšanās vainot, bārties un nemitīgi kritizēt skolēnus © Kaspars Bikše, 14 www.pedagogs.lv
1. solis uzņemties atbildību
(2) 1.
2.
3.
4.
5.
Ja skolotājs spēj pieņemt situāciju bez kritikas, dusmām un aizvainojuma, ar mieru, viņš saprot, ka vainīgo vienkārši nav Cilvēki tīšām izdomājuši vainas izjūtu, lai varētu manipulēt savtīgos nolūkos Bet jaunajā modelī nav upuru, nav labu vai sliktu cilvēku, nav čaklu un slinku skolēnu Uzņemoties atbildību, skolotājs pārstāj spēlēt upura vai tirāna lomu un pārstās vainot un sodīt pats sevi Skolotājs rada, veido skolas vidi kopā ar skolēniem, ietekmēdami viņus ar savu domu un nolūku enerģiju © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
15
1. solis uzņemties atbildību
(3) 1.
2.
Skolēni vienmēr ir skolotāja atspoguļojums Lai apgūtu jauno modeli, sākumā jākontrolē savas domas un darbības, vēlāk tas iespiedīsies zemapziņas līmenī un kļūs automātisks © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
16
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
1. solis uzņemties atbildību
(4)
(vingrinājums)
Atcerieties dažas nepatīkamas situācijas no skolas ikdienas, kur, piemēram, daži skolēni ar nekaunīgu izturēšanos sabojājuši jūsu mācību stundu Līdz šim brīdim jums šai sakarā bija pierastās upura domas: Viņam nekā nav svēta Viņam par visu nospļauties Viņš dara visu iespējamo, lai man nodarītu pāri Šī klase ir neciešama Es netieku ar viņiem galā Kaut ātrāk beigtos stunda Kaut jel nebūtu nācis uz stundu vispār u.tml.
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
17
1. solis uzņemties atbildību
(5)
(vingrinājums)
• Vingrinājuma galvenā jēga- iemācīties domāt pa jaunam, izejot no atbildības viedokļa • Tātad jāmēģina uz šo situāciju paraudzīties pretējās pozīcijās (šī ir mana pasaule, ko pats esmu radījis ar savām domām, rīcību, un tas viss ir mans zemapziņas atspoguļojums ārējos notikumos) © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
18
1. solis uzņemties atbildību
(6)
(vingrinājums)
• Un tad atkarībā no situācijas: Ja es pats esmu sevis nostādījis upura lomā, tad ar savu slikto attieksmi, sliktām domām pret sevi un skolēniem esmu piesaistījis sev tirānu Ja kāds skolēns man sarunā rupjības, tātad, izmantojot skolēna agresiju, atspoguļoju savas agresīvās domas un attieksmi u.tml.
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
19
• 1.
1. solis uzņemties atbildību
(7)
(vingrinājums)
Šādu frāžu vietā, kā:
es esmu noguris es esmu slims man ir depresija
uzsvērti sev pasakiet:
ar savām domām esmu radījis sev nogurumu ar savām domām esmu radījis sev depresiju, ar savām domām esmu radījis sev slimību
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
20
2. solis – skolotāja domas
(1) 1.
2.
3.
Tātad saskaņā ar pirmo soli esam gatavi uzņemties atbildību Otrā soļa pamatprincips ir izprast, ka galvenais instruments apkārtējās pasaules radīšanā un pārveidošanā ir skolotāja domas Jo viss, ko skolotājs redz, dzird un jūt ir viņa paša iekšējās dvēseles stāvokļa atspoguļojums, nevis reālā īstenība (ārējais atspoguļo iekšējo) © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
21
• 1.
2.
3.
2. solis – skolotāja domas
(2) Tāpēc, ja jūsu klasē ir kāds skolēns, kurš jūs kaitina, apvaino, pirms viņam uzbrūkat, ielūkojieties sevī, jo, izrādās: līdzīgs pievelk līdzīgu viss, kas nepatīk skolēnā, ir pašā skolotājā viss, kas patīk skolēnā, ir pašā skolotājā Tātad atbildīgi ir abi. Nevis vainīgi, bet tieši atbildīgi Bet skolā vainu uzveļam tikai “sliktākajiem” skolēniem Pārstājot vainot “sliktos” skolēnus un žēlojot skolēnus – upurus, sāksim ticēt notiekošā taisnīgumam © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
22
2. solis – skolotāja domas
(3) 1.
2.
3.
4.
Viss, ko skolēni demonstrē pai pasaka skaļi- ir skolotāja zemapziņā Tātad, kā skolotājs izturēsies pats pret sevi, tā pret viņu izturēsies arī skolēni Patiesībā skolas “sliktākie” skolēni skolotāju “ārstē”, tas ir, viņi dod iespēju skolotājam redzēt viņa zemapziņas atspoguļojumu ārējos notikumos Ir jābūt ļoti uzmanīgam un vērīgam un jāmāk otru uzklausīt. Un viņš pastāstīs par sevi pašu © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
23
Jaunā modeļa 3. solis
(1) • Tātad esam izpratuši otrā soļa pamatideju, tas ir, pedagoģiskās situācijas veidošanas un pārveidošanas galvenais instruments ir skolotāja domas • Trešais solis – skolotāja pozitīvais nolūks • Nav nejaušu notikumu- viss skolas vidē ir taisnīgi un likumsakarīgi © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
24
3. solis skolotāja pozitīvais nolūks
(2) • Tāpēc katru reizi, kas sāk vajāt neveiksmes un nelaimes jāuzdod šādi jautājumi: Ko šī situācija vēlas man pavēstīt (brīdināt)?
Kādu pozitīvu nolūku mana zemapziņa cenšas īstenot?
Kāda pozitīva mācībstunda man jāgūst no šīs situācijas?
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
25
3. solis skolotāja pozitīvais nolūks
(3) • Zemapziņa ar mums “sarunājas” dažādu situāciju valodā • Ja notikumi ir patīkami, tad skolotājs dzīvo saskaņā ar sevi un skolēniem • Ja notikumi ir nepatīkami, tad skolotājs apstājas savā attīstībā (jo nobloķējas), elastībā, sasprindzinās un galu galā - “ieciklējas” • Jebkura stresa situācija skolotājam kaut ko saka priekšā © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
26
3. solis skolotāja pozitīvais nolūks
(4) • Uz skolēnu nav vērts apvainoties vai dusmoties • Jo tā ir paša skolotāja radīta situācija • Un šķēršļi skolotāja darbā norāda uz vājajām pusēm, palīdz tās atklāt un mainīties • Bet ko darīt, ja nevar saprast, kādas domas un emocijas pie situācijas rašanās?
• Informācija var rasties vēlāk, kad būsit attālinājušies no nepatīkamajiem pārdzīvojumiem © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
27
Jaunā modeļa 4. solis
(1) • Esam apguvuši trešā soļa principu, tas ir, pozitīvā nolūka principu • Ceturtais solis – jaunu uzvedības veidu radīšana • Jebkurš skolēna pārkāpums norāda, ka skolotājs kaut ko dara nepareizi • Bet skolotāju vecās domas un vecā uzvedība skolēnus mudina izdarīt aizvien jaunus pārkāpumus • Vai tas nav pietiekami saprotams signāls, ka skolotājam nepieciešams mainīt savas domas un uzvedību?
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
28
1.
2.
4. solis jaunu uzvedības veidu radīšana
(2) Skolotājs saņem vienīgi to, ko pats domā par sevi un par skolēniem Ko nozīmē mainīties? 3.
4.
5.
Tas nozīmē radīt jaunu domāšanas veidu Līdz ar to veidosies pozitīva attieksme pret sevi un skolēniem un darbu skolā Tieši stresa situācijas norāda uz to, ko vajag mainīt 6. Galvenais uzņemties atbildību un sākt mainītes pašam, nevis gaidīt, kad mainīsies skolēni © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
29
4. solis jaunu uzvedības veidu radīšana
(3) • Situāciju skolā pārvalda tikai tas skolotājs, kuram ir lielāka uzvedības elastība, tas ir, lielāka uzvedības veidu izvēle • Ja skolotājs ir gatavs jaunajiem veidiem, tiem jābūt bez kaitīgām sekām, agresijas un labvēlīgiem jums un skolēniem • Te ir ietverta nodomu tīrība © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
30
Jaunā modeļa 5. solis
(1) • Esam apguvuši ceturto solii – jaunu uzvedības veidu radīšanu • Piektais solis – piedošana un pateikšanās • Kādus skolēnus mēs saucam par labiem, kādus par sliktiem?
• Bet mēs taču paši veidojam savu pasauli, paši radām sāpes, jo neviens cits nepievelk šādus skolēnus, kā vien mēs paši. • Šādi skolēni palīdz skolotājiem atklāt viņu vājās vietas, palīdz skolotājiem būt stiprākiem © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
31
5. solis piedošana un pateikšanās
• Tad kāpēc mēs uz skolēniem dusmojamies un apvainojamies?
(2) • Dažkārt skolotājs pievelk tādus skolēnus, kas viņam rada nemitīgas galvassāpes • Patiesībā šādu skolēnu funkcija ir palīdzēt šādiem skolotājiem ātrāk mainīties, kļūt gudrākiem un stiprākiem • Tāpēc piedosim viņiem, palūgsim piedošanu, ja pret viņiem bija radusies agresija un pateiksimies par mācībstundu © Kaspars Bikše, 32 www.pedagogs.lv
5. solis piedošana un pateikšanās
(3) • Grieķu valodā vārds “pateikties” burtiski nozīmē dāvāt prieku • Iznāk, ka apvainodamies uz skolēniem, skolotājs posta gan sevi, gan skolas vidi • Bet pateikdamies sūta laba vēlējumu, uzmundrinājumu sev pašam, gan skolēnam • Tās ir radošas jūtas; tās noteikti atgriezīsies pie skolotāja atpakaļ, atnesot labo © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
33
5. solis piedošana un pateikšanās
(4) • Skolotāja spēja pateikties skolēnam par mācībstundu maina ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pilnībā tiek vaļā no lepnības • Tas atbrīvo situāciju, ļauj notikumiem risināties pēc elastīgāka scenārija scenārija tā ir zemapziņas priekšā teikšana, ka jāmaina domas un uzvedība, ka esat izjaukuši harmoniju © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
34
Jaunā modeļa 6. solis
(1) • Esam apguvuši piedošanas un pateikšanās soli • Sestais solis – apdāvināšana • Dodiet skolēniem to, kas viņiem vajadzīgs visvairāk! Bet kā uzzināt, kas šobrīd skolēnam ir vajadzīgs?
• Pajautājiet sev: “Kam skolēns šobrīd uzbrūk? Ko viņš ar savu darbību man cenšas atņemt?” © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
35
6. solis apdāvināšana
(2) • Ja kāds skolotāja kolēģis mēģina atņemt pārliecību, tad viņam pašam tās trūkst • Ja cenšas atņemt prieku- trūkst prieka, ja gandarījumu- trūkst tā • Ja kāds skolēns stundas laikā sāk kaitināt klasesbiedru vai skolotāju, viņš mēģina viņam atņemt mieru • Tas nozīmē, ka kaitinātājam šobrīd miera trūkst visvairāk • Tieši tas arī ir jāuzdāvina- tikai kā?
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
36
6. solis – apdāvināšana
(3) • Šādos gadījumos dāvanas nosūta tēla veidā (tas viss atkarīgs no skolotāja fantāzijas un jaunrades spējām) • Tas ir radošs process- dāvanas tēlu veido tik ilgi, kamēr sasniedz īpašu iekšējās saskaņas u natzīšanas stāvokli • Pats galvenais- tā ir skolotāja pozitīvā atgriezeniskā saite ar skolēnu, kuras rezultātā notiks labvēlīgas pārmaiņas © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
37
6. solis – apdāvināšana
(4) • Jo skolotājs vairāk kaut ko dāvina, jo vairāk viņam tas kļūst pašam • Jo vairāk dod, jo vairāk saņem • Viss ir ļoti vienkārši- skolotājs pārstāj spēlēt upura lomu, tātad “piebarot” skolēnus ar negatīvām domām. No skolotāja s’āk plūst pavisam cita līmeņa informācija © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
38
6. solis – apdāvināšana
(5)
(vingrinājums)
• Nosakiet, kāda skolēna izraisītās nepatīkamās izjūtas, un radiet to no jauna savā iztēlē • Pārklājiet to ar atbilstošas dāvanas tēlu • Izdariet to vēlreiz 5 - 10 reizes • Veidojiet tēla parādīšanos līdz automātismam • Pārbaude: tagad pamēģiniet iedomāties nepatīkamo situāciju. Ja vingrinājums veikts pareizi, tad to būs grūti izdarīt- nepatīkamās ainas vietā “izlēks” dāvanas tēls © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
39
6. solis – apdāvināšana
(5) • Ar šī vingrinājuma palīdzību skolotājs var dezorganizēt jebkuru nosacījuma refleksu un uz tā bāzes radīt jaunu- pozitīvi noderīgu • Tādējādi skolotājs gūst pieeju nepieciešamajiem pozitīvajiem resursiem © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
40
Kopsavilkums par jauno modeli
• Lai to pilnībā apgūtu, nepieciešams ik pa brīdim pārskatīt mūsu pedagoģiskās gaitas • Pakāpeniski šis process kļūs automātisks un skolotājam radīsies jauna pasaules uztvere un līdz ar to arī jaunas, elastīgas iespējas © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
41
1. solis
• Uzņemties atbildību • Skolēnu uzvedība ir skolotāju domu, jūtu un emociju atspoguļojums • Viss, kas ir skolotāja zemapziņā, viņa dvēselē, izpaužas viņa attiecībās ar skolēniem • Viss skolēnu un skolotāja attiecībās ir likumsakarīgs- nav nekā nejauša • Vispirms notikumus skolas dzīvē rada pats skolotājs © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
42
2. solis
• Atspoguļošanas likuma izmantošana • Skolotāja pozitīvās domas izraisa labvēlīgas situācijas, bet negatīvas- skolēnu nesekmību, skolas neapmeklēšanu, neadekvātu uzvedību • Skolēnu izturēšanās ir skolotāja iekšējā stāvokļa atspoguļojums • Agresīvs skolotājs pievelk agresīvus skolēnus • Ja kāds skolēns nemīl un neciena sevi, notiekti pievilks kādu pāridarītāju • Ja skolotājs ir dusmīgs, nav jābrīnās, ka gadās visādas nepatikšanas © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
43
3. solis
• Skolotāja pozitīvais nolūks • Zemapziņa runā dažādu situāciju valodā • Ja attiecības ar skolēniem ir pozitīvas, tad skolotājs strādā saskaņā ar sevi un skolēniem • Ja notikumi ir nepatīkami, skolotājs apstājies savā attīstībā • Jebkura konfliktsituācija ar skolēnu kaut ko norāda par skolotāju © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
44
4. solis
• Jaunu uzvedības veidu radīšana • Tieši stresa un konfliktsituācijas vislabāk norāda, ko skolotājā vajag mainīt • Pateicoties šādām situācijām, notiek aktīva pedagoga pilnveidošanās • Skolā situāciju pārvalda tas, kam ir lielāka uzvedības veidu dažādība • Uzvedības veidiem jābūt labvēlīgiem skolēniem un saskaņā ar skolotāja pozitīvajiem nolūkiem • Jaunie veidi atkarīgi no skolotāja fantāzijas un radošā gara © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
45
5. solis
• Piedošana un pateikšanās • Dusmodamies skolotājs posta skolas psiholoģisko vidi • Pateikšanās par mācību, ko sniedz skolas “nepaklausīgākie” skolēni, maina ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pašu situāciju • Šādās reizēs skolotājs “atbrīvo” situācijas, tās kļūst eleastīgākas un vieglākas © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
46
6. solis
• Apdāvināšana • Dodiet skolēniem to, kā trūkst • Pasniedziet skolēniem savdabīgas dāvanas tēlu veidā, kas viņus “nomierinātu” • Ko dāvināt? To var noskaidrot novērojot- ko viņš ar savu darbību cenšas atņmt otram, tā viņam trūkst • Jo vairāk skolotājs dod, jo vairāk saņem • Skolotājs sāk izstarot cita līmeņa informāciju © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
47
Zemapziņas brīdinājumi
• Ja skolotājs redz skolēnus priecājamies, liecina, ka skolotāja zemapziņā jau ir prieks un skolas ikdiena signalizē par tuvojošos prieku • Ja skolotājs skolēnos redz tikai slinkumu un nesekmību, tas nozīmē, ka nelaime jau ir skolotāja zemapziņā un skolas ikdiena brīdina par tuvojošos drūmumu © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
48
Skolotāja domāšanas ieradumu maiņas algoritms
(1) • Nosakiet, kāda veida zemapziņas brīdinājumus esat saņēmuši! Par ko tas varētu brīdināt?
• Kādas manas domas, uzvedība, kas man ir pašlaik, var novest pie iespējamās konfliktsituācijas ar skolēniem?
• Kāda mācībstunda man būtu jāizprot iespējamajā konfliktā?
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
49
Skolotāja domāšanas ieradumu maiņas algoritms
(2) • Kāds pozitīvs nolūks būs iespējamajam konfliktam, ja tas notiks?
• Kā es varu mainīt savas domas, uzvedību?
• Kādi varētu būt efektīvākie un drošākie jaunie uzvedības veidi?
© Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
50
Galvenā skolotāju kļūda
1.
2.
3.
4.
5.
Pārmērīgu sasprindzinājumu pedagoģiskajā situācijā rada nevis skolēnu nodarījumi, bet gan vecais pedagoģiskais modelis, kura ietvaros rodas skolotāja negatīvā reakcija Ko nozīmē “skolēni dara pāri skolotājam”? Tas nozīmē tikai to, ka skolotājs sevi identificē upura lomā, tas nozīmē būt pastāvīgās sāpju gaidās Bet jebkura upura lielākias sapnis ir kļūt par tirānu Bērni nav vainīgi, ka skolotājam ir sabeigti nervi, slimības vai kaut kā trūkst. Viss ir skolotāja paša radīts Bet visu var mainīt, tikai jāsāk pašiem ar sevi, nevis skolēniem © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
51
Mūsu domas kā instruments savas pasaules radīšanai
1.
Skolotāja pozitīvās domas rada labvēlīgu situāciju, bet negatīvas – nesekmību, neadekvātu uzvedību un vardarbību © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
52
Par skolotāja agresīvajām domām
• Cilvēks zemapziņas līmenī cits citu jūt, tai skaitā arī dusmas • Ja skolotājs būs noskaities uz kādu skolēnu, iespējams, kāds cits viņam sarunās rupjības (vai kolēģis sakliegs uz viņu tīrā nieka dēļ) • Šādās situācijās skolotājs pievelk līdzīgu, tas ir, ar savu aizkaitinājumu un dusmām radīja šo situāciju • Skolēni atspoguļo skolotāju, skolotājs- skolēnus © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
53
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
Cīņa ar skolēnu slikto uzvedību
Šī nebeidzamā cīņa ir cīņa par izdzīvošanu skolā (skolotājiem autoritatīvs apliecinājums) Dažreiz mēs uzvaram “cīņā” ar skolēniem (parasti ar vardarbību: piezīmes, “viesošanās” pie direktora u.tml.
Dažreiz uzvar skolēnu nekaunība Bet, ja izdodas skolēnu “pielikt pie vietas”, tik un tā zaudētāji vien esam un problēmu mazāk nekļūs Kāpēc? Tāpēc, ka iedarbības spēks ir vienāds ar pretdarbības spēku Jo stiprāk mēs cīnīsimies ar skolēniem, jo grūtāk tos būs “savaldīt” Skolēns, kurš no mazotnes tiek radināts cīnīties ar naidīgo pasauli, nevis dzīvō, bet izdzīvo © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
54
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
“Spēles noteikumi”
Kopš agras bērnības mēs iestudējam lomas Mēs apgūstam tās noteikumus Bet pēc tam aizmirstam, ka tā ir tikai spēle Aizmirstam, ka noteikumus var mainīt Aizmirstam, ka varam spēlēt arī citu spēli Aizmirstam, ka varam spēlēt arī pēc mūsu noteikumiem Tātad – sākumā tiek izveidoti noteikumi, tad īstenību piemērojam šiem noteikumiem un tad uztveram to, ko esam izveidojuši Šajā brīdī pārstājam dzīvi uztvert kā spēli un tāpēc mēs vairs nespēlējam, bet spēlējas ar mums © Kaspars Bikše, www.pedagogs.lv
55