Transcript pptx
VALODAS TEHNOLOĢIJU SPECSEMINĀRS
IEVADS VISPĀRĪGAJĀ
VALODNIECĪBĀ
Lauma Pretkalniņa
AILab
TĒMA
Vispārīgā valodniecība — valodniecības
apakšnozare, kurā pēta valodas būtību,
funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās
funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā,
valodas un domāšanas sakaru, valodu
uzbūves universālās iezīmes, klasificē
pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas
metodes un paņēmienus.
Tipoloģiskā valodniecība — valodniecības nozare,
kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības,
noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās
parādības un valodas universālijas un izstrādā
valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus.
http://termini.lza.lv/
MOTIVĀCIJA: ATZIŅAS
Dzimtā un dominējošā valoda ietekmē to, kā mēs
domājam:
nav tā, ka valoda mums dažas idejas padarītu
nepieejamas vispār,
bet ir tā, ka dzimtās valodas īpatnību dēļ dažas idejas
un entīšu konceptuālo dalījumu veidi mums šķiet
daudz dabiskāki.
Cilvēks nejūt dzimtās valodas ietekmi uz
domāšanas procesu, ja tam īpaši nepievērš
uzmanību…
bet, ja Tu spēj identificēt un apšaubīt pieņēmumus,
ko rada Tava dzimtā valoda, Tu esi labāks
datorlingvists!
PIEMĒRI
Biezpiens
latviski — līdztiesīgs piena produkts pienam, sieram,
sviestam
angliski (curd cheese / quark) — siera paveids
Modālie darbības vārdi
latviski — varēt, vajadzēt, spēt, utt. — «normāli»
darbības vārdi, pilna formu sistēma; dažiem darb.v. var
būt gan modāls, gan nemodāls lietojums — gribēt,
vēlēties,
angliski — must, might, can, shall — nav pamatformas;
strikts dalījums
Čomska bezkonteksta gramatikas ir lingvistiskas
teorijas «blakusprodukts»
vai šādi modelēt teikumus ienāktu prātā latvietim,
krievam, francūzim?
VALODU UNIVERSĀLIJAS
Visu valodu lietotājiem ir līdzīgi runas orgāni un
smadzenes.
Hierarhiska organizācija
Daudznozīmība
Antropomorfie nosaukumi (lietu salīdzināšana ar cilvēku —
Šķīrums: darbības vārdi un nomeni (lietvārdi, īpašības vārdi,
pudeles kakls, galda kāja)
vietniekvārdi)
Galīgs skaņu skaits
Skaņu šķīrums: patskaņi un līdzskaņi
Līdzskaņu šķīrums: troksneņi (p, t, s) un skaneņi (l, m, n, r)
Vietniekvārdi
Šķīrums: 1., 2., 3. persona.
Šis nav izsmeļošs saraksts, bet diez ko specifiski nesanāk…
VISPĀRĪGAS ATZIŅAS
Valodas efektivitāte
minimālisms
redundanti elementi
elementu atkalizmantošana jaunās situācijās
Valoda ir mainīga
mazā meitene ir apsēdusies — dzimte 3 reizes
daudznozīmība
izteiksmes īsums, ilgtermiņā nav absolūtu sinonīmu utt.
lietojumi mainās, bet efektivitātes vajadzība paliek
Valoda glabājas kolektīvajā apziņā
neviens nezina visu valodu
centieni mainīt valodu var neprognozējami neizdoties
VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS
Cilvēka runas orgāniem ir ļoti plaša artikulācijas
telpa
Izšķirt visas nianses ir grūti, tāpēc cilvēki pielāgojas
klausīties tikai noteiktas diferenciālās pazīmes
Dažādās valodās diferenciālās pazīmes atšķiras
nav divu valodu ar vienādu skanisko struktūru
apmēram 10–80 fonēmu
Diferenciālo pazīmju piemēri:
garšs/īss patskatnis — latviešu ir, krievu nav
tonis —- latviešu nav, ķīniešu ir
aspirācija — latviešu nav, angļu ir (bet nešķir vārda
nozīmi)
VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS II
EKSTRĒMIE PIEMĒRI
Papua Jaungvinejā ir valoda ar 6 līdzskaņiem un
5 patskaņiem
(http://en.wikipedia.org/wiki/Rotokas_language)
Dienvidāfrikā ir valoda ar vismaz 87 līdzskaņiem
un 20 patskaņiem
(http://en.wikipedia.org/wiki/Taa_language)
Ir valodas ar skaņām, kuru veidošanai gaisu velk
uz iekšu, nevis pūš uz āru
utt.
VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS III
Starptautiskais
fonētiskais
alfabēts (IPA)
VALODU ATŠĶIRĪBA: RAKSTĪBU SISTĒMAS
Ir valodas, kas nepieraksta patskaņus (arābu,
ivrits)
Rakstu sistēmas pamatelements var atbilst:
skaņai (valodas, kas lieto latīņu alfabēta
atvasinājumus),
zilbei (japāņu valoda — hiragana, katakana),
jēdzienam/vārdam (japāņu — kandži, ķīniešu)
Arī ne visas skaņu bāzētās rakstības balstās uz
latīņu alfabētu vai izmanto salīdzināmu
elementu skaitu
kirilicas atvasinājumi (bulgāru, krievu, reizēm
mongoļu)
grieķu
VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA
Dalījums pēc gramatisko nozīmju izteikšanas
veida
Sintētiskās valodas — ar afiksiem (piedēkļi,
priedēkļi, galotnes) — apsēdināts
Latviešu, krievu, čehu, somu
Analītiskās valodas — ar atsevišķiem vārdiem — ir
gājis
Angļu, vācu
Polisintētiskās valodas — visa teikuma jēga tiek izteikta ar
morfēmām, teikums ≈ vārds.
Daļa indiāņu, eskimosu un aborigēnu tautu valodu
Izolējošās valodas — nav morfēmu, visu izsaka ar
atsevišķiem vārdiem
Ķīniešu
Uzskata, ka tīru tipu nav.
VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA II
Dalījums pēc morfēmu savienošanas veida
Fleksīvas valodas — morfēmu robežas izplūdušas,
multifunkcionālas morfēmas
Gandrīz visas indoeiropiešu valodas
Aglutinatīvas valodas — skaidri nosakāmas morfēmu
robežas, katram afiksam tikai viena gramatiskā
nozīme
Somugru, japāņu, armēņu, persiešu
VALODU ATŠĶIRĪBAS: SINTAKSE
Vārdu secības brīvums
Neitrālā vārdu secība
saistīts ar morfoloģijas īpatnībām
Latviešu valodai ir viena no visbrīvākajām secībām
S — teikuma priekšmets, V — izteicējs, O —
papildinātājs
SOV (japāņu, latīņu, tamilu, basku)
SVO (latviešu, angļu, ķīniešu, svahilu)
VSO (arābu, havajiešu, īru)
VOS
OSV
OVS
Un citi…
artikulu lietojums
VALODU ATŠĶIRĪBAS: DAŽĀDI
Ir valoda, kurā ir ap 20 dažādām dzimtēm
(nomenu grupas).
Ir valoda, kurā ir vairāk kā 40 lietvārdu
locījumu.
Ir valoda, kurā ir divi gramatiskie laiki:
«tagadne» — tam, kas jau ir noticis un tam, kas
notiek šobrīd
«nākotne» — tam, kas vēl notiks, kā arī sapņiem un
domām
VALODU ATŠĶIRĪBAS: TĀLĀKIE LĪMEŅI
Tā pat kā morfoloģija ir ļoti dažāda, arī jaunu
vārdu darināšanas iespējas ļoti atšķiras.
Valodās ir dažāda apjoma vārdu krājumi
piemēram, valodās, ko nelieto zinātniskām
publikācijām, zinātniskā stila izteiksmes līdzekļu
nav
Valodās dažādi nodala jēdzienu robežas
Vārdi, kam nav tiešu tulkojumu vai kam dažādām
nozīmēm ir dažādi tulkojumi
Ir valoda, kurā ir tikai trīs krāsu nosaukumi
Ir valodas, kurās lietvārdam ir gramatiskais laiks
Japāņu valodā ir dažādi skaitļa vārdi atkarībā no
skaitāmajiem objektiem
Latviski — domāt, norvēģiski — (a) ticēt
nepārbaudāmai lietai, (b) ticēt pārbaudāmai lietai, (c)
PALDIES!
Jautājumi?
Secinājumi?