Transcript pptx
VALODAS TEHNOLOĢIJU SPECSEMINĀRS IEVADS VISPĀRĪGAJĀ VALODNIECĪBĀ Lauma Pretkalniņa AILab TĒMA Vispārīgā valodniecība — valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus. Tipoloģiskā valodniecība — valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus. http://termini.lza.lv/ MOTIVĀCIJA: ATZIŅAS Dzimtā un dominējošā valoda ietekmē to, kā mēs domājam: nav tā, ka valoda mums dažas idejas padarītu nepieejamas vispār, bet ir tā, ka dzimtās valodas īpatnību dēļ dažas idejas un entīšu konceptuālo dalījumu veidi mums šķiet daudz dabiskāki. Cilvēks nejūt dzimtās valodas ietekmi uz domāšanas procesu, ja tam īpaši nepievērš uzmanību… bet, ja Tu spēj identificēt un apšaubīt pieņēmumus, ko rada Tava dzimtā valoda, Tu esi labāks datorlingvists! PIEMĒRI Biezpiens latviski — līdztiesīgs piena produkts pienam, sieram, sviestam angliski (curd cheese / quark) — siera paveids Modālie darbības vārdi latviski — varēt, vajadzēt, spēt, utt. — «normāli» darbības vārdi, pilna formu sistēma; dažiem darb.v. var būt gan modāls, gan nemodāls lietojums — gribēt, vēlēties, angliski — must, might, can, shall — nav pamatformas; strikts dalījums Čomska bezkonteksta gramatikas ir lingvistiskas teorijas «blakusprodukts» vai šādi modelēt teikumus ienāktu prātā latvietim, krievam, francūzim? VALODU UNIVERSĀLIJAS Visu valodu lietotājiem ir līdzīgi runas orgāni un smadzenes. Hierarhiska organizācija Daudznozīmība Antropomorfie nosaukumi (lietu salīdzināšana ar cilvēku — Šķīrums: darbības vārdi un nomeni (lietvārdi, īpašības vārdi, pudeles kakls, galda kāja) vietniekvārdi) Galīgs skaņu skaits Skaņu šķīrums: patskaņi un līdzskaņi Līdzskaņu šķīrums: troksneņi (p, t, s) un skaneņi (l, m, n, r) Vietniekvārdi Šķīrums: 1., 2., 3. persona. Šis nav izsmeļošs saraksts, bet diez ko specifiski nesanāk… VISPĀRĪGAS ATZIŅAS Valodas efektivitāte minimālisms redundanti elementi elementu atkalizmantošana jaunās situācijās Valoda ir mainīga mazā meitene ir apsēdusies — dzimte 3 reizes daudznozīmība izteiksmes īsums, ilgtermiņā nav absolūtu sinonīmu utt. lietojumi mainās, bet efektivitātes vajadzība paliek Valoda glabājas kolektīvajā apziņā neviens nezina visu valodu centieni mainīt valodu var neprognozējami neizdoties VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS Cilvēka runas orgāniem ir ļoti plaša artikulācijas telpa Izšķirt visas nianses ir grūti, tāpēc cilvēki pielāgojas klausīties tikai noteiktas diferenciālās pazīmes Dažādās valodās diferenciālās pazīmes atšķiras nav divu valodu ar vienādu skanisko struktūru apmēram 10–80 fonēmu Diferenciālo pazīmju piemēri: garšs/īss patskatnis — latviešu ir, krievu nav tonis —- latviešu nav, ķīniešu ir aspirācija — latviešu nav, angļu ir (bet nešķir vārda nozīmi) VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS II EKSTRĒMIE PIEMĒRI Papua Jaungvinejā ir valoda ar 6 līdzskaņiem un 5 patskaņiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Rotokas_language) Dienvidāfrikā ir valoda ar vismaz 87 līdzskaņiem un 20 patskaņiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Taa_language) Ir valodas ar skaņām, kuru veidošanai gaisu velk uz iekšu, nevis pūš uz āru utt. VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS III Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) VALODU ATŠĶIRĪBA: RAKSTĪBU SISTĒMAS Ir valodas, kas nepieraksta patskaņus (arābu, ivrits) Rakstu sistēmas pamatelements var atbilst: skaņai (valodas, kas lieto latīņu alfabēta atvasinājumus), zilbei (japāņu valoda — hiragana, katakana), jēdzienam/vārdam (japāņu — kandži, ķīniešu) Arī ne visas skaņu bāzētās rakstības balstās uz latīņu alfabētu vai izmanto salīdzināmu elementu skaitu kirilicas atvasinājumi (bulgāru, krievu, reizēm mongoļu) grieķu VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA Dalījums pēc gramatisko nozīmju izteikšanas veida Sintētiskās valodas — ar afiksiem (piedēkļi, priedēkļi, galotnes) — apsēdināts Latviešu, krievu, čehu, somu Analītiskās valodas — ar atsevišķiem vārdiem — ir gājis Angļu, vācu Polisintētiskās valodas — visa teikuma jēga tiek izteikta ar morfēmām, teikums ≈ vārds. Daļa indiāņu, eskimosu un aborigēnu tautu valodu Izolējošās valodas — nav morfēmu, visu izsaka ar atsevišķiem vārdiem Ķīniešu Uzskata, ka tīru tipu nav. VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA II Dalījums pēc morfēmu savienošanas veida Fleksīvas valodas — morfēmu robežas izplūdušas, multifunkcionālas morfēmas Gandrīz visas indoeiropiešu valodas Aglutinatīvas valodas — skaidri nosakāmas morfēmu robežas, katram afiksam tikai viena gramatiskā nozīme Somugru, japāņu, armēņu, persiešu VALODU ATŠĶIRĪBAS: SINTAKSE Vārdu secības brīvums Neitrālā vārdu secība saistīts ar morfoloģijas īpatnībām Latviešu valodai ir viena no visbrīvākajām secībām S — teikuma priekšmets, V — izteicējs, O — papildinātājs SOV (japāņu, latīņu, tamilu, basku) SVO (latviešu, angļu, ķīniešu, svahilu) VSO (arābu, havajiešu, īru) VOS OSV OVS Un citi… artikulu lietojums VALODU ATŠĶIRĪBAS: DAŽĀDI Ir valoda, kurā ir ap 20 dažādām dzimtēm (nomenu grupas). Ir valoda, kurā ir vairāk kā 40 lietvārdu locījumu. Ir valoda, kurā ir divi gramatiskie laiki: «tagadne» — tam, kas jau ir noticis un tam, kas notiek šobrīd «nākotne» — tam, kas vēl notiks, kā arī sapņiem un domām VALODU ATŠĶIRĪBAS: TĀLĀKIE LĪMEŅI Tā pat kā morfoloģija ir ļoti dažāda, arī jaunu vārdu darināšanas iespējas ļoti atšķiras. Valodās ir dažāda apjoma vārdu krājumi piemēram, valodās, ko nelieto zinātniskām publikācijām, zinātniskā stila izteiksmes līdzekļu nav Valodās dažādi nodala jēdzienu robežas Vārdi, kam nav tiešu tulkojumu vai kam dažādām nozīmēm ir dažādi tulkojumi Ir valoda, kurā ir tikai trīs krāsu nosaukumi Ir valodas, kurās lietvārdam ir gramatiskais laiks Japāņu valodā ir dažādi skaitļa vārdi atkarībā no skaitāmajiem objektiem Latviski — domāt, norvēģiski — (a) ticēt nepārbaudāmai lietai, (b) ticēt pārbaudāmai lietai, (c) PALDIES! Jautājumi? Secinājumi?