Transcript ŠEIT - lnkc

Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības
plānā 2014. – 2018.gadam iekļaujamās
aktivitātes, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu
un deju svētku izvērtējumu,
t.sk. vadlīniju izstrāde Kultūras centru un
tautas mākslas kolektīvu darbībai
Reģionālie semināri
2014.gada 26.februāris – 26.marts
Viesmīlīgajās Latvijas pašvaldībās 
Dziesmu un deju svētku plāna sagatavošanas grafiks
Diskusijas reģionos un Rīgā (februāris – marts)
• 26. februārī, Valmieras Kultūras centrā, Rīgas ielā 10, Valmierā
• 5. martā, Kuldīgas kultūras centrā, Raiņa ielā 21, Kuldīgā
• 12. martā, Daugavpils novada kultūras centrā, Dobeles ielā 30, Daugavpilī
• 19. martā, Jelgavas kultūras namā, Kr. Barona ielā 6, Jelgavā
• 26. martā, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā
IZM, VISC (no 6.marta – 30.aprīlim)
LNKC nozaru padomes (no 1.marta – 30.aprīlim)
NVO (pēc individuāla grafika no 1.marta – 30.aprīlim, t.sk. izziņojot konkrētu
datumu Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā)
Plāna precizēšana, sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā , t.sk.
Dziesmu un deju svētku padomes atzinums (maija 2.nedēļa)
Mērķis
Nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras
mantojuma meistardarba ilgtspējas faktorus
Rīcības virzieni
1.
Sekmēt izglītības (visu līmeņu un veidu) un tālākizglītības lomu Dziesmu un
deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā;
2.
Sadarbība ar pašvaldībām Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas
nodrošināšanā;
3.
Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas svētku procesa nepārtrauktību
un sarīkot kārtējos Dziesmu un deju svētkus;
4.
Sekmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību,
nodrošinot informācijas pieejamību sabiedrībai tradīcijas, kā nozīmīgas
kultūras vērtības, nostiprināšanā un praktizēšanā;
5.
Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas
lomu Baltijas, Eiropas un pasaules nemateriālā kultūras mantojuma
saglabāšanā un tālāknodošanā.
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (I)
Izglītība, tālākizglītība un metodiskais atbalsts
- diskusija par mūzikas izglītību;
- svētku režisoru un pasākumu vadītāju sagatavošana;
- horeogrāfu izglītība;
- koru diriģentu profesionālās meistarības pilnveide.
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (II)
Sadarbība ar pašvaldībām
- valsts mērķdotācijas efektivitātes izvērtēšana;
- tautas mākslas kolektīvu darbības vadlīnijas;
- starpsvētku pasākumi (svētku un nozares attīstības
kontekstā);
- definēt – kas ir svētku dalībnieks;
- svētku dalībnieka uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas;
- īpaši jautājumi ar Rīgas pilsētu (Mežaparks, e-talons,
skolas, kas uzņem dalībniekus u.c.)
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (III)
Sadarbība ar diasporu
- metodiskais atbalsts;
- koprepertuāra sagatavošana;
- iespēja piedalīties meistarklasēs;
- iespēja būt virsdiriģentam.
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (IV)
Infrastruktūra
- Mežaparka Lielā estrāde;
- Daugavas stadions.
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (V)
Tiesību akti
- grozījumi likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām”;
- kolektīva dibinātājs (Dziesmu un deju svētku
likums; MK noteikumi par mērķdotāciju);
- kolektīvu vadītāju statuss (profesiju standarts,
profesiju klasifikators).
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (VI)
Kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju
svētku sagatavošana
- Svētku mākslinieciskās programmas sagatavošana un
nodrošināšana (laika grafiks): koncepcijas (domas
dalās!), repertuārs, jaundarbu pasūtīšana un
iestudēšana (virsdiriģentu koris?), modelēšanas
pasākumi, dalībnieku atlases skates, komunikācijas
un rīcības komiteja, budžets u.c.);
- Dziesmu un deju svētku nolikums (kas tajā jāiekļauj?).
Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības plāna 2014. – 2018. aktivitātes (VII)
Nozaru stratēģijas
jāsasniedz?)
(Kur
esam?,
Kur
ejam?
Kas
Sadarbība ar tūrisma sektoru
- Kultūras programmas (svētku tradīcijas pieejamība,
vērtības izplatīšana), t.sk. “Kultūras kanona” konteksts.
Tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksa,
vadlīnijas par tautas mākslas kolektīvu darbības
attīstību
Tautas mākslas kolektīvu līdzdalība
kultūras procesā Latvijā
Latvijas Digitālajā kultūras kartē 3145
tautas mākslas kolektīvi (2014.gads)
Kori
14%
Vokālie ansambļi
23%
Deju kolektīvi
27%
Tautas lietišķās mākslas
studijas
6%
Tautas mūzikas kapelas
2%
Koklētāju ansambļi
2%
Folkloras kopas
8%
Amatierteātri
16%
Pūtēju orķestri
2%
Tautas mākslas kolektīvu līdzdalība
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā
1697 jeb 54% tautas mākslas kolektīviem
sadalīta valsts mērķdotācija (2014.gads)
Vokālie ansambļi
13%
Kori
23%
Tautas lietišķās
mākslas studijas
6%
Tautas mūzikas kapelas
2%
Koklētāju ansambļi
3%
Folkloras kopas
10%
Amatierteātri
5%
Pūtēju orķestri
3%
Deju kolektīvi
35%
Valsts mērķdotācija – 2014.
Valsts mērķdotācijas aprēķināšana un sadalīšana tiek īstenota atbilstoši:
• Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.670
„Kārtība, kādā tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija
māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;
• Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumiem Nr. 58 "Kārtība,
kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām,
kuru dibinātāji nav pašvaldības”.
Valsts mērķdotācija – 2014.
2014.gada valsts budžetā apstiprinātās valsts
mērķdotācijas apmērs pašvaldību dibināto un ne
pašvaldību dibināto māksliniecisko (tautas mākslas)
kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām kopā ir
786592euro (atjaunoti 56% no pirmskrīzes laika).
Pašvaldībām: 728678 euro (1582 kolektīvi/93%)
Citiem dibinātājiem: 57915 euro (115 kolektīvi/7%)
Turpmāk plānotais
• Sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt valsts mērķdotācijas
māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai
efektivitāti (aptauju veic Latvijas Kultūras akadēmija);
• Līdz 2014.gada 31.oktobrim īstenot Valdības rīcības plānā
iekļauto uzdevumu: izstrādāt vadlīnijas tautas mākslas
kolektīvu darbības attīstībai.
Vadlīnijas tautas mākslas kolektīvu darbībai
LNKC eksperti, nozaru padomes:
1. Definīcijas;
2. Kolektīvu raksturojums;
3. Kolektīvu darbības
specifika;
4. Raksturīgais repertuārs;
5. Nepieciešamais
nodrošinājums darbībai;
6. Profesionālās meistarības
pilnveidošana kolektīvu
vadītājiem
LNKC eksperti, nozaru padomes,
pašvaldības:
1. Kolektīva vadītāja un speciālista
pienākumi;
2. Kolektīva vadītāja un speciālista
„sertificēšana”;
3. Kolektīva vadītāja un speciālista
darba samaksa;
4. Nosacījumi kolektīviem (finansiālā
atbalsta kontekstā) līdzdalībai
pašvaldību un valsts līmenī.
Vadlīnijas par Kultūras centru darbības attīstību
• Kultūras centrs Latvijā ir sabiedrībai pieejama
daudzfunkcionāla un starpnozaru kultūras institūcija,
kuras mērķis ir, izveidojot un piedāvājot
daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus,
uzturēt un izkopt Latvijas kultūras daudzveidību, jo
sevišķi sekmējot nacionālo un vietējo kultūras vērtību
un tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu, veicināt
starpkultūru dialogu un sadarbību, veidot labvēlīgu
vidi jaunradei, sociālajai līdzdalībai, mūžizglītības
procesam, kā arī radošajai ekonomikai.
Kultūras centru statistika
Latvijas Digitālajā kultūras kartē = 558
- 92 kultūras centri
- 228 kultūras nami
- 206 tautas nami
- 32 saieta nami
Vadlīniju mets (I)
•
•
•
•
•
I.daļa.Kultūras centra saturs un forma
Kultūras centra funkcijas;
Kultūras centrs pārvaldības sistēmas hierarhijā
(shēma);
Kultūras centra statuss (iestāde, struktūrvienība),
kultūras darba organizators (ja nav infrastruktūras);
Kultūras centra darbības raksturojums;
Minimālais kultūras pakalpojumu grozs
(Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013. –
2019.gadam; KC definētais- saziņā ar VARAM).
Vadlīniju mets (II)
II.daļa. Kultūras centra darbība
• KC darbībai nepieciešamā dokumentācija (nolikums,
iekšējās darba kārtības noteikumi
lietu nomenklatūra, u.c. );
• KC darba plānošanas un atskaites dokumenti
(stratēģija, rīcības plāns, gada pārskats);
• Darba tiesisko attiecību regulējošie dokumenti (līgumi).
III.daļa. Kultūras centru darbības novērtēšanas metodika
Pielikumi (izglītība u.c.)
Diskutējamie jautājumi (I)
1. Plānā iekļaujamās aktivitātes (bez minētajām)?
2. Vai/kas jāpapildina TM kolektīvu vadlīnijās?
3. Kritēriji nacionālas nozīmes starpsvētku
pasākumiem?
4. Pilnveidojamais virsvadītāju/virsdiriģentu
darbības nodrošinājumā, darba pienākumos u.c.
(valsts un pašvaldību kompetence);
5. Dziesmu un deju svētku koordinatoru
vajadzības;
Diskutējamie jautājumi (II)
6. Kas ir Dziesmu un deju svētku dalībnieks?
7. Svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas jautājums
(5Ls dotācija 2013.gada svētkos);
8. Svētku virsvadītāju un virsdiriģentu izvirzīšanas kārtība;
9. 2018.gada Dziesmu un deju svētki – Latvijas 100gades
svētki (nosacījumi svētku koncepcijai);
10. Dziesmu un deju svētku zīmols – paliekošs vai
mainīgs?