Transcript 1.prezentācija - Satiksmes Ministrija

AUTOCEĻU APAKŠNOZARES
NORMATĪVĀS BĀZES
SAKĀRTOŠANA
TĀLIVALDIS VECTIRĀNS
Autosatiksmes departamenta
direktors
Autoceļu Padome 03.11.2014.
Satiksmes ministrija
Latvijas ceļu būvnieks (LCB) – Likums « Par autoceļiem» grozīts 16 reizes
Satiksmes ministrijas (SaM) komentārs – Sākotnēji likumdošanas attīstība
bija saistīta ar pāreju no padomju uz kontinentālās Eiropas tiesību loku, tad
tiesību normu pietuvināšanu un savietojamības radīšanu ar ES tiesību
sistēmu.
Normatīvo aktu grozījumi autoceļu apakšnozarē bijis mērķtiecīgi virzīts un
pārdomāts process, kas joprojām, protams, ir uzlabojams.
•Likums „Par autoceļiem” pieņemts 1992.gada 11.martā, kopumā grozīts 20
reizes, grozījumu skaits ir adekvāts tā vecumam.
•Arī citu nozaru būtiski likumi ir bieži grozīti, piemēram, 1998.gada 29.oktobrī
pieņemtais Izglītības likums ir grozīts 21 reizi, 1997.gada 12.jūnijā pieņemtais
Ārstniecības likums ir grozīts 22 reizes.
LCB par likuma mērķi
Nav norādīts vai vāji norādīts likuma mērķis šādos likumos:
•Likumā par ostām (pieņemts 22.06.1994.);
•likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (pieņemts 30.10.2003.);
•likums „Par akcīzes nodokli” (pieņemts 30.10.2003.);
•Transportlīdzekļa
ekspluatācijas
nodokļa
un
uzņēmumu
vieglo
transportlīdzekļu nodokļa likumā (pieņemts 20.12.2010.).
SaM komentārs par likuma mērķi
Šie likumi, izņemot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu
vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, ir pieņemti pirms 10 – 20 gadiem,
kad likumos parasti netika izdalīts pants, kurā tiktu norādīts likuma mērķis,
bet tas nebūt nenozīmē, ka likumam šāda mērķa nav.
Ja likumā nav norādīts mērķis, to var noskaidrot citā veidā, piemēram,
interpretējot visas likuma normas kopsakarā, izmantojot tiesu praksi,
likumprojekta anotāciju, publikācijas un citus materiālus, pēc kuriem var
spriest par likuma mērķi.
LCB viedoklis - nekonsekvence likumu mērķu definēšanā deformē publiski
deklarēto principu - pakalpojumu saņēmējs maksā par pakalpojumu.
SaM komentārs – likuma mērķa noskaidrošana ir viena no tiesību normu
tulkošanas metodēm, kuru iespējams pielietot arī gadījumos, kad nav
konkrēta panta likumā, tātad - norādītā principu deformācija nav saistīta ar
likuma mērķa izdalīšanu.
Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums
valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta)
ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju
finansēšanai.
Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā.
LCB viedoklis – par likuma „Par autoceļiem” 12.panta (4) daļu:
transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis
Šāda nosaukuma nodoklis Latvijas Republikā nekad nav eksistējis - līdz 2011.g.
spēkā bija «Likums par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu», no 2011.g.
«Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo
transportlīdzekļu nodokļa likums».
SaM komentārs - Gan Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu
vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, gan likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 8.panta 13.punktā ir norādīts, ka Latvijā ir transportlīdzekļa
ekspluatācijas nodoklis (atšķirība ir, ka likumā „Par autoceļiem” vārds
„transportlīdzeklis” minēts daudzskaitlī, bet nodokļu likumos – vienskaitlī).
LCB viedoklis – par likuma „Par autoceļiem” 12.panta (4) daļu:
„akcīzes nodokli par naftas produktiem”
Likumu ar nosaukumu «Akcīzes nodoklis par naftas produktiem» Saeima ir
atcēlusi 2004. gadā, tā vietā pieņemot likumu «Par akcīzes nodokli».
Kāpēc šai likuma pantā ir saglabāta atsauce uz neesošu likumu?
Vai tāpēc, lai SAM nevarētu pretendēt uz 2014.g.ieviesto akcīzi ar gāzi
darbināmajiem dzinējiem?
SaM komentārs
Likuma „Par autoceļiem” 12.panta ceturtajā daļā nav atsauce uz likumu, bet
gan uz nodokli. Likumā „Par akcīzes nodokli” ir noteikts, ka viena no ar
akcīzes nodokli apliekamajām precēm ir naftas produkti un pašlaik šāds
nodoklis ir.
LCB viedoklis – par likuma „Par autoceļiem” 12.panta (4) daļu:
„ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”
Definētais princips nav vispārēja Latvijas likumdošanas norma, kāpēc tā ir
ekskluzīva Autoceļu likuma sastāvdaļa?
Definētais princips vedina uz tiesisko nihilismu sabiedrībā - kāpēc ir vajadzīgi
mērķēti likumi, ja tos tik vienkārši var nepildīt?
SaM komentārs
Jau pirms likuma papildināšanas ar frāzi „ja gadskārtējā valsts budžeta likumā
nav noteikts citādi”, Satversmes tiesa bija lēmusi, ka valsts budžeta likumā
paredzētais finansējums ir prioritārāks par likumā „Par autoceļiem”
paredzēto finansējumu (Satversmes tiesas 2012.gada 3.februāra spriedums
lietā Nr. 2011-11-01).
Autoceļu fonds un finansējuma avoti
milj. euro
Gads
2012
2013
2014
Transportlīdzekļa Akcīzes nodoklis Autoceļu
ekspluatācijas
lietošanas nodeva
nodoklis
no 01.07.2014.
68
69
71
378
386
392
4,3 (12)
Autoceļu fonds
129,3
136,
157,3
SaM secinājumi:
Valsts budžets ir ierobežots, tas ir politisks jautājums kā sadalīt finansējumu pa
apakšnozarēm. To lemj Saeima un tas nav atkarīgs no tā kā par apakšnozari
cīnās ministrija.
Ja ieņēmumi autoceļu nozarei nav būtiski palielināmi, jāvērtē, kādās
apakšnozares jomās var samazināt izdevumus.
SaM priekšlikumi:
Nozares institūcijām ar sociālajiem partneriem vērtēt jomas un virzienus kur
samazināt izdevumus:
• Līdzekļu piesaiste (ārpus valsts un pašvaldību budžetiem).
• Ceļu tīkls;
• Ceļa platums;
• Uzturēšanas intensitāte;
• Ceļa nodošana privātai sfērai (uzturēšanas ieinteresētība) servitūtu
princips;
• Ceļa nodošana pašvaldībām.
Paldies par uzmanību!
http://www.sam.gov.lv
[email protected]