Transcript Lekcija 6. Britu Istindijas kompanija

Britu Īstindijas kompānija
6.Lekcija
18.gs. britu Ost-Indijas vēsture
2








18.gs. britu Ost-Indijas
kompānijas kuģi dominēja Indijas
okeānā;
Madrasa, Kalkuta un Bombeja britu kompānijas trīs galvenās
faktorijas Indijas okeāna krastā
Pēc 1750.g. Kompānija, sāka iegūt
teritorijas.
Britu un franču Ost-Indijas
kompāniju sāncensība
Haiderabadas Nizama ul-Mulka
teritorijās.
1744.g. - karš Lielbritānijas un
Francijas starpā.
Franči sagrāba angļu faktoriju
Madrasā.
Vairākus gadus pēc kārtas ilga
cīņa par Karnatakas navaba
posteni. Tas bija Haidarabadas
gubernatora amats Indijas
dienvidrietumu krastā.
1748.g. tam sekoja cīņa arī par
pašas Haidarabadas troni pēc
Nizama al-Mulka nāves. Žozefs
Diplē (Joseph Dupleix) lūkoja
nostiprināt Haiderabadas un
Karnatakas tronī kandidātus, kas
bija draudzīgi franču interesēm.
Britu iejaukšanās mehanisms
3







Britu kompānijas vadītājs Roberts
Klaivs (Clive) sūtīja karaspēku, lai
tas atbalstītu britiem izdevīgos
kandidātus uz Karnatakas un
Haidarabadas troni.
Klaivs un „subsīdijas”.
Septiņu gadu karš (1756-1763).
Briti šai karā uzvarēja. Indijas
franču koloniālās vēstures beigas.
divas bagātas Indijas provinces:
Bengāle un Bihāra.
Bengāles un Biharas navabs
Allahvardi-hans spieda
aristokrātus, baņķierus,
zamindarus un Ost-Indijas
kompānijas klerkus gādāt naudu.
(Zamindari, burtiski nozīmēja
„zemes īpašniekus
Parasti viņi bija mazo hinduistu
valdnieku, vai arī Mogulu
musulmaņu ierēdņu pēcteči).
Siradžs ud-Daula (Siraj ud-Daula)
un Džagats Seths (Jagat Seth)
4








1756.g. Allahvardi-hana vietā varu pārņēma viņa brāla
dēls Siradžs ud-Daula (Siraj ud-Daula).
Siradžs ud-Daula sagrāba angļu faktoriju Kalkutā.
Klaivs tobrīd bija Madrasā, kur viņš bija sapulcinājis
britu un indiešu kareivjus, lai dotos pret frančiem.
Uzzinājis par notikušo Kalkutā, viņš raidīja karaspēku
uz Bengāli un atkaroja Kalkutu.
Džagata Setha sazvērastība pret Siradžu ud-Daula
1757.g. 23.jūnijā britu Kompānijas un Siradža ud-Daula
armijas sāka kauju Palašī (Plassey, Palashi). Navabu
atbalstīja franču spēki.
Mir Džafars dabūja troni. Pateicībā viņš apsolīja
angļiem samaksāt, kā arī nodrošināt viņiem
tirdzniecības privilēģijas, tai skaitā neiekasēt muitu un
aizliegt frančiem tirgoties viņa pārvaldītajās teritorijās.
Taču izrādījās, ka viņam nav ar ko maksāt, lai izpildītu
savus solījumus.
Britu Indija ar galvaspilsētu
Kalkutā
5
 Navabs Mir Džafars sāka politiskas intrigas pret
britiem, bet tie 1760.g. viņu gāza un iecēla par
navabu viņa znotu Mir-Kasimu.
 Jaunais navabs lūkoja sadalīt savus valdījumus tā,
lai angļiem paliktu Bengāles jūras piekraste, bet
lai angļi nejauktos Bengāles iekšējās lietās.
 Šis projekts nebija īstenojams: Pēc 1757.g. britu
tirgotāji netraucēti rīkojās Bengāles un Biharas
teritorijā, izmantojot savas tirdzniecības
privilēģijas.
 Konfliktā virsroku ņēma kompānija, gāza Miru
Kasimu un atjaunoja tronī Miru Džafaru. Kad Mir
Džafars nomira, briti izraudzīja viņa pēcteci tronī.
 1765.g. Roberts Klaivs kļuva par kompānijas
gubernatoru Kalkutā.
 1790.g. visa vara Bengālē un Bihārā nonāca britu
rokās. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Kalkutu.
6
Reformas
 Korupcija Indijā
 1765.g. Klaivs lūkoja iegrožot savu britu ierēdņu
alkatību, taču tas nedeva solīto efektu.
 aizdevums no Lielbritānijas valdības + reformas
 Britiem nebija jautājumu – Bengālei un Bihārai
vajadzēja nest ienākumus.
 Briti nolikvidēja armijas, kas bija navabu,
zamindaru un cilšu vecāko rīcībā.
 pirms 1757.g. Kompānija sāka praktizēt
lauksaimniecības ražojumu iepirkšanu, apejot
vidutājus.
 Kompānija spieda zemniekus audzēt indigo un
pārdot to par zemu cenu.








Pēc Palašī franču un holandiešu kompānijas izbeidza savu
darbību Bengālē un Bihārā,
taču individuāliem tirgotājiem no citām zemēm nebija liegta
darbošanās Indijā.
Rezultātā amerikāņu, dāņu, portugāļu un franču tirgotāji
mēģināja laimi Indijā.
Kompānija nošķīra savus ienākumus, nosūtot tos uz Londonu
akciju turētājiem.
Tas izraisīja pastāvīgu naudas trūkumu divu lielo provinču
administrācijas uzturēšanai. Lai dabūtu naudu, tika ieviesti
vietējie nodokļi, opija monopols.
Opiju briti eksportēja uz Ķīnu un Dienvidaustrumu Āziju;
1820.g. ienākumi no opija tirdzniecības sastādīja 10
procentus no Bengāles valdības ienākumiem.
zemes nodoklis bija galvenais Kompānijas ienākumu avots.
Lai to ievāktu, Kompānija noalgoja indiešu starpniekus. Taču
viņu savāktais nodoklis vienmēr izrādījās mazāks par gaidīto
līdz 1780.g. tas dramatiski nokritās.
Begālē un Bihārā sākās bads, kura rezultātā nomira līdz 1/3
iedzīvotāju (1769– 1770). Iemesli šai traģēdijai nav skaidri.
7
8
Lords Kornvoliss (Cornwallis),
 1786.g. lords Kornvolisu
(Cornwallis)
 Korupcija
 izglītoti jauni cilvēki no labām
britu ģimenēm – jaunā
koloniālā administrācija
 „Indijas civilais dienests”
 Angļi, piešķirot zamindariem
ilggadīgas tiesības ievākt
nodokļus, cerēja, ka zamindari
rūpēsies par zemes ražību, lai
arī viņiem kas paliktu no
savāktajiem nodokļiem.
 Būdami atkarīgi no britu
varas, veidojās angļiem lojāla
vietējā aristokrātija, kas solīja
ievērojamu sociālo stabilitāti.
9
Reformu rezultāti
 Reformu rezultāti bija atšķirīgi no projektētā.
 Zamindari masveidā nespēja ievākt vajadzīgo
nodokļu summu un gandrīz visas viņu zemes tika
izpārdotas.
 Briti bija aizlieguši zamindaru armijas, ar kuru
palīdzību viņi bija raduši izspiest maksājumus no
zemniekiem.
 Daļu no zemes nopirka bagātie indiešu tirgotāji,
vai Kompānijas ierēdņi.
 lielākā daļa pircēju bija mazāka mēroga
zamindari, kas bija veiksmīgi nokārtojuši savas
saistības ar britu kolonizatoriem
 19.gs. sāk. inflācija padarīja lauksaimniecības
produkciju dārgu.
 Bengāles un Bihāras ekonomiskā izaugsme
 ekspluatācijas pastiprināšanās
10









Lords Velleslijs (Lord Wellesley)
1798.g. Lords Velleslijs tika nozīmēts par
Indijas ģenerālgubernatoru.
Viņš uzsāka pusgadsimtu ilgušu
Kompānijas ekspansiju Indijas teritorijā.
Aiz muguras bija Lielā franču revolūcija
un Anglijas-Francijas karš.
Tas darīja uzmanīgu lordu Vellesliju,
sakarā ar faktu, ka Marathas un
Haiderabadas armijās kalpoja daudz
franču virsnieku.
Arī Maisoras valdniekam Tipu Sultānam
bija līgums ar frančiem.
Velleslijs pirmām kārtām uzbruka Tipu
Sultānam, kas tika nogalināts 1799.g.
Daļu no viņa valsts tika sadalīta vecajai
hinduistu valdnieku ģimenei, pārējo
sadalīja starp Kompāniju un
Haidarabadu.
„Subsidiārie līgumi” tika noslēgti ar
Karnataku, Haiderabadu un Avadhu
Sacelšanās un haoss
Marathu karš
11









Velleslijs pievienoja Kompānijas valdījumiem Karnataku
nolika Haiderabadas un Avadhas valdniekus zem stingrākas
britu kontroles, pievāca lielākas abu valstu teritorijas.
Marathu varenība gāja mazumā. 1795 pešva Madhavravs
beidza dzīvību pašnāvībā; sekoja pilsoņu karš, kurā jaunais
pešva Badžiravs visu laiku mainīja savus sabiedrotos.
Velleslijs izmantoja pilsoņu karu un jukas, lai pakļautu
Marathu.
1802.g. Badžiravs II parakstīja līgumu, kas padarīja visas
marathu teritorijas atkarīgas no britu pārraudzības apmaiņā
pret militāru palīdzību.
Daži no zemju valdniekiem atteicās pakļauties un sākās karš
ar britiem.
Londona pieprasīja, lai Velleslijs karu izbeigtu, kad viņš
atteicās, viņu atcēla no amata 1805.g.
Marathu karš beidzās 1806.g., taču rezultāti bija jūtami vēl
desmit gadus vēlāk. Kompānija bija cietusi ievērojamus
zaudējumus, arī indiešu valdnieki bija parādos.
Bijušie Marathu karavadoņi pārvērtās par individuāliem
kaujiniekiem, kas laupīja Madhjapradešā un Radžasthanā.
Britu iekarojumi 19.gs. 20. gados
12





Jaunais ģenerālgubernators
Lords Hastings (1813– 1823)
nolēma problēmu atrisināt ar
jaunu iekarojumu palīdzību.
Karagājiens pret Nepālu.
1816.g. ar Nepālu noslēgts
līgums, par Nepālas neatkarību
un atļauju Nepālas kareivjiem
karot Kompānijas armijā.
Hastingss pievienoja
Radžasthanu britu valdījumiem.
Viņa pēctecis Lords Amhersts
(1823– 1828), vēl vairāk
noapaļoja britu valdījumus,
sakaujot Birmu un spiežot to
atdot britiem tagadējo Assamu,
Meghalaiju un Manipuru, kā arī
Bengālijas līča austrumu
piekrasti.
13







Kompānijas valsts
1803.g. Kompānija pārņēma Delhi, kļūstot par Mogulu
imperatora aizbildni. 1827.g. Kompānija atmeta šo tradīciju.
par faktisko Indijas valdnieku jau bija kļuvis Kompānijas
ģenerālgubernators ar sēdekli Kalkutā.
teritorijas, kuras Kompānija bija sagrābusi, sastādīja Britu
Indiju. Tā bija sadalīta provincēs.
Provinces dalījās distriktos.
Amatpersonas bija briti; indiešus augstākos amatos nelaida
līdz 20.gs.
Tā Indijas daļa, kas nebija nonākusi tiešā Kompānijas
pārvaldīšanā, saucās par Indiešu Indiju, saglabāja formālu
neatkarību, kaut arī to valdnieki atradās netiešā britu
pārvaldē.
briti atzina sīkos cilšu vadītājus par savu mazo valstiņu
valdniekiem. Tiem bija pielikts ierēdnis, kas saucās britu
rezidents, kura padomiem un norādījumiem bija jāklausa.
Koloniālā ekonomika
15.












Kopš industriālās revolūcijas Anglijas fabrikas nodrošināja
jebkuru daudzumu ar lētiem kokvilnas audumiem.
valdības likumi par iekšējā tirgus aizsardzību pret importētām
tekstilijām
tas izspieda Indijas tekstilizstrādājumus no Anglijas tirgus.
1820.g. - 1840.g. tekstilizstrādājumu cenas nokritās;
angļu tekstīlijas izspieda Indijas ražojumus arī no Amerikām,
Portugāles un Austrumāzijas.
1840. angļu audumi sāka jau piepildīt arī Indijas tirgu.
bezdarbs pie Indijas kokvilnas vērpējiem un audējiem
Kompānija kopš saviem pirmsākumiem bija uzturējusi savu
tirdzniecības monopolu no Āzijas uz Lielbritāniju.
1813.g. Parlaments piekāpās britu tirgotājiem un atvēra
tirdzniecību starp Indiju un Lielbritāniju.
1824.g. Kompānija pārstāja importēt preces Indijā
1833.g. Parlaments aizliedza Kompānijai nodarboties ar
tirdzniecību.
Tās vienīgais uzdevums bija pārvaldīt Indiju, bet šis
pasākums prasīja milzīgus līdzekļus.
16
Koloniālā armija
 Armijas uzturēšana
prasīja 42,5% no
Indijas budžeta Lorda
Velleslija laikā un ap
1/3 kopš 1820.g.
 Indijas armija:
 1811.g. palīdzēja
atkarot Javu no
holandiešiem.
 Indieši piedalījās britu
karagājienos Āzijā,
Afrikā un Eiropā līdz II
Pasaules karam.
 Zemes nodoklis bija
Kompānijas galvenais
ienākumu avots.
17
Kompānijas valsts ekonomika
 Indijas ekonomika būtiski
izmainījās 19.gs. pirmajā pusē.
 Par to, vai šīs izmaiņas bija
pozitīvas, vai negatīvas, ir
debatējams jautājums.
 Atsevišķos gadījumos Kompānijas
vaina bija skaidri saskatāma.
(Reģionālo armiju, musulmaņu
birokrātijas likvidācija)
 Kompradori
Cilšu teritoriju deformācija
18
 19.gs. - bija cilšu un klejotāju
piesaistīšana pastāvīgām dzīves
vietām.
 lauksaimniecības kolonijas mežos un
kalnu ganībās.
 mežu izciršana.
Koloniālās valdīšanas rezultāti
Indijā un Lielbritānijā
19
 Indijas eksporta pārorientācija uz
lauksaimniecības izejvielām.
 Cukurniedras, tēja, kafija un džuta
 Ar jūras ceļu saistīto vairumtirdzniecību
monopolizēja britu kapitāls.
 daudzi indieši veiksmīgi sāka darboties
tirdzniecībā un banku sektorā.
 Ārtirdzniecība būtiski atkarājās no vietējās
tirdzniecības, kas bija pilnībā indiešu rokās.
 no tirdzniecības pilsētām uz administratīvām
galvaspilsētām.
 1800.g. Madrasa un Kalkuta - Indijas lielākās
pilsētas.
 1837.g. Kalkutā bija vairāk par 3000 eiropiešu.
Cik lielu lomu spēlēja no Indijas izsūknētās
bagātības Lielbritānijas industriālajā revolūcijā?
Sikhu impērija
20
 Randžits Singhs, 1799.g. sagrābis
Lahoru, padarīja to par savu
galvaspilsētu.
 Līdz 1836.g. viņš iekaroja
Ziemeļrietumu provinci, tagadējās
Pakistānas Pandžabu, Kašmiru, daļu
no Indijas Pandžābas un
Himačalpradešu.
 Kopš 1820.g. – pieņēma dienestā
eiropiešu virsniekus.
 Randžita Singha pakļautībā bija 12
miljoni iedzīvotāju, tai skaitā 1,5
milj. sikhu.
 Valdošajā administrācijā bija gan
hinduisti, gan musulmaņi, taču sikhi
sastādīja galveno valdošo slāni.
 1/2 kareivju bija sikhi.
 Viņš veicināja lauksaimniecības
attīstību,
 Tirdzniecība tika veicināta ar
drošiem ceļiem un zemiem
21




Krīze un jaunas reformas
Teritoriju iekarošana maksāja dārgi;
Tā prasīja nodokļus no Britu Indijas un lielus meslus no
Indijas valstīm.
Ekonomiskās lejupslīdes iemesli:
 tekstilindustrijas noriets Indijas teritorijā. 1830.g.
un 1840. gados.

militārās neveiksmes. 1835.g. Afganistānas
valdnieks Šahs Šudža (Shah Shuja) tika gāzts. Lai
izvairītos no Persijas, vai Krievijas iejaukšanās
Afganistānas lietās, Kompānija ar savu armiju
atjaunoja afgāņu valdnieku tronī kā britu marioneti.
 1841.g. afgāņi no jauna sacēlās, nogalināja Šahu
Šudžu un padzina Kompānijas karaspēku no Kabulas.
22
Sikhu impērijas sabrukums
 Cīņa par varu Sikhu impērijā, kas noveda pie
nestabilitātes visā Indijas ziemeļrietumu reģionā.
 1843.g. Angļi anektēja Sindhu.
 Sikhu impērijā cīņa par varu beidzās par labu 5gadīgam Dalipam Singham ar viņa māti Maharani
Džindanu Kauru kā reģenti.
 Kompānija 1846.g. sakāva sikhu bruņotos spēkus.
Briti Sikhu impēriju sadalīja.
 ģen.-gub.Lords Viljams Bentinks (1828-1835)
23
Reformu sekas jurisprudencē
 Ģen.-gub. Lorda Viljama Bentinka (1828– 1835)
reformas. Ģenerālgumernātors pasludināja par
kriminālnoziegumu sati tradīciju,
 Kad Kompānijas juristi izpētīja vietējos
juridiskos tekstus, konsultējās ar mācītajiem
brahmaņiem, nolūkā izmantot šīs zināšanas
juridiskajās attiecībās ar indiešiem.
 Tika arī pētīti islāma likumi.
 Likumu interpretācija tika darināta tajās
tradīcijās, kādas bija pieņemtas Lielbritānijā.
 Rezultātā izveidojās jauna juridiskā sistēma, kas
savienoja divas juridiskās tradīcijas.
Izglītības reformas

18.gs. beigās - Karaliskās Āzijas Sabiedrības dibināšana.

1813.g. Anglijas parlamenta pieprasījums attīstīt izglītību
Britu Indijā.
Vietējā Kalkutas, Madrasas un Bombejas elita sāka mācīties
angļu valodu.
1817.g. Indijas tirgotāji Kalkutā nodibināja Hindu koledžu
Kompānijas attieksme pret misionāriem
1813.g. Londonas parlaments piespieda Kompāniju atļaut
misionāru darbošanos Indijā.
Kopš 1823.g. Kompānija sāka atbalstīt angļu privātskolas, bet
1835.g. sāka tieši gādāt par izglītību angļu valodā.
Agrākās persiešu valodas vietā sāka ieviest angļu valodu
lietišķajā korespondencē un augstākajā tiesu sistēmā.
1857. g. dibinātas pirmās trīs augstskolas ar angļu mācību
valodu.







Lords Dalhūzī (Dalhousee,1848– 1856)






Lords Dalhūzī, ģen.-gub. 1848.g.,
palielināja Britu Indijas teritorijas uz
Indiešu Indijas rēķina.
„Neatbilstības doktrīna” (Doctrine of
Lapse);
7 no valstiņām tika pievienotas, kad
nomira viņu valdnieki neatstājuši
mantiniekus.
Birmas-angļu karš un Lejasbirmas
pievienošana britu Indijai.
1856.g. pievienota tika Avadha it kā
valdnieka sliktās valdīšanas dēļ.

1845.g. zemes nodokli no jauna
noteica uz 30 gadiem, tas tika
samazināts.



1853.g. pirmais dzelzsceļš Indijā,
1854.g. telegrāfs